Autovadītāji uz diviem cilvēkiem ar balto spieķi, kas mēģināja šķērsot ielu Liepājas centrā, reaģēja daudz sliktāk nekā pagājušajā gadā. Vai pie vainas bija lietus vai arī tas, ka vadītājiem nemaz tik bieži neiznāk sastapt neredzīgos ar spieķi? Liepājas Neredzīgo biedrībā uzskata, ka spieķis nav īpaši labi pamanāms. Taču saka – sabiedrība kopumā kļuvusi daudz uzmanīgāka pret neredzīgajiem cilvēkiem, ziņoja RUS.lsm.lv.
Autora ziņas
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas ārsts Dainis Gīlis atzīst, ka tagad jūtas daudz mierīgāk nekā pavasarī, jo kopš epidēmijas sākuma Covid-19 kļuvis daudz saprotamāks. Pacientiem, kas tiek uzņemti slimnīcā, tiek veiktas analīzes Covid-19 noteikšanai – ne visiem, bet tikai tiem, kuriem ir aizdomīgi simptomi. Tādi pacienti tiek ievietoti atsevišķos boksos līdz tam, kad tiek saņemti rezultāti no Rīgas. Analīzēm ņemtie paraugi tiek apstrādāti galvaspilsētā.
Pazīstams rakstnieks un populāru filmu scenāriju autors, bet – “Valsts prēmiju bijušajam leģionāram nedot!” Jā, leģionārs, turklāt vēl “sēdējis” nometnē, bet – Padomju Latvijas kompartijas galvenās avīzes “Cīņa” speciālkorespondents. Rakstījis dienasgrāmatu, ļoti personīgu un atklātu, lai gan zinājis, ka tolaik tā netiks publicēta. Tie visi ir Egona Līva biogrāfijas fakti. 18. septembrī Liepājā jau desmito reizi tika paziņoti Egona Līva piemiņas balvas “Krasta ļaudis” laureāti.
Covid-19 uzliesmojums Kuldīgas uzņēmumā “Kuldīgas tekstils” ir samērā kompakts, līdz šim reģistrēti 27 saslimšanas gadījumi, taču vairāk nekā 100 cilvēki ir karantīnā vai pašizolācijā, karantīna noteikta pilsētas slimnīcā un sociālās aprūpes namā, bet mājas aprūpes dienests mainījis darbību, ziņo LSM.lv Kurzemes korespondente.
Ceturtdienas priekšpusdienā Latvijā vējš turpina pieņemties spēkā un līdz plkst. 16 stiprākās brāzmas fiksētas Ventspilī, kur tās sasniegušas 25 metrus sekundē (m/s), liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Nolūzušu koku dēļ bijusi traucēta satiksme, kā arī novākti krituši koki.
1991. gada 23. augustā, Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas gadadienā, jau no rīta Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļa sarīkoja piketu pie PSRS Baltijas kara flotes Virsnieku nama. Tajā paša dienā uz iedvesmas viļņa tauta nogāza Ļeņina pieminekli. Vēlāk gāzto bronzas vadoni pārkausēja zvaniņos, visi no to pārdošanas iegūtie līdzekļi tiek ziedoti labdarībai.
Talsu un Liepājas apkaimē 15. un 16.augustā notiks "Rally Liepāja", kas būs Eiropas rallija čempionāta otrais posms. Rīkotājiem bija jāpārvar milzu grūtības, kā arī daudz kas jāupurē uz sportistu un skatītāju epidemioloģiskās drošības altāra. Vienu ekipāžu sacensībām nepielaida koronavīrusa infekcijas dēļ.
Pēc dīkstāves lielākie Liepājas šūšanas nozares uzņēmumi strādā gandrīz ar pilnu jaudu, produkcija tiek sūtīta uz visas pasaules tirgiem. Taču rudens tiek gaidīts ar piesardzību – kas zina, kādus pārsteigumus sagādās koronavīruss. Turklāt uz valsts palīdzību eksportējošajiem uzņēmumiem var cerēt tikai nedaudzi, jo liela daļa neatbilst kritērijiem.
Katrs pirms miljoniem gadu sastingušo sveķu gabaliņš ir unikāls, bet, kad pie tā apstrādes ķeras īsts meistars, dzintara skaistums kļūst redzams visiem. Izstāde “Dzintars tuvplānā” apskatāma Liepājas muzeja filiālē “Liepāja okupācijas režīmos”, tomēr šajā gadījumā saistība nav politiska, bet hronoloģiska – aplūkojamas ļoti skaistas rotaslietas, kuras pilsētas meistari radījuši pagājušā gadsimta otrajā pusē, vēsta Rus.lsm.lv.
Lai mudinātu Latvijas pilsētas pretendēt uz 2027.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, Eiropas Parlamenta deputāte un bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) pašlaik īsteno “reklāmas kampaņu”. Konkursa izsludināšana nav aiz kalniem – jau vasaras beigās. Rus.lsm.lv ar Daci Melbārdi sarunājās Liepājā.
Koronavīrusa pandēmijas sākumā aprīlī valdība steidzami piešķīra līdzekļus valsts trīs lielākajām slimnīcām, lai tās varētu iegādāties smagi slimo glābšanai nepieciešamo aprīkojumu, tostarp plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas. Kopš tā laika, kā noskaidroja Rus.lsm.lv, situācija radikāli nav mainījusies – vairākas jaunas plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas iegādājušās reģionālās slimnīcas, galvenokārt – par saviem līdzekļiem. Savukārt universitātes slimnīcām iepirkumu process pašlaik ir dažādās stadijās.
“Šis ir viens no sarežģītajiem objektiem un pavisam noteikti – vislielākā no ēkām, kas ir pilnībā no stikla,” stāsta uzņēmuma "BCS" pārstāvis Edgars Olbačevskis. Pēc viņa teiktā, lai koncertzāles sienas atgūtu svaigumu un spožumu, darbu “fronte” aptver platību, kas līdzinās apmēram desmit futbola laukumiem.
“Esam vienīgais teātris valstī, kurš nav saņēmis kompensāciju par to, valdība “norāva stopkrānu”, tas ir, aizliedza visus pasākumus ārkārtas stāvokļa ietvaros. Jo mums ir pašvaldības teātra statuss,” Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins paziņoja Rus.lsm.lv.
Visi ceļi ved Romu, bet līdz tai ar kājām ir “442 stundas”, kā savu izstādi nosaukusi tēlniece Anda Poikāne, un pa ceļam nekādi nevar paiet garām “Venēcijai”, izstādei-veltījumam nelaiķim māksliniekam Edmundam Lūcim. Šo ceļojumu uz Itāliju iespējams veikt, ieskatoties Liepājas galerijā “Romas dārzs”.
“Šoreiz manai izstādei nav galvenās tēmas, te vienkārši savāktas dažādu laiku miniatūras, kuras tika radītas paralēli lielformāta darbiem,” māksliniece Līga Ķempe par savu izstādi, kas apskatāma Liepājas mākslas salonā “Ludviķis”, pastāstīja Rus.lsm.lv.
Liepājas bērnunams kļuvis par lielu tajā palikušajiem audzēkņiem. Viņiem paredzēts pārcelties uz ģimenes videi pietuvinātu māju un uz jauniešu dzīvokli. Savukārt bērnunama ēkai jākļūst par pansionātu senioriem – tāds Liepājai jau sen un ļoti ir vajadzīgs, vēsta Rus.lsm.lv.
Imants Kalniņš – neskaitāmu dziesmu, izrāžu, filmu un multfilmu, simfoniju, operu, tai skaitā Padomju Savienības pirmās rokoperas mūzikas autors – patiesi ir publikas mīlēts. Tagad viņš pagājis malā no aktīvas politiskās dzīves, taču daži viņa izteikumi joprojām vienos izraisa sašutuma, citos – sajūsmas vētru. Pirms savas 79. dzimšanas dienas Imants Kalniņš sarunājās ar Rus.lsm.lv – par mūziku, padomju pagātni, Atmodu, “čekas maisiem”, savstarpējiem apvainojumiem, mūsdienām, politiku un koronavīrusu.
“Man mamma Brocēnos. Divus mēnešus neesam tikušies,” atzīst Gintars pēc Lietuvas–Latvijas robežas šķērsošanas. Daliuss steidz noskaidrot, vai viss kārtībā ar viņa māju Latvijas pusē. Automašīnas ar Latvijas numuriem arī sastājās rindā, lai iebrauktu Lietuvā. Bet Lietuvai tuvākā – Rucavas novada iedzīvotāji gaida lietuviešus vairāk, nekā baidās no koronavīrusa.