Latvijā noslēgusies otrā vakcinēšanas pret Covid-19 brīvās rindas diena. Iedzīvotāju interese Rīgā bijusi lielāka par brīvajai rindai pieejamo pošu apjomu, un rindā nācies pavadīt līdz pat sešām stundām. Sestdien kopumā vakcīnu saņēmuši nedaudz virs 5000 cilvēku. Procesa organizētāji līdzīgas iespējas sola organizēt līdz ar vakcīnu plašākām piegādēm.
Autora ziņas
Liepājas lielajā vakcinācijas centrā piektdien, 16. aprīlī, potes pret Covid-19 sāka saņemt pilsētas izglītības iestāžu darbinieki. Gatavi vakcinēties bija aptuveni puse Liepājā izglītības nozarē strādājošo – 734 personas. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) priecājas par pedagogu prioritāru vakcināciju reģionos, taču norāda, ka saņemta informācija par represijām pret skolotājiem, kuri negrib vakcinēties. Liepājas Izglītības pārvalde informē, ka šādi signāli pilsētā nav bijuši.
Ziņas par iespēju saņemt “Pfizer”/“BioNTech” ražoto vakcīnu pret Covid-19 Liepājā dienas laikā gandrīz četras reizes palielināja potēties gribētāju skaitu, un pilsēta saņems 800 šīs vakcīnas devu, noskaidroja Rus.LSM.lv.
Līdz šim par gatavību vakcinēties pret Covid-19 paziņoja aptuveni puse no pedagogiem, kuru vakcinācija uzsākta šonedēļ. Viens no galvenajiem iemesliem šaubām ir bažas par “AstraZeneca” vakcīnas izraisītajām blaknēm. Liepājā tagad nogādās “Pfizer”/”BioNTech” ražotās vakcīnas, un tiek sagaidīts liels pedagogu pieplūdums uz vakcinācijas vietām, vēsta Rus.LSM.lv.
Senajā ostas miestiņā pirmais krodziņš parādījies XVI gadsimtā. Pilsēta auga, Krievijas impērijas laikā varēja pamieloties ar smalkiem ēdieniem greznos restorānos. Un arī XX gadsimtā bija daudz vietu, kur ēst un dzert atbilstoši visdažādākajām gaumēm. Pirms Pirmā pasaules kara pilsētnieki gada laikā kopīgiem spēkiem nodzēra neticamu summu – miljonu cara rubļu.
Specializētu saldēšanas iekārtu, kas ir būtiska “BioNTech/Pfizer” ražotās vakcīnas pret Covid-19 glabāšanai, Ventspilī esošā Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca iegādājusies cerībā izmantot tad, kad vakcinācija pret Covid-19 kļūs masveida. Pašlaik esot pārrunas par vakcīnu tiešu piegādi uz Ventspili, vēsta Rus.lsm.lv.
Pilsētā ar viesizrādēm pastāvīgi ieradās trupas no vācu zemēm, bet publika deva priekšroku viegliem žanriem. Teātra tradīcijas pilsētā ir jau divus gadsimtus senas.
Visu Lieldienu apsveikuma kartīšu galvenie motīvi arī pirms gadsimta bija tradicionālie zaķi un krāsotas olas, pūpolzari un ziedi, cālīši un dažādi mīlīgi dzīvnieciņi. Sastopamas arī apburošas meitenes un ar veselīgu pārtiku labi baroti cirtaini bērniņi. Tomēr pirms Pirmā pasaules kara izdotās atklātnes manāmi atšķiras no tām, kuras izdotas pirmās republikas laikā.
Var aprakstīt pavisam īsi – grandiozi un ar vērienu! Parādes, gājieni, sacensības, koncerti, izrādes… Svinībās piedalījās visa pilsēta.
Tas bija pēdējais reiss no Izraēlas. “Esiet piesardzīgi, valsts tiek slēgta.” Es paspēju aizlidot, un Latvijā nākamajā dienā tika izsludināti pirmie stingrie ierobežojumi. Pagājis gads. Tagad Izraēla vakcinēšanā pret Covid-19 ir priekšā visai pasaulei. Vienīgi – tās nav sacensības. Tur ir māsa, tur ir māte. Gadu neesam redzējušās. Un, šķiet, ne tik drīz redzēsimies.
Metropolē – tas ir, Maskavā – pirmās palāses sākās 1953. gadā, vēl pirms Hruščova slavenās runas kompartijas XX kongresā. Bet pie mums, toreizējā Latvijas PSR, brīvdomība tika ātri apspiesta. Uz laiku Krievijā kļuva brīvāk nekā Latvijā, – to, ko drukāja tur, nedrukāja šeit, bet šurp veda un šeit lasīja. Lūzums Latvijā notika vēlāk, kad parādījās jaunā literātu paaudze, un ne bez krievu padomju literatūras ietekmes.
Pieeja vakcinācijas centru organizācijai Liepājā un Ventspilī ir nedaudz atšķirīga, taču galvenais mērķis ir viens – lai līdz brīdim, kad vakcīnas tiks piegādātas pietiekamā daudzumā, viss būtu gatavs masu potēšanai. Ventspilī ir gatavi vakcinēt 1962 cilvēkus diennaktī, Liepājā – līdz 1200 cilvēkiem. Būtu tikai, ar ko. Un koronavīrusam jāatkāpjas – tam apliecinājums ir gandrīz pilnīga Covid-19 gadījumu izzušana starp slimnīcu darbiniekiem, kurus sāka vakcinēt pirmos.
Senas fotogrāfijas ir kā īsta laika mašīna. Par tādu ceļojumu pagātnē kļūs albums “Pastaiga pa skaisto Liepāju”, kurā būs vairāk nekā divsimt pagājušā gadsimta 20. un 30. gadu fotoattēlu. Tuvākajās dienās tas tiks nodots tipogrāfijai, un tam jābūt gatavam jau šomēnes. Brīnišķīga dāvana pilsētas dzimšanas dienā, kuru Liepāja atzīmēs 18. martā!
Atbilde aptaujā, kas pēc visām pazīmēm bija referendums, bet tomēr aptauja, – nebija vienkārši “Jā” vai “Nē”, bet drīzāk “Būt vai nebūt?”. Un arī tālāk hamletiskajā monologā viss ir pareizi – samierināties ar likteņa triecieniem vai pretoties? “Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?”. Uz šo jautājumu 1991. gada 3. martā apstiprinoši atbildēja 73,68 % no aptaujātajiem. Balsot varēja visi: nepilsoņi parādīsies tikai pēc pusgada.
Šos cilvēkus šķir pusotrs gadsimts, taču topošajā Liepājas XVII-XIX gadsimta interjera muzejā viņu īpašumi būs zem viena jumta senlaicīgajā ēkā Kungu ielā 24. Muzeja darbinieki turpina meklēt priekšmetus ekspozīcijai un parādīja jaunieguvumus Rus.lsm.lv.
“Reģionālā pieeja” mācību procesam pagaidām atbalstīta tikai principā. Ja valdība, kā solīts, ceturtdien pieņems galīgo lēmumu, 1.-4. klašu skolēni novados, kuros saslimstība ar Covid-19 ir zema, varēs atgriezties skolas solos. Kurzemes pašvaldības gatavojas uzņemt bērnus skolās – cerot, ka šoreiz gan valdība pēdējā brīdī nepārdomās. Pagaidām arī nav pilnīgas skaidrības par bērniem, kuri dzīvo novados ar augstu saslimstības līmeni, bet mācās kaimiņu novados, kuros saslimstības līmenis ir zems.
Pirmās aptiekas Libavā parādījās XVII gadsimta sākumā. Viena no tām tā paša gadsimta beigās atstāja neizdzēšamu iespaidu uz nākamo Krievijas imperatoru Pēteri I. XX gadsimta pirmajā pusē Libavā-Liepājā pat tika izdots savs farmācijas žurnāls.
Ziemeļu kara pirmajā desmitgadē Libava kļuva par placdarmu gandrīz visiem vairāk nekā divdesmit gadu ilgā militārā konflikta dalībniekiem. Zviedrijas armija nomainīja Saksijas, pēc tam ieradās Krievijas karaspēks… Visi pieprasīja milzīgas kontribūcijas. It kā nepietiktu nelaimju, izcēlās briesmīga mēra epidēmija.
Pirmā ugunsdzēsēju biedrība Libavā pēc pilsētnieku iniciatīvas tika izveidota XIX gadsimta otrajā pusē pēc kārtējā lielā ugunsgrēka. Biedrība bija brīvprātīga, tai palīdzēja arī nakts sardze.
Ostas pilsēta Liepāja tolaik bija arī ceļojuma galamērķis, bet visbiežāk – tranzīta punkts daudzām cilvēku plūsmām, kas pārvietojās dažādos virzienos. Pilsētnieki atgriezās Liepājā pēc evakuācijas un frontēm. Tā bija pēdējā Latvijas osta tiem, kuri emigrēja uz Rietumiem, un pirmā – tiem, kuri no turienes atgriezās, lai tālāk dotos uz Padomju Krieviju.
Jaundzimušajā Latvijas Republikā tolaik bija spēkā karastāvoklis. Ekonomika bija sagrauta. Inflācija. Strādnieki rūpnīcās un fabrikās, kokzāģētavās, ostās un uz dzelzceļa streikoja visā Latvijā. Gandrīz vai biežāk nekā citās pilsētās – “sarkanajā Liepājā”, kur streikotājiem stājās pretī garnizona priekšnieks, bet viņam – pie varas esošie sociāldemokrāti.
Jāņa Turauska privātā Tirdzniecības skola tika atklāta 1906. gadā, kad Krievijas impērijā bija ekonomikas bums, un tā bija mūsdienīgākā mācību iestāde tā laika Vindavā. 1920. gada rudenī uz tās bāzes sāka darbu Valsts Ventspils amatniecības skola, bet Turauskis turpināja rūpēties par savu lolojumu. Tādi bija tagadējā Ventspils tehnikuma pirmie dzīves posmi.
Liepājas dome pirmdien, 23. novembrī, sprieda, kā nodrošināt skolēniem attālināto mācību laikā nepieciešamas tehnoloģijas. Situācija ir sliktāka, nekā tā bija pavasarī – pieredze liecina, ka viedtālruņi un planšetes nav labākais risinājums. Pašvaldība paļaujas uz valsts palīdzību un cer atrast nepieciešamo naudu nākamā gada budžetā.
Veclaicīga pūra lāde. Boksera cimdi. Telefona aparāti ar ripu. Gleznas. Veci saimniecības piederumi. Kādam tie ir nevajadzīgi krāmi, kam vieta izgāztuvē. Bet kādam citam – nepelnīti izmestas lietas, kuras ir vēlme saglabāt. Tā arī radies Nenovērtēto lietu muzejs uzņēmuma “Liepājas RAS” apsaimniekotajā reģionālajā sadzīves atkritumu poligonā Grobiņas novadā.