Valsts policija gadumijā konstatējusi vairāk nekā 1500 ārkārtējās situācijas ierobežojumu pārkāpumu un piespriedusi arī pamatīgus naudas sodus gadījumos, kad cilvēki apzināti pārkāpuši noteikumus un klaji ignorējuši pulcēšanās ierobežojumus, nakts stundās noteikto mājsēdi vai pat fiziski uzbrukuši likumsargiem, kas atgādinājuši par noteikumiem infekcijas ierobežošanai.
Autora ziņas
Jaungada naktī no pirotehnikas cietuši divi cilvēki, ziņo ātrās palīdzības mediķi. Tas ir mazāk nekā citus gadus – piemēram, pērn petardes nopietni traumēja deviņus uguņotājus. Šogad viens no negadījumiem noticis Kurzemes reģionā, otrs – Latgales pusē. Savukārt uz Latvijas ceļiem Vecgada diena pagājusi salīdzinoši mierīgi.
2020. gada 31. decembra vakarā mūžībā devies Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīcas) ārsts infektologs Pauls Aldiņš (1971-2020), kurš kopš pandēmijas pirmsākumiem aktīvi iesaistījies Covid-19 slimnieku ārstēšanā, taču pats zaudēja cīņā ar šo slimību, liecina slimnīcas mājaslapā pieejamā informācija.
Visticamāk, neviens laikmets Latvijas vēsturē nav tik sistemātiski dokumentēts cilvēku dienasgrāmatās kā aizvadītais 2020. gads – tā secina Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) pētniece Sanita Reinsone. Viņa ar domubiedriem pavasarī aizsāka vēl nebijušu projektu institūta vēsturē, aicinot cilvēkus publiski dokumentēt tobrīd tikko sākušos pandēmiju un savas sajūtas jaunajos apstākļos. Pēdējo deviņu mēnešu laikā mainījusies gan pasaule mums apkārt, gan mūsu pašu attieksme pret notiekošo, un dienasgrāmatas kļuvušas retākas un skarbākas, turpinot veidot to emocionālo 2020. gada šķautni, kuru nekad nevarēs izlasīt vēstures grāmatās.
Gandrīz 20 gadus pēc Igaunijas un piecus gadus pēc Lietuvas arī Latvijas sabiedriskie mediji no 2021. gada pametīs reklāmas tirgu. Sarunas par to ilgušas jau gadiem, bet tikai tagad valsts maciņā beidzot atradusies nauda, lai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV) kompensētu nenopelnīto reklāmas naudu un ļautu attīstīties jaunā kvalitātē bez mūžīgi džinkstošajām reklāmas pauzēm.
Pēc divdesmit direktores amatā pavadītiem gadiem šā gada beigās pensijā dosies Juglas vidusskolas direktore Aija Melle – spilgta izglītības nozares līdere, ilggadēja Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente, lektore skolu vadītājiem un arī Nacionālās kultūras padomes locekle, kuru bieži aicina uz intervijām par izglītības aktualitātēm. Nozarē viņa turpinās darboties arī turpmāk, taču atzīst, ka ļoti gaida vairāk brīvā laika, jo Juglas vidusskola ar 1800 skolēniem ilgus gadus ir bijusi faktiski visa viņas dzīve.
Pēc vairāk nekā 20 pamestības gadiem jaunu elpu varētu iegūt viens no savulaik lielākajiem Rīgas dzīvojamajiem namiem, jūgendstila ēka Brīvības un Matīsa ielas stūrī. Jaunie īpašnieki te iecerējuši veidot pieczvaigžņu viesnīcu, par ko tikko noslēgusies publiskā apspriešana. Trīspadsmit tūkstošus kvadrātmetru lielās ēkas atjaunošanā un pārbūvē plānots ieguldīt vairāk nekā 20 miljonus eiro.
Neparastā 18. gadsimta uzņēmēja Jāņa Šteinhauera vārds šodien zināms retajam, lai gan viņa darbības vēriens kā latvietim tolaik vāciskajā Rīgā bija gluži neticams – Šteinhauers bija mastu šķirotāju amata vecākais, Volera muižā Bolderājā brūvēja grādīgos, Hemerliņa muižā ierīkoja vējdzirnavas un kokzāģētavu, bet Zasu muižā vairāk nekā 40 gadu pastāvēja viņa papīra manufaktūra. Turklāt ar savu uzņēmēja talantu viņš pamanījās apiet vāciešus arī kokmateriālu piegādē Rundāles pils celtniecībai.
Kultūras ministrs vērsies pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot daudzveidīgo arhitektu kopienu uz šķietami neiespējamu misiju – vienoties par vienu kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. Ministrs cer, ka arhitekti dos oficiālu jāvārdu valdības iecerētajai vietai Elizabetes ielā 2, ko joprojām uzskata par labāko variantu, taču devis arī izvēli trīs mēnešu laikā nākt klajā ar tikpat labu vai labāku alternatīvu, ja tāda atrastos. Arhitektu savienības vadītājs šādu izaicinājumu ir gatavs pieņemt.
Šajā savādajā pirmssvētku laikā, kad “Covid-19” izplatības ierobežošanai aizliegtie Ziemassvētku tirdziņi sāpīgi sit pa kabatu daudziem mājražotājiem, cilvēki atrod jaunus veidus, kā palīdzēt citiem tirgoties. Kāda kafejnīca savus apmeklētājiem slēgtos galdiņus pārvērtusi pensionāru darinājumu platformā, cita atvēl telpas mājražotāju labumiem, bet vēl kāds tviterī palīdz pārdot vilnas zeķes kundzītei, kas tās klusi tirgo pie lielveikala.
Vairāki simti cilvēku šodien divos pasākumos Rīgā protestēja pret ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai. Gan Daugavmalā, gan pie Brīvības pieminekļa pulcējās krietni vairāk par pašlaik atļautajiem 25 cilvēkiem, un liela daļa neievēroja divu metru distanci un nelietoja sejas maskas, ko bija apņēmušies nodrošināt rīkotāji. Protestētāju prasību loks bija plašs – no iebildēm pret vakcināciju līdz valdības nomaiņai.
Par spīti pandēmijai, Latvijas kino process pašlaik ir tik intensīvs kā reti kad – ražošanā ir 67 filmas, kas top ar Nacionālā kino centra atbalstu. Dažas no tām jau ir gatavas un gaida iespēju satikt skatītājus kinoteātros. Lai iepazīstinātu interesentus ar garo kino radīšanas procesu, aizsākta jauna tradīcija – topošo filmu veidotājus aicināt uz sarunām par gaidāmo.
Šogad neizbēgami daudz ko no tā ir noteikusi slimība ar nosaukumu “Covid-19” – vārdu savienojumu, kas virsrakstos pabijis visbiežāk no visiem. Bet kas ir tie cilvēki, kuri ik dienu pavada ar telefonu rokās, apzvanot desmitiem saslimušo un pacietīgi veicot “detektīva” darbu, lai pēc iespējas ierobežotu lipīgās slimības izplatību? Stāsts par vienu no viņiem – Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģi Silviju Skubaku.
Ikgadējais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu tirgus “Cits bazārs” šogad pirmoreiz notiks tiešsaistē. Rīkotāju “Junior Achievement Latvia” mājaslapā no ceturtdienas, 10. decembra, līdz 14. decembrim būs pieejams e-katalogs, kurā varēs aplūkot skolēnu mācību uzņēmumu virtuālos stendus un iegādāties viņu ražojumus – mājas lietas, preces skaistumkopšanai, bižutēriju, spēles un preces bērniem, kā arī apģērbus, interjera priekšmetus, pārtikas preces.
Lai arī otrajā ārkārtas situācijā valdība paplašinājusi atbalsta iespējas krīzē cietušajiem uzņēmumiem, cauri kritēriju sietam joprojām riskē izkrist tie, kuri dīkstāvē faktiski ir jau kopš pavasara un nevar pierādīt apgrozījuma kritumu tieši pēdējos trīs mēnešos. Arī dīkstāves pabalsti nav liels atspaids gadījumā, ja jau vasarā nācies atlaist vairumu darbinieku, kā tas ir, piemēram, pasākumu tehniskā nodrošinājuma uzņēmumos.
Barikāžu trīsdesmitās gadadienas priekšvakarā bez autobusa šofera palicis 1991.gada barikāžu muzejs, kuram “muzeobuss” ir svarīga ekspozīcijas sastāvdaļa. Ar to muzeja darbinieki regulāri dodas uz reģioniem un 90.gadu sākuma “Ikarus” dzeltenajā autobusā iekārtotajā ceļojošajā izstādē stāsta skolēniem par barikāžu notikumiem.
Pagājušās nedēļas nogalē daudzus sociālā tīkla “Facebook” lietotājus Latvijā aplidoja video, kur Līvānu 1.vidusskolas direktors asprātīgā veidā skaidro jauno mācīšanās kārtību skolā Covid-19 ierobežojumu dēļ. Sevi filmēdams, viņš izstaigā abas skolas ēkas, iejūtas gan skolotāja, gan skolēnu lomās, skaidro masku valkāšanu un aicina uz mācīšanos gaiteņos skatīties no gaišās puses – varēs pieskatīt, cikos direktors nāk uz darbu! 37 gadus vecais uzņēmējs Gatis Pastars par savu dzimto Līvānu 1.vidusskolas direktoru kļuva pirms diviem gadiem, apņemoties ienest skolā jaunu elpu. Kā vairāk nekā 500 bērnu lielā skola Līvānos sadzīvo ar Covid-19 laika grūtībām un meklē ceļus efektīvākai saziņai ar vecākiem?
Reaģējot uz medijos un sociālajos tīklos pēdējā laikā izskanējušo informāciju par “Rīgas porcelāna rūpnīcas” izstrādājumu pieaugošo popularitāti Igaunijā, Somijā un Krievijā, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atgādina, ka Latvijā ražotiem porcelāna traukiem tāpat kā citām Latvijas teritorijā tapušām mākslas vērtībām, kas vecākas par 50 gadiem, ir jāsaņem izvešanas atļauja. Tās cena ir nepilni 40 eiro.
Sorī, Irokejs, Šmiga, Pikselis un pat kāds Rojas novadā dzīvojošs Kovids - tik neparasti kaķu vārdi, kas liecina par mūsu laikmetu, aktualitātēm un izdomas bagātiem saimniekiem, nonākuši valodnieces Ilzes Štrausas redzeslokā. Gatavojoties kādai konferencei, viņa internetā ievietoja anketu, aicinot cilvēkus iesūtīt savu mīluļu vārdus un to došanas pamatojumu. Bija cerējusi uz pāris simtiem anketu, bet aicinājums ieguva negaidītu popularitāti sociālajos tīklos, un nu jau Ilzes Štrausas rīcībā ir vairāk nekā 18 tūkstoši anketu un priekšā - pamatīgs darbs to apkopošanā. Šonedēļ valodniece ieskatu savā darbā prezentēja Liepājas Universitātes konferencē "Vārds un tā pētīšanas aspekti".
23. novembrī, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, tika apbalvoti aizvadītās teātra sezonas labākie iestudējumi un individuālie sniegumi. Gada izrādes titulu un “Grand Prix” saņēma Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Puika, kurš redzēja tumsā”, kuras režisors Valters Sīlis plūca laurus arī kā gada režisors.