Latvijā mazapdzīvotās vietās, samazinoties veikalu tīklam, iedzīvotājiem pārtiku iegādāties kļūst aizvien grūtāk, it īpaši ja nekursē arī sabiedriskais autobuss. Vidzemes pusē tukšo nišu daļēji aizvieto piegādes busiņi, kas no Kocēnu novada “Zilūžu” saimniecības pa apkārtējiem pagastiem izvadā krējumu, sviestu un sieru, kas gatavots no pašu saimniecības slaukuma.
Autora ziņas
Katros Ziemassvētkos eglītes ienāk mājās ar atmiņām par mežu un putnu dziesmām, un palaimējies tām, kas nav nozāģētas un turpina dzīvot ierastajā vidē. Limbažu novada mežsaimnieks Staņislavs Salmanis savā septiņus hektārus lielajā meža platībā audzē egles un apguvis to atzarošanas metodi, kas eglēm gadu gaitā ļaus izaugt par augstvērtīgiem lietaskokiem, no kuriem varēs pat vijoles gatavot. Šogad viņam par ilgtspējīgu saimniekošanu piešķirts "Zelta čiekuriņš".
Latvijas Televīzijai (LTV) trešdien, 6. novembrī, ir 65. dzimšanas diena. Svētki ir arī laiks, kad godina darba meistarus, kuru darba stāžs televīzijā ir iespaidīgs. Divas trešdaļas no LTV mūža 65 gadiem ar to kopā ekrānā bijis žurnālists Andrejs Volmārs. Teātru jauniestudējumi, koncerti, aktieru un mākslinieku jubilejas, izstādes – viņš par to stāsta "Panorāmas" sižetos, turklāt paspēdams novadīt vēl pa kādam apjomīgam raidījumam.
Patērētājiem un ražotājiem tuvināties un iepazīt labākos produktus, kas tapuši Latvijas laukos šovasar aicināja garšas svētki ar devīzi “Novadu garša”. Pēc piecu novadu izgaršošanas labākie meistari šajā nedēļas nogalē satiekas Rīgā uz ''Hanzas perona''. Mājražotājus Inetu un Laimoni Boles, gatavojot asinsdesas, LTV sastapa Rūjienas novada Jeru pagasta “Arumos”.
"Simtgades dullais letiņš. Apskaidrības". Ar šādu nedaudz ironisku virsrakstu iznākusi bijušā Latvijas Televīzijas "Panorāmas" galvenā redaktora, žurnālista Jāņa Dimanta pirmā grāmata. Tās izdošana sakrīt ar laiku, kad viņiem abiem ar sievu Veroniku Jersikas pagasta Dimantu mājās svinamas dimanta kāzas.
Priekules novada Gramzdas pagastā no 9. līdz 11. augustam notiek 6. permakultūras festivāls, šoreiz Kurzemē tas vienkopus pulcē vairāk nekā 100 interesentu no visas Latvijas. Festivāla laikā notiek praktiskas nodarbības viedajā saimniekošanā jeb permakultūrā - par saules enerģijas izmantošanu, ekoloģisko būvniecību, bioloģisko lauksaimniecību un citām jomām, tā reāli palīdzot tiem cilvēkiem, kuri vēlas samazināt patēriņu, dzīvot vienkāršāk un videi draudzīgāk.
Kā novākt izaudzēto ražu – šādas problēmas radušās ne vienam vien ogu audzētājam Latvijā. Čaklākie strādnieki devušies peļņā uz ārzemēm, bet pašmāju bezdarbnieki kūtri pierunājami vasaras sezonā pastrādāt. Arī melleņu audzētājas, SIA ,,Arosa–R” īpašnieces Māras Rudzātes saimniecībā šobrīd ir tikai trešdaļa vajadzīgo lasītāju, bet saldās ogas jau pilnbriedā un drīz sāks birt zemē.
Latvijā ir visdējīgākās vistas un vislielākie olu ēdāji Baltijas valstīs. Gadā mēs apēdam 800 miljonus olu, ko izdējušas gan sprostos, gan kūtīs, gan brīvībā turētās vistas. Neraugoties uz augstāku cenu, tieši brīvo vistu olas pēdējā laikā tirgū ir īpaši pieprasītas. Ar šādu biznesu nodarbojas arī Lauras un Laura Irbju saimniecība Kocēnu pagastā.
Cik dāsns zemniekiem bijis aizvadītais gads, kādus tas nesis pārsteigumus un kādas vilšanās – to gada nogalē, tiekoties pie lielākajiem Latvijas sēklaudzētājiem Viļakas novada "Kotiņu" zemnieku saimniecībā, pārdesmit kilometru attālumā no Austrumu robežas, pārrunāja lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.
Krievijas pierobežā – Baltinavā Latgales lielsaimnieki labību audzē ar modernākajām metodēm valstī, un arī Latvijas skaistākā sēta atrodas tieši šeit – Guntara Bartkeviča apsaimniekotajos "Riekstiņos". Cilvēki robežas otrajā pusē domā, ka paraugsaimniecība šeit izveidota tīši – lai palielītos, un ka valsts tai īpaši piemaksā.
Pirms Latvijas zivju produkcijas ražotājiem aizvērās Krievijas tirgus, nozarē strādāja 21 zivju pārstrādes uzņēmums. Šobrīd nopietni ražotāji ir palikuši tikai seši – tie, kas spējuši pārorientēties uz Eiropas tirgiem un atbilstoši pieprasījumam mainīt savu produkciju. Arī uzņēmums “Karavela” sāka ražot jaunus produktus ar augstāku pievienoto vērtību, izmantojot vietējās izejvielas.
Ražas laikā katrs saimnieks izvērtē, cik pienīgas bijušas govis, kāds izdevies graudu birums un cik liels pieaugums bijis aitu ganāmpulkam. 25. gadu pēc kārtas čaklākie zemnieki saņem ”Sējēja” balvas kā apliecinājumu ieguldītajam darbam un veiksmei. Kā veiksmīga “Ģimene lauku sētā” šogad nominēta zemnieku saimniecība “Bētras”, kurā kopā saimnieko trīs paaudzes un kopā audzina ceturto.
Nelabvēlīgie laika apstākļi lauksaimniecībā radījuši 400 miljonu eiro zaudējumus Latvijas saimniecībās, aprēķinājusi biedrība "Zemnieku saeima". Ilgstošais sausums lielā daļā saimniecību ļāvis iegūt vien 30% graudu ražas, kas radījis arī lopbarības problēmas piena lopkopjiem. Arī dārzeņu sektorā ražas ir nelielas. Ražotāju cenas dārzeņiem jau šobrīd kāpušas par 40%, un nākotnē vēl celšoties.
Pēc tam, kad augusta sākumā Latvijā tika konstatēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums “Druvas Unguros”, likās, ka ar to arī cūkkopības nozarei pienācis gals. Pērn pērn divās lielās saimniecībās SIA ,,Ancers” un AS ,,Latgales bekons” nācās iznīcināt vairākus tūkstošus cūku. Tomēr cūkkopji nav padevušies. Daudzviet slimības skartās fermas ir dezinficētas, un tajās atkal atgriezušās cūkas.
Jaunajiem lauksaimniekiem nākamajā daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam Eiropas Komisija plāno īpašu atbalstu. Priekšlikumi paredz, ka valstīm vismaz 2% no saviem tiešajiem maksājumiem jāatvēl jaunajiem lauksaimniekiem darbības sākšanai. Arī atbalstu viņiem iecerēts palielināt līdz 100 tūkstošiem eiro, līdzšinējo 40 tūkstošu vietā.