Filmas “Dvēseļu putenis” mūzikas autore Lolita Ritmane saņēmusi Holivudas vizuālo mediju mūzikas balvu (“Hollywood Music In Media Awards”) par labāko mūziku filmai svešvalodā, liecina rīkotāju sniegtā informācija.
Autora ziņas
Šajā vasarā beidzot tiks pielikts punkts vairāk nekā četrus gadus ilgajai Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai. Sākumā tika pārbūvēta skatītāju zona, tad – nojaukta vecā dziedātāju tribīne un vietā uzcelta jauna, bet pašlaik rit noslēdzošie darbi pie estrādes iekštelpu izbūves. Ieceres ir ambiciozas – piecsimtvietīga zāle koru koncertiem, Dziesmu svētku ekspozīcija, telpas konferencēm un semināriem. Taču joprojām nav izlemts, kas īsti Mežaparka estrādi turpmāk apsaimniekos. Pašvaldībā ir tikai vienprātība, ka to vairs neturpinās darīt “Rīgas meži”.
Topošās spēlfilmas “Mātes piens” veidotāji aicina atsaukties tos, kuriem mājās saglabājušās 80.gadu beigu skolas formas vidusskolēniem vai citi ar tā laika skolas gaitām saistīti aksesuāri. Februārī Rīgā plānots filmēt ainas, kur jaunieši 1987. gadā dodas uz dzejnieka Klāva Elsberga bērēm. Līdz šim filmas veidotājiem izdevies atrast divas tā laika vidusskolēnu formas, bet jāapģērbj vesela klase.
Fakti ir garlaicīgi, viltus ziņas – garšīgas un lipīgas. Šo seno patiesību daudzi no mums no jauna izbaudījuši Covid-19 pandēmijas kontekstā, kad dezinformācija par pašu slimību un vakcīnām pret to izplatās kā uguns sausā zālē. Nereti ar to dalās ļaudis, kas patiešām tic šīm ziņām, taču, paši to neapjaušot, mēdz kļūt par marionetēm daudz rafinētāku spēlētāju rokās, kurus interesē vai nu peļņa vai vara, diskreditējot politiskos konkurentus. Kādas ir jaunākās dezinformācijas tendences, kā tās atpazīt un kādēļ novēlota valsts institūciju reakcija uz dezinformāciju kļūst par cīņu ar vējdzirnavām – par to Latvijas Radio saruna ar domnīcas “Atlantic council” pētnieci Niku Aleksejevu.
Veselības ministrija ir izskatījusi 416 pretendentu pieteikumus un izveidojusi Vakcinācijas projekta biroja komandas kodolu, kurā strādās pieci profesionāļi ar pieredzi nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošanā. Vakcinācijas biroju vadīs bijusī Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča, informēja Veselības ministrija.
Diktore Māra Eglīte Latvijas Radio sāka strādāt 11 gadus pirms barikādēm. Ikdienas režīmā diktora obligātais aksesuārs tolaik bija zīmulis ar dzēšgumiju, lai pirms ziņām rūpīgi atzīmētu teikumu loģiskos uzsvarus un precīzi zinātu, kā iepriekš cenzētās ziņas skanēs ēterā. Par to, ka diktors pats ko varētu pierakstīt klāt, nebija ne runas. Barikāžu laikā tas strauji mainījās.
Pirms 30 gadiem šajā dienā risinājās traģiskākie barikāžu laika notikumi – Iekšlietu ministrijas apšaudē dzīvību zaudēja pieci cilvēki, vēl astoņi tika ievainoti. Šodien joprojām nav skaidru atbilžu par to, kas tonakt notika – kurš deva pavēles, vai uzbrukumā piedalījās kāds “trešais spēks” un kas tas bija?
Plakaniski saspiesta kaparkrāsas automāta lode ir baiss suvenīrs, kas 30 gadu glabājies bijušā Bauskas miliča Renāra Zaļā mājās. Šī lode 1991. gada 20. janvāra vakarā tika šauta viņa virzienā. Bet, kur tā pēc tam atradusies, Renārs ilgus gadus nemaz neatcerējās, jo pēc apšaudes bija šoka stāvoklī. Šo stāstu glabāja viņa jaunākais brālis Ervīns Zaļais.
Barikāžu laikā skanēja aicinājumi cilvēkiem nēsāt līdzi zīmītes ar savu asinsgrupu, jo neviens nezināja, kā viss var beigties. 1991. gada barikāžu muzeja direktoram Renāram Zaļajam, vienam no Bauskas miličiem, kas aizstāvēja Iekšlietu ministriju, šim mērķim kalpoja neliela metāla plāksnīte ar ķēdi, kurā bija iegravēts uzvārds ar vārda pirmo burtu, asinsgrupa un dzimšanas gads.
Ilgstošas sociālās aprūpes centros vakcinācija pret Covid-19 varētu sākties, ātrākais, februāra vidū. Taču pagaidām vēl ir daudz neskaidrību, kā tas notiks un cik vispār būs vakcinēties gribētāju. Situācija ir smaga – pēdējās divās nedēļās Covid-19 skāris vairāk nekā 80 sociālās aprūpes iestāžu, un Latvijas Pašvaldību savienība uzsver: problēmu risināšanai vajadzīga vienota pieeja neatkarīgi no tā, vai sociālās aprūpes centrs pieder valstij, pašvaldībai vai ir privāts. Skaidru stratēģiju gaida arī īslaicīgas sociālās aprūpes veicēji – dienas centri, grupu dzīvokļi, patversmes un mājas aprūpētāji.
Tumšzilie, vatētie ādas pirkstaiņi manam tētim Paulam Rozenbergam bijuši, kopš sevi atceros. Tagad tie jau ir tik nolietoti, ka vietām pirkstu šuvēs nāk ārā pildījums, bet tētis tos joprojām glabā. Izrādās, tas ir viens no retajiem priekšmetiem mūsu mājās, kas "piedalījies" arī 1991. gada janvāra barikādēs.
Kas notiek, ja režisors uz brīdi kļūst nevis par to, kurš rīko un uzdod rīkojumus, bet pats nonāk aktiera jautājumu krustugunīs un ļaujas spontānai improvizācijai? Šādu iespēju iepazīt teātra režisorus no citas puses mājsēdes laikā sagādājis nevalstiskais teātris “Dirty Deal Teatro” jaunā tiešsaistes raidījumu ciklā “Č(v)akarēšana”, ko varētu tulkot kā “vakarēšanu ar nelieliem čakarēšanas elementiem”. Tajā režisori stāsta gan par savām tuvāko izrāžu iecerēm, gan atbild uz negaidītiem jautājumiem.
Kādā no Barikāžu muzeja izstāžu zālēm līdzās tā laika radioaparātiem, kamerām un telefoniem ir arī kāds visnotaļ ekskluzīvs priekšmets – rācija, ar kuru bija aprīkota barikāžu plānotāju, Latvijas Tautas frontes (LTF) automašīna. "Šādas rācijas vai radiotelefonus, kā toreiz sauca, parasti ievietoja ātrās palīdzības, ugunsdzēsēju, milicijas un citās mašīnas," stāstīja toreizējais LTF priekšsēdētājs Romualds Ražuks.
Dienā, kad barikāžu laikā Māris Lībietis no Jāņmuižas ''kamazā'' dežūrēja pie Ministru kabineta, auto parādījās kaste ar ugunsdzēšamajiem aparātiem un kaste ar gāzmaskām. "Viena gāzmaska man joprojām ir, kaimiņam otra. Kur pārējās palika, nezinu," saka Lībietis. Kurš tās tur ielika, Māris nezina joprojām. Bet gāzmaskas uz barikādēm bija daudziem – padomju laikā tā bija neatņemama civilās aizsardzības mācību sastāvdaļa ikvienā iestādē.
Pelēkā mikroautobusa "Latvija", kas barikāžu laikā 1991. gada 16. janvārī trāpījās PSRS speciālo uzdevumu milicijas vienības jeb OMON apšaudē uz Vecmīlgrāvja tilta, šodien vairs nav – tas pilnībā sadega. Bet Barikāžu muzejā atrodas tā replika ar ložu caurumiem sānos. Muzeja valdes loceklis Edvīns Ežmalis, kurš Atmodas laikā bija Rīgas Ziemeļu rajona pašvaldības deputāts, degošo auto redzēja savām acīm.
Valdība ceturtdien, 14. janvārī, lems, vai piešķirt trīs miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai līdz jūlijam pagarinātu atbalstu Covid-19 ietekmētajām kultūras institūcijām. Tas palīdzētu nozares uzņēmumiem segt ar uzturēšanu saistītos ikdienas izdevumus laikā, kad nav iespējams strādāt. Top arī jauna atbalsta programma nākotnes satura radīšanai, ko atzinīgi vērtē pasākumu nozarē. Taču Pašnodarbināto mūziķu biedrībā atzīst – pandēmijai ievelkoties, arvien vairāk mākslinieku vairs netiek galā ar saistībām, ko bija uzņēmušies laikā, kad varēja brīvi uzstāties.
Astra Zdanovska 1991. gada janvārī bija viena no daudziem mediķiem, kas atsaucās aicinājumam dežūrēt barikādēs. Trauksmainākos brīžu viņa pieredzēja savā trešajā dežūrā, 20. janvārī, kad īsi pēc deviņiem vakarā pie Iekšlietu ministrijas Raiņa bulvārī sākas apšaude. “Tu saproti: ir karš sācies. Šauj, un arī tevi var nošaut,” tās dienas notikumus atceras Zdanovska.
Veidot barikādes nebija spontāns lēmums Lietuvas notikumu iespaidā, kā tas varbūt šķita no malas – tam gatavojās jau kopš 1990. gada 15. maija, intervijā Latvijas Radio uzsvēra tā laika Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājs Romualds Ražuks, kurš tikko sarakstījis grāmatu “Latvijas Tautas fronte barikādēs”.
Astoņdesmit piekto dzimšanas dienu 12. janvārī svin maestro Raimonds Pauls. Latvijas Radio lūdza savas mīļākās Paula melodijas atskaņot Rīgas ielu muzikantiem, kurus daudzi nereti būs dzirdējuši savās ikdienas gaitās. Šie ieraksti tapuši jau kopš pagājušās vasaras, kad muzikantu ielās bija krietni vairāk nekā sniegotajā janvārī.
Zināmi Covid-19 izplatības mazināšanai ieviesti ierobežojumi būs jāievēro, līdz tiks iegūta pūļa imunitāte pēc vakcinēšanās, to pirmdien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes pauda premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”). Vienlaikus premjerministrs norādīja, ka valdībai prioritāte ir arī paplašināt un vienkāršot atbalsta mehānismus.
Noslēgumam tuvojas vairāk nekā divus gadus ilgusī un 9,8 miljonus eiro vērtā Okupācijas muzeja pārbūve un “Nākotnes nama” celtniecība, ko pēc valsts pasūtījuma īsteno uzņēmums “Skonto būve”. Līdzās muzejam top arī represēto piemiņas memoriāls. Termiņus vairākkārt nācies pārcelt – vispirms neparedzētu vecās ēkas konstrukciju defektu dēļ, pēc tam tempu piebremzēja pandēmija un, kā norādīja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” – arī nelielas izmaiņas ekspozīcijā. Muzeja vadība gan uzsver, ka šīs izmaiņas bijušas vajadzīgas apmeklētāju drošībai un ērtībai, kas sākotnējā variantā atsevišķās vietās kliboja. Līdz vasarai tiks atjaunota arī daļa no muzejam apkārt esošā Strēlnieku laukuma, bet otru daļu pašvaldība cer sakārtot vien nākamgad.