Sestdiena, 20. aprīlis

Vārda dienas: Mirta, Ziedīte

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +1 °C, ZR vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Māra Rozenberga

Latvijas Radio žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Maidana paaudze jeb drupas, ko kara traumas atstāj cilvēku dvēselē, filmā «Hamleta sindroms»
Maidana paaudze jeb drupas, ko kara traumas atstāj cilvēku dvēselē, filmā «Hamleta sindroms»
Šekspīra ikoniskais "būt vai nebūt" kara laikā iegūst jaunas nokrāsas. Hamleta dilemmas kā atspēriena punktu savam stāstam izvēlējies poļu režisoru duets Elvīra Niviera (Elwira Niewiera) un Pjotrs Rosolovskis (Piotr Rosołowski), dokumentējot piecu Maidana paaudzes jauniešu pieredzes Ukrainā. Nerādot karu uz ekrāna, filma jūtīgā pietuvinājumā parāda drupas, ko kara traumas atstāj cilvēku dvēselē. Īpašu skaudrumu tam piešķir fakts, ka filma uzņemta vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma.
«Par to ir vērts maksāt un cīnīties.» Radīts jauns un ambiciozs izdevums – «Mākslas Žurnāls»
«Par to ir vērts maksāt un cīnīties.» Radīts jauns un ambiciozs izdevums – «Mākslas Žurnāls»
Laikā, kad daudzi nekomerciāli preses izdevumi pārceļas uz elektronisko vidi, samazina tirāžas vai iznākšanas biežumu, drosmīgi sevi pieteicis jauns mākslas žurnāls ar tieši tādu nosaukumu – "Mākslas Žurnāls". Valtera Dakšas izdevniecībā izlolotajam izdevumam ir ambiciozi mērķi – ik nedēļu portretēt kādu Latvijas mākslinieku un viņa darbus. Pirmais žurnāls dienasgaismu ieraudzīs ceturtdien, 30. novembrī, un būs veltīts Mārim Subačam.
Aizstāvēt brīvības telpu. Atziņas pēc simpozija «Draudi vārda brīvībai 21. gadsimta Eiropā»
Aizstāvēt brīvības telpu. Atziņas pēc simpozija «Draudi vārda brīvībai 21. gadsimta Eiropā»
22. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās simpozijs "Draudi vārda brīvībai 21. gadsimta Eiropā", kurā tika vērsta uzmanība un apspriesti dažādi problēmjautājumi, kas saistās ar vārda brīvību, cenzūru un pašcenzūru. "Cilvēkiem pietrūkst izglītības un instrumentu, kā rīkoties un kā atpazīt kaut kādus paternus, modeļus, un ko darīt," savos novērojumos par cenzūras gadījumiem mākslā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" dalās Laikmetīgās mākslas centra vadītāja un simpozija dalībniece Solvita Krese.
Pārdomas par pagātni un nākotni 17 mākslinieku kopīgā izstādē «TUR telpā»
Pārdomas par pagātni un nākotni 17 mākslinieku kopīgā izstādē «TUR telpā»
Laikmetīgās mākslas izstāžu zālē "TUR telpa" Rīgā, Tallinas ielas kvartālā, atklāta apjomīga izstāde "Nākotnes retrospekcijas". Tajā apvienojušies 17 mākslinieki, kuriem agrāk bijušas personālizstādes "TUR telpā". Viņu darbos satiekas pārdomas par pagātni un nākotni, sniedzot interesantu ieskatu Latvijas laikmetīgās mākslas ainavā un dažādu paaudžu māksliniekiem svarīgās tēmās.
«Spēlmaņu nakts» nominante Ieva Segliņa – emocionāli atvērta un jūtīga aktrise
«Spēlmaņu nakts» nominante Ieva Segliņa – emocionāli atvērta un jūtīga aktrise
Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa "Spēlmaņu nakts" balvai nominēta par titullomu izrādē "Brands" kategorijā "Gada aktrise", kā arī kategorijā "Gada aktrise otrā plāna lomā" – par Mātes Terēzes lomu izrādē "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu". "Man tas bija ļoti intensīvs, bet galu galā tik ārkārtīgi vērtīgs laiks, un es esmu pateicīga liktenim, ka man bija kritusi šī kārts," par iespēju veidot Branda lomu saka aktrise.
«Spēlmaņu nakts» nominante Dārta Daneviča – aktrise, kas skatītāju spēj piesaistīt un noturēt
«Spēlmaņu nakts» nominante Dārta Daneviča – aktrise, kas skatītāju spēj piesaistīt un noturēt
"Grūta ir tā diena pirms izrādes, pēc izrādes es parasti smejos, ka to smagumu esmu atdevusi skatītājiem. Daļa no viņiem man raksta, ka viņiem ir grūti un ka pārdzīvo un domā par šo tēmu," par lomas smagumu izrādē "Zēni nav meitenes" stāsta Dailes teātra aktrise Dārta Daneviča, kura nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktrise".
Kāpšanās atpakaļ no nāves, izstāstot dzīvi. Saruna ar kuratorēm Rikardu Mesneri un Esteri Kajemu
Kāpšanās atpakaļ no nāves, izstāstot dzīvi. Saruna ar kuratorēm Rikardu Mesneri un Esteri Kajemu
"Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā durvis vērusi izstāde "Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas", kuru kopīgi radījuši drēbnieki un audumu dizaineri Solomons Levitānuss un Ļuba Monastirska. Vismaz šīs izstādes kuratoru iztēlē, jo realitātē abi Rīgas mākslinieki gāja bojā holokaustā. Viņu dzīvesstāstus un radošo mantojumu izzinājušas kuratores Rikarda Mesnere no Vācijas un Londonā dzīvojošā Estere Kajema. Publiciste Rikarda ir Solomona Levitānusa mazmazmeita, bet mākslas zinātniece Estere – aizrautīga Latvijas ebreju vēstures pētniece.
VNĪ: «Rīgas Laiks» pārkāpj līguma noteikumus, apdzīvojot ēku Elizabetes ielā 2
VNĪ: «Rīgas Laiks» pārkāpj līguma noteikumus, apdzīvojot ēku Elizabetes ielā 2
Bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēka Elizabetes ielā 2 līdz 15. novembrim ir pārtapusi par "Brīvības teritoriju" jeb "Mmāju". Ēku apdzīvo žurnāla "Rīgas Laiks" biedrība, ar mērķi izcelt tās kultūrvēsturisko mantojumu. Tomēr, kāds būs ēkas liktenis pēc pagaidu akcijas, joprojām nav viennozīmīgi skaidrs, tā kā līdzšinējā sadarbībā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kuru pārvaldībā ēka atrodas, manāmas nesaskaņas. VNĪ min veselu noteikumu sarakstu, ko īslaicīgie mājas apdzīvotāji nav ievērojuši, kā arī uzsver, ka līdzšinējie slēgšanas iemesli bijuši, domājot "par cilvēku dzīvību, nevis idejām". 
«Paldies Dievam, atkal grūti laiki» un citi vēstījumi Latvijas atklātņu kolekcijas izdevumā «Atmiņu...
«Paldies Dievam, atkal grūti laiki» un citi vēstījumi Latvijas atklātņu kolekcijas izdevumā «Atmiņu topogrāfijas»
Vai zinājāt, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā līdzās grāmatām un citiem iespieddarbiem glabājas arī vairāk nekā simt tūkstoši atklātņu? Un nupat pienācis šīs kolekcijas zvaigžņu brīdis: Latvijas Nacionālā bibliotēka laidusi klajā izdevumu "Atmiņu topogrāfijas". Tā ir simt fotopastkaršu izlase no 20. gadsimta 20.–30. gadiem – personisku un kolektīvu atmiņu kaleidoskops ar lielu pētniecisko un arī estētisko vērtību.
Tartu gatava pēc 100 dienām kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu
Tartu gatava pēc 100 dienām kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu
Viena no nākamā gada Eiropas kultūras galvaspilsētām atkal būs pavisam netālu no mums. Pērn tā bija Kauņa Lietuvā, bet nākamgad šai godā būs Igaunijas otra lielākā pilsēta Tartu. Tieši simt dienas pirms oficiālā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada sākumā "Tartu 2024" oficiāli iepazīstināja pilsētniekus un arī uzaicinātos viesus no kaimiņvalstīm ar galvenajiem nākamā gada plāniem un iecerēm.
Mūsu mājās māksla nebija atļauta. Saruna ar afgāņu kinorežisori Šarbanū Sadātu
Mūsu mājās māksla nebija atļauta. Saruna ar afgāņu kinorežisori Šarbanū Sadātu
Nedēļas nogalē noslēgsies desmitais Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF). Sestdien uzzināsim arī visu konkursa programmu laureātus, tai skaitā labāko pilnmetrāžas filmu žūrijas vērtējumā. Žūrijā šogad būs arī 32 gadus vecā režisore no Afganistānas Šarbanū Sadāta, kuras debijas filma "Vilks un aitas" pirms septiņiem gadiem tika izrādīta Rīgā un saņēma atzinību arī Kannu kinofestivālā. Varētu domāt, ka Sadāta nāk no kinomīļu dinastijas, ja reiz tik agri spējusi nokļūt starptautiskā kino apritē, bet viņas stāsts ir citāds.
Īsts pirātu gabals: drīzumā pirmizrāde igauņu piedzīvojumu filmai «Ēriks Akmenssirds»
Īsts pirātu gabals: drīzumā pirmizrāde igauņu piedzīvojumu filmai «Ēriks Akmenssirds»
Baltijas "Holivuda" – tā daži skatītāji izteikušies par specefektiem jaunajā igauņu piedzīvojumu filmā "Ēriks Akmenssirds". Latvijas pirmizrādi tā piedzīvos 19. oktobrī Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (Riga IFF), un tās tapšanā piedalījušies arī Latvijas mākslinieki. Tituldziesmu rakstījusi grupa "Prāta vētra", un nelielā, bet krāšņā pirāta lomā redzams Renārs Kaupers.
«Dažiem manas filmas pat patīk!» Amerikāņu autorkino granda Džima Džārmuša retrospekcija Riga IFF
«Dažiem manas filmas pat patīk!» Amerikāņu autorkino granda Džima Džārmuša retrospekcija Riga IFF
Rīgas Starptautiskais kino festivāls šogad atzīmē desmito gadadienu. Savukārt amerikāņu autorkino grandam Džimam Džārmušam šogad aprit 70. Atzīmējot abas apaļās jubilejas, kinofestivāla veidotāji programmā iekļāvuši atsevišķu Džārmuša retrospekciju, dodot iespēju uz lielā ekrāna noskatīties četrus no spēcīgākajiem Džārmuša kinodarbiem. Kas ir Džims Džārmušs, un kāpēc jums varētu būt interesanti viņu iepazīt tuvāk?
Uz ministru maiņas nots. Diskusija par kultūrpolitikas gaidām un vilšanos
Uz ministru maiņas nots. Diskusija par kultūrpolitikas gaidām un vilšanos
"Ir vesela virkne ar lietām, kas ir jau mūžīgās mums, kuras nevar atrisināt ar vienreizējiem pasākumiem. Tā ir ne tikai Kultūras ministrijas, tā ir visas mūsu politikas problēma, ka no ilgtermiņa risinājumiem, kuri ir grūti, visi izvairās un koncentrējas uz kaut ko sīku," secina filozofs Artis Svece.
Stāsts, kas satricināja Eiropu, – maltiešu žurnālistes Dafnes Karuanas-Galīcijas slepkavība teātra v...
Stāsts, kas satricināja Eiropu, – maltiešu žurnālistes Dafnes Karuanas-Galīcijas slepkavība teātra valodā
Ir reizes, kad realitāte ir tik baisa, ka tā jāpārvērš mākslas darbā, lai cilvēki apstātos un ieklausītos. Par to savā profesionālajā pieredzē pārliecinājies žurnālists un teātra režisors Hermans Grehs (Herman Grech) no Maltas. Viņš ir mazās Vidusjūras valsts lielākā laikraksta galvenais redaktors, un viņš teātra valodā iestudējis stāstu, kas nesenā pagātnē satricināja visu Eiropu – maltiešu pētnieciskās žurnālistes Dafnes Karuanas-Galīcijas (Daphne Caruana Galizia) brutālo slepkavību, kas izgaismoja daudz neglītu faktu Maltas politikā un biznesa vidē. 5. oktobrī Grehs un vairāki Maltas vadošie aktieri ir Rīgā, lai spēlētu izrādi "Dafne" starptautiskā žurnālistikas konferencē.
Vai sintētiskas tulkojumu balsis ir TV skatīšanās nākotne?
Vai sintētiskas tulkojumu balsis ir TV skatīšanās nākotne?
Vai pēdējā laikā esat skatījušies televīziju un prātojuši, kāpēc dažos kanālos filmu un raidījumu tulkojumus latviešu valodā sākusi ielasīt savāda robotiska balss, kas Kārli XII izrunā kā "Kārli iks ī ī"? Tā izklausās mākslīgā intelekta risinājumi, ko kanāli steiguši izmantot saistībā ar izmaiņām likumā, kas stājās spēkā šopavasar. Vai sintētiskas tulkojumu balsis ir televīzijas skatīšanās nākotne, un kā šī brīža mākslīgā intelekta balss risinājumus vērtē skatītāji, kanālu pārstāvji un uzraugi?
Publika nekad nekļūdās. Dramaturgs Toms Stopards par «Leopoldštati», vēsturi un zemtekstiem
Publika nekad nekļūdās. Dramaturgs Toms Stopards par «Leopoldštati», vēsturi un zemtekstiem
Kad pirms nedēļas Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja "Leopoldštate", visas acis bija pievērstas starptautiski pazīstamajam režisoram Džonam Malkovičam. Mazliet ēnā palika pats lugas autors, sers Toms Stopards, kuru mēdz dēvēt par dižāko britu dramaturgu pēc Šekspīra. Stopardam ir 86 gadi, un "Leopoldštati" viņš sarakstīja pavisam nesen. Viņš nebija klāt lugas pirmizrādē Rīgā, bet labprāt atsaucās Latvijas Radio aicinājumam sarunāties tiešsaistē.
Venēcijas biennāles hiperreālistiskie kentauri nonāk Rīgā – šoreiz ar cerības staru
Venēcijas biennāles hiperreālistiskie kentauri nonāk Rīgā – šoreiz ar cerības staru
Laikmetīgā māksla, kas var būt nevis tīri intelektuāla, bet arī ļoti emocionāla un gluži ķermeniska pieredze – tāda bija dāņu mākslinieka Ufes Izoloto un kuratora Jākoba Lillemozes iecere, radot Dānijas paviljona izstādi pagājušā gada Venēcijas mākslas biennālei, ko virkne apskatnieku ierindoja starp spilgtākajiem iespaidiem. Mākslinieki radījuši iztēlotu nākotnes pasauli, ko apdzīvo hiperreālistiski kentauri, ļaujot katram skatītājam veidot pašam savu stāstu par tiem. Tagad šī izstāde atceļojusi uz Rīgu.
Ko tu darītu, ja tev nebūtu jāiet uz darbu? Saruna ar kinorežisoru Ēriku Gandini
Ko tu darītu, ja tev nebūtu jāiet uz darbu? Saruna ar kinorežisoru Ēriku Gandini
Ko jūs gribētu darīt, ja jums nebūtu jāstrādā, lai nopelnītu iztiku? Šo jautājumu dokumentālajā filmā "Pēc darba" apcer itāļu izcelsmes zviedru režisors Ēriks Gandini. Filma iekļauta šonedēļ notiekošā Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma programmā. Dodoties pie cilvēkiem ASV, Dienvidkorejā, Kuveitā un Itālijā, režisors pēta sabiedrības apsēstību ar darba tikumu laikmetā, kad tehnoloģijas aizvieto arvien vairāk darba vietu.
Vai igauņu «Šerloks» iekaros latviešu sirdis? Viduslaiku krimināltrilleris «Aptiekārs Melhiors» uz l...
Vai igauņu «Šerloks» iekaros latviešu sirdis? Viduslaiku krimināltrilleris «Aptiekārs Melhiors» uz lielajiem ekrāniem
Igaunijā filmu "Aptiekārs Melhiors" kinoteātros ir noskatījušies vairāk nekā 100 tūkstoši skatītāju. Tā balstīta ļoti populāra viduslaiku detektīvromānu sērijā  "Aptiekārs Melhiors", kuras autors ir Indreks Hargla. Igaunijā iznākušas nu jau septiņas šīs sērijas grāmatas, un par tām ir dzirdējis teju katrs igaunis, bet tepat, pāri robežai, šos stāstus pazīst daudz mazāk. Tagad ir iespēja to mainīt – latviski ir iznākušas pirmās šīs sērijas grāmatas, un uz ekrāniem nonākusi arī Igaunijas–Latvijas kopražojuma filma "Aptiekārs Melhiors".
Cīņa, māksla un Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs. Saruna ar amerikāņu fotogrāfu Sandro Milleru
Cīņa, māksla un Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs. Saruna ar amerikāņu fotogrāfu Sandro Milleru
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā durvis vērusi amerikāņu fotogrāfa Sandro Millera izstāde "Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs", kas ir mākslinieka veltījums 20. gadsimta portretfotogrāfijas dižgariem. Millera projekts piesaista daudz uzmanības, jo viņa rekonstruētajās ikonisko fotogrāfiju parafrāzēs redzams aktieris un sens fotogrāfa draugs Džons Malkovičs. Viņš iejūtas gan Merilinas Monro, gan Ābrahama Linkolna, Pablo Pikaso, Amerikas pamatiedzīvotāju virsaiša un citos oriģinālo fotogrāfiju tēlos.
Veltījums Krievijas uzbrukumā nogalinātajai rakstniecei Viktorijai Ameļinai – notiks Ukrainas neatka...
Veltījums Krievijas uzbrukumā nogalinātajai rakstniecei Viktorijai Ameļinai – notiks Ukrainas neatkarības dienas lasījumi
Ukrainā 24. augustā atzīmē Neatkarības dienu, un diemžēl jau otro gadu tā aizrit vispārēja kara apstākļos. Domāt par kultūru šādā laikā ir vienlīdz grūti un svarīgi: kā kādā intervijā teica vēlāk Krievijas raķetes triecienā nogalinātā ukraiņu rakstniece Viktorija Ameļina, "dodot ukraiņiem iespēju runāt, jūs stājaties pretī noziegumam". Literatūras festivālā "Punctum" 24. augusta vakarā notiks Ukrainas Neatkarības dienas lasījumi, kas būs veltīti tieši Viktorijai Ameļinai: viņa pērn bija festivāla viešņa. Lasījumos piedalīsies Ameļinas kolēģi, paziņas, draugi, tai skaitā ukraiņu māksliniece un rakstniece Darja Kalašņikova un tulkotāja Māra Poļakova.
Vilkme svinēt dzīvi – Šauļos skatāma trīs Latvijas grafiķu izstāde «Ēdiens»
Vilkme svinēt dzīvi – Šauļos skatāma trīs Latvijas grafiķu izstāde «Ēdiens»
Tikai pāris stundu braucienā no Rīgas, Lietuvas ceturtajā lielākajā pilsētā Šauļos pašlaik skatāma trīs Latvijas grafiķu – Li Bond, Ginta von Kehles un Jāņa Murovska – izstāde "Maistas" jeb "Ēdiens". Tajā skatāmi vizuālajā mākslā nemaz ne tik bieži izmantotās serigrāfijas jeb sietspiedes tehnikā veidoti darbi, un vienam dalībniekiem šī izstāde ir atgriešanās mākslā pēc gandrīz 20 gadu pauzes.
Kādā krāsā ir zaļā vārna? «Iekāpt gleznās» un uzlūkot dabu aicina izstāde «Zaļš un vēl zaļāks»
Kādā krāsā ir zaļā vārna? «Iekāpt gleznās» un uzlūkot dabu aicina izstāde «Zaļš un vēl zaļāks»
Kamēr ārā vēl ir zaļa un vēl zaļāka vasara, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā sestdien, 19. augustā, durvis vērs izstāde pašiem mazākajiem apmeklētājiem no trim līdz deviņiem gadiem ar tieši tādu nosaukumu – "Zaļš un vēl zaļāks". Turpinot iepriekšējo gadu iecienītās izstādes bērniem, šoreiz muzejs aicina caur mākslas prizmu palūkoties uz dabas bagātību un trauslumu cilvēka ietekmes priekšā.
Gleznotājas Sabīnes Verneres darbi «sarunājas» ar vecmeistaru darbiem Mākslinieku savienības krājumā
Gleznotājas Sabīnes Verneres darbi «sarunājas» ar vecmeistaru darbiem Mākslinieku savienības krājumā
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā Rīgā 10. augustā tiks atklāta gleznotājas Sabīnes Verneres personālizstāde "Aklā zona". Tas ir neparasts kopdarbs, kurā jaunās mākslinieces darbi "sarunājas" ar izciliem vecmeistaru darbiem no Mākslinieku savienības bagātīgā krājuma. Tā ir saruna par to, ko nozīmē būt māksliniekam dažādos laikmetos, un arī cieņpilns reveranss iepriekšējām paaudzēm, kas veidojušas pamatu šodienas māksliniekiem.
Sirsnīgs kino, feminisms «rozā mērcē» vai labi apslēpta reklāma. Kas ir filma «Bārbija»?
Sirsnīgs kino, feminisms «rozā mērcē» vai labi apslēpta reklāma. Kas ir filma «Bārbija»?
Tā jau ir kļuvusi par vienu no šī gada visvairāk aprunātajām kino filmām, un tā varētu ieiet kino vēsturē ar vienu no vismaldinošākajiem nosaukumiem iepretim tam, par ko ir pati filma. Runa ir par Holivudas šīs vasaras "kases gabalu" – filmu "Bārbija". Kāpēc šim kino darbam ir pievērsta tik liela uzmanība, kāpēc tā nav bērnu filma, un kā tai izdevies atgriezt skatītājus kinoteātros?
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti