Folkloras balvu "Austras koks 2023" saņems Medņevas etnogrāfiskā ansambļa ilggadējā vadītāja, teicēja Natālija Smuška, Saldus folkloras kopa "Medainis" un tās vadītāja Sarma Ūpe, kā arī Sandis Zučiks un biedrība "Danču krātuve". Laureātu godināšana notiks 13. aprīlī pulksten 18.00 Nemateriālās kultūras mantojuma centrā "Upīte", informēja balvas rīkotāji.
Autora ziņas
4. aprīļa vakarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2023" noslēguma ceremonija, kurā tika paziņoti konkursa laureāti septiņās kategorijās. Gada mākslinieka titulu jau trešo reizi saņēma dizainers Aleksejs Muraško, savukārt žūrijas speciālbalvas saņēma Klāvs Priedītis un Aleksandra Runde, informēja konkursa rīkotāji.
2. aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) noticis diriģenta Kaspara Ādamsona valsts pārbaudījums, pirmo reizi Latvijas vēsturē aizstāvot profesionālā doktora grādu mūzikā. Svarīgāks par iegūto titulu gan ir bijis pats ceļš uz to – zināšanas un bāze, kas iegūta šajā laikā, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Pa ceļam ar klasiku" stāstīja Ādamsons.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Stūra mājā uzsākusi neatliekamos darbus, kas saistīti ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas demontāžu un jaunas sistēmas izbūvi visā ēkā. Darbu veikšanas laikā paredzēts, ka muzejs savu darbību varēs turpināt bez pārtraukumiem, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
"Radio Naba" sadarbībā ar LU Studentu padomi aicina jaunos mūziķus spert pirmos nopietnos soļus vērienīgajā mūzikas pasaulē – attīstīt skatuves prasmes, uzstāties festivālos un veikt ierakstu profesionālā studijā. Pieteikties konkursam var muzikālas apvienības un individuālie izpildītāji līdz 2. maijam mājaslapā Hadrons.lv.
28. Rīgas starptautiskais īsfilmu festivāls "2Annas" izziņo festivāla programmu, kurā veidotāji aicina skatītājus doties ceļojumā caur kino dažādību un tā radošajām izpausmēm. Festivāla programmu, kurā iekļautas diskusijas, lekcijas un īsfilmas gan no Baltijas, gan pasaules režisoriem, var aplūkot festivāla mājaslapā.
Skaidrs, ka kara klātbūtne maina daudzu mākslas darbu kontekstu, taču arī mākslas darbu cenzūras gadījumi un kritika tiek izmantota, lai polarizētu sabiedrību un darbotos politiskiem mērķiem. Mākslas cenzūras gadījumi principā mūs atgriež prokrieviskajā domāšanā, vērš atpakaļ uz iepriekšējo laiku, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda mākslas zinātniece, Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese. Vienlaikus viņa atzina, ka arī katram solim mākslā šobrīd ir jābūt ar pārdomātu kontekstu un precīzu vēstījumu.
28. martā nosaukti Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) nominanti un speciālbalvu ieguvēji. Jau iepriekš ziņots, ka Mūža balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā ekspertu komisija nolēmusi piešķirt dzejniecei, prozaiķei un tulkotājai Margitai Gūtmanei.
Liepājas teātrī notiek darbs pie jaunas izrādes – Rasas Bugavičutes-Pēces lugu "Tēvs klusums" iestudē režisors, teātra valdes loceklis mākslinieciskajos jautājumos Valters Sīlis. Ņemot vērā iestudējuma abu cēlienu atšķirīgo dabu – režisors izrādei devis savdabīgu žanrisko apzīmējumu – koncerts un balle. Iestudējums pirmizrādi piedzīvos 13. aprīlī, informēja teātrī.
Laikmetīgās mākslas centram – sabiedriskā labuma organizācijai biedrībai "Kim?" – bez atlīdzības nodos valsts nekustamo īpašumu Hanzas ielā 22, Rīgā, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības laikmetīgās mākslas jaunrades, pieejamības un izglītības jomā, paredz trešdien, 27. martā, Saeimā pieņemtais likums.
Klajā laista pētnieka Aigara Lielbārža monogrāfija, kuras centrā ir latviešu buramvārdi, vārdošanas un dziedināšanas tradīcijas un šo tekstu un tradīciju veidojošie un ietekmējošie dažādie konteksti, informēja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgāda pārstāvji.
Lieldienas Rīgā šogad tiks svinētas koši, jautri un rotaļīgi – svētki iesāksies ar garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām, bet svētku galveno aktivitāšu vidū – īstas Lieldienu šūpoles septiņos pilsētas laukumos un parkos, sadziedāšanās un jautras rotaļas Pārdaugavas Lieldienu pasākumā, kā arī "Lieldienu pikniks" Mežaparkā lieliem un maziem, informēja Rīgas domē.
"Es domāju, katrai tautai ir sava mentalitāte, un krievu tauta mentāli ir atšķirīga no latviešiem, no baltiešiem," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda kinorežisore Dzintra Geka. Viņa atzina, ka viņu pārņem rūgtas pārdomas, atceroties, cik daudz Krievijā ir izsūtīto latviešu pēcnācēju, kuru mazdēli droši vien tagad arī karo pret Ukrainu. Kopš kara sākuma Gekai nedz krievu žurnālisti, kas savulaik palīdzējuši, nedz latvieši Sibīrijā uz īsziņām vairs neatbild.