Šekspīra ikoniskais "būt vai nebūt" kara laikā iegūst jaunas nokrāsas. Hamleta dilemmas kā atspēriena punktu savam stāstam izvēlējies poļu režisoru duets Elvīra Niviera (Elwira Niewiera) un Pjotrs Rosolovskis (Piotr Rosołowski), dokumentējot piecu Maidana paaudzes jauniešu pieredzes Ukrainā. Nerādot karu uz ekrāna, filma jūtīgā pietuvinājumā parāda drupas, ko kara traumas atstāj cilvēku dvēselē. Īpašu skaudrumu tam piešķir fakts, ka filma uzņemta vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma.
Autora ziņas
Laikā, kad daudzi nekomerciāli preses izdevumi pārceļas uz elektronisko vidi, samazina tirāžas vai iznākšanas biežumu, drosmīgi sevi pieteicis jauns mākslas žurnāls ar tieši tādu nosaukumu – "Mākslas Žurnāls". Valtera Dakšas izdevniecībā izlolotajam izdevumam ir ambiciozi mērķi – ik nedēļu portretēt kādu Latvijas mākslinieku un viņa darbus. Pirmais žurnāls dienasgaismu ieraudzīs ceturtdien, 30. novembrī, un būs veltīts Mārim Subačam.
22. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās simpozijs "Draudi vārda brīvībai 21. gadsimta Eiropā", kurā tika vērsta uzmanība un apspriesti dažādi problēmjautājumi, kas saistās ar vārda brīvību, cenzūru un pašcenzūru. "Cilvēkiem pietrūkst izglītības un instrumentu, kā rīkoties un kā atpazīt kaut kādus paternus, modeļus, un ko darīt," savos novērojumos par cenzūras gadījumiem mākslā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" dalās Laikmetīgās mākslas centra vadītāja un simpozija dalībniece Solvita Krese.
Laikmetīgās mākslas izstāžu zālē "TUR telpa" Rīgā, Tallinas ielas kvartālā, atklāta apjomīga izstāde "Nākotnes retrospekcijas". Tajā apvienojušies 17 mākslinieki, kuriem agrāk bijušas personālizstādes "TUR telpā". Viņu darbos satiekas pārdomas par pagātni un nākotni, sniedzot interesantu ieskatu Latvijas laikmetīgās mākslas ainavā un dažādu paaudžu māksliniekiem svarīgās tēmās.
Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktieris" izvirzīts par Džordana Pītersona lomu izrādē "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis". "Lugas nav, lugu veidojam mēs paši, un tas viss ir divkārši, trīskārši komplicētāk," par izrādes tapšanas procesu stāsta Kaspars Znotiņš.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Aleksandrs Maļikovs "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktieris" izvirzīts par Klavdina lomu izrādē "Hamlets"." Mans mērķis bija spēlēt precīzi, pēc tam smieklīgi, un lai pēc tam būtu briesmīgi, lai skatītājam ir šausmas," par lomu stāsta Maļikovs.
Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa "Spēlmaņu nakts" balvai nominēta par titullomu izrādē "Brands" kategorijā "Gada aktrise", kā arī kategorijā "Gada aktrise otrā plāna lomā" – par Mātes Terēzes lomu izrādē "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu". "Man tas bija ļoti intensīvs, bet galu galā tik ārkārtīgi vērtīgs laiks, un es esmu pateicīga liktenim, ka man bija kritusi šī kārts," par iespēju veidot Branda lomu saka aktrise.
"Grūta ir tā diena pirms izrādes, pēc izrādes es parasti smejos, ka to smagumu esmu atdevusi skatītājiem. Daļa no viņiem man raksta, ka viņiem ir grūti un ka pārdzīvo un domā par šo tēmu," par lomas smagumu izrādē "Zēni nav meitenes" stāsta Dailes teātra aktrise Dārta Daneviča, kura nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktrise".
"Mums patiesībā ir jārunā par to, kas ir dziesmu un deju svētku kustība, ko mēs ar to saprotam? Vai cilvēks, kas vienkārši ir skatītājs, arī pieder pie šīs kustības? Vai mēs to uztveram kā visas nācijas kustību? Tie ir būtiski jautājumi, par kuriem vienojoties varam saprast tālākos svētku modeļus," secina žurnāliste Lauma Spridzāne.
Aktieris Vilis Daudziņš "Spēlmaņu nakts" kategorijā "Gada aktieris" nominēts par Slavoja Žižeka lomu izrādē "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis" Jaunajā Rīgas teātrī. "Žižeks ir burvīgs, viņā kūsā enerģija, viņš ir aizrautīgs, un, protams, tādu cilvēku spēlēt ir liels prieks, tā ir bauda," par lomu saka Vilis Daudziņš.
8. novembrī Ģertrūdes ielas teātrī notika kameroperas "Monstera Deliciosa" pirmizrāde, kurā četras dažādu paaudžu sievietes izdzied četru sieviešu stāstus, kas nav lieli, traģiski vai skaļi, bet gan pavisam ikdienišķi un tieši tamdēļ tik īpaši, Latvijas Radio pastāstīja izrādes veidotāji.
"Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā durvis vērusi izstāde "Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas", kuru kopīgi radījuši drēbnieki un audumu dizaineri Solomons Levitānuss un Ļuba Monastirska. Vismaz šīs izstādes kuratoru iztēlē, jo realitātē abi Rīgas mākslinieki gāja bojā holokaustā. Viņu dzīvesstāstus un radošo mantojumu izzinājušas kuratores Rikarda Mesnere no Vācijas un Londonā dzīvojošā Estere Kajema. Publiciste Rikarda ir Solomona Levitānusa mazmazmeita, bet mākslas zinātniece Estere – aizrautīga Latvijas ebreju vēstures pētniece.
Bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēka Elizabetes ielā 2 līdz 15. novembrim ir pārtapusi par "Brīvības teritoriju" jeb "Mmāju". Ēku apdzīvo žurnāla "Rīgas Laiks" biedrība, ar mērķi izcelt tās kultūrvēsturisko mantojumu. Tomēr, kāds būs ēkas liktenis pēc pagaidu akcijas, joprojām nav viennozīmīgi skaidrs, tā kā līdzšinējā sadarbībā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kuru pārvaldībā ēka atrodas, manāmas nesaskaņas. VNĪ min veselu noteikumu sarakstu, ko īslaicīgie mājas apdzīvotāji nav ievērojuši, kā arī uzsver, ka līdzšinējie slēgšanas iemesli bijuši, domājot "par cilvēku dzīvību, nevis idejām".
Vai zinājāt, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā līdzās grāmatām un citiem iespieddarbiem glabājas arī vairāk nekā simt tūkstoši atklātņu? Un nupat pienācis šīs kolekcijas zvaigžņu brīdis: Latvijas Nacionālā bibliotēka laidusi klajā izdevumu "Atmiņu topogrāfijas". Tā ir simt fotopastkaršu izlase no 20. gadsimta 20.–30. gadiem – personisku un kolektīvu atmiņu kaleidoskops ar lielu pētniecisko un arī estētisko vērtību.
Viena no nākamā gada Eiropas kultūras galvaspilsētām atkal būs pavisam netālu no mums. Pērn tā bija Kauņa Lietuvā, bet nākamgad šai godā būs Igaunijas otra lielākā pilsēta Tartu. Tieši simt dienas pirms oficiālā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada sākumā "Tartu 2024" oficiāli iepazīstināja pilsētniekus un arī uzaicinātos viesus no kaimiņvalstīm ar galvenajiem nākamā gada plāniem un iecerēm.
Nedēļas nogalē noslēgsies desmitais Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF). Sestdien uzzināsim arī visu konkursa programmu laureātus, tai skaitā labāko pilnmetrāžas filmu žūrijas vērtējumā. Žūrijā šogad būs arī 32 gadus vecā režisore no Afganistānas Šarbanū Sadāta, kuras debijas filma "Vilks un aitas" pirms septiņiem gadiem tika izrādīta Rīgā un saņēma atzinību arī Kannu kinofestivālā. Varētu domāt, ka Sadāta nāk no kinomīļu dinastijas, ja reiz tik agri spējusi nokļūt starptautiskā kino apritē, bet viņas stāsts ir citāds.
Baltijas "Holivuda" – tā daži skatītāji izteikušies par specefektiem jaunajā igauņu piedzīvojumu filmā "Ēriks Akmenssirds". Latvijas pirmizrādi tā piedzīvos 19. oktobrī Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (Riga IFF), un tās tapšanā piedalījušies arī Latvijas mākslinieki. Tituldziesmu rakstījusi grupa "Prāta vētra", un nelielā, bet krāšņā pirāta lomā redzams Renārs Kaupers.
Rīgas Starptautiskais kino festivāls šogad atzīmē desmito gadadienu. Savukārt amerikāņu autorkino grandam Džimam Džārmušam šogad aprit 70. Atzīmējot abas apaļās jubilejas, kinofestivāla veidotāji programmā iekļāvuši atsevišķu Džārmuša retrospekciju, dodot iespēju uz lielā ekrāna noskatīties četrus no spēcīgākajiem Džārmuša kinodarbiem. Kas ir Džims Džārmušs, un kāpēc jums varētu būt interesanti viņu iepazīt tuvāk?
"Ir vesela virkne ar lietām, kas ir jau mūžīgās mums, kuras nevar atrisināt ar vienreizējiem pasākumiem. Tā ir ne tikai Kultūras ministrijas, tā ir visas mūsu politikas problēma, ka no ilgtermiņa risinājumiem, kuri ir grūti, visi izvairās un koncentrējas uz kaut ko sīku," secina filozofs Artis Svece.
Ir reizes, kad realitāte ir tik baisa, ka tā jāpārvērš mākslas darbā, lai cilvēki apstātos un ieklausītos. Par to savā profesionālajā pieredzē pārliecinājies žurnālists un teātra režisors Hermans Grehs (Herman Grech) no Maltas. Viņš ir mazās Vidusjūras valsts lielākā laikraksta galvenais redaktors, un viņš teātra valodā iestudējis stāstu, kas nesenā pagātnē satricināja visu Eiropu – maltiešu pētnieciskās žurnālistes Dafnes Karuanas-Galīcijas (Daphne Caruana Galizia) brutālo slepkavību, kas izgaismoja daudz neglītu faktu Maltas politikā un biznesa vidē. 5. oktobrī Grehs un vairāki Maltas vadošie aktieri ir Rīgā, lai spēlētu izrādi "Dafne" starptautiskā žurnālistikas konferencē.
Vai pēdējā laikā esat skatījušies televīziju un prātojuši, kāpēc dažos kanālos filmu un raidījumu tulkojumus latviešu valodā sākusi ielasīt savāda robotiska balss, kas Kārli XII izrunā kā "Kārli iks ī ī"? Tā izklausās mākslīgā intelekta risinājumi, ko kanāli steiguši izmantot saistībā ar izmaiņām likumā, kas stājās spēkā šopavasar. Vai sintētiskas tulkojumu balsis ir televīzijas skatīšanās nākotne, un kā šī brīža mākslīgā intelekta balss risinājumus vērtē skatītāji, kanālu pārstāvji un uzraugi?
Kad pirms nedēļas Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja "Leopoldštate", visas acis bija pievērstas starptautiski pazīstamajam režisoram Džonam Malkovičam. Mazliet ēnā palika pats lugas autors, sers Toms Stopards, kuru mēdz dēvēt par dižāko britu dramaturgu pēc Šekspīra. Stopardam ir 86 gadi, un "Leopoldštati" viņš sarakstīja pavisam nesen. Viņš nebija klāt lugas pirmizrādē Rīgā, bet labprāt atsaucās Latvijas Radio aicinājumam sarunāties tiešsaistē.
Laikmetīgā māksla, kas var būt nevis tīri intelektuāla, bet arī ļoti emocionāla un gluži ķermeniska pieredze – tāda bija dāņu mākslinieka Ufes Izoloto un kuratora Jākoba Lillemozes iecere, radot Dānijas paviljona izstādi pagājušā gada Venēcijas mākslas biennālei, ko virkne apskatnieku ierindoja starp spilgtākajiem iespaidiem. Mākslinieki radījuši iztēlotu nākotnes pasauli, ko apdzīvo hiperreālistiski kentauri, ļaujot katram skatītājam veidot pašam savu stāstu par tiem. Tagad šī izstāde atceļojusi uz Rīgu.
Jaunā Rīgas teātra Kamerzālē piektdien, 15. septembrī, pirmizrādi piedzīvos izrāde "Milžu cīņas" – ļoti personisks stāsts par sevis meklējumiem caur iekšēji pārveidojošu militārā dienesta pieredzi. To veido režisore Marija Linarte un aktieri Inga Tropa un Jānis Grūtups, kuri paši no teātra brīvajā laikā dien Zemessardzē.
Ko jūs gribētu darīt, ja jums nebūtu jāstrādā, lai nopelnītu iztiku? Šo jautājumu dokumentālajā filmā "Pēc darba" apcer itāļu izcelsmes zviedru režisors Ēriks Gandini. Filma iekļauta šonedēļ notiekošā Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma programmā. Dodoties pie cilvēkiem ASV, Dienvidkorejā, Kuveitā un Itālijā, režisors pēta sabiedrības apsēstību ar darba tikumu laikmetā, kad tehnoloģijas aizvieto arvien vairāk darba vietu.
Igaunijā filmu "Aptiekārs Melhiors" kinoteātros ir noskatījušies vairāk nekā 100 tūkstoši skatītāju. Tā balstīta ļoti populāra viduslaiku detektīvromānu sērijā "Aptiekārs Melhiors", kuras autors ir Indreks Hargla. Igaunijā iznākušas nu jau septiņas šīs sērijas grāmatas, un par tām ir dzirdējis teju katrs igaunis, bet tepat, pāri robežai, šos stāstus pazīst daudz mazāk. Tagad ir iespēja to mainīt – latviski ir iznākušas pirmās šīs sērijas grāmatas, un uz ekrāniem nonākusi arī Igaunijas–Latvijas kopražojuma filma "Aptiekārs Melhiors".
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā durvis vērusi amerikāņu fotogrāfa Sandro Millera izstāde "Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs", kas ir mākslinieka veltījums 20. gadsimta portretfotogrāfijas dižgariem. Millera projekts piesaista daudz uzmanības, jo viņa rekonstruētajās ikonisko fotogrāfiju parafrāzēs redzams aktieris un sens fotogrāfa draugs Džons Malkovičs. Viņš iejūtas gan Merilinas Monro, gan Ābrahama Linkolna, Pablo Pikaso, Amerikas pamatiedzīvotāju virsaiša un citos oriģinālo fotogrāfiju tēlos.
Ukrainā 24. augustā atzīmē Neatkarības dienu, un diemžēl jau otro gadu tā aizrit vispārēja kara apstākļos. Domāt par kultūru šādā laikā ir vienlīdz grūti un svarīgi: kā kādā intervijā teica vēlāk Krievijas raķetes triecienā nogalinātā ukraiņu rakstniece Viktorija Ameļina, "dodot ukraiņiem iespēju runāt, jūs stājaties pretī noziegumam". Literatūras festivālā "Punctum" 24. augusta vakarā notiks Ukrainas Neatkarības dienas lasījumi, kas būs veltīti tieši Viktorijai Ameļinai: viņa pērn bija festivāla viešņa. Lasījumos piedalīsies Ameļinas kolēģi, paziņas, draugi, tai skaitā ukraiņu māksliniece un rakstniece Darja Kalašņikova un tulkotāja Māra Poļakova.
Tikai pāris stundu braucienā no Rīgas, Lietuvas ceturtajā lielākajā pilsētā Šauļos pašlaik skatāma trīs Latvijas grafiķu – Li Bond, Ginta von Kehles un Jāņa Murovska – izstāde "Maistas" jeb "Ēdiens". Tajā skatāmi vizuālajā mākslā nemaz ne tik bieži izmantotās serigrāfijas jeb sietspiedes tehnikā veidoti darbi, un vienam dalībniekiem šī izstāde ir atgriešanās mākslā pēc gandrīz 20 gadu pauzes.
Kamēr ārā vēl ir zaļa un vēl zaļāka vasara, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā sestdien, 19. augustā, durvis vērs izstāde pašiem mazākajiem apmeklētājiem no trim līdz deviņiem gadiem ar tieši tādu nosaukumu – "Zaļš un vēl zaļāks". Turpinot iepriekšējo gadu iecienītās izstādes bērniem, šoreiz muzejs aicina caur mākslas prizmu palūkoties uz dabas bagātību un trauslumu cilvēka ietekmes priekšā.
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā Rīgā 10. augustā tiks atklāta gleznotājas Sabīnes Verneres personālizstāde "Aklā zona". Tas ir neparasts kopdarbs, kurā jaunās mākslinieces darbi "sarunājas" ar izciliem vecmeistaru darbiem no Mākslinieku savienības bagātīgā krājuma. Tā ir saruna par to, ko nozīmē būt māksliniekam dažādos laikmetos, un arī cieņpilns reveranss iepriekšējām paaudzēm, kas veidojušas pamatu šodienas māksliniekiem.
Tā jau ir kļuvusi par vienu no šī gada visvairāk aprunātajām kino filmām, un tā varētu ieiet kino vēsturē ar vienu no vismaldinošākajiem nosaukumiem iepretim tam, par ko ir pati filma. Runa ir par Holivudas šīs vasaras "kases gabalu" – filmu "Bārbija". Kāpēc šim kino darbam ir pievērsta tik liela uzmanība, kāpēc tā nav bērnu filma, un kā tai izdevies atgriezt skatītājus kinoteātros?