Liene Eicēna

LTV "Kultūrdevas" rubrikas režisore

Apskatīt autora rakstus: Latviski Krieviski

Autora ziņas
Šogad arī tiešsaistē – sācies dokumentālo filmu forums «Baltic Sea Docs»
Šogad arī tiešsaistē – sācies dokumentālo filmu forums «Baltic Sea Docs»
Kinoteātrī “K. Suns” 1. septembra vakarā ar rumāņu režisora Radu Čorničuka filmu “Mājas” sācies 24. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums “Baltic Sea Docs”. Nozares profesionāļiem tā ir iespēja prezentēt savu topošo filmu potenciālajiem sadarbības partneriem, bet dokumentālā kino cienītājiem – iespēja noskatīties starptautisku ievērību guvušus dokumentālos stāstus. Šogad tos bez maksas var skatīties arī tiešsaistē.
Bez apskāvieniem un skūpstiem – izstāde par pandēmijas ietekmi uz cilvēku
Bez apskāvieniem un skūpstiem – izstāde par pandēmijas ietekmi uz cilvēku
Kādi esam kļuvuši pēc pandēmijas? Ko mūsu personībā izmainījusi pašizolācija? Kā dzīvosim tālāk? Atbildes uz šiem jautājumiem baltkrievu māksliniece Marija Gvardeiceva skatītājus rosina meklēt izstādē-instalācijā “Bez apskāvieniem, bez skūpstiem” (“No Hugs and Kisses”), kas skatāma “Happy Art Museum” telpās.
Fon Stricka villas dārzā atklāta vasaras koncertu sezona
Fon Stricka villas dārzā atklāta vasaras koncertu sezona
K.K. fon Stricka villas vasaras dārzā 1. jūlijā tika atklāta vasaras koncertu sezona. Māksliniekiem tā bija ilgi gaidīta atkalsatikšanās ar skatītājiem, bet sanākušajiem – kultūras piesātināta atpūta.
Kad «hipijs» bija lamuvārds – Alfrēda Stinkula autobiogrāfiskais stāsts par pretošanos padomju režīm...
Kad «hipijs» bija lamuvārds – Alfrēda Stinkula autobiogrāfiskais stāsts par pretošanos padomju režīmam
Ideoloģiski brīvdomātāji, autonoma dzīvesveida piekritēji, vizuāli spilgti brīvmākslinieki un nacionālās pašapziņas sludinātāji – tādi bija hipiji Padomju Latvijā. Par dzīvi 70. un 80. gados grāmatā “Mati sarkanā vējā” caur personīgo pieredzi stāsta viens no spilgtākajiem hipiju kustības pārstāvjiem Latvijā – Alfrēds Stinkuls.
Utopija, nepieciešamība vai katastrofas vēstnesis? Akustiskās koncertzāles iecere šķeļ rīdziniekus
Utopija, nepieciešamība vai katastrofas vēstnesis? Akustiskās koncertzāles iecere šķeļ rīdziniekus
Jūnija vidū bez garām sarunām valdība akceptēja Kultūras ministrijas rosinājumu nacionālo akustisko koncertzāli būvēt Kronvalda parkā, nojaucot Pasaules tirdzniecības centru jeb bijušo kompartijas ēku. “100 g kultūras diskusijā” iztirzāja jau vairāk nekā 15 gadus diskutēto, pretrunīgi vērtēto jautājumu par akustiskās koncertzāles celtniecību Rīgā.
Pelēkā skrandiņtehnikā veidoti lāči un tekstildarbi apskatāmi izstādē Siguldā
Pelēkā skrandiņtehnikā veidoti lāči un tekstildarbi apskatāmi izstādē Siguldā
Tekstilmāksliniece Kristīne Kligina studē Latvijas Mākslas akadēmijas pēdējā kursā, bet viņas veidotie darbi jau iekarojuši teju visu pasauli. Skrandiņtehnikā veidotie lāči un tekstildarbi piedalījušies izstādēs Slovēnijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā, Krievijā, Vācijā, Čehijā. Šobrīd Siguldā apskatāma arī viņas darbu izstāde.
Ēdienu fotogrāfei Amalijai «ļoti garšo ēst»
Ēdienu fotogrāfei Amalijai «ļoti garšo ēst»
Amalija Andersone ir ēdienu fotogrāfe, kas pati ļoti mīl ēdienu. Viņa pirms gardumu iemūžināšanas tos nekad nesabojā ar kādiem mākslīgiem līdzekļiem, jo beigās cer tos pati apēst. Tagad tas ir viņai kļuvis par biznesu un radījis iespēju fotografēt gan pavārgrāmatām, gan kādiem klientiem ārzemēs.
Ūdrīšu pagastā top netradicionāli mūzikas instrumenti
Ūdrīšu pagastā top netradicionāli mūzikas instrumenti
Lamellafons, aktimelofons, galdrīkfons un dažādi citi netradicionāli mūzikas instrumenti – tādi top Ūdrīšu pagastā netālu no Krāslavas, un tos izgatavo meistars Aleksandrs Maijers. Viņš kļuvis par jaunā Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūrdeva" talantu.
Naujēnieši tapina pasaulē garāko musturdeķi
Naujēnieši tapina pasaulē garāko musturdeķi
Naujenes ciemā Latgalē top pasaulē lielākais musturdeķis. Deķis jau ir 400 metru garš - gandrīz vienā garumā ar Akmens tiltu Rīgā. Atlicis tikai nedaudz, lai naujenieši sasniegtu savu mērķi un ar musturdeķi varētu apsegt Daugavu.
Laura Pergolici – unikāla, vienkārša, jaudīga
Laura Pergolici – unikāla, vienkārša, jaudīga
Muzikālo karjeru LP sāka kā dziesmu autore. Viņas daiļradē ir dziesmas tādām slavenībām kā Šēra, Kristīna Agilera, "Backstreet Boys", Rianna un citi. 2001. gadā dziedātāja izdeva pirmo solo albumu, taču vispasaules atpazīstamību ieguvu vien šogad ar pašas radītu hitu “Lost on You”.
Atjaunoto VEF Kultūras pili uzlūko kā Gaismas pili un talantu kalvi
Atjaunoto VEF Kultūras pili uzlūko kā Gaismas pili un talantu kalvi

VEF Kultūras pils atvērto durvju diena pulcēja negaidīti daudz interesentu, kuri savām acīm vēlējās aplūkot atjaunoto celtni. Zīmīgi, ka atvērto durvju dienā pirmo reizi sanākušās publikas priekšā uzstājās arī VEF Kultūras pils bērnu kolektīvi, kuriem aizvadīto pusotru gadu, kamēr norisinājās ēkas atjaunošanas darbi, nācās radoši izpausties citviet. Atgriešanās mājās nosvinēta ar koncertu “Šūpoles”.

Grupas «Laibach» interpretācija par Nīči skan Rīgā
Grupas «Laibach» interpretācija par Nīči skan Rīgā

Provokatori, disidenti un pastāvošās varas kritķi. Grupa “Laibach” spēj nokaitināt, bet reizē arī iedvesmot jau teju 40 gadu. Pēdējā laika skandalozākais notikums ir Uģa Oltes un Mortena Travika dokumentālā filma “Atbrīvošanas diena”, kas ir stāsts par leģendārās grupas vizīti komunistiskajā Ziemeļkorejā. Taču grupa uz lauriem nesnauž un ar pilnīgi jaunu programmu devusies pasaules koncerttūrē, 16.novembrī sniedzot koncertu Rīgā.

Aizvadīta Veidenbaumam veltīta konference
Aizvadīta Veidenbaumam veltīta konference

Lai gan nodzīvojis vien 25 gadus, dzejnieks Eduards Veidenbaums paspēja radīt ne tikai dzejoļus, kas ir dzīvotspējīgi vēl šobaltdien, bet arī atstāja daudz mīklu un leģendu par savu personību, daiļradi un filozofisko domu. Lai viestu skaidrību, kas jauns noticis Veidenbauma daiļrades izpētē akadēmiskajā jomā, Rīgā aizvadīta divu dienu zinātniska konference ar poētisku nosaukumu “…kaut šaubās un šaubīsies cilvēka prāts…”. Tā bija veltīta Eduarda Veidenbauma 150. jubilejai, un tajā līdz ar akadēmiskās vides pārstāvjiem piedalījās arī ļaudis no mākslas pasaules.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd