Vairāk nekā divus mēnešus par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā lielāka summa – 3 eiro līdzšinējo 2 eiro vietā. Turklāt pašvaldība lēmusi, ka par iebraukšanu kūrorta pilsētā būs jāmaksā visu cauru gadu, ne tikai vasaras sezonā, kā tas bija līdz šim.
Autora ziņas
Spānija atceļ "zelta vīzu" sistēmu, kas valstī pastāvēja pēdējos vairāk nekā desmit gadus un kas ļāva ārvalstu investoriem, kuri Spānijā iegādājās nekustamo īpašumu vismaz 500 tūkstoš eiro vērtībā, ātrāk nokārtot uzturēšanās atļauju.
Jau vairāk nekā divus mēnešus Latvijā nodarbinātajiem viesstrādniekiem darba devēji var maksāt vidējo samaksu nozarē, nevis valstī, kā tas bija pirms tam. Valdības pieņemto lēmumu darba devēji vērtē atzinīgi, tomēr atzīst, ka efektu varēs sajust tuvākajos mēnešos, kad ierasti viesstrādniekus piesaista vairāk, it īpaši viesmīlības, ēdināšanas un būvniecības jomās. Turklāt ne visi darba devēji par šādām izmaiņām zina.
Kamēr Ukraina jau trešo gadu ik dienas kara laukā cīnās ar Krievijas militāro mašinēriju, Latvijas tranzīta bizness un politiķi nav aizvēruši vārtus mangāna rūdas kravu plūsmām uz agresorvalsti. Šo izejmateriālu Krievija pielieto kara tehnikas ražošanai. Tranzīta jomā strādājošie uzņēmēji saka, kamēr mangāna rūda nav iekļauta sankciju sarakstā, tikmēr tranzīts ir legāls bizness.
Tiem tirdzniecībā strādājošiem komersantiem, kuru apgrozījums gadā pārsniedz 50 tūkstošus eiro, būs jānodrošina iespēja klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā. Šobrīd šāda obligāta prasība nepastāv. Šādu ieceri ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā iekļāvusi Finanšu ministrija, cerot prasību dzīvē ieviest līdz šī gada izskaņai.
Pagājuši nepilni četri mēneši, kopš pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī "Michelin Guide" iekļauti vairāk nekā 20 Latvijas restorāni. Šī atzinība jau nes taustāmus augļus – prestižajā ceļvedī iekļautie restorāni kļuvuši ievērojami pieprasīti gan pašmāju, gan ārvalstu gardēžu vidū. Pieaug arī tūristu interese par Latviju.
Amerikas Savienotājās valstīs (ASV) briest santehniķu deficīts. Aģentūra "Bloomberg" vēsta, ka jaunieši izvairās no šīs profesijas, kas ir fiziski smaga un dažkārt netīra, taču labi atalgota. Tomēr sekas varētu būt tālejošas un ietekmēt valsts ekonomiku.
Amerikāņu lauksaimnieki atrotījuši piedurknes un ir gatavi atgūt pasaules vadošā kūltūraugu eksportētāja statusu. Pagājušā gada augustā ASV atdeva kukurūzas eksportētājas titulu Brazīlijai. Pēdējās desmitgades laikā tā jau bija atdevusi Brazīlijai un Krievijai līderpozīcijas attiecīgi sojas pupiņu un kviešu eksportā.
Pirms gada Rīgas bērnunamā "Ezermala", kas atrodas Mežaparkā, no narkotiku pārdozēšanas naktī nomira jaunietis. Rehabilitācijas iestādei būtu jāpalīdz bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, taču tā vietā jaunieši tajā slīgst arvien dziļāk atkarībās. Atbildīgās iestādes kā risinājumu redz atkarīgos jauniešus ieslodzīt cietumā.
Zelta cena otrdien, 5. martā, sasniegusi jaunu rekordu – 2140 ASV dolāru par unci. Pēdējās nedēļās strauji pieaugusi arī bitkoinu vērtība, kuru investori dēvē par digitālo zeltu, un otrdien kriptovalūta pārspēja savu iepriekšējo rekordu, ko uzrādīja 2021. gada 10. novembrī.
Ik gadus Latvijā skaidras naudas aprite mērāma vairāku miljardu eiro apmērā, un vērā ņemama daļa iemaksu un izmaksu veidā izplūst arī caur bankomātiem. Lai gan vairāki eksperti ir vienisprātis, ka ne visa skaidras naudas izcelsme ir saistāma ar nodokļu nemaksāšanas riskiem, tomēr milzīgās skaidras naudas plūsmas caur bankomātiem bez ievērības palikt nevar un rada bažas arī par ēnu ekonomikas klātbūtni. To apzinās arī Finanšu ministrija, kuras paspārnē tapušajā ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā iecerēts pastiprināti analizēt un vētīt skaidras naudas plūsmu caur bankomātiem.
Lai gan pērn Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums kritās un arī šogad Latvijas eksportētājiem būs jāturpina meklēt aizvien jauni eksporta tirgi, lai mazinātu ģeopolitiskās situācijas radītos spiedienu, atbalsts eksporta veicināšanai no Eiropas struktūrfondiem šim plānošanas periodam ievērojami sarucis. To asi izjutīs uzņēmumi, kuri vēlēsies pretendēt uz šo atbalstu, jo naudu, visticamāk, izlietos diezgan strauji.
Pērn būvniecības nozares apgrozījums bija 3,2 miljardi eiro, un, salīdzinot ar 2022.gadu, pieaugums bija par vairāk nekā pusmiljarda eiro. Šis gads nozarei, visticamāk, nenesīs tik būtisku apgrozījuma izaugsmi, drīzāk stabilizāciju – atzīst Latvijas Radio aptaujātie eksperti. Tomēr pati nozare jau zvana trauksmes zvanus, sakot, ka vismaz gada sākums iezīmējies ar strauju piedāvājumu sarukumu, kas veicina pārāk lielu konkurenci iepirkumos un līdz ar to sekmē cenu dempingu.
Galvu reibinošu cenas lēcienu piedzīvojis kakao, un tam iemesls ir dabas parādība "El Ninjo", jo sausie laikapstākļi kaitē ražai Rietumāfrikā, kur saražo lielāko daļu no pasaules kakao piedāvājuma, ziņo BBC.
Lai gan pēdējos teju divos gados kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijā ierosināti vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpšanu, līdz tiesai nonākusi vien niecīga daļa – 22 lietas. Spēkā stājušies septiņi spriedumi, un advokāts novērojis – šajās lietās sodi pakāpeniski pieaug.
Līdz ar lielāku sankciju apjomu pret Krieviju mūsu valsts muitnieki konstatē aizvien vairāk mēģinājumu apiet tās. Eksportētāji īsteno dažādas shēmas caur trešajām valstīm. Muitnieku pūliņi vainagojušies ar vairākiem simtiem krimināllietu un sankcijām pakļauto preču konfiscēšanu. Tomēr krimināllietu izskatīšana tik raiti nevedas un konfiscētās preces noliktavā glabājas mēnešiem ilgi. Tas valsts makam rada tēriņus.
Sociālo tīklu platformas "Facebook" un "Instagram" mātes kompānija "Meta" nākusi klajā ar paziņojumu, ka turpmāk marķēs jeb vizuāli izcels visus viltus mākslīgā intelekta attēlus.
Līdz ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā mainīsies spēles noteikumi, kā mājsaimniecībai maksās par sadales tīklā nodoto saules saražoto enerģiju, proti, no neto uzskaites uz neto norēķinu sistēmu. Latvijas Radio aptaujātie eksperti neslēpj, ka jaunā norēķinu sistēma vairs nebūs tik pievilcīga mājsaimniecībām, tomēr tās mērķis ir mudināt enerģiju patērēt tad, kad tā saražota, nevis uzkrāt.
Nākotnē mākslīgais intelekts ietekmēs 40% darbavietu un pasliktinās nevienlīdzību, analīzē secinājis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Par to vēsta britu raidsabiedrība BBC.
Rīgas rajona tiesā Jūrmalā ar notiesājošu spriedumu noslēgusies viena no skaļākajām pēdējo gadu krimināllietām. Tajā par kukuļošanu tiesāja bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un būvuzņēmēju Māri Martinsonu. Rimšēviču apsūdzēja par kukuļņemšanu – gan apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku, gan arī naudas pieņemšanu un tās atmazgāšanu.
Apvienotās Karalistes valdība plāno turpināt kodolenerģētikas paplašināšanu, tā vēsta BBC. Neskatoties uz bažām par esošo projektu kavēšanos, Apvienotās Karalistes valdība izskata plānus par jaunas liela mēroga atomelektrostacijas būvniecību.
Latvijā dzimstība aizvien samazinās, un šogad tā sarukusi par 13% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Turklāt šogad vairs nevar nedz sasniegt, nedz noķert pagājušā gada rādītājus, kas jau bija vēsturiski zemi. Proti, pērn Latvijā bija zemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Ņemot vērā faktu, ka liela daļa iedzīvotāju noveco, bet ataudze aizvien sarūk, tas radīs spiedienu ne vien Latvijas pensiju sistēmai, bet arī darba tirgum.
Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" teju ar uzviju atguvusies pēc pandēmijas lejupslīdes un ir ļoti tuvu, lai spertu izlēmīgu soli ieiešanai biržā, kas pavērs iespēju ne vien jebkuram interesentam iegādāties uzņēmuma akcijas, bet arī Latvijas valstij atgūt uzņēmumā ieguldītos līdzekļus. "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda – lai gan uzņēmums šobrīd ir labā finanšu formā, tomēr akciju kotēšana biržā ir nozīmīgs lēmums, tādēļ ir svarīgi sagaidīt arī labvēlīgus apstākļus ekonomikā.
Šogad Latvijas valsts parāds sasniedzis 17 miljardus eiro, un sagaidāms, ka nākamgad aizņēmuma apjoms nevis saruks, bet palielināsies. Pēdējos piecos gados valsts parāds ir būtiski pieaudzis – no 11 miljardiem eiro 2019. gadā līdz 17 miljardiem eiro šogad. Tam iemesls ir gan pandēmijas laika radītie ekonomikas satricinājumi, kas nesa līdzi plašu valsts atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, gan Krievijas pilna mēroga sāktais karš Ukrainā, kas raisīja nestabilitāti finanšu tirgos un izraisīja enerģētisko krīzi.
Sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni" tās pastāvēšanas pēdējos gados uz ilgāku vai ne tik ilgu laiku dzīvoja 113 bērnu un jauniešu. Pēc atklātajiem bērnu tiesību pārkāpumiem "Naukšēnus" pērn rudenī likvidēja. Pēc iziešanas no "Naukšēniem" ne visiem jauniešiem sniedza psiholoģisko atbalstu. Ne visiem dzīvē ir izdevies nostāties uz stabilām kājām. Kādēļ? Un kāda izveidojusies jauniešu dzīve pēc "Naukšēniem"?
Vairāk nekā pusotra gada laikā Latvijā īstenoti vairāki desmiti projektu, kuros pašvaldības katlumājas mainījušas kurināmo no dabasgāzes uz šķeldu. Tas šajā apkures sezonā siltuma patērētājiem ļaus baudīt ieguldītā darba un finansējuma augļus, jo rēķins par siltumu vairs "nelēkās" līdzi gāzes cenas svārstībām pasaules tirgos, kā tas bija pagājušajā ziemā, prognozē eksperti.
28. novembra rīts ir vēsturisks brīdis avio nozarei, jo gaisā pacelsies un vērā ņemamu attālumu veiks lidmašīna, kas izmanto tikai un vienīgi videi draudzīgu degvielu. Britu aviokompānija "Virgin Atlantic" ar šo degvielu lidos no Londonas uz Ņujorku.
Latvijā radītais viesuļvētras simulators "Beat The Storm" jeb "Pārspēt vētru" pasaulē lielākajā atrakciju nozares izstādē Orlando, ASV, izcīnījis 2. vietu labāko jauno produktu kategorijā.
Lai gan līdz Ziemassvētkiem šķiet vēl tālu, saulgriežu dekoru parādīšanās veikalu plauktos jau novembra sākumā ir ierasta prakse kā Latvijā, tā citviet pasaulē. Mazumtirdzniecības veikalu pārstāvji Latvijas Radio gan uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka veikalnieki ir aizmirsuši par valsts svētkiem.
Augļu un dārzeņu ražotāji nav gatavi piekāpties valdības iecerei no nākamā gada paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 5% līdz 12%. Nozares pārstāvji uzsver, ka likmes paaugstināšana par septiņiem procentpunktiem sekmēs ēnu ekonomikas uzplaukumu, kā arī bremzēs nozarē strādājošo uzņēmumu izaugsmi. Augļu un dārzeņu ražotāju pārstāvji norāda – cīņa vēl nav galā.
Latvijā kompensējamos medikamentus saņem vairāk nekā 700 tūkstoši cilvēku, tomēr ne visiem izdodas pie zālēm tikt savlaicīgi. Lai gan zāļu nepieejamība ir visas Eiropas problēma, Latvijā grūtības tikt pie zālēm saasinājās pirms nepilniem trīs gadiem, kad Veselības ministrija ieviesa jauno kārtību – aptiekas drīkst izsniegt aktīvo vielu par zemāko cenu.
Pagājušā gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Izraēlu bija 116,1 miljons eiro, kas ierindoja Izraēlu 45. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Visvairāk mūsu valsts uzņēmumi uz Izraēlu eksportēja graudus, pārtikas produktus, piemēram, saldumus un zivis, kā arī alkoholu un kokrūpniecības izstrādājumus. Latvijas eksportētāji izjūt loģistikas grūtības, pēc tam kad Izraēlā uzbrukumu izvērsa grupējums "Hamās".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
