Pēc Jāņiem Liepājā sabrauks tūkstošiem cilvēku – tikai dalībai koncertos vien iesnieguši pieteikumus vairāk nekā simt kolektīvi, kas pārstāv 14 tautības. Taču trešā mazākumtautību festivāla "Vaļā vērti atslēdziņ’!" programmā būs ne tikai koncerti – daudzo Latvijas mazākumtautību pārstāvji rādīs savu tautu kultūru un mākslu no visdažādākajām pusēm. Tradīcijas savīsies ar mūsdienām, Rus.LSM.lv apliecināja viens no festivāla mākslinieciskajiem vadītājiem režisors Juris Jonelis.
Autora ziņas
Kādreiz lietuviešu kultūras biedrība "Rūta", kas apvieno Liepājas lietuviešus, bija diezgan liela, bet tagad tajā ir tikai ducis biedru. Taču viņi nekurn un drīzumā svinēs Lietuvas neatkarības proklamēšanas dienu (ko Lietuva atzīmē 16. februarī), un gatavojas piedalīties vērienīgā mazākumtautību festivālā.
"Mums bija tāds prieks sarunāties ar poļiem no Ļubļinas! Tāda bauda klausīties īstu valodu, ko runā valodas nesēji!" izsaucas Rita Rozentāle un aicina visus, kurus interesē poļu valoda un kultūra, pievienoties Liepājas poļu biedrībai "Wanda". Nu vismaz šo ceturtdien uz pončikiem. Šajā dienā, pēc poļu paražām, tie vienkārši ir jāēd, un reizi gadā taču kalorijas var neskaitīt.
Septembrī oficiālā statistika uzrādīja sen neredzētu iedzīvotāju "aizplūšanu" no Latvijas – mīnus 3656 cilvēki. Rus.LSM.lv noskaidroja, ka lielākā daļa no viņiem ir Krievijas pilsoņi, kuriem septembrī anulēta pastāvīgās uzturēšanās atļauja un viņi tika svītroti no Iedzīvotāju reģistra. Statistiķu loģika ir acīmredzama: ja cilvēka nav Iedzīvotāju reģistrā, tas nozīmē, ka viņš valstī vairs nedzīvo, – vai nu ir miris, vai aizbraucis. Taču, iespējams, šī aizplūšana ir "virtuāla": atbildīgās iestādes vienkārši nezina, cik cilvēku patiesībā ir izbraukuši no Latvijas.
Līdzšinējā Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere par nepieņemamām sauc metodes, kādas tiek izmantotas, pārbaudot pilsētas skolotāju zināšanu atbilstību valsts valodas prasmes kategorijai. Daļa pedagogu aizgājuši – kāds pavisam, bet cits paņēmis slimības lapu. Šīs situācijas risināšana bija viena no pēdējām lietām, ar ko savā līdzšinējā postenī nodarbojās Kristīne Niedre-Lathere. No 1. decembra viņa ir paaugstināta amatā par Izglītības ministrijas valsts sekretāres vietnieci un strādā Rīgā. Viņa teic, ka arī jaunajā postenī savus uzskatus nenodos: "Jābūt skaidriem vienotiem nosacījumiem un kritērijiem visā valstī kopumā."
Divas melnā marmora plāksnes ar uzrakstu latviešu valodā un ivritā "Ārsta Levenšteina un citu upuru piemiņai. 29.10.1941" nesen tika noguldītas mežā netālu no Pāvilostas – līdzās pieticīgam granīta akmenim. Tās uzstādījis liepājnieks Māris Birznieks. Viņš izpildījis lūgumu, ko izteica cilvēks, kuru kādreiz izglāba dakteris Levenšteins. Ārsts vēlāk gāja bojā holokaustā.
Liepājas poļu biedrība "Wanda" ar Polijas Republikas vēstniecības Rīgā atbalstu 12. novembrī rīkos festivālu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu iepazīties ar poļu kultūru un poļu ieguldījumu Liepājas dzīvē. Koncerts "Polijas skaņu krāsas" notiks, piesaistot arī citu Latvijas mazākumtautību radošos kolektīvus. Būs arī mise, ekskursija, izstāde. Rus.LSM.lv interesējās, kā klājas Liepājas poļiem.
Acīmredzot pirmo reizi Latvijā bezmaksas kursi tiek piedāvāti tieši šādai mērķa grupai – skolēnu vecākiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā (taču jāpalīdz bērniem gatavot mājasdarbus). To, kas vēlas mācīties šajos kursos, ir daudz, droši vien būs pietiekami papildu grupai, Rus.LSM.lv noskaidroja Liepājas Izglītības pārvaldes Izglītības attīstības un metodiskā atbalsta centrā.
Jūnija pašā sākumā Priekulē, Kurzemē, un Iecavā pie Bauskas svinīgās ceremonijās, klātesot augstai priekšniecībai un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, tika atklāti jaunie katastrofu pārvaldības centri – specializētas ēkas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un viņu kolēģu policistu struktūrvienībām. Tomēr faktiski ēkas netiek izmantotas vēl līdz šim – būvuzņēmums "ReRe būve" atkal un atkal pārceļ objektu galīgo nodošanu, pasūtītājs – Nodrošinājuma valsts aģentūra – tam noteic naudassodus par termiņu neievērošanu, bet tikmēr VUGD darbiniekiem jāuzturas vecās, nolaistās telpās. Un nav izslēgts, ka arī ziemot nāksies turpat, pārliecinājās Rus.LSM.lv, apmeklējot Priekuli.
Kāds no skolēniem ir apmierināts un pļāpā visnotaļ veikli, citi ir satraukti – "saprotu, bet runāt nevaru". Bet skola gandrīz noteikti būs jābeidz Latvijā. Nupat noslēgušies Liepājas pašvaldības finansētie divu nedēļu intensīvie latviešu valodas kursi trīsdesmit bēgļu bērniem. Rus.LSM.lv aprunājās ar viņiem, viņu vecākiem un kursu vadību. Par kursiem, dzīvi Liepājā un vēlmi atgriezties mājās, Ukrainā.
Speciālistu komanda no ASV veica padziļinātus pētījumus masu nošaušanas un apbedījumu vietās, kā arī Līvas kapsētā. Tika apstiprināts, ka Šķēdes kāpās atrodas visgarākais – 250 metru – grāvis ar nošautajiem, kā arī tika atrasts viens iepriekš nezināms grāvis. Vēl daži tika atklāti pie bākas, tie tika izpētīti Rus.LSM.lv klātbūtnē. Un tas nav viss – visdrīzāk, tāds grāvis ir arī kapsētā. Pēc gada pētnieki plāno turpināt darbu.
Pagājušajā nedēļas nogalē – veiksmīgi paspējot pirms lietusgāzēm un vētrām – Dienvidkurzemes novada Otaņķos notika vasaras nometne, kuru rīkoja biedrība "Patvērums "Drošā māja"". Tajā piedalījās ukraiņu bēgļu un Latvijas ģimenes. Programma bija piesātināta, dalībnieki sajūsmā. Un tas bija tikai sākums lielam integrācijas projektam.
Liepājā, kuru profesors Džordžs Švābs maigi mīl līdz šim laikam, tika prezentēts nule iznākušais viņa grāmatas "Izdzīvojušā bērna odiseja. No Latvijas caur nāves nometnēm līdz ASV" tulkojums. Autora tēvs un vecākais brālis tika nogalināti, viņš un māte, par spīti visam, izdzīvoja gan geto, gan nāves nometnēs. Vēsturnieks, politologs un sabiedriskais darbinieks Džordžs Švābs pabeidza rakstīt "Odiseju" pandēmijas laikā. Angliski un krieviski tā iznāca 2021. gadā, kad autoram apritēja 90 gadi. Liepājas ebreju draudzes namā tika atvērts latviešu tulkojums.
Tūristi no Lietuvas skaita ziņā ar lielu atrāvienu vienmēr ir līderi starp visiem Liepājas ārvalstu viesiem. Šī vasara nav izņēmums. Nepārsteidz, ka avārija attīrīšanas iekārtās satrauca mūsu "braļukas". Šķiet, ka daudz vairāk nekā mūs, vietējos. Situācija nepārprotami prasa paskaidrojumus. Galvenais, ko gribu pateikt, – vēsais un lietainais laiks bojā atpūtu daudz vairāk nekā jau likvidētā noplūde!
Otrdien, 18. aprīlī, ASV Ziemeļkarolīnas štata Grīnsboro pilsētā tika atklāts bronzas piemineklis, tas izliets pēc fotogrāfijas, kas uzņemta pirms 82 gadiem Liepājā. Tēlniece Viktorija Karlīna Milsteina to veltījusi holokausta upuru piemiņai. Šī fotogrāfija ir pazīstama visā pasaulē – četras sievietes un meitenīte, ģērbušās tikai veļā, stāv sniegā. Visas ir basām kājām, tikai gados vecā sieviete centrā ir zābakos. Aizmugurējā plānā – cilvēki militārā formā, izrakņāta zeme… 1941. gada decembris. Sals. Šķēdes kāpas Liepājā. Ebreju nošaušanas.
Kravčenko ģimenei izdevās izkļūt no okupētajām teritorijām Ukrainā. Dzimtenē tā zaudējusi visu un tagad iedzīvojas pie Baltijas jūras. Ar latviešu draugu palīdzību cenšas organizēt biznesu. Sākuši ar izīrējamu telpu, noformējuši vienu sienu kā ukraiņu lauku māju – kā no bildes bērnu grāmatiņā. Grib virzīties tālāk. Tomēr atzīst, ka pagaidām tas ir sarežģīti, jo te viss ir ļoti atšķirīgs.
Liepājā un Daugavpilī no 1. janvāra slēgs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) zvanu centrus. Ārkārtas izsaukumu numura 112 reģionālie zvanu centri, kas šobrīd ir VUGD pārziņā, turpmāk būs tikai trīs – Vidzemes, Zemgales un Rīgas reģonos. Tie apstrādās visus ienākošos ārkārtas izsaukumus un novirzīs tālāk attiecīgajiem operatīvajiem dienestiem. Cēsīs jaunais zvanu centrs atklāts nesen, bet Jelgavas un Rīgas centri turpinās darbu jaunajā sistēmā. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem vienādas iespējas paziņot par ārkārtas notikumu, pāreja uz vienotu sistēmu aizsākta jau 2018. gadā.
Viņš bija skolotājs, mācību grāmatu autors, latviešu valodā iznākoša laikraksta redaktors, izdevējs, bibliotekārs, filantrops… Klāvs Ukstiņš devis milzīgu ieguldījumu latviešu kultūras un sabiedriskās dzīves attīstībā. Viņa vārdā Liepājā nosaukta iela. Bet tikai pirms dažiem gadu desmitiem viņš bija tikpat kā aizmirsts.
Liepājā pēc muzeja "Ebreji Latvijā" direktora un atklātā sabiedriskā fonda "Liepājas ebreju mantojums" uzaicinājuma strādāja speciālistu grupa no ASV. Viņi veica provizoriskos pētījumus un zemes slānī teritorijā līdzās bākai un 1955. gadā Šķēdes kāpās uzstādītā pieminekļa apkārtnē atklāja grāvjus ar holokausta upuru masu apbedījumiem un pirms aizbraukšanas pastāstīja Rus.lsm.lv par pirmās – bet ne pēdējās – vizītes Liepājā rezultātiem.
Pirmās skolas, jūrniecības klases, bāreņu patversmes, lieliskā Nikolaja ģimnāzija… Izglītības vēsture Līvā-Libau-Libavā-Liepājā, kas aprakstīta Annas Protčenko krievu valodā iznākušajā grāmatā “Стремление к свету” (“Tieksme pēc zināšanām”), ir bagāta un interesanta. Un tikai par nelielu daļu mācību iestāžu izdevās parunāt nesenās tikšanās ar lasītājiem laikā Liepājas Valtera bibliotēkā. Īpaši LSM.lv autore pastāstīja par vienu no sieviešu ģimnāzijām.
Lidija Ļitovkina ir bezgalīgi pateicīga Latvijai par trīs mēnešu atelpu un mieru. Latvijas iedzīvotājiem – par sapratni, labvēlību un atsaucību. Un par to, ka šeit drīkst glaudīt svešus suņus. Pirms viņa no Liepājas devās mājās, uz Ukrainu, Rus.LSM.lv ar viņu sarunājās par šajā laikā gūtajiem iespaidiem un pieredzi.
Šogad aprit simt gadu kopš lata "pirmās atnākšanas". Par godu jubilejai Ventspili izgreznos piemineklis, kurā būs atveidota visbiežāk izmantotā un tautā vispopulārākā monēta – viena lata "zivtiņa".
Ceptuvju un maiznīcu Libavā bija daudz, lielu un mazu. Atkal un atkal tika atvērtas jaunas. Pilsētas vara prasīja maizes cepšanā ievērot sanitārās normas. Pārkāpēji tika sodīti. Taču kaitējums tikumībai varēja tikt nodarīts nepavisam ne tādēļ.
Vēsturiskās ēkas jaunais īpašnieks, Lietuvas uzņēmums “Liepojos kopos” uzsver, ka nodomājis atdot ēkai sākotnējās funkcijas un padarīt to par daļu no SPA centra, maksimāli saglabājot arhitekta Paula Maksa Berči brīnišķīgo garadarbu.
“Sākumā likās, ka tas ir atklājums pagājušā gadsimta sākuma poligrāfijas vēsturē. Bet izrādījās – mūzikā,” Rus.lsm.lv pastāstīja mākslas zinātņu doktore Vēsma Lēvalde. Iepazīstieties – Makss Rabinovičs no Libavas, lielisks pianists, Fjodora Šaļapina un Aisedoras Dunkanes akompanētājs un pat mazliet kaskadieris.
Nākamais Krievijas imperators ir vispazīstamākais no Hoijeres kundzes iebraucamās sētas viesiem slavenajā pilsētā Libau. Senatnīgās ēkas restaurācija ir pabeigta, tagad XVII–XIX gadsimta interjera muzejs tiek iekārtots, bet tikmēr Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla sarīkoja ekskursiju īpaši Rus.lsm.lv.
1992. gada pirmā diena. Liepājas ostā, kurā vēl ir padomju karakuģi un zemūdenes, ienāk ārzemju tirdzniecības kuģis. Pirmais gandrīz pēdējā pusgadsimta laikā, kad osta darbojās kā slēgtā PSRS militārā bāze. Tā sākās atgriešanās normālajā dzīvē.