Lilita Eglīte

LTV Kultūras raidījumu redaktore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski

Autora ziņas
Nedrošā pasaulē skatītājs mākslā meklē mieru. Trīs izstādes balvas «Kilograms kultūras» finālā
Nedrošā pasaulē skatītājs mākslā meklē mieru. Trīs izstādes balvas «Kilograms kultūras» finālā
Daudz izstāžu, liela konkurence, bet skatītāju izvēle nemainīga – augstas raudzes māksla. Tā raksturojams aizvadītais gads vizuālās mākslas nozarē un arī finālistu trijnieks, kas iekļuvis sabiedrisko mediju gada balvas "Kilograms kultūras" balsojumā. Uz balvu šogad pretendē Germana Ermiča personālizstāde "Plūstoši", Daces Lielās personālizstāde "Gleznas" un Vijas Zariņas personālizstāde "Ainavas kods".
Uz Cēsīm, Jūrmalu, Pilteni – kur meklēt kultūras piedzīvojumus šonedēļ?
Uz Cēsīm, Jūrmalu, Pilteni – kur meklēt kultūras piedzīvojumus šonedēļ?
Gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna darbu ekspozīcija Cēsīs, starptautisku zvaigžņu un daudzsološo mākslinieku tikšanās koncertā Jūrmalā un vēsturisko ērģeļu svētki Piltenes luteriskajā baznīcā – kultūras ceļamērķus šai nedēļai iesaka balvas "Kilograms kultūras" žūrijas pārstāve, LTV raidījumu vadītāja Lilita Eglīte.
Mežaparka ielu garumā. Pirms gandrīz 20 gadiem un tagad
Mežaparka ielu garumā. Pirms gandrīz 20 gadiem un tagad
Viena no pirmajām dārzu pilsētām Eiropā – Mežaparks – 20 gados uzfilmēta gandrīz visu ielu garumā, bet ik pa laikam esmu tur atgriezusies arī "privāti", dodoties garās pastaigās, lai baudītu dažādu gadalaiku noskaņas. Atgriešanās vietā, kuru uztver kā savējo, jo pazīsti mājas un cilvēkus, zini likteņus un notikumus, vienmēr ir gan aizraujoša, gan smeldzīga. Tā nu reiz dzīvē iekārtots, ka pārsteidzoši jaunatklājumi neglābjami mijas ar sāpīgiem zaudējumiem, it īpaši, ja pagājis krietns laika sprīdis – turpat 20 gadi.
Kādreiz Latvija, tagad Lietuva – latviešiem pa pēdām Būtiņģē un Sventājā
Kādreiz Latvija, tagad Lietuva – latviešiem pa pēdām Būtiņģē un Sventājā
Būtiņģe un Sventāja, kas tagad ir kūrortpilsētas Palangas daļa, kādreiz esot bijušas mūsu zemes. Viduslaikos kurzemnieku priekšteču kuršu ciemi sniegušies vēl tālāk – līdz pat Klaipēdai, bet pirmā kuršu apmetne atradusies netālu no Sventājas upes ietekas jūrā, Sventājas Lejniekos. Te mīt arī saujiņa latviešu, ar kuriem tikās Latvijas Televīzijas raidījums "Ielas garumā".
Vecgulbenes muižas līkloči. No Gulbenes centra par aizmirstu nostūri un tad – apskates vērtu vietu
Vecgulbenes muižas līkloči. No Gulbenes centra par aizmirstu nostūri un tad – apskates vērtu vietu
Vecgulbenes muižas kompleksa vēsturē uzskatāmi atspoguļojas Latvijas teritorijā piedzīvotās varas maiņas. Teju gadsimta garumā tas bija faktiskais Gulbenes centrs, ko teju nopostīja 1905. gada revolūcijas laikā. Starpkaru periodā muižas kompleksu pārņēma neatkarīgā Latvijas valsts, bet pēc kara padomju okupācijas vara tur izmitināja bēgļus no Krievijas un ierīkoja dzīvokļus. Mūslaikos muižas komplekss no aizmirsta nostūra pamazām atkal pārtop par vietu, ko cilvēki atkal vēlas apskatīt.
Koncerti, māksla un grāmata. Kultūras izlase Ziemassvētku nedēļai
Koncerti, māksla un grāmata. Kultūras izlase Ziemassvētku nedēļai
Svētku nedēļā kultūras dažādās izpausmes aicinām izbaudīt gan Rīgā, gan ārpus tās. Temperamentīgs koncerts un Ziemassvētku melodijas, vizuālā māksla un aizraujoša literatūras vēsture – tik plaša ir raidījuma "Ielas garumā" vadītājas, "Kilograms kultūras" žūrijas locekles Lilitas Eglītes ieteikumu amplitūda.
Otri Ķemeri Daugavpilī. Kas šodien palicis pāri no reiz varenā kūrorta?
Otri Ķemeri Daugavpilī. Kas šodien palicis pāri no reiz varenā kūrorta?
Savulaik ekipāžas ar līksmiem daugavpiliešiem devās prom no pilsētas uz vasarnīcu ciemu Poguļanka (pastaigu vieta – krievu valodā), lai priežu mežā elpotu svaigu gaisu, pastaigātos grāfu Plāteru-Zībergu privātās sanatorijas parkā vai apmeklētu vietējo restorānu un kabarē.  Mūsdienās Poguļanka ir zināma kā Mežciems – viens no Daugavpils mikrorajoniem, kurā līdz šim nebija iznācis iegriezties. Kāpēc turp aizbraucu? Ieinteresēja dažu vietējo kultūras mantojuma pētnieku izteiktais salīdzinājums ar Mežaparku un Jūrmalu. Un jāatzīst – vismaz man Mežciems kļuva par atklājumu.
Uz nēģu tača jau 22 gadus. Salacgrīvas zvejnieks Aleksandrs Rozenšteins par lomiem nežēlojas
Uz nēģu tača jau 22 gadus. Salacgrīvas zvejnieks Aleksandrs Rozenšteins par lomiem nežēlojas
Salacgrīvas zvejnieku saimniecības “Kurķis” īpašniekam Aleksandram Rozenšteinam uz nēģu zvejas rīka tača rit 22. sezona. Nēģu zvejā viņu tūlīt pēc armijas ievilka tēvs Arnis Rozenšteins, kurš apsaimniekoja vienu no kolhoza “Brīvais vilnis” nēģu tačiem. Pērn augustā piedzīvojis rekordlomu – 130 kilogramu nēģu vienā dienā – Aleksandrs par zivju izzušanu nesūdzas. 
Ogas pazuda, bet iela palika. Kā beidzās zemeņu gadsimts Jūrmalā?
Ogas pazuda, bet iela palika. Kā beidzās zemeņu gadsimts Jūrmalā?
Vēl deviņdesmito gadu sākumā daudzi jūrmalnieki krietnos daudzumos audzēja zemenes, kas šeit ievestas jau 19. gadsimtā. Deviņdesmito gadu sākumā importa ogas un pārmaiņu laiki šai jūrmalnieku nodarbei pielika punktu, bet līdz šai dienai Jūrmalā saglabājusies Zemeņu iela. Tur jau sestajā paaudzē dzīvo Anita Brūvele, kuras dzimtas vēsturē atspoguļojas Jūrmalas zemeņu gadsimts.
Zasupītes detektīvs – pa pēdām izžuvušajai Pārdaugavas upītei
Zasupītes detektīvs – pa pēdām izžuvušajai Pārdaugavas upītei
Zasupīte faktiski ir bezvārda upīte, kas vijusies cauri agrākās Zasu muižas 3 kvadrātkilometru lielajai teritorijai. Kā mūsdienās izskatās Pārdaugavas vietas, kur reiz atradusies Zasupītes gultne, atklāja LTV raidījuma “Ielas garumā” ekspedīcija. Dažviet par upītes kādreizējo gultni vēl kas liecina, taču lielākoties dabā tās eksistence vairs nav nojaušama.
Joprojām staltā madonieša Māra Smurģa dzīve savieno starpkaru un mūsdienu Latviju
Joprojām staltā madonieša Māra Smurģa dzīve savieno starpkaru un mūsdienu Latviju
Iedomājieties neliela auguma, staltu un sīkstu kungu, kurš dzīvokļa durvju ailā katru dienu vairākas reizes pievelkas pie improvizēta stieņa un mūsu acu priekšā izpilda vēl citus visai sarežģītus un grūtus vingrojumus. Madonietim Mārim Smurģim ir 86 gadi un viņš piedzima brīvās Latvijas ziedu laikos. Viņa romāna vērtais dzīvesstāsts savieno divas Latvijas – mazliet idealizēto starpkaru laika Latviju – un 1991. gadā atjaunoto, kurā dzīvojam nu jau 30 gadus.
Šonedēļ kultūrā: izstāde logos Jūrmalā, bezmaksas kino, grāmata par karu un piemiņas koncerts
Šonedēļ kultūrā: izstāde logos Jūrmalā, bezmaksas kino, grāmata par karu un piemiņas koncerts
Sola, ka šonedēļ laiks būs patīkami pavasarīgs! Labs iegansts doties uz Jūrmalu, lai aplūkotu logos iekārtotu izstādi. Tiem, kuriem vakari arvien šķiet parāk vēsi, – ienāciet filmas.lv vai atveriet biogrāfisku grāmatu "Apbedītais vīnogulājs"! Šīs nedēļas kultūras ieteikumus sagatavojusi raidījuma "Ielas garumā" vadītāja, "Kilograms kultūras" žūrijas locekle Lilita Eglīte.
Redzams pat «BBC» seriālā – Jelgavas savdabīgais dzelzceļnieku ciemats
Redzams pat «BBC» seriālā – Jelgavas savdabīgais dzelzceļnieku ciemats
Nereti tiešām interesantas vietas “slēpjas” pārdesmit soļu no ierastajiem un labi zināmajiem ceļiem – dzelzceļnieku ciemats pie Jelgava II dzelzceļa līnijas ir tieši tāds gadījums. Lai gan ciemats redzams pat “BBC” seriālā “Arhangeļska”, daudzi par šo savdabīgo vietu nav dzirdējuši. Kā ļaudis mūsdienās tur dzīvo?
Kā Mežciemā ritēja dzīve mākslinieku divstāvu darbnīcās?
Kā Mežciemā ritēja dzīve mākslinieku divstāvu darbnīcās?
Mežciemā un citviet celtie mākslinieku dzīvokļi-darbnīcas bija padomju varas mēģinājums pietuvināt māksliniekus sev, pasniedzot dāvanu par nopelniem. Tolaik Rīgā pie dzīvokļiem izdevās tikt vien nelielai daļai pamatiedzīvotāju, kur nu vēl iegūt radošiem cilvēkiem tik nepieciešamo papildu telpu. Kā ritēja dzīve šajos neparastajos mitekļos?
Liepājas tramvaja vadītājs un skolotājs Mārtiņš Ķesteris: Tramvajs ļauj sajusties kā lielpilsētā
Liepājas tramvaja vadītājs un skolotājs Mārtiņš Ķesteris: Tramvajs ļauj sajusties kā lielpilsētā
“Mēs ļoti lepojamies ar savu tramvaju, jo tas ļauj sajusties kā lielpilsētā,” Liepājas tramvajā braucot, man saka kāds 34 gadus jauns liepājnieks Mārtiņš Ķesteris. Mārtiņš ir svešvalodu skolotājs, pilsētas gids un nu jau divus gadus arī tramvaja vadītājs. Zīmīgi, ka pirmos četrus dzīves gadus viņš pavadījis deviņstāvu mājā Lielajā ielā (agrāk Ļeņina iela) pie Tramvaja tilta pāri pilsētas kanālam.
Modē nāca kokteiļi. Kāda bija leģendārā Liepājas kafejnīca «Liepava»?
Modē nāca kokteiļi. Kāda bija leģendārā Liepājas kafejnīca «Liepava»?
Kūrmājas prospekts Liepājā ir pilsētas galvenā promenāde, kas no Vecliepājas ved uz jūru. Septiņdesmito gadu sākumā tur uzcēla jaunu, modernu ēku projektēšanas organizācijai ''Agroprojekts'', bet ēkas pirmajā stāvā atvēra kafejnīcu “Liepava”, ko vēl šodien ar nostaļģiju piemin daudzi vidēja gājuma liepājnieki. Tolaik modē nāca kokteiļi, un jaunatne, arī daudzi mūziķi no netālās mūzikas skolas, mīlēja pulcēties “Liepavas” bārā.
Iela, kurā vairāk nekā 100 gadu saimnieko Smiltenes ārsti
Iela, kurā vairāk nekā 100 gadu saimnieko Smiltenes ārsti
Gatavojoties filmēšanai Smiltenē, no jauna atklāju sev it kā labi pazīstamo mazpilsētu. Ieraudzīju arī kādu mūsu ģimenei līdz šim nezināmu fotogrāfiju: prezidents Kārlis Ulmanis un dzejnieks Edvards Virza kopā ar Smiltenes apkārtnes lauksaimniekiem. Viņu vidū arī mans vectēvs Kārlis Eglītis, kuru nekad neesmu redzējusi, jo viņš mira izsūtījumā Sibīrijā. Pieļauju, ka līdzīgus atklājumus ik pa laikam piedzīvo arī mūsu raidījuma skatītāji, jo likteņa griežos daudziem ne tikai fotogrāfijas noklīdušas, bet arī atmiņas pabalojušas vai izgaisušas pavisam. Mans atklājums Smiltenē bija arī Dakteru iela. Kā izrādās, vienīgā Latvijā.  Ielas garumā no Tepera ezera līdz Klievezeram. Iela, kurā esot visskaistāk iekoptie dārzi Smiltenē.
Smiltenes baznīcas laukums, kurā dievnams sastapās ar septiņiem krogiem
Smiltenes baznīcas laukums, kurā dievnams sastapās ar septiņiem krogiem
Smiltene atrodas četru ceļu krustcelēs, un šie ceļi satiekas Baznīcas laukumā, agrākajā tirgus laukumā. Tiesa, laucinieku pajūgu vietā tagad laukumu piepilda automašīnas, bet tirdznieciskā rosība saglabājusies, jo daudzi ikdienā nepieciešamie veikali un citi pakalpojumi, gluži kā rosīgajā starpkaru periodā, izvietojušies visapkārt laukumam.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd