Zemgalietis Agris Kociņš ir izdienējis specvienību policists, kurš pirms astoņiem gadiem saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Augstāko valsts apbalvojumu viņam piešķīra kā vienam no astoņiem Bauskas miličiem, kas 1991. gada 20. janvārī aizstāvēja Iekšlietu ministriju OMON uzbrukuma laikā.
Autora ziņas
Pēc ierobežojumu pastiprināšanas šodien ir pirmās brīvdienas, kad tirdzniecības centros slēgti visi veikali ārpus pirmās nepieciešamības preču loka. Vakar vakarā valdība lēma, ka brīvdienās nedrīkstēs strādāt arī saimniecības preču un mēbeļu veikali ar platību virs 10 tūkstošiem kvadrātmetru. Kā tirdzniecības centros raugās uz jaunajiem ierobežojumiem un ko par to saka pircēji?
Epopejai ar Rīgas vēsturiskajiem ūdenstorņiem labi piestāvētu savulaik populārās Mihaela Endes fantāzijas grāmatas „Bezgalīgais stāsts” nosaukums. Pagājuši jau gandrīz seši gadi, kopš pašvaldības SIA „Rīgas ūdens” pēc plašas ažiotāžas atsauca ieceri pārdot ūdenstorni Alīses ielā Āgenskalnā. Taču solījumi rast risinājumu, lai tornis būtu pieejams sabiedrībai, tā arī palikuši solījumu līmenī. Kāds varētu būt Rīgas vēsturisko ūdenstorņu liktenis tuvākajā nākotnē?
Latviešu valodā klajā nācis neparasts kopdarbs – dokumentālais romāns “Apbedītais vīnogulājs”, kura autori ir latvietis Arturs Jurkevičs un gruzīns Malhazs Džadžanidze. Tas ir stāsts par Džadžanidzes kā pusaudža piedzīvoto Abhāzijas kara laikā deviņdesmito gadu sākumā, kas atstājis neizdzēšamas pēdas viņa dzīvē. Džadžanidzes stāsts tik spēcīgi iespaidojis Gruzijā dzīvojošo Arturu Jurkeviču, ka viņš to pierakstījis grāmatā. Rakstniece Nora Ikstena pēc izlasīšanas to dēvē par meistarīgi un aizrautīgi uzrakstītu cilvēkstāstu.
Diriģents Ainārs Rubiķis vienpadsmit mākslinieku konkurencē saņēmis augstāko Krievijas teātra balvu “Zelta maska” kā labākais operas diriģents par darbu Dvoržāka operas “Nāra” iestudējumā pērn Maskavas Lielajā teātrī.
Anna Berkmane ir vecākā militārā policiste Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Militārajā dienestā, kur dien nepilnu pusgadu. Domu par militāru karjeru viņu apsvēra jau pirms pieciem gadiem uzreiz pēc vidusskolas beigšanas, taču dzīves līkloči līdz tam aizveda tikai tagad. Gandarījumu šajā darbā sniedz viss – atzīst Anna.
Lai pievērstu lielāku uzmanību Latvijas zinātniecēm – sievietēm un viņu sasniegumiem, Latvijas Universitātes (LU) “Zinātnes kafejnīcā” otrdien, 10. novembrī, vakarā varēs iepazīties ar četrām no viņām – Ivetu Pugajevu no institūta “BIOR”, Līgu Grīnbergu no LU Cietvielu fizikas institūta, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieci Kristīni Šalmu-Ancāni un LU zinātnieci Annu Ramatu-Stundu.
Sabiedriskā medija budžeta piesaiste nodokļu ieņēmumiem ir tiesiska un sargā medija neatkarību – tā lēmusi konstitucionālā tiesa Latvijas kaimiņvalstī Lietuvā, kur – atšķirībā no Latvijas sabiedriskā medija budžets nav atkarīgs no politiķu ikgadējiem lēmumiem. Taču arī Lietuvas pašreizējai valdībai tas nepatika, un tā vērsās tiesā, prasot atzīt šo finansēšanas modeli par nekonstitucionālu. Un zaudēja. Mediju eksperte Anda Rožukalne norāda – tas ir lielisks precedents arī Latvijas politiķiem, kuri labprāt tur sabiedriskos medijus īsā finansiālā pavadā.
Viņu dēvē par Latvijas dizaina un lietišķās mākslas pamatlicēju. Rozentāla, Purvīša, Valtera laikabiedrs, mākslinieks ar savu, nesajaucamu rokrakstu – Jūlijs Madernieks. Viņa 150. jubilejas gadā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs cēlis gaismā mākslinieka daudzveidīgo mantojumu – interjera dizainu, mēbeles, grāmatu dizainu, tapešu rakstus, burtu veidolu un vēl, un vēl. Muzejā cer, ka bagātīgā izstāde rosinās jaunu intereses vilni par Madernieku un viņa stilu jaunajā paaudzē, līdzīgi kā pirms gadiem desmit notika ar viņa skolnieku Ansi Cīruli.
Ogres pašvaldība nesen lēmusi piešķirt profesionāla teātra statusu vietējam amatierteātrim. Jaunais statuss ļaušot Ogres pilsētas teātrim augt un sacensties jau augstākajā teātra līgā. Trupas aktieri gan nav profesionāļi tajā ziņā, ka teātri spēlē no darba brīvajā laikā un samaksu par to nesaņem. Un tas nemainīšoties arī jaunajā statusā. Kas ir “profesionāls teātris” - tas pašlaik kultūrpolitikas dokumentos nav definēts.
Latvijas Radio 1. novembrī svinēs 95. dzimšanas dienu. Savā jubilejas nedēļā radio iepazīstina ar aizkadra ļaudīm, bez kuriem radio nebūtu radio, bet kuru darbu vairums pamana tikai tad, ja kaut kas nav kārtībā. Kā šī stāsta varonis – pieredzējušais skaņu inženieris Augustīns Delle – sensenos laikos kādā visai stīvā Latvijas Radio jubilejas koncertā galveno jautrību izraisījusi tieši viņa putrošanās ar mikrofoniem uz skatuves. Bet ikdienā Gusta profesionalitāti neviens neapšauba – par mūzikas ierakstu tehnisko kvalitāti Latvijas Radio viņš gādā jau vairāk nekā pusgadsimtu.
Latvijas Radio ētera operatore Rita Karnača ir viens no cilvēkiem, bez kuriem radio nebūtu radio. Ar šiem ļaudīm Latvijas Radio iepazīstina savas 95. dzimšanas dienas gaidās. Rita radio nonāca pirms 30 gadiem, pametot darbu Rīgas – Jūrmalas virsmežniecībā un kļūstot par mašīnrakstītāju. Pusi no sava radio pavadītā laika viņa strādā raidījumu daļā. Rita apzinās sava darba nozīmi un atzīst, ka negribētu būt par žurnālisti, jo cilvēki viņai neinteresē.
Guntis Sūniņš ir viens no maiņu priekšniekiem Latvijas Radio Signālu vadības centrā, ko varētu dēvēt arī par radio smadzenēm. Latvijas Radio kolektīvā ir virkne cilvēku, kuru balsis nedzird ēterā, bet bez kuriem radio nebūtu radio. Viņi ir tie, kuru darbu vairums no mums pamana tikai tad, ja kaut kas nav kārtībā. Par laimi, tas gadās ļoti reti, jo Latvijas Radio tehniskie ļaudis ir ļoti pieredzējuši profesionāļi.
Latvijas Radio savas 95. jubilejas nedēļā iepazīstina ar dažiem aizkadra ļaudīm, kuru balsis ēterā nedzird, bet bez kuriem radio nebūtu radio. Viņu vidū ir Renārs Šteimanis – viens no četriem Ziņu dienesta skaņuvīriem. Viņš ir operators ar 25 gadu darba stāžu, kuru raksturo nerimstoša aizrautība ar skaņu, zibenīgs darba temps un nesatricināms miers jebkurā stresa situācijā, kādas saspringtajā ziņu ritmā gadās ik uz soļa.
Mēs strādājam sabiedrības labā, tāpēc ļoti aicinām sabiedrību palīdzēt mums, nevis izgāzt pār mediķiem savas dusmas – intervijā Latvijas Radio saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas vadītāja Inga Krupnova.
Latvijas Radio kora dalībnieki līdz oktobra beigām būs karantīnā, jo kora dalībniekiem ir konstatēta saslimšana ar Covid-19, aģentūru LETA informēja "Latvijas Radio koris" pārstāve Indra Vilipsone. Saslimšana konstatēta arī Valsts akadēmiskajā korī "Latvija", Latvijas Radio apstiprināja kora direktors Māris Ošlejs.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 20. oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma projektu. Sabiedrisko mediju padomē būs trīs cilvēku, kurus izvirzīs Saeima, prezidents un nevalstisko organizāciju izvirzītais pārstāvis.
Interese par ārzemju ceļojumiem šajā skolēnu brīvlaikā ir lielāka nekā iepriekš pandēmijas laikā, bet krietni mazāka nekā citus gadus, liecina vairāku Latvijas Radio aptaujāto tūrisma aģentūru novērojumi. “Topā” ir Kipra – vienīgā no siltajām zemēm, no kuras atgriežoties pašlaik nav jāievēro obligāta pašizolācija.
Kā panākt, lai studentiem gribas vairāk rūpēties par vidi un pašiem par savu fizisko formu? Ar draudzīgu sacensību un iespēju pelnīt “virtuālo naudu” – šādu ideju piedāvā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes fakultātes studenti, kuri nupat uzvarējuši RTU hakatonā ''Zaļākai Ķīpsalai''. Starp septiņām idejām lielāko atzinību un 1000 eiro naudas balvu guvis pirmā kursa studentu komandas piedāvājums – izstrādāt mobilo lietotni, kas mudinātu studentus dzīvot “zaļāk” ne vien izklaides, bet arī klimata ziņā.