Aizvadītā gada nogalē sociālajos medijos, vēlāk jau arī tradicionālajos medijos Baltijā parādījās ziņas, ka tika novērots līdz šim lielākais globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) darbības traucēšanas gadījums reģionā. Eiropas valstīs, kuras robežojas ar Krieviju, GPS traucējumi fiksēti un publiski atzīti jau kopš 2019. gada.
Autora ziņas
Privātais mobilo datu ekosistēmas un telekomunikāciju operatoru rezultativitātes analītikas serviss "tefficent" aizvadītajā nedēļā publicēja pētījumu, kurā kā viens no galvenajiem lielumiem analizēts mobilo datu kopapjoma patēriņš uz vienu tīkla reālo patērētāju. Lai arī šis "tefficent" pētījums bija nepilnīgs, attiecībā uz Latvijas mobilo operatoru devumu LSM.lv izdevās iegūt informāciju, kas apstiprina – tieši Latvijas mobilo tehnoloģiju operatori ir drošā TOP10 pasaulē un TOP5 līderos Eiropā, rēķinot datu apjomu, kuru patērē telekomunikāciju klienti.
Rīgā aizvadīta jau trešā "Baltijas ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju konference", kas divu dienu garumā pulcēja vairāk nekā 400 klātienes dalībniekus no trim Baltijas kaimiņvalstīm. Līdzās globāliem tematiem un jaunu tehnoloģiju prezentācijām jau tradicionālajā konferences mājvietā – Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā, ritēja arī "State of the Map Baltics" jeb SotM konference, kas veltīta "OpenStreetMap" (OSM) tēmām.
"Vikipēdija" latviešu valodā tikko pārsniegusi kārtējo robežšķirtni – latviešu valodā wiki-saturā ir pieejami jau vairāk nekā 30 miljoni vārdu, kas veido plašu informācijas kopumu. Redaktori šo gadu laikā tīmeklī radījuši divreiz vairāk šķirkļu nekā padomju laiku enciklopēdijā – 120 000 pret 60 000.
Šveices līdzjutēji pasaules čempionātā Rīgā ir pulcējušies kuplā skaitā un bauda gan hokeju, gan silto pavasari, lai arī grūti pūš par lielajiem tēriņiem. Uz brīdi par hokeja fanu kļuvis arī Šveices vēstnieks Martins Mišlē, kurš ne vien sporto pats, bet arīdzan iesaistās sporta notikumos kā līdzjutējs.
Latvijas medijiem iekrāsojoties hokeja svētku noskaņās un sociālo mediju vidē ikdienas notikumu plūsmu pārņemot valstsvienības sarkanbaltsarkanajām krāsām, no pirmās pasaules čempionāta dienas nacionālo izlasi kaismīgi atbalsta arī Latvijas karavīri starptautiskajā miera uzturēšanas operācijā Kosovā.
Latvijas hokeja fanu kustība ik gadu, tuvojoties pasaules čempionātam, viļņojas un saviļņojas. Cerības un prognozes par Latvijas izlases sniegumu mijas ar praktisko fanu kustības pusi, plānojot klātbūtni hokeja norisēs. Trešais hokeja čempionāts pašu mājās ir izsaucis lielāko diskusiju vēstījuma maiņu – no nedalītā fanu atbalsta, kāds pavadīja "Lat-vi-ja" skandēšanu, "Sarauj Latvija" pievienojas arī rūgtums par to, cik finansiāli ietilpīgs ir līdzi jušanas pasākums pašu mājās.
Fanu krekli, cepures, ar talismana Spaikija attēlu apdrukātas hokeja ripas un dažādas piespraudes – kā šogad Rīgā un Tamperē, tā katru pasaules čempionātu hokejā pavada jauns fanu atribūtikas klāsts. Par teju vai pasākuma apmeklētāju etiķeti kļuvusi lepošanās ar čempionāta un jo sevišķi savas komandas krāsām. TV translācijās zibot Latvijas fanu sektora sarkanbalti sarkanajam, somu "Leijonakatsomo" jeb "Lauvas alas" fanu ietērpiem viņu nacionālā karoga krāsās, kanādiešu kļavas lapas un vēl un vēl – tad īsteni redzam, ka sācies hokeja gada jaudīgākais notikums.
Hokejs ir demokrātisks sporta veids, kur godīgas spēles principi ledus arēnās vienlīdz labi sadzīvo arī ar riekšavām bezbēdīgu pesteļu jebšu tradīciju un aizspriedumu. Komandu spēlētāji neskuj bārdu pēc uzvarētām spēlēm, līdzjutēji nemaina fanu kreklus, ja dienā, kad tie uzvilkti komandai veicies labi – tas viss, lai labā veiksme un spēles mojo nenovērstos.
2019. gada pavasarī pasaules medijus pāršalca ziņa par vienu no daudzajiem neglaimojošajiem notikumiem Savienoto Valstu republikāņu valdībā – cilvēks, kuru nereti dēvē par "prezidenta izstrādājumu", Donalds Tramps atcēla apbalvojuma pasniegšanu kādai man līdz tam mazpazīstamai žurnālistei no Somijas.
Aizvadītajā nedēļā mediji vēstīja par Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma grozījumiem, kas paredz mobilo sakaru operatoriem uzticētu "savietojamību un sadarbspēju" ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu jeb ātru un efektīvu iedzīvotāju apziņošanu uz viņu viedtālruņiem ar "šūnu apraides" palīdzību. Bet vai esam tuvāk tās ieviešanai dzīvē?
Pasaules diktāts latviešu valodā ir izaicinājums, kuram tūkstoši cilvēku ar aizrautību nododas jau vairākus gadus. Šī gada, astotais pēc kārtas, diktāts būs iezīmīgs arī ar kādu jaunievedumu – par kļūdu labojumiem rūpēsies īpaša lietotne "Diktify", ar kuras iesaisti diktāta darbu kļūdu labošanā iecerēts būtiski saīsināt laiku, līdz diktāta dalībnieki uzzinās savu prasmju novērtējumu.
Aizvadītajā nedēļā Latvijas mediju telpā un sociālo mediju platformās uzviļņoja Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotais krīzes apziņošanas tests. Militāro mācību laikā visiem iedzīvotājiem tika sūtīta "testa ziņa" – aicinājums vēlreiz iepazīties ar aizsardzības resora sagatavoto 72 stundu krīzes rīcības informatīvo bukletu. 2022. septembrī Latvijā krīzes apziņošanas sistēma balstās nevis efektīvajā šūnu apraidē, bet 1990. gadu SMS jeb īsziņu tehnoloģijā.
Latvijas mobilie operatori kopš 24. februāra kļuvuši par nozares neredzamajiem kareivjiem. Kā seši kara mēneši ietekmēja Latvijas mobilo operatoru ikdienu un kādas pārmaiņas uzņēmumos prognozē atlikušajam 2022. gada posmam – uz LSM jautājumiem atbildēja “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, LMT prezidents Juris Binde un “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.
Latvijas sabiedrība un mediji vada dzīvi kara apstākļos jau kopš 2014. gada, kad Krievija īstenoja pirmo agresijas vilni pret Ukrainu. Šogad, kad 24. februārī sākās Kremļa ofensīvas otrais vilnis, informatīvajam karam daudz gatavāka bija gan pati Ukraina, gan arī kaimiņvalstis. Tomēr jautājums par medijpratību un prasmēm izvērtēt plašajā informācijas mutulī esošo saturu ar katru dienu vairāk kļūst aktuāls. Kremļa rafinētais hibrīdkarš paļaujas uz spēju ietekmēt cilvēku prātus un sēt šaubas.
Kopš Krievijas militārā iebrukuma saasinājuma Ukrainā tradicionālo mediju dienaskārtībā un jo īpaši sociālo mediju platformās un ziņapmaiņas vietnēs sākušas savu uzvaras gājienu dažādas kartes. Kara gaitas ilustrācija, kara necilvēcību piesaiste konkrētai, nevis kādai abstraktai vietai, kas “mūs neskars”, arī piemiņas zīmes ukraiņu tautas varoņiem, kas kādā konkrētā punktā izcīnījuši savu pēdējo kauju – kartēs ietvertais gūst visplašākās nozīmes lietojumu.
Jaunais telekomunikāciju standarts 5G, kas vairo mobilitātes iespējas, ik dienas plašāk pārņem pasaules teritorijas un likumsakarīgi – visupirms tieši pilsētu robežas. Viena no 5G stiprajām pusēm ir jaudīgi ātro interneta pakalpojumu nodrošināt būtiski lielākam cilvēku skaitam, kas pievienojušies vienam telekomunikāciju bāzes stacijas raidītājam. Triviāli vienkāršojot – pirmais 5G līmenis ir darīt laimīgus pilsētniekus.
Krievijas karš pret Ukrainas tautu faktiski ilgst jau vairāk nekā astoņus gadus, taču aktīvā karaspēka iebrukums Ukrainā, kas sākās šī gada 24. februārī, sakāpinājis informācijas apjomu par kara gaitu tīmeklī un dažādās sociālo mediju platformās. Palūkosimies uz to kā ierindas lasītājs, kas patērē dažādo saturu šajās vidēs un vairo spraigo popularitātes vilni informācijai ziņojumapmaiņas platformās (sevišķi “Telegram”), varētu izsvērt – vai šī informācija ir autentiska un aktuāla.
Viens no vērienīgākajiem pasaules tehnoloģiju forumiem – “Mobile World Congress 2022” - šajā nedēļā sācies Spānijas pilsētā Barselonā. Šajā, Eiropā nepieredzēto notikumu laikā, kad Krievijas valsts apdraud Ukrainas neatkarību un izvērsusi karu pret ukraiņu tautu, arī tehnoloģiju forums skaidri pauž savu pilsonisko pozīciju. Savā publiskajā ziņojumā, šīs nedēļas sākumā, foruma rīkotāji vēstījuši, ka ikdienišķās norises jauno, traģisko notikumu gaismā šķiet nebūtiskas un mazsvarīgas.
Pandēmijas laiks pārliecinoši nomācis kaislības par un ap jauno telekomunikāciju standartu 5G. Lai gan jau vairākus gadus katram no trim lielākajiem mobilo sakaru operatoriem izdevies iegūt no valsts frekvenču spektru, ar komerciālu 5G pielietojumu Latvijā, mobilā interneta lielvalstī, joprojām nevaram lepoties.
18. janvāra vēstījums no “Microsoft” satricināja ar savu vērienu. Tehnoloģiju gigants ziņoja, ka plāno iegūt vienu no lielākajiem datorspēļu zīmolu turētājiem, spēļu izstrādātāju “Activision-Blizzard”. Tiek izziņots par skaidras naudas darījumu teju 70 miljardu ASV dolāru apjomā, tātad – tā nav vienkārši uzņēmumu sapludināšana un kopdarbe, ilgtermiņā apmainoties ar akcijām, bet gan milzīgs līdzekļu iepludināšanas notikums spēļu industrijā.
Uz mobilā interneta kvalitāti var raudzīties no dažādiem aspektiem, taču viens no būtiskajiem kvalitātes kritērijiem iedzīvotājiem ir mobilā interneta ātrums. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) ir apkopojusi informāciju par regulēto elektronisko sakaru pakalpojumu rādītājiem 2018. gadā, un tas ļauj mums secināt, ka trijos gados Latvijā mobilais internets kļuvis divkārt ātrāks.
LSM.lv jau rakstīja par pašmāju telekomunikāciju uzņēmumu neglaimojošo vietu pasaules mērogā datu apraides ātruma ziņā. Marta beigās publicēts privātā datu analītikas uzņēmuma “tefficent” pētījums, kas raugās uz 2018. gadu mobilo datu patēriņa kontekstā, un šajā griezumā Latvijas uzņēmums “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) ierindojas trešajā vietā pasaulē. Eiropas kontekstā Latvija līdzās Ziemeļvalstij Somijai ir viena no līderēm un Eiropas Top11 ir visi trīs Latvijas mobilo pakalpojumu operatori.
Dažas dienas pirms lielākā kontinenta viedo tehnoloģiju jomas notikuma Barselonas “Mobile World Congress” datu analītikas uzņēmums "Ookla" (speedtest.org uzturētājs, ASV uzņēmums kurš regulāri apkopo veiktos mērījumus, nosakot ātrākos pakalpojumu sniedzējus dažādās valstīs) publicēja pētījumu “Speedtest Global Index” par ikdienas interneta patiesajiem ātrumiem pasaulē. Šajā dienā tika izsapņots viens no mītiem par Latviju – par Latviju kā mobilā interneta lielvalsti.
Katru gadu lielie pasaules tehnoloģiju uzņēmumi prezentē savas korporācijas iekšienē radītos jaunākos viedtālruņus. Tas ir kā raudzīties Holivudas filmas trešajā, piektajā vai pat devītajā stāstā uz lielā kino ekrāniem – sērijas nosaukumu papildina kārtas skaitlis, bet dramaturģijā nekas īsti nemainās kopš žanra klasikas, "Apple" dibinātāja Stīva Džobsa lieliskajām “one more thing” (vēl kāds sīkums) prezentācijām. Šķita, ka "Samsung" piedāvās jau daudzkārt dzirdēto un redzēto, atkal no jauna demonstrēs kvalitatīvākos no "Android" ekosistēmas viedtālruņiem un stāstīs par to, ka jaunās ierīču komponentes ir labākas par iepriekšējām, lietojot vispārākās izteiksmes formu.
Latvijas jaunuzņēmumi šogad SLUSH - jaunuzņēmumu juceklī, lielākajā Ziemeļeiropas forumā, kas tradicionāli novembra beigās pulcina Somijas galvaspilsētā Helsinkos tūkstošiem jaunuzņēmēju un investoru - bija pārstāvēti lielākā skaitā, nekad agrāk. Kopā bija 27 uzņēmumu un vairāk nekā simts individuālu Latvijas pārstāvju. Šogad SLUSH ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) finansiālu atbalstu bija iespēja veidot Latvijas pārstāvju stendu un ar jaunuzņēmumu asociācijas un TechChill kontaktu kapitālu aicināt medijus un investorus uz Latvijas sarunu – brokastīm ar ekonomikas ministru un jaunuzņēmumu kopienas pārstāvjiem.