LTV “Kultūrdevas” rubrikas režisore Linda Veinberga kultūras notikumu izlasē šai nedēļai iesaka virtuālus ceļojumus uz muzejiem un grāmatu idejas “mājsēdes” vakariem.
Autora ziņas
No šīs nedēļas nogales augusta brīvdienas Kuldīgā tiks iezīmētas Dizaina filmu festivāla toņos. Ar vārdu “dizains” šoreiz tiek domāts ne tikai par modi un interjera iekārtojumu – un arī ne par personīgās gaumes manifestējumiem. Dizaina nozīme festivāla ietvaros tiek uztverta kā mūsu ikdienas dzīves pārmaiņu satikšanās ar globālo dzīvesveidu, ieražu pārmaiņām. Tāpēc vēl bez filmu programmas bezmaksas festivāla programmā iekļautas arī sarunas ar dizaina speciālistiem, māksliniekiem un autoriem.
Nedēļas nogalē fon Stricka villā Rīgā norisināsies pirmais Rīgas Mazākais mākslas un sporta festivāls. Jau vairāk nekā gadu Stricka villā darbojas Rīgas Mazākā galerija, kas aizņem tieši vienu ēkas logu. Tagad aktivitātes kļuvušas lielākas un nedēļas nogalē villā būs skatāmas gan mākslinieku performances, gan izstādes, gan notiks brīvmākslinieku badmintona turnīrs.
8. jūlijā tiešsaistes meistarklasi jaunajiem čellistiem sniedza Rīgā dzimušais, pasaulslavenais čellists Miša Maiskis. Studentu un izcilā mūziķa tikšanos organizēja festivāla “Rīga Jūrmala” akadēmija, un tās ietvaros Miša Maiskis atskaņoja Baha pirmo svītu čellam, savukārt jaunie talanti varēja uzdot meistaram sev interesējošos jautājumus.
Laiks, kad ar klausītājiem klātienē tikties bija liegts, radoši piepildīts izvērties komponistam un pianistam Raimondam Paulam. Viņš radījis pavisam jaunu, Rīgai veltītu instrumentālu džeza programmu.
Pēc divu mēnešu pārtraukuma 19. maijā durvis vēris arī pirmais kinoteātris. Tas ir kino ”Splendid Palace”, kas turpmāk katru darbadienu skatītājus aicinās uz diviem ekskluzīviem kinoseansiem. Tajos vietu skaits būs ierobežots, un kinomīļiem nāksies ievērot drošības pasākumus, lai neapdraudētu sevi, citus skatītājus un kinoteātra personālu.
Cilvēks ir emocionāla būtne, un viņa uztvere – selektīva. Katrs mēģina kaut ko stāstīt, melot vai noliegt, taču ķermenis ir avots, kas pasaka visu priekšā. Domas tiek ietērptas žestos un kustībās, tomēr – kā tas var palīdzēt saprast un uzrunāt jebkuru auditoriju? LSM.lv pie ansambļa “Rīgas pantomīma” skaidroja, ko vispār mūsdienās nozīmē būt mīmam.
No 14. marta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Lielajā zālē būs skatāma vērienīga izstāde “Samsāra”, kas aicinās tuvāk iepazīt starptautisku ievērību guvušā mākslas dueta "Skuja Braden" – latvietes Ingūnas Skujas un amerikānietes Melisas D. Breidenas – daiļradi.
Vēsturisko tēlu rekonstruktorei Santai Kirmužai-Svilānei aizraušanās ar seno tērpu darināšanu sākās nejauši. Tagad viņa darina tērpus muzejiem un seno deju grupai “Galms”.
Drīzumā iznāks jaunākais rakstnieces Daces Rukšānes romāns, un tas stāsta par latviešu un krievu attiecībām pagājušā gadsimta 50. un 60. gadu Liepājā. Romāna priekšplānā ir mātes un meitas stāsts, sabiedrības nosodīta mīlestība, bet bagātīgās sadzīves detaļas ļauj iztēlē pārcelties vairāk nekā 60 gadu senā vēsturē.
2019. gads Latvijas Televīzijā (LTV) bijis neviennozīmīgs – sabiedrisko mediju, arī Latvijas Televīzijas, finansējums ir hroniski nepietiekams, īslaicīgs un atkarīgs no politiķu labvēlības, tomēr paveikts ir daudz. Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps” pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal tika pasniegta kategorijā “Labākā TV filma vai seriāls”, LTV gada griezumā tapušas jaunas filmas un arī jauni kultūras raidījumi.
Viens no Latvijas izcilākajiem kinooperatoriem Valdis Eglītis kinoteātrī “Splendid Palace” draugu pulkā nosvinējis 70. jubileju. Turklāt izdarījis to, atverot paša sarakstītu grāmatu “Filmas vizuālā stila noslēpumi”.
Dokumentālista Ivara Zviedra jaunāko darbu – filmu “Valkātājs” žanriski varētu dēvēt par dokumentālo krimināldrāmu. Tās autors vairāk nekā trīs gadus pavadījis Latvijas–Krievijas pierobežā kopā ar cilvēku kontrabandistiem, tomēr režisors uzsver, ka filma drīzāk ir austrumu pierobežas portrets. Filmas pirmizrāde kinoteātrī “Splendid Palace” jau svētdien, 1. decembrī.
Skaņu mākslinieks, fonogrāfs un pētnieks Maksims Šenteļevs ir veidojis skaņu celiņus vairākām filmām un teātra izrādēm. Pēc profesijas viņš ir arhitekts un reizē ar Latvijas Televīzijas "Kultūrdevu" bija gatavs doties arī skaņu medībās uz jauno kultūrvietu "Hanzas perons" un "Boļševičku".
Izmantojot trīs Annas Brigaderes pasaku lugas, jaunu izrādi pamatskolas skolēniem (bet ne tikai) radījuši šovasar Latvijas Kultūras akadēmiju absolvējušie leļļu teātra aktieri. Izrāde, kura būs skatāma arī programmā “Latvijas skolas soma”, tapusi objektu teātra stilistikā.
“Prado” muzejā Madridē atklāta līdz šim vērienīgākā pazīstamā spāņu mākslinieka Fransisko Goijas zīmējumu izstāde. Pirmo reizi izdevies apkopot tik plašu mākslinieka skiču un zīmējumi ekspozīciju, kas tapusi gan no “Prado” muzeja kolekcijā esošajiem darbiem, gan citām privātām un publiskām kolekcijām.
Režisora Dzintara Dreiberga kara drāmu “Dvēseļu putenis” tās pirmajā demonstrēšanas nedēļas nogalē no 8. līdz 10. novembrim ir noskatījies rekordliels skatītāju skaits. Tomēr arī Aleksandra Grīna romāns, pēc kura motīviem uzņemta filma, šķiet saistošs šodienas jauniešiem – grāmatas galvenā varoņa vienaudžiem. Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkņi dalās stāstos par grāmatu, līdz kurai nokļuvuši kā nu kurš – netīšām, aiz garlaicības vai vecāku mudināti.
Publiskās un privātās partnerības modelis Nacionālās koncertzāles būvniecībai ir izdevīgākais risinājums Latvijai, uzskata kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības. Valdība šodien apstiprināja informatīvo ziņojumu šajā jautājumā. Līdz ar to sāksies darbs pie juridiskiem risinājumiem nacionālās koncertzāles un konferenču centra projekta īstenošanu publiskās – privātās partnerības modelī.
Ebru ir sena māksla, kas top, gleznojot uz ūdens. Latvijā ar to nodarbojas vien nedaudzi, starp viņiem ir arī Anda Kolosova. Viņa ir ebru māksliniece jau aptuveni četrus gadus.
Trešdien, 16. oktobrī, atvēršanas svētkus piedzīvo pazīstamā kinoscenārista, režisora un publicista Tālivalža Margēviča otrais romāns, kam dots nosaukums “Zirgu gaļas pārdevējs”. Romāna sižets solās būt gana spraigs, turklāt balstīts patiesos notikumos, un vijas cauri teju visam 20. gadsimtam. Galvenā varoņa prototips ir reāla persona no Tālivaldim Margēvičam tuvās Pārdaugavas.
Drabiņu purvā netālu no Kalnciema visapkārt ir viena vienīga kūdra. Tur Latvijas Televīzijas "Kultūrdevas" uzmeklētais Edgars Ameriks izveidojis īpašu sienas apmetumu. No kūdras viņš veido arī mākslas skulptūras un ikdienā noderīgas lietas, piemēram, puķu podus, mēbeles. Tālākās nākotnes iecerēs ir pat atvērt Kūdras kultūras centru. Vai tiešām kūdrā slēpjas tāds potenciāls, ka jāpārok kūdras lauki?
Labirints no šampanieša pudelēm 75 metru garumā. Tāds šobrīd top Litenē, Gulbenes pusē, un to veido Anna Zīle, kuras "Pudeļu dārzā" ir jau 30 dažādu pudeļu mākslas objektu. Latvijas Televīzijas "Kultūrdeva" saskatījusi māksliniecē pārsteidzošu talantu.
Finiša taisnē ir iegājis nebijis projekts Latvijas kino vēsturē – pirmā Latvijā veidotā pilnmetrāžas animācijas dokumentālā filma. Filmas nosaukums ir “Mans mīļākais karš”, un tas ir gan režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas personīgais pieaugšanas stāsts, gan arī stāsts par dzīves īstenību Padomju Savienībā. Filmas pilnīgai pabeigšanai vēl nepieciešams savākt daļu finansējuma, tāpēc filmas veidotāji vērsušies pie potenciālajiem skatītājiem ar lūgumu ziedot projektam Projektu bankā.
Ar svinīgu karoga pacelšanu un Latvijas teātra ciltstēva Eduarda Smiļģa ievadvārdiem audio ierakstā 30. septembrī atklāts Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves mākslas festivāls “Patriarha rudens”, kas šogad svin desmito gadskārtu. Līdz pat šīs nedēļas beigām interesentiem būs iespēja iepazīties ar teātra, režijas, laikmetīgās dejas un audiovizuālās mākslas studentu un absolventu radošo veikumu, ko vērtēs arī žūrija.
Divi puiši no Ogres - Elans Pureklis un Emīls Mangulis - spēlē ar čībām uz pašu radīta instrumenta no kanalizācijas caurulēm. Viņi un viņu grupa "Santehniķi" ir kļuvuši par jaunā Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūrdeva" talantiem.
Lamellafons, aktimelofons, galdrīkfons un dažādi citi netradicionāli mūzikas instrumenti – tādi top Ūdrīšu pagastā netālu no Krāslavas, un tos izgatavo meistars Aleksandrs Maijers. Viņš kļuvis par jaunā Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūrdeva" talantu.
Naujenes ciemā Latgalē top pasaulē lielākais musturdeķis. Deķis jau ir 400 metru garš - gandrīz vienā garumā ar Akmens tiltu Rīgā. Atlicis tikai nedaudz, lai naujenieši sasniegtu savu mērķi un ar musturdeķi varētu apsegt Daugavu.
2020. gadā savu simtgadi būs sagaidījis arī Dailes teātris. Gatavojoties vērienīgām svinībām, plānoti mūsdienīgi uzlabojumi leģendārās arhitektes Martas Staņas projektētajai ēkai, kā arī apkārtesošās teritorijas sakārtošana. Remontdarbus bija paredzēts sākt augustā, bet tas nav noticis. Turklāt Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) saņemta sūdzību par uzņēmuma "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludināto konkursu.
Mežaparka lielā estrāde šobrīd piedzīvo lielas pārvērtības. Ir nojaukta vecā estrādes būve un aizvadītajā ziemā iemūrēja pamatakmeni jaunajai celtnei. Rīgas svētku ietvaros 16. augustā arī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts savām acīm pārliecināties, kā sokas būvniecība, jo Mežaparka estrādē notiek Latvijā lielākais pikniks.
15. augustā noslēdzas pretendentu pieteikšanās Nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps". Kā atklāj "Lielā Kristapa" rīkotāji, kinoļaužu aktivitāte ir bijusi liela - kopumā saņemti ap 80 pieteikumu. Balvai pieteiktas 14 pilnmetrāžas spēlfilmas, kas Latvijai ir liels skaits. Tāpat konkursā šogad atgriezīsies pilnmetrāžas animācijas filmu kategorija un kategorija "Televīzijas filmas un seriāli".
“Kā būtu, ja mākslīgais intelekts kļūtu par kādu, kuru tu mīli un esi zaudējis uz mūžu?” – šādu jautājumu uzdod filma, ar kuru kino ražošanā sevi pieteicis mobilo sakaru un viedtelevīzijas operators LMT. Filmas pirmizrāde gaidāma jau 16. augustā, bet rudenī šo pašu stāstu būs iespēja noskatīties seriāla formātā.
Jau 3. augusta vakarā uzreiz pēc “Panorāmas” tiešraidē no Gēteborgas varēsim sekot līdzi konkursam “Eirovīzijas koris 2019”. Latviju tajā pārstāvēs Babītes novada jauktais koris “Maska”, kas jau plūcis laurus daudzos starptautiskos konkursos. Vakar un šodien Gēteborgā pilnā sparā rit mēģinājumi – jo svarīgs ir ne tikai dziedājums, bet arī priekšnesums. “Maska” konkursā piedalīsies ar savas dalībnieces un komponistes Lauras Jēkabsones dziesmu “Pērkoņtēvs”, kas solās būt gana enerģiska.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
