Vairums no purviem, kur iegūst vienu no mūsu vērtīgākajiem derīgajiem izrakteņiem – kūdru, pieder valstij, kas šīs vietas iznomā kūdras produktu ražotājiem. Kaut arī Latvija ir kūdras eksporta lielvalsts, to, kas notiek nozarē, atbildīgās iestādes nepietiekami uzrauga. Kūdras biznesmeņi, kuri ik gadu apgroza miljonus, noliedz, ka nozare būtu vāji kontrolēta, un ir apmierināti ar pašreizējo lietu kārtību.
Autora ziņas
Šomēnes aprit jau divi gadi, kopš Krievija īsteno pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Bēgot no kara šausmām, Latvijā ieradās desmitiem tūkstošiem ukraiņu. Vieni ilgi neuzturējās, jo aizbrauca uz kādu citu valsti vai arī atgriezās dzimtenē. Bet citi nolēma palikt. Lai gan Latvija Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedz dažādu atbalstu, Lietuvai ir izdevies veiksmīgāk ukraiņus iekļaut izglītības sistēmā un darba tirgū, liecina Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" veiktā izpēte.
Valstī tagad likums nosaka, ka cilvēkiem, kuri strādā valsts iestādēs, tostarp policistiem, ir jābūt lojāliem Latvijai. Pretējā gadījumā viņus var atlaist. Bet pirms pieņemšanas darbā topošo policistu ierakstus sociālajos tīklos pārbauda vien dažas pašvaldības. Un vairumā pašvaldību nemaz nepastāv specifiski kritēriji, lai atsijātu nelojālus policistus. Kopš Krievija sākusi karu pret Ukrainu, Valsts policijā publiski ir izskanējis viens gadījums, kas ir radījis aizdomas par kādas policistes lojalitāti valstij. Kādā mērā policija spēj pārliecināties, ka dienestā strādā valstij lojāli policisti?
Pirms trīs gadiem mājdzemdībās nomira četru bērnu māte. Šobrīd notiek tiesvedība, kurā par nolaidīgu rīcību uz apsūdzēto sola sēž divas vecmātes, kuras apsūdz par novēlotu palīdzības izsaukšanu, kad sieviete asiņoja. Liecinieki tiesā stāstīja, ka vecmātes slēpušas pierādījumus par zaudēto asiņu daudzumu. Bet kādēļ divas vecmātes, kuras sēž uz apsūdzēto sola par rīcību mājdzemdību laikā, var turpināt praktizēt?
Latvijā prostitūcija nav aizliegta, bet par seksa pakalpojumu pirkšanu no nepilngadīgā draud kriminālatbildība. Taču ne visus tā attur. Policijas redzeslokā šādi gadījumi nonāk apmēram reizi divos trīs gados, un likumsargi uzskata, ka nepilngadīgo prostitūcija valstī nav izplatīta. Cik viegli nepilngadīgajiem ir iesaistīties prostitūcijā, un kāpēc policija šos noziegumus nespēj pamanīt?
Saeima jau vairāk nekā trīs gadus strādā ar apjomīgu likumprojektu, kas aizliegtu visa veida smēķēšanas produktus ar aromātiem, celtu vecumu, no kura varētu iegādāties tabakas izstrādājumus, un paredzētu citus ierobežojumus. Likumprojektu plāno pieņemt līdz gada beigām, bet Latvijas Radio aptaujātie skolu direktori bažījas, ka ar aizliegumiem vien smēķējošu skolēnu sērgu neapkaros.
"Centrs Dardedze" pirmdien, 6. novembrī, uzsāka kampaņu "Lasi starp rindiņām", kuras mērķis ir novērst bērnu seksuālu izmantošanu, izglītojot vecākus un plašāku sabiedrību. Savukārt pagājušajā nedēļā Valsts probācijas dienests sāka pilotprojektu – atklāja konsultatīvu tālruņa līniju cilvēkiem, kurus nomāc seksuālas domas un tieksmes pret bērniem.
Latvijā ir ap desmit tūkstoš jauniešu, kuri pārkāpj likumu, klaiņo, ilgstoši neiet uz skolu un ir atkarību varā. Lai gan nepilngadīgo noziedzība pēdējo desmit gadu laikā mazinās, sevišķi smagu noziegumu skaits nemainās. Nav arī prognožu, ka bērnu ar uzvedības traucējumiem paliktu mazāk. Kāpēc Latvijā ir tik daudz bērnu ar uzvedības problēmām? Un kas tiek darīts, lai šo skaitu mazinātu? To pētīja Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili".
Vecāku strīdos par aizgādības tiesībām Latvijā ik gadu ir iesaistīti apmēram 900 bērnu. Lai izcīnītu aizgādību, tēvs un māte nolīgst advokātus un psihologus, iestādēm raksta sūdzības un bērnu noskaņo pret otru vecāku. To, ka valsts nespēj nodrošināt vecāka saskarsmes tiesības ar bērnu, parāda arī tiesvedība, kurā Latvija nesen zaudēja. Kāpēc valsts pieļauj, ka vecāki var gadiem ilgi ieraut bērnus savstarpējos strīdos par aizgādību?
Kā risināt konfliktu, kura rezultātā ir noziegums? Vai cietušais ar likumpārkāpēju var izlīgt? Un vai strīdēties ir labi? Valsts probācijas dienestā brīvprātīgi strādā izlīguma starpnieki, kuri ved sarunas starp cietušo un likumpārkāpēju. Savukārt nevalstiskās organizācijas māca, kā strīdēties nevardarbīgi un, piemēram, spriedzi atstāt futbola laukumā.
"Mēs strādājam drošākai sabiedrībai. Es pat teiktu, ka nevis tikai drošākai sabiedrībai, bet arī labākai, gudrākai sabiedrībai," intervijā saka Valsts probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius. Probācijai Latvijā apritēs divdesmit gadu. Jurevičius norāda – dienests cenšas klientiem jeb cilvēkiem, kuri izdarījuši kriminālsodāmas lietas, kā arī tiem, kuri dzīvo viņiem apkārt, palīdzēt kaut kādā veidā mainīt savu dzīvi, saskatīt jaunu perspektīvu un atrast jaunu ceļu, kā savas vajadzības apmierināt.
Pērn vairāk nekā deviņi ar pusi tūkstoši likumpārkāpēju pildīja sev uzlikto sodu – sabiedriskos darbus. Tomēr apmēram pusei šī nav pirmā pieredze. 35% probācijas klientu sabiedriskais darbs piemērots vairāk nekā trīs reizes. Šo darbu mērķis ir ne tikai vainīgo sodīt par pārkāpumu, bet arī resocializēt, iemācīt jaunas prasmes, kas noderētu dzīvē. Kādas prasmes spēj iemācīt darba devēji? Un cik dažādi ir sabiedriskie darbi?
"Es praktiski neredzēju, kā mani mazbērni aug, tāpēc ka es visu laiku biju alkohola reibumā." Tā stāsta Liene, kura nupat iznākusi no cietuma. Pēc ieslodzījumā pavadītā laika viņa sapratusi, ka nepieciešams jauns atbalsta plecs, jo vecie draugi var piedāvāt vien iedzert. Tādēļ Liene caur Valsts probācijas dienestu tikusi pie līdzgaitnieces. Likumpārkāpēju pārmaiņu procesā var iesaistīties ne vien institūcijas, bet arī sabiedrība, kļūstot par brīvprātīgajiem.
Kontrole un atbalsts – šie vārdi raksturo probācijas uzraudzību. Pērn Valsts probācijas dienesta uzraudzībā bija 5217 klienti. Viņus kontrolē, bet tajā pašā laikā atbalsta – māca mainīt kriminālo domāšanu. Speciālisti gan atzīst, ka reizēm piespriestais uzraudzības laiks ir par īsu, lai noziedznieks mainītos. Kā notiek probācijas uzraudzība, un cik viegli ir dzīvot pēc ieslodzījuma ar elektroniskās uzraudzības aproci?
Kad Robertam bija 17 gadi, viņš strīda karstumā nogalināja cilvēku, kā rezultātā nonāca Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Rit trešais gads, kad viņš ir ārpus ieslodzījuma. Cēsu Audzināšanas iestādē viņš pabeidza skolu, ieguva profesiju. Esot vēl ieslodzījumā, atrada darbu. Tomēr pārmaiņas nenotika uzreiz.
Latvijā naidīgas attieksmes dēļ pastāvīgi cieš lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas (LGBT). Fizisku uzbrukumu dēļ viņi uz ielām nevar justies droši. Noziegumus pret cilvēkiem no LGBT kopienas iedrošina naida runa ne tikai sociālajos tīklos, bet arī nievājoša attieksme no Saeimas tribīnes. Pētījums rāda, ka homoseksuālus cilvēkus visvairāk nosoda iedzīvotāji Latgalē.
"Esmu kļuvis par invalīdu" – šādus vārdus ceturtdien tiesas sēdē izteica bijušais Ventspils mērs, pašreizējais domes deputāts Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"). Koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Lembergam apgabaltiesā dots pēdējais vārds, kas nozīmē, ka krimināllietas iztiesāšana apelācijas instancē tuvojas noslēgumam. Lembergs runu sāka ar skaidrojumiem par savu veselības stāvokli.
Politiķi īsi pirms aizvadītajām Saeimas vēlēšanām grozīja Imigrācijas likumu un nolēma, ka Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem būs jāprot latviešu valoda. Ja vairāk nekā 17 tūkstoši cilvēku, lielākoties pensionāri, nenokārtos eksāmenu, tad Latviju viņiem var nākties pamest. Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" skaidroja, vai izmaiņas Imigrācijas likumā, kuras Saeimas deputāti pērn pieņēma steigā, ir rūpīgi izsvērtas un samērīgas un vai Krievijas pilsoņus izraidīs no valsts, ja tie nenokārtos valsts valodas pārbaudes.
Pēc mediju izgaismotā gadījuma Daugavpilī, kur policija arī pēc iedzīvotāju sūdzībām vairāku gadu garumā neapturēja pedofila darbību, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") pieprasīja policijai informāciju par šiem notikumiem un plāno analizēt, vai ir nepieciešamas normatīvo aktu izmaiņas, lai šādas situācijas neatkārtotos.
Valsts aizsardzības mācības saturā no nākamā gada būs izmaiņas. Šobrīd valsts aizsardzības mācību pasniedz 147 Latvijas skolās. Tas ir izvēles mācību priekšmets, taču no nākamā gada septembra valsts aizsardzības mācība vidusskolēniem būs obligāta. Tikmēr Siguldas novads jau no šī gada rudens to sāks ieviest obligāti.
Plāno atvērt tālruņa līniju atbalsta sniegšanai vardarbībā cietušām sievietēm. Satiksmes ministrija jau rezervē tālruņa numuru, taču tas darbu sāks ne agrāk par nākamo gadu. Tikmēr biedrība "Centrs Marta" norādīja, ka šāds tālrunis ir ļoti nepieciešams, īpaši tagad, kad priekšā vairākas brīvdienas, bet biedrība svētku dienās zvanus nepieņem.
"Tad, kad cilvēki varēs priecāties un svinēt Lieldienas, Augšdaugavas novads cīnīsies ar plūdiem", Latvijas Radio atzina pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe. Pagājušā nakts aizvadīta nemierīgi – ceļoties ūdens līmenim Daugavā, pašvaldībai nācies saukt palīgā ugunsdzēsējus un zemessargus dambja stiprināšanā.
Ceturtdien, 6. aprīlī, pusdienlaikā ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils pārsniedza 7,50 metru atzīmi virs stacijas nulles atzīmes, kas nozīmē, ka nu arī pilsētā izsludināts oranžais brīdinājums plūdu risku dēļ. Problēmas sāk radīt gruntsūdeņi. Kopš trešdienas pilsētnieki ziņo par to, ka ūdens plūst no akām un appludina pagalmus upes kreisā krasta apkaimēs. Turpat, bet nu jau novada teritorijā, tiek stiprināts dambis. Tas no pilnīgas applūšanas sargā vasarnīcu ciematu.
Kremļa ilgus gadus rūpīgi veidotā ietekmes arhitektūra Latvijā faktiski ir izjukusi – Krievijas "tautiešu" vide ir sašķelta un mazaktīva, tās līdzšinējie "ietekmes aģenti" – izgaismoti, tāpēc to efektivitāte šobrīd ir zema, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.
Vai Latvija pietiekami darījusi, lai integrētu šeit dzīvojošus cilvēkus ar Krievijas pasēm? Dažādi pasākumi ir īstenoti, taču ne visi uz tiem tiek vai vēlas tos apmeklēt. Tomēr, kā norāda pētnieki, – ar valodas mācīšanu vien iekļaut nevar. Savukārt pieņemtās izmaiņas likumā tagad veicinājušas strauju Krievijas pilsoņu vēlmi iegūt Latvijas pilsonību.