Par “Rīgas slavenāko graustu” dēvētais jūgendstila nams Marijas ielā 6 ziņu virsrakstos nonācis daudzkārt. Pārsvarā, pateicoties īpašnieku ilgstošajām domstarpībām un nespējai to atjaunot. Tagad beidzot ēkai ir tikai viens saimnieks un top arī būvprojekts tās atjaunošanai. No 1904. gadā celtā īres nama gan pāri palikušas tikai sienas, un Covid-19 licis pārvērtēt arī idejas, kādai funkcijai ēku nākotnē vispār pielāgot.
Autora ziņas
“Viens no jaunākajiem Skotijā jebkad priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem beidzot dodas mājup!” tāds ieraksts pirms dažām dienām rotāja britu raidsabiedrības BBC ziņu lentu. Četrus mēnešus pirms laika dzimusī meitenīte Sofija, kura pasaulē nāca oktobrī - tikai grūtniecības 23. nedēļā, ir retums pasaules mērogā. Izrādās – viņas vecāki ir Skotijā dzīvojoši latvieši Egija un Inārs Biriņi. Tagad jau vairākas nedēļas mazā Sofija ir mājās, un Egija Biriņa piekrita dalīties ar Latvijas Radio viņas piedzimšanas stāstā, lai dotu cerību arī citu priekšlaikus dzimušu mazuļu vecākiem.
Kamēr pandēmijas dēļ daudzi kultūras un izklaides veidi mums ir liegti, Latvijas Radio sestdienas rītos turpina ielūkoties cilvēku grāmatplauktos un grāmatās uz naktsgaldiņiem, uz brīdi ienirstot radio klausītāju grāmatu pasaulē, lai radītu zināmu kopības sajūtu un ļautu ieraudzīt, cik daudzkrāsaina ir mūsu literatūras izvēle un lasīšanas paradumi.
Covid-19 pandēmijas apstākļos ievērojami augusi kultūras nozares aktivitāte un projektu kvalitāte Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) konkursos – tā 26. februārī pēc pirmā šī gada regulārā projektu konkursa noslēguma sacīja fonda padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits. Šogad pieprasītais finansējums sasniedzis teju astoņus miljonus eiro salīdzinājumā ar 5,8 miljoniem pirms gada. Atbalstīt varēja projektus tikai par pusotru miljonu eiro, tāpēc ekspertu darbs projektu atlasē bijis ļoti smags, atzina Ernštreits. Aktivitātes pieaugumu viņš saista ar lielo neskaidrību par atbalstu kultūras nozarei, kāds valdīja šā gada sākumā.
Gadu pēc pandēmijas sākuma Rīgā tomēr taps pagaidu jeb tā saucamās Covid-19 laika velojoslas. Satiksmes departaments pērnvasar lauza līgumu ar velojoslu projektētājiem, pārmetot neiekļaušanos līguma termiņā, un tagad par pusmiljonu eiro nolēmis velojoslas plānot un uz asfalta krāsot pats saviem spēkiem. Projektētājus gan izbrīna šāda dubulta resursu tērēšana, jo pērn tikuši izstrādāti jau faktiski gatavi risinājumi.
Vai, par spīti Covid-19 pandēmijai, turpmāk ļaut strādāt visiem veikaliem, par to šonedēļ pēc ekonomikas ministra ierosinājuma varētu spriest valdības un krīzes padomes kopsēdē. Ministrs Jānis Vitenbergs (no partijas “Par cilvēcīgu Latviju”, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu "KPV LV") iepriekš rosināja drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visiem veikaliem un pilnībā atteikties no preču sarakstiem. Par šo ideju gan valdībā nav vienprātības.
Ierastās skates jeb pārbaudījumi pirms šīs vasaras skolēnu dziesmu un deju svētkiem šogad nenotiks – tā lēmuši svētku rīkotāji. Ja Covid-19 saslimstība mazināsies un svētki samazinātā formātā vispār tiks atļauti, piedalīties varēs visi kolektīvi, kas zinās repertuāru un spēs to izpildīt. Taču laikā, kad jau kopš oktobra vidus bērni nav varējuši dziedāt, dejot un muzicēt klātienē, nav zināms, cik daudz kolektīvu un kādos sastāvos līdz vasarai būs “izdzīvojuši”.
Laikā, kad pandēmijas dēļ daudzi kultūras un izklaides veidi ir liegti, iespējams, ne viens vien no mums vairāk pievērsies lasīšanai vai vismaz biežāk palūkojies grāmatplaukta virzienā. Lai radītu zināmu kopības sajūtu un ļautu ieraudzīt, cik daudzkrāsaina ir mūsu literatūras izvēle un lasīšanas paradumi, Latvijas Radio katru sestdienu jautā cilvēkiem – ko viņi pašlaik lasa? Arī šoreiz piedāvājumā divi ļoti atšķirīgi stāsti – par Bila Plotkina grāmatu “Dvēseles mākslas” un Karela Čapeka klasisko “Dārzkopja gadu”.
Būt vai nebūt Latvijā Aviācijas muzejam? Šo jautājumu aktualizējuši lidostas “Rīga” attīstības plāni un plānotā “Rail Baltica” stacija, kas savas pašreizējās mājas līdz 31. martam liek pamest privātajam Rīgas aviācijas muzejam. Lidostā norāda, ka ar privātās kolekcijas īpašnieku Viktoru Talpu sarunas par pārcelšanos nesekmīgi ilgst jau gadiem. Līdzšinējos variantus Talpa noraidījis un tagad sācis ziedojumu kampaņu, viņaprāt, labākai mājvietai.
Vai es varēšu tikt pie vakcīnas tāpat kā pārējie? Šis ir jautājums, kas satrauc daudzus Latvijā dzīvojošus ārzemniekus, kuri pandēmijas laikā asāk nekā iepriekš izjutuši to, ka angļu valodā ātras un uzticamas informācijas par Latvijā notiekošo ir maz. Viņi izslāpuši lasa Latvijas sabiedrisko mediju portāla LSM angļu versiju, tulko ziņas paši ar “Google Translate” un bezcerīgi meklē angļu versijas ar Covid-19 saistītajiem lēmumiem Latvijas oficiālo iestāžu mājaslapās.
Laikmetīgās mākslas muzeja ieceres virzībai Rīgas domē veidos darba grupu, kuras rokās būs izvērtēt iespējamos finansējuma un muzeja apsaimniekošanas modeļus pašvaldībai sadarbībā ar valsti. Pēc “ABLV Bank” kraha muzeja ieceres autori nolēma privātā muzeja projektu atdāvināt valstij. Muzeja tālākais liktenis būs atkarīgs no sarežģītas vienošanās starp Kultūras ministriju, Rīgas domi un uzņēmumu “Pillar”, kura pamatkapitālā joprojām ir muzejam paredzētā zeme.
Pieteikties vakcīnai pret “Covid-19” pašlaik iespējams gan mājaslapā “manavakcina.lv”, gan pa bezmaksas tālruni 8989, kas strādā darba dienās no deviņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā. Līdz šim iespēju reģistrēties internetā vai pa telefonu izmantojuši vairāk nekā 90 tūkstoši cilvēku. Taču ar grūtībām saskārusies daļa Latvijā dzīvojošo ārzemnieku, jo vietne “manavakcina.lv” pašlaik ir tikai latviešu valodā. Vakcinācijas biroja pārstāve Ieva Stūre gan sola, ka tuvākajā laikā tas mainīsies.
Laikā, kad daudzi kultūras un izklaides veidi mums pandēmijas dēļ ir liegti, iespējams, ne viens vien no mums vairāk pievērsies lasīšanai vai vismaz domājis, ka varētu kaut ko palasīt. Lai radītu zināmu kopības sajūtu un ļautu ieraudzīt, cik daudzkrāsaina ir mūsu literatūras izvēle un lasīšanas paradumi, Latvijas Radio turpina pagājušonedēļ aizsākto sestdienas ierakstu sēriju, kurā jautājam cilvēkiem – ko viņi pašlaik lasa?
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija jeb UNESCO 13. februārī aicina atzīmēt Pasaules radio dienu. Tās tēma šogad ir “Jauna pasaule, jauns radio”, uzsverot radio spēju pielāgoties digitālā laikmeta prasībām. Arvien pārliecinošāku vietu īpaši jaunāko paaudžu vidū ieņem iespēja klausīties radio saturu jebkurā sev ērtā laikā un vietā podkāsta jeb raidieraksta formā. Šis vārds, par kuru latviešu valodā daudz tiek lauzti šķēpi, ir arī Latvijas Radio jaunā podkāstu redaktora Andreja Siliņa ikdiena un misija.
Dabas novērojumu portālā “dabasdati.lv” šā gada sākumā reģistrēts miljonais dabas novērojums – pērnvasar Talsu pusē novērotais mazais svilpis. Latvijas Dabas fonda un Latvijas Ornitoloģijas biedrības izveidotajā portālā 12 gados ziņots par vairāk nekā septiņiem tūkstošiem sugu.
14. februārī orķestris “Rīga” aicina uz koncertu retro mūzikas noskaņās – izcili operas solisti Ieva Parša, Inga Šļubovska-Kancēviča, Rihards Millers un aktieris Gundars Āboliņš mūzikā un stāstos atcerēsies komponisti Elgu Igenbergu simtgadē un diriģentu, arī komponistu Ringoldu Ori deviņdesmitgadē. Viņu radītā mūzika dzīvo cauri laikiem.
Vismaz septiņas nodedzinātas mājiņas pusotra mēneša laikā – tā ir realitāte, ar ko šoziem saskārušies pašvaldībai piederošo Lucavsalas mazdārziņu nomnieki. Piromāni te rosījušies arī agrāk, bet pēdējā laikā svilināšanas intensitāte pieaugusi. Nomnieki bezspēcīgi vēro, kā ziemās vasaras dārza mājiņās iemitinās bezpajumtnieki, pa ielām klaiņo viņu suņi, bet daļa teritorijas aizaug ar krūmiem un nelegāli izmestiem būvgružiem. Jaunā pašvaldības vadība sola šopavasar ķerties pie teritorijas sakopšanas un paredzēt naudu tās uzturēšanai, bet ilgtermiņa plānus kavē joprojām neapstiprinātais Rīgas teritorijas plānojums, kas daļu Lucavsalas dārziņu nodos apbūvei.
No decembra beigām līdz februāra sākumam par aizliegtu iedzīvotāju pārvietošanos jeb mājsēdes pārkāpumiem uzlikti naudas sodi par 133 230 eiro, liecina dati no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētā Sodu reģistra. Bet noteiktajā termiņā – mēneša laikā – samaksāti ir tikai mazliet vairāk nekā 10% no kopējā naudas sodu apjoma, proti 14 600 eiro.
Uz pētnieku jautājumu, vai pēdējā gada laikā esat pabeidzis lasīt kādu grāmatu, pērn rudenī Kultūras ministrijas pasūtītā pētījumā apstiprinoši atbildēja tikai 28 procenti aptaujāto. Tomēr Latvijas Radio (LR) Ziņu dienests ir pārliecināts, ka to, kuri domā, ka “derētu kaut ko palasīt”, ir daudz vairāk. Tāpēc laikā, kamēr daudzas citas kultūras baudīšanas iespējas ir liegtas, ar LR ik sestdienu divi cilvēki dalīsies ar lasāmvielu, kas pašlaik ir uz viņu naktsgaldiņa un ievedīs savā grāmatu pasaulē.
6. februārī tiešsaistē no koncertzāles “Cēsis” izskanēs koncerts, kurā plašu akadēmiskās mūzikas programmu izpildīs pasaulē jau pazīstamie vijolnieki Kristīne un Roberts Balanas, viņu māsa čelliste Margarita un kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”. Pie diriģenta pults – kino mūzikas pasaulē labi zināmais Bens Palmers no Lielbritānijas. Koncerts būs īpašs vairāku iemeslu dēļ – ar to Balanas ģimenes mūziķi kļūs par koncertzāles “Cēsis” rezidējošajiem māksliniekiem, uzsāks ar to ciešāku sadarbību un, protams, biežāk koncertēs Latvijā, turklāt šī būs pirmā reize, kad visi trīs mūziķi uzstāsies uz vienas skatuves.
Savā divdesmitajā darbības gadā grūtos apstākļos nonācis 1991. gada barikāžu muzejs. Privātā, bet valsts akreditētā atmiņas institūcija sava statusa dēļ saskaras ar finansiālu nedrošību un biežu darbinieku maiņu. Pēdējā gada laikā situāciju krietni pasliktinājusi pandēmija, apcērpot līdzšinējos ienākumu avotus. Pats Barikāžu muzejs izteicis vēlmi pievienoties Latvijas Kara muzejam, bet to pārraugošā Aizsardzības ministrija tam nepiekrīt.
Slēpošanas kalnu rezervācijas tagad ir jaunās Jaunā Rīgas teātra biļetes – tā joko tie, kuri pandēmijas ierobežojumu laikā mēģinājuši tikt pie trases rezervācijas un redzējuši tās pazūdam tikpat ātri kā savulaik pieprasītākās teātra biļetes. Tā kā uz kalna pašlaik vienlaikus drīkst atrasties daudz mazāk cilvēku nekā šādos ziemas priekiem piemērotos apstākļos ierasts, kalnu saimniekiem jāpieliek papildu pūles, lai viss ritētu gludi. Trašu īpašnieki gan esot vienojušies neizmantot lielo pieprasījumu, lai uz pandēmijas rēķina būtiski celtu cenas.
“Ja pirms desmit gadiem kāds teiktu, ka varēšu savu filmu izrādīt Roterdamas kinofestivālā, man tas liktos neticams sapnis,” tā saka režisors Dāvis Sīmanis, kura spēlfilma “Gads pirms kara” 5. februārī piedzīvos pirmizrādi tieši Roterdamā. Sīmanis šo festivālu sauc par “režisoru Kannām” un neslēpj, ka pirmizrādi gaida ar satraukumu.
Pērnais gads nesis pārmaiņas Latvijā populārāko personvārdu topā jaundzimušajiem – pirmoreiz desmit gadu laikā savas līderpozīcijas zaudējis zēnu vārds Roberts, piekāpjoties tādiem jaundzimušo zēnu vārdiem kā Olivers un Marks. No pirmās vietas kritis arī meiteņu vārds Sofija, pirmo vietu atdodot vārdam Emīlija.
Covid-19 ierobežojumu ietekmē paredzami krities iedzīvotāju kultūras patēriņš, liecina jaunākais pētījums, ko pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma jau vairākus gadus veic Latvijas Kultūras akadēmija ar partneriem. Zīmīgi, ka kritums ir arī tādām Covid-19 mazāk ietekmētām aktivitātēm kā grāmatu lasīšana un bibliotēku apmeklējums. Taču pieaugusi interese par digitālo kultūras saturu, un trešā daļa respondentu ir gatavi par to arī maksāt.