Otrdiena, 23. aprīlis

Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +3 °C, D vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Liene Barisa-Sermule

LTV "De facto" žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Pēc LA ziedojumu lietas publiskošanas «atceras» par iestrēgušiem grozījumiem Krimināllikumā
Pēc LA ziedojumu lietas publiskošanas «atceras» par iestrēgušiem grozījumiem Krimināllikumā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā jaušamās partijas "Latvijas attīstībai" (LA) finansēšanas shēmas birojam likušas domāt par stingrākām likuma normām. KNAB piedāvā, piemēram, samazināt nelikumīgi ziedotās naudas apmēru, no kura iestājas kriminālatbildība. Taču parlamentā izmaiņām viennozīmīga atbalsta nav. Kā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", Tieslietu ministrijā turklāt ilgi "gulējis" grozījumu piedāvājums, lai gan bija sagatavots jau gada sākumā. Tagad grozījumu process varētu iekustēties.
Gads pēc Rusiņa pastrādātās slepkavības: uz vardarbību un vajāšanu reaģē asāk, visu likuma bardzību...
Gads pēc Rusiņa pastrādātās slepkavības: uz vardarbību un vajāšanu reaģē asāk, visu likuma bardzību neizmanto
Šomēnes būs jau pagājis gads, kopš sabiedrību šokēja Leona Rusiņa pastrādātā zvērīgā slepkavība, nogalinot bijušo dzīvesbiedri un bērna māti. Šokēja ne vien zvērīgums, bet arī tiesībsargājošo iestāžu nespēja to novērst – tām bija zināms, ka Rusiņš sievieti vajā. Iestāžu reakcija sekoja pēc tam, turpmāk solot lielāku iesaisti vardarbības novēršanā un bargākus sodus. LTV raidījums "De facto" izvērtēja, kas mainījies šī gada laikā, un secināja, ka aktīvāku darbu ieraudzīt var, bet bargākos sodus – ne vienmēr.
Ar savtīgiem padomiem vēl vairāk iztukšo kabatas finanšu grūtībās nonākušajiem
Ar savtīgiem padomiem vēl vairāk iztukšo kabatas finanšu grūtībās nonākušajiem
Maksājiet mums, nemaksājiet aizdevējiem, un mēs jums palīdzēsim tikt vaļā no parādiem – tā vienkāršoti var raksturot kāda par juridisko biroju sevi dēvējošu darboņu vilinošos piedāvājumus potenciālajiem klientiem. Šie klienti ir finanšu grūtībās nonākuši cilvēki, kuri vēlas iziet maksātnespējas procesu, kas ļauj dzēst vismaz daļu parādu. Taču sadarbība ar biroju daļai beigusies ar vēl sliktāku situāciju.
Policistiem jūtams algu kāpums vēl būs jāgaida; valdībā spriedīs par pieauguma grafiku
Policistiem jūtams algu kāpums vēl būs jāgaida; valdībā spriedīs par pieauguma grafiku
Lai arī nākamā gada valsts budžets paredz pieaugumu arī algām Valsts policijā, tas ir nepietiekams, lai atrisinātu samilzušās problēmas, vērtē nozarē. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") jūtamāku finansiālu atbalstu sola no 2025. gada un algu kāpuma grafiku plāno nostiprināt ar Ministru kabineta noteikumiem.  
Latvijā un visā Eiropā meklē risinājumus zāļu deficīta novēršanai
Latvijā un visā Eiropā meklē risinājumus zāļu deficīta novēršanai
Eiropas Savienības izsludinātais solidaritātes mehānisms, lai dalītos ar medikamentiem to deficīta gadījumā, nedos rezultātu, ja zāļu trūkst visiem. Tā var secināt, analizējot plānotos pasākumus zāļu deficīta novēršanai. Par nozari atbildīgajās Latvijas iestādēs atzīt, ka tas vien neatrisinās problēmas un medikamentu trūkums ir kaut kas tāds, ar ko ik pa laikam var nākties saskarties.
Atbalstu energokrīzē sniegtu trūcīgākajiem, plānos aizvien papilnam neskaidrību
Atbalstu energokrīzē sniegtu trūcīgākajiem, plānos aizvien papilnam neskaidrību
Pērnajā apkures sezonā valsts atbalstu dalīja visiem – kam vajag, un arī tiem, kas tomēr varētu ar maksājumiem tikt galā paši. Tagad Saeima beidzot apstiprinājusi likumu, kas paredz mērķētu atbalstu mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, taču tas īsti nesniedz atbildes, kāds tad šis atbalsts būs.
Krievijas oligarhus Latvijas biznesā var noslēpt no publikas acīm jeb kā Bokarevs un Mahmudovs «pazu...
Krievijas oligarhus Latvijas biznesā var noslēpt no publikas acīm jeb kā Bokarevs un Mahmudovs «pazuda» no reģistriem
Aiz "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas" stāvošajiem Krievijas oligarhiem Andrejam Bokarevam un Iskanderam Mahmudovam joprojām izdevies izvairīties no Eiropas Savienības sankcijām – atšķirībā no daudziem citiem Vladimira Putina režīmam pietuvinātajiem. Latvijā strādājošais uzņēmums jau laikus parūpējies, lai Uzņēmumu reģistra datu bāzē publiski redzamās saites ar abiem oligarhiem pazustu, kaut joprojām pastāv, ziņo LTV raidījums "De facto".
De facto: Pēc skandāla ar imunologu izgaismotajām problēmām līdz risinājumam vēl tālu
De facto: Pēc skandāla ar imunologu izgaismotajām problēmām līdz risinājumam vēl tālu
Pēc tam, kad žurnālisti pērnā gada beigās izgaismoja, kā Veselības inspekcija un citas institūcijas gadiem pēc būtības nereaģēja uz vairāku pacientu sūdzībām par imunologa Jevgēņija Ņikiforenko veiktu seksuālu izmantošanu, iesaistītās puses tomēr solīja rīkoties, lai sistēmu, kurā bija iespējama problēmas paslaucīšana zem paklāja, mainītu. Tas nozīmētu uzlabot gan informācijas apmaiņu, gan izmeklēt sūdzības pēc būtības, nevis medicīnas dokumentos rakstītā vien, gan savlaicīgi rīkoties, lai šādi mediķi nedrīkstētu praktizēt. Tomēr, noplokot ažiotāžai, pierima arī temps solītajām izmaiņām, un, piemēram, pirmos likuma grozījumus sola tikai uz rudeni, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
«Iestāžu futbols» un strīds tiesā – kas notiek ar sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem «Ventamonjaks» u...
«Iestāžu futbols» un strīds tiesā – kas notiek ar sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem «Ventamonjaks» un «Riga Fertilizer Terminal»
Kas noticis ar sankcijām pakļautā uzņēmuma “Ventamonjaks” amonjaka kravām, kuras maija beigās aizveda no Ventspils? Tas ir viens no jautājumiem, ko Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto” maija beigās uzdeva Valsts vides dienestam (VVD), kas aizsāka iestāžu “futbolu” par atbilžu sniegšanu sankciju sakarā – no pieņēmumiem, ka tas ir citu iestāžu kompetencē, līdz aizbildinājumiem, ka ziņas ir slepenas. Līdzīgi ir ar minerālmēsliem, kuri vēl sankciju dēļ jāizved “Riga Fertilizer Terminal”. Neskaidrības pastiprina fakts, ka abi uzņēmumi vērušies tiesā pret Uzņēmumu reģistru, apstrīdot lēmumus, kas saistīti ar sankciju saglabāšanu. 
Milzu tempā grib radīt sistēmu mērķētu pabalstu izmaksai
Milzu tempā grib radīt sistēmu mērķētu pabalstu izmaksai
Nākamajā apkures sezonā, kuru prognozē vēl smagāku nekā aizvadīto, līdzīgu atbalstu kā līdz šim, piemēram, īpašus pabalstus visām ģimenēm par bērniem vai vienādas atlaides pilnīgi visiem elektrības lietotājiem vairs nepiemēros. Tā vietā atbalstam pieejamos līdzekļus atvēlēs tiem, kuri bez tiem tiešām nevarētu iztikt. Taču, kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", valsts nemaz ''neredz'', kuri tad ir tie, kuri var iztikt, un kuriem tiešām vajag, jo tāda sistēma nemaz nav izstrādāta. Tagad tādai būtu jātop nepilnu trīs mēnešu laikā.
«De facto»: Maz cerību pārdot pārpalikušās, desmitiem miljonu vērtās vakcīnas pret Covid-19
«De facto»: Maz cerību pārdot pārpalikušās, desmitiem miljonu vērtās vakcīnas pret Covid-19
Vakcinācija pret Covid-19 šosezon faktiski ir beigusies, taču jau tā ievērojamais teju divu miljonu Covid-19 vakcīnu devu atlikums Latvijas noliktavās tuvāko mēnešu laikā tikai pieaugs, jo gaidāmi vēl vairākkārtēji vakcīnu pievedumi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Taču pircēju desmitiem miljonu vērtajam vakcīnu krājumam īsti nav.
Krievijas dezinformācija par Donbasu – kā sākās karš?
Krievijas dezinformācija par Donbasu – kā sākās karš?
Dezinformācija ir kara sastāvdaļa, tāpat kā militārie ieroči. Un viena no biežākajām frāzēm, ko piesauc Kremļa propagandas piekritēji, mēģinājumos attaisnot Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir saistīta ar astoņiem kara gadiem Donbasā – reģionā, kur šobrīd atrodas pašpasludinātās Luhanskas un Doneckas republikas. Šo gadu laikā tur it kā noticis genocīds un terorisms no ukraiņu puses. Tas ir apzināti kultivēts, faktos nepamatots vēstījumus, kurš auglīgā augsnē kritis arī Latvijā. To atkārto gan uz ielas, gan plaši izplata sociālajos medijos. Gan eksperti, gan arī paši Ukrainas iedzīvotāji uzsver, ka tie ir meli, un atgādina, ka arī Donbasa stāsts sākās ar Krievijas iejaukšanos.
Saites Kremlī, bizness Latvijā. Kuri Putina audiences apmeklētāji saistīti ar Latviju?
Saites Kremlī, bizness Latvijā. Kuri Putina audiences apmeklētāji saistīti ar Latviju?
Bez Pjotra Avena vēl vismaz trīs ar Latviju saistīti uzņēmēji bija audiencē pie Vladimira Putina 24. februārī, dienā, kad Krievija sāka karu Ukrainā. Viņi ir labuma guvēji lieliem mūsu valstī strādājošajiem uzņēmumiem, kas veidojuši būtisku daļu no šeit esošā Krievijas kapitāla, un viens ir arī  Latvijas Atzinības krusta kavalieris, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".  Saites ar Putinu gadiem netraucēja izvērst darbību, un arī tagad ne visi no šiem oligarhiem ir atrodami jaunākajos sankciju sarakstos. Šie trīs oligarhi ir Dmitrijs Mazepins, Andrejs Bokarevs un Aleksejs Mordašovs.
Nepilnības nabadzības mazināšanas politikā kavējas risināt
Nepilnības nabadzības mazināšanas politikā kavējas risināt
Viena no asākajām problēmām pandēmijas un joprojām augošās inflācijas apstākļos ir nabadzība. Bet ar tās mazināšanu, lai arī tas ir viens no mērķiem valsts plānos, Latvijai nav vedies. Drīzāk – gluži otrādi, un uz pārējo Eiropas valstu fona izskatāmies slikti. Turklāt nu jau pagājuši gandrīz divi gadi, kopš nabadzības mazināšanas politiku analizēja arī Valsts kontrole, bet no tās ieteikumiem, kuru izpildes termiņš lielākoties beidzās šī gada sākumā, izpildīti vien daži, svētdienas vakarā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Covid-19 kā blakus diagnoze – vai slimnīcām iespēja atslābt?
Covid-19 kā blakus diagnoze – vai slimnīcām iespēja atslābt?
Lai arī kovida slimnieku Latvijas slimnīcās jau ir vairāk nekā tūkstotis, daļa slimnīcā nemaz neatrastos, ja ne kāds cits iemels tur būt. Tādēļ, piemēram, valdībā dzirdami pārmetumi par krāsu sabiezināšanu, ja piemin kopējo kovida pacientu skaitu slimnīcās, ne tikai tos, kam Covid-19 ir pamata diagnoze. Pašās slimnīcās gan atzīst, ka tik vienkāršoti uz to raudzīties nevar un nevar teikt, ka kovidam kā blakus diagnozei vairs nav nekādas nozīmes slimnīcu slodzē, vēsta LTV raidījums “De facto”.
«De facto»: Mazāk pilnas slimnīcas Covid-19 dēļ nenozīmē mazāku slodzi, tikai maina uzsvarus
«De facto»: Mazāk pilnas slimnīcas Covid-19 dēļ nenozīmē mazāku slodzi, tikai maina uzsvarus
Lai arī slimnīcas šobrīd Covid-19 dēļ nav pārpildītas, omikrona paveida īpatnības mainījušas uzsvarus veselības aprūpē, atklājot arvien jaunas vājās vietas, šovakar vēsta LTV raidījums "De facto". Iepriekšējos viļņos galvenās rūpes bija par slimnīcu spēju izturēt slodzi, taču tagad vēl lielāks pārbaudījums ir primārajai aprūpei un arī laboratoriju veiktspējai.
Cenu pieaugums dzen lielākā nabadzībā, kompensējošie pasākumi iepaliek
Cenu pieaugums dzen lielākā nabadzībā, kompensējošie pasākumi iepaliek
Ne tikai gāzes vai elektroenerģijas, bet arī pārtikas sadārdzināšanās dēļ pieaug risks, ka trūcīgākie paliek vēl trūcīgāki, pat neraugoties uz to, ka viņiem ir darbs vai pensija un ienākumi nav mazinājušies. Latvijā daudzi ir pakļauti nabadzības riskam, un pensionāru vidū tā ir gandrīz puse. Taču valsts ieviestie kompensācijas mehānismi cenu pieaugumam viņiem īsti neatsver pieaugošo dārdzību. Arī sociālajam atbalstam pagaidām ir īstermiņa risinājumi, kas nedod paļāvību, ka, līdzīgai situācijai atkārtojoties vai ieilgstot, palīdzības iespējas būs pietiekamas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Neiespējamie 2,5 miljoni eiro: naudu ģimenes ārstu trešajiem palīgiem neatrod, top pagaidu risinājum...
Neiespējamie 2,5 miljoni eiro: naudu ģimenes ārstu trešajiem palīgiem neatrod, top pagaidu risinājums
Arī acīmredzamas pārslodzes apstākļos ģimenes ārstiem valsts budžetā tā arī nav atrasta nauda papildu palīgu algošanai. Turklāt uz citu piešķīrumu fona summa nav liela – 2,5 miljoni eiro. Tagad gan Veselības ministrija sola pagaidu risinājumu uz pusgadu. Taču arī par to līdz galam skaidrības nav, jo priekšlikuma politiskā apspriešana īsti pat nav sākusies, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.   
Covid-19 pandēmija nebeidzas, kā agrāk cerēts. Ar ko rēķināties?
Covid-19 pandēmija nebeidzas, kā agrāk cerēts. Ar ko rēķināties?
Jaunākās Covid-19 saslimstības līknes par ik dienu no jauna atklātajiem Covid-19 gadījumiem vairākās Eiropas valstīs, kā arī jaunās Dienvidāfrikā atklātās vīrusa mutācijas parādīšanās kārtējo reizi atgādina, ka cerēt uz Covid-19 pierimšanu nevar.
«De facto»: Latvijā 90 000 ar «Janssen» vakcinēto būtu vajadzīga papildu pote pret Covid-19
«De facto»: Latvijā 90 000 ar «Janssen» vakcinēto būtu vajadzīga papildu pote pret Covid-19
Vai iepriekšējās kļūdas, par vēlu pieslēdzoties vakcinācijas aktivitātes veicināšanai, neatkārtosies ar revakcināciju? Šis jautājums kļuvis aktuāls īpaši "Janssen" vakcīnas gadījumā. Tā reģistrēta kā vienas devas vakcīna pret Covid-19, kuru tieši šī iemesla dēļ daudzi izvēlējās. Tomēr ilgstošai aizsardzībai vajadzīga papildu deva, turklāt ātrāk nekā citu ražotāju potēm. Pretējā gadījumā vakcinācijas aptvere var izrādīties ilūzija patiesai aizsardzībai. Latvijā jau ir gandrīz 90 tūkstoši cilvēku, kuriem šī papildu pote būtu vajadzīga, bet nav veikta, noskaidrojis LTV raidījums "De facto".
Covid-19 aprūpes centros «iesloga» cilvēkus, izgaismojot deinstitucionalizācijas problēmas
Covid-19 aprūpes centros «iesloga» cilvēkus, izgaismojot deinstitucionalizācijas problēmas
Sociālās aprūpes centros aizvien dzīvo vairāki simti cilvēku, kuriem tur nebūtu jāatrodas, jo noteiktos apstākļos spēj dzīvot pietiekami patstāvīgi – piemēram, dzīvojot grupu mājās. Daļa no viņiem atraduši arī darbu. Taču Covid-19 pandēmijas dēļ daudziem no šiem cilvēkiem zudusi iespēja apmeklēt darbu un viņi ir teju ieslodzīti aprūpes centros, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”
Slimnīcu pielāgošanā Covid-19 krīzei nav pabeigts pat gada sākumā plānotais
Slimnīcu pielāgošanā Covid-19 krīzei nav pabeigts pat gada sākumā plānotais
Kopš Covid-19 saslimušo skaits slimnīcās pārsniedz 1500 pacientus, praktiski vairs nedzird vēl nesen piesaukto apgalvojumu, ka teju vienīgā problēma, kas kavē izveidot papildus slimnīcu gultas šiem slimniekiem, ir cilvēkresursi. Slimnīcas iesniedz arvien jaunas vajadzības aprīkojumam un medicīnas ierīcēm. Jāpilnveido arī skābekļa piegādes infrastruktūra. Turklāt vairākās slimnīcās vēl nemaz nav pabeigti iepriekš plānotie sagatavošanās darbi no daudzkārt publiskajā telpā pieminētajiem 86 miljoniem eiro, kas resursu pieejamību apgrūtina, noskaidrojis LTV raidījums “De facto”. 
Senioru bailes laikus nav kliedētas; novēloto vakcināciju cer iedzīt līdz decembrim
Senioru bailes laikus nav kliedētas; novēloto vakcināciju cer iedzīt līdz decembrim
Latvijā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma nomiruši vairāk nekā 3200 Covid-19 slimnieku. Vairāk nekā 2800 no viņiem bija vecumā virs 60 gadiem. Tās ir sekas nepietiekamai senioru vakcinācijai, kam nepievērsa pienācīgu uzmanību, lai gan jau pavasarī bija redzams, ka šajā grupā vakcinācijas rezultāti izpaliek. Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", vakcinācijas organizētāji aktīvāk sāka rosīties tikai līdz ar jauno uzliesmojumu rudenī, un tagad izvirzīts mērķi piecu nedēļu laikā līdz decembrim sasniegt 90% aptveri šajā grupā. 
Vietu trūkums intensīvajā terapijā arvien reālāks – ārstiem var nākties šķirot pacientus
Vietu trūkums intensīvajā terapijā arvien reālāks – ārstiem var nākties šķirot pacientus
Atliktas operācijas, ārstēšanās mājās, kad citkārt palīdzība saņemta slimnīcās, ilgāka gaidīšana uzņemšanā un stingrāk izvērtēti neatliekamās palīdzības izsaukumi ir apstākļi, ar kuriem jau vairākas nedēļas sadzīvojam. Taču nav tālu brīdis, kad vajadzīgā palīdzība arī dzīvībai kritiskās situācijās kādam var būt jāatsaka, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Vai Covid-19 pacientu aprūpei slimnīcās ir alternatīva?
Vai Covid-19 pacientu aprūpei slimnīcās ir alternatīva?
Saceltā trauksme par ārkārtēji strauju Covid-19 saslimstības kāpumu kārtējo reizi aktualizējusi jautājumu par vispārējiem resursiem veselības aprūpes nozarē. Vai slimnīcām vispār ir alternatīva, un cik smagus pacientus nāksies atraidīt un galu galā aprūpēt mājās? Turklāt mājās – ģimenes ārstu uzraudzībā jau paliek ārstēties 90% no Covid-19 saslimušajiem, kas nozīmē  esošu slodzi arī šajā aprūpes līmenī. LTV raidījums “De facto” secina, ka sliktākajiem scenārijiem ne tikai valdība kopumā, bet arī Veselības ministrija vairākos aspektos sāk gatavoties tikai pēdējā brīdī.
Salīdzinot nesalīdzināmo: Covid-19 datus izmanto dezinformācijai
Salīdzinot nesalīdzināmo: Covid-19 datus izmanto dezinformācijai
Dezinformācijā par Covid-19 tiek izmantoti arī pilnīgi oficiāli dati – atliek tikai kaut ko noklusēt, daļu neparādīt, salīdzināt nesalīdzināmo vai sniegt šo datu nepatiesu skaidrojumu, secināja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti