Piektdiena, 19. aprīlis

Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +1 °C, Z/ZA vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Liba Mellere

Lsm.lv autore Liepājā un Kurzemē

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
«Dzīvā rinda»: 8 centros Ir izmantotas visas sestdienai paredzētās Covid-19 vakcīnas – aptuveni 5000...
«Dzīvā rinda»: 8 centros Ir izmantotas visas sestdienai paredzētās Covid-19 vakcīnas – aptuveni 5000 (papildināts)
Latvijā noslēgusies otrā vakcinēšanas pret Covid-19 brīvās rindas diena. Iedzīvotāju interese Rīgā bijusi lielāka par brīvajai rindai pieejamo pošu apjomu, un rindā nācies pavadīt līdz pat sešām stundām. Sestdien kopumā vakcīnu saņēmuši nedaudz virs 5000 cilvēku. Procesa organizētāji līdzīgas iespējas sola organizēt līdz ar vakcīnu plašākām piegādēm.
Liepājā pret Covid-19 gatava vakcinēties puse izglītības jomā strādājošo (papildināts)
Liepājā pret Covid-19 gatava vakcinēties puse izglītības jomā strādājošo (papildināts)
Liepājas lielajā vakcinācijas centrā piektdien, 16. aprīlī, potes pret Covid-19 sāka saņemt pilsētas izglītības iestāžu darbinieki. Gatavi vakcinēties bija aptuveni puse Liepājā izglītības nozarē strādājošo – 734 personas. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) priecājas par pedagogu prioritāru vakcināciju reģionos, taču norāda, ka saņemta informācija par represijām pret skolotājiem, kuri negrib vakcinēties. Liepājas Izglītības pārvalde informē, ka šādi signāli pilsētā nav bijuši. 
Liepājas pedagogiem pasūtītas «Pfizer» vakcīnas pret Covid-19 – sagaida lielu interesi
Liepājas pedagogiem pasūtītas «Pfizer» vakcīnas pret Covid-19 – sagaida lielu interesi
Līdz šim par gatavību vakcinēties pret Covid-19 paziņoja aptuveni puse no pedagogiem, kuru vakcinācija uzsākta šonedēļ. Viens no galvenajiem iemesliem šaubām ir bažas par “AstraZeneca” vakcīnas izraisītajām blaknēm. Liepājā tagad nogādās “Pfizer”/”BioNTech” ražotās vakcīnas, un tiek sagaidīts liels pedagogu pieplūdums uz vakcinācijas vietām, vēsta Rus.LSM.lv.
No Ventspils vēstures. Kā nodzert miljonu rubļu, bet garšīgi papusdienot
No Ventspils vēstures. Kā nodzert miljonu rubļu, bet garšīgi papusdienot
Senajā ostas miestiņā pirmais krodziņš parādījies XVI gadsimtā. Pilsēta auga, Krievijas impērijas laikā varēja pamieloties ar smalkiem ēdieniem greznos restorānos. Un arī XX gadsimtā bija daudz vietu, kur ēst un dzert atbilstoši visdažādākajām gaumēm. Pirms Pirmā pasaules kara pilsētnieki gada laikā kopīgiem spēkiem nodzēra neticamu summu – miljonu cara rubļu.
No Liepājas vēstures. Visi ceļi ved uz Rožu laukumu
No Liepājas vēstures. Visi ceļi ved uz Rožu laukumu
Tas arī nepārsteidz, jo Rožu laukums ir pilsētas sirds un skaistākā vieta. Taču tagad centrā maz atlicis no vecās apbūves – tā tika iznīcināta Otrā pasaules kara laikā. Tāpēc vēl jo interesantāk ir pārlapot nupat iznākušo fotoalbumu “Pastaiga pa skaisto Liepāju”, kurā aplūkojami pirmskara skati.
No Ventspils vēstures. Lieldienu apsveikumu mode – no dekadences līdz Latvijas karogam
No Ventspils vēstures. Lieldienu apsveikumu mode – no dekadences līdz Latvijas karogam
Visu Lieldienu apsveikuma kartīšu galvenie motīvi arī pirms gadsimta bija tradicionālie zaķi un krāsotas olas, pūpolzari un ziedi, cālīši un dažādi mīlīgi dzīvnieciņi. Sastopamas arī apburošas meitenes un ar veselīgu pārtiku labi baroti cirtaini bērniņi. Tomēr pirms Pirmā pasaules kara izdotās atklātnes manāmi atšķiras no tām, kuras izdotas pirmās republikas laikā.
Liba Mellere: Ierobežojumi. Atkal ierobežojumi. «Kovida» gads Latvijā un Izraēlā
Liba Mellere: Ierobežojumi. Atkal ierobežojumi. «Kovida» gads Latvijā un Izraēlā
Tas bija pēdējais reiss no Izraēlas. “Esiet piesardzīgi, valsts tiek slēgta.” Es paspēju aizlidot, un Latvijā nākamajā dienā tika izsludināti pirmie stingrie ierobežojumi. Pagājis gads. Tagad Izraēla vakcinēšanā pret Covid-19 ir priekšā visai pasaulei. Vienīgi – tās nav sacensības. Tur ir māsa, tur ir māte. Gadu neesam redzējušās. Un, šķiet, ne tik drīz redzēsimies.
Vēlīnais atkusnis latviešu literatūrā. Laiks, kad brīvību veda no Maskavas
Vēlīnais atkusnis latviešu literatūrā. Laiks, kad brīvību veda no Maskavas
Metropolē – tas ir, Maskavā – pirmās palāses sākās 1953. gadā, vēl pirms Hruščova slavenās runas kompartijas XX kongresā. Bet pie mums, toreizējā Latvijas PSR, brīvdomība tika ātri apspiesta. Uz laiku Krievijā kļuva brīvāk nekā Latvijā, – to, ko drukāja tur, nedrukāja šeit, bet šurp veda un šeit lasīja. Lūzums Latvijā notika vēlāk, kad parādījās jaunā literātu paaudze, un ne bez krievu padomju literatūras ietekmes.
Kurzemē gatavo masu potēšanas centrus. Vakcīnu gan pagaidām nav
Kurzemē gatavo masu potēšanas centrus. Vakcīnu gan pagaidām nav
Pieeja vakcinācijas centru organizācijai Liepājā un Ventspilī ir nedaudz atšķirīga, taču galvenais mērķis ir viens – lai līdz brīdim, kad vakcīnas tiks piegādātas pietiekamā daudzumā, viss būtu gatavs masu potēšanai. Ventspilī ir gatavi vakcinēt 1962 cilvēkus diennaktī, Liepājā – līdz 1200 cilvēkiem. Būtu tikai, ar ko. Un koronavīrusam jāatkāpjas – tam apliecinājums ir gandrīz pilnīga Covid-19 gadījumu izzušana starp slimnīcu darbiniekiem, kurus sāka vakcinēt pirmos.
No Liepājas vēstures. Aizraujoša pastaiga pa pilsētu pirms simt gadiem
No Liepājas vēstures. Aizraujoša pastaiga pa pilsētu pirms simt gadiem
Senas fotogrāfijas ir kā īsta laika mašīna. Par tādu ceļojumu pagātnē kļūs albums “Pastaiga pa skaisto Liepāju”, kurā būs vairāk nekā divsimt pagājušā gadsimta 20. un 30. gadu fotoattēlu. Tuvākajās dienās tas tiks nodots tipogrāfijai, un tam jābūt gatavam jau šomēnes. Brīnišķīga dāvana pilsētas dzimšanas dienā, kuru Liepāja atzīmēs 18. martā!
Pirms 30 gadiem Latvijas tauta nobalsoja par neatkarību
Pirms 30 gadiem Latvijas tauta nobalsoja par neatkarību
Atbilde aptaujā, kas pēc visām pazīmēm bija referendums, bet tomēr aptauja, – nebija vienkārši “Jā” vai “Nē”, bet drīzāk “Būt vai nebūt?”. Un arī tālāk hamletiskajā monologā viss ir pareizi – samierināties ar likteņa triecieniem vai pretoties? “Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?”. Uz šo jautājumu 1991. gada 3. martā apstiprinoši atbildēja 73,68 % no aptaujātajiem. Balsot varēja visi: nepilsoņi parādīsies tikai pēc pusgada.
Cerams, ka šoreiz valdība nepārdomās. Kurzemes skolas gatavojas mācībām klātienē
Cerams, ka šoreiz valdība nepārdomās. Kurzemes skolas gatavojas mācībām klātienē
“Reģionālā pieeja” mācību procesam pagaidām atbalstīta tikai principā. Ja valdība, kā solīts, ceturtdien pieņems galīgo lēmumu, 1.-4. klašu skolēni novados, kuros saslimstība ar Covid-19 ir zema, varēs atgriezties skolas solos. Kurzemes pašvaldības gatavojas uzņemt bērnus skolās – cerot, ka šoreiz gan valdība pēdējā brīdī nepārdomās. Pagaidām arī nav pilnīgas skaidrības par bērniem, kuri dzīvo novados ar augstu saslimstības līmeni, bet mācās kaimiņu novados, kuros saslimstības līmenis ir zems.
No Liepājas vēstures. Ziemeļu karš un Kārlis XII. Vai karalis ziemoja Libavā?
No Liepājas vēstures. Ziemeļu karš un Kārlis XII. Vai karalis ziemoja Libavā?
Ziemeļu kara pirmajā desmitgadē Libava kļuva par placdarmu gandrīz visiem vairāk nekā divdesmit gadu ilgā militārā konflikta dalībniekiem. Zviedrijas armija nomainīja Saksijas, pēc tam ieradās Krievijas karaspēks… Visi pieprasīja milzīgas kontribūcijas. It kā nepietiktu nelaimju, izcēlās briesmīga mēra epidēmija.
Stāsti par holokaustu. Aizputē neizglābtie
Stāsti par holokaustu. Aizputē neizglābtie
Otrā pasaules kara laikā Latvijā bija ne mazums ebreju glābšanas gadījumu. Cilvēki riskēja ar sevi un savu tuvinieku dzīvību, lai paslēptu vajātos no nacistiem. Stāstam, kas sākās Aizputes kūdras purvos, nav laimīgu beigu. Liela ģimene gāja bojā, cenšoties izglābt četrus puišus no Rīgas geto.
No Liepājas vēstures. Epidēmijas pirms simt gadiem
No Liepājas vēstures. Epidēmijas pirms simt gadiem
Tīfs, dizentērija, spāņu gripa… Infekcijas slimību epidēmijas Latvijā 1918.–1920. gada Neatkarības kara laikā bija tikpat drūmi ikdienišķas kā bads un nāve no ievainojumiem.
Vai Latvijas zivju nozare uzpeldējusi ar vēderu uz augšu?
Vai Latvijas zivju nozare uzpeldējusi ar vēderu uz augšu?
Uzņēmumus slēdz, kuģus sagriež metāllūžņos, nozvejas kvotas samazina. Viss ir slikti? Zvejnieki iziet jūrā un atgriežas ar lomiem. Bet pārstrādātāji piedāvā inovatīvus produktus. Viss ir labi? Nē. Drīzāk – viss nepavisam nav vienkārši.
No Liepājas vēstures. XX gadsimta 20. gadu sākums – lielā tautu staigāšana
No Liepājas vēstures. XX gadsimta 20. gadu sākums – lielā tautu staigāšana
Ostas pilsēta Liepāja tolaik bija arī ceļojuma galamērķis, bet visbiežāk – tranzīta punkts daudzām cilvēku plūsmām, kas pārvietojās dažādos virzienos. Pilsētnieki atgriezās Liepājā pēc evakuācijas un frontēm. Tā bija pēdējā Latvijas osta tiem, kuri emigrēja uz Rietumiem, un pirmā – tiem, kuri no turienes atgriezās, lai tālāk dotos uz Padomju Krieviju.
No Liepājas vēstures. XX gadsimta 20. gadu sākums – streiku laiks
No Liepājas vēstures. XX gadsimta 20. gadu sākums – streiku laiks
Jaundzimušajā Latvijas Republikā tolaik bija spēkā karastāvoklis. Ekonomika bija sagrauta. Inflācija. Strādnieki rūpnīcās un fabrikās, kokzāģētavās, ostās un uz dzelzceļa streikoja visā Latvijā. Gandrīz vai biežāk nekā citās pilsētās – “sarkanajā Liepājā”, kur streikotājiem stājās pretī garnizona priekšnieks, bet viņam – pie varas esošie sociāldemokrāti.
No Kurzemes vēstures. Ventspils tehnikums, cēlies no Turauska Tirdzniecības skolas
No Kurzemes vēstures. Ventspils tehnikums, cēlies no Turauska Tirdzniecības skolas
Jāņa Turauska privātā Tirdzniecības skola tika atklāta 1906. gadā, kad Krievijas impērijā bija ekonomikas bums, un tā bija mūsdienīgākā mācību iestāde tā laika Vindavā. 1920. gada rudenī uz tās bāzes sāka darbu Valsts Ventspils amatniecības skola, bet Turauskis turpināja rūpēties par savu lolojumu. Tādi bija tagadējā Ventspils tehnikuma pirmie dzīves posmi.
Liepājā bērniem attālināto mācību laikā trūkst datoru; pilsēta meklē risinājumus
Liepājā bērniem attālināto mācību laikā trūkst datoru; pilsēta meklē risinājumus
Liepājas dome pirmdien, 23. novembrī, sprieda, kā nodrošināt skolēniem attālināto mācību laikā nepieciešamas tehnoloģijas. Situācija ir sliktāka, nekā tā bija pavasarī – pieredze liecina, ka viedtālruņi un planšetes nav labākais risinājums. Pašvaldība paļaujas uz valsts palīdzību un cer atrast nepieciešamo naudu nākamā gada budžetā. 
Kā «nevajadzīgo lietu fakultāte» atkritumu poligonā kļuva par muzeju
Kā «nevajadzīgo lietu fakultāte» atkritumu poligonā kļuva par muzeju
Veclaicīga pūra lāde. Boksera cimdi. Telefona aparāti ar ripu. Gleznas. Veci saimniecības piederumi. Kādam tie ir nevajadzīgi krāmi, kam vieta izgāztuvē. Bet kādam citam – nepelnīti izmestas lietas, kuras ir vēlme saglabāt. Tā arī radies Nenovērtēto lietu muzejs uzņēmuma “Liepājas RAS” apsaimniekotajā reģionālajā sadzīves atkritumu poligonā Grobiņas novadā.
No Liepājas vēstures. Latviešu biedrības namam – 85 gadi
No Liepājas vēstures. Latviešu biedrības namam – 85 gadi
Liepājas Latviešu biedrība tika izveidota jau 20. gadsimta sākumā, bet savu namu tā ieguva tikai 30. gadu vidū. Padomju laikā te bija Baltijas kara flotes virsnieku nams, bet pēc neatkarības atjaunošanas ēka atguva savu sākotnējo statusu.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti