Veltīt visu savu dzīvi darbam, kas paņem 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, ir īstens izaicinājums. Tādu reiz pieņēma arī globālās ziņu aģentūras “Reuters” vienīgais fotogrāfs Baltijā un Skandināvijas valstīs Ints Kalniņš. Būdams profesionāls fotožurnālists jau vairāk nekā 30 gadu garumā, Ints Kalniņš ir bijis gan nacionālu, gan globālu vēsturisko pagriezienu epicentrā, arī šodienas pasauli dienu no dienas vērojot caur fotoaparāta objektīvu.
Autora ziņas
Daces Rukšānes jaunākais romāns “Krieva āda”, kas savu pirmo dienas gaismu pieredzēja 22. janvārī grāmatas atklāšanas svētkos, izsmalcinātā un vienlaikus atklāti skaudrā veidā pievēršas Latvijas iedzīvotāju likteņiem Hruščova laika Latvijā pagājušā gadsimta 50.-60. gados.
Pēdējās janvāra dienās noslēdzās Dāvja Sīmaņa režisētās spēlfilmas “Gads pirms kara” filmēšana – vieni no pēdējiem kadriem ar Pētera Māldera 1913. gada gaitām uzņemti Rīgas ielās, savukārt pēdējās filmēšanas dienas aizvadītas Čehijā.
92. Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominantu saraksta galveno vietu aizņem kritiķu acīs nevienlīdzīgi vērtētais Toda Filipsa režisētais “Džokers” (“Joker”) ar nominācijām 11 kategorijās. Tam uz papēžiem min Mārtina Skorsēzes “Īrs” (“The Irishman”), Sema Mendesa “1917” un Kventina Tarantīno “Reiz Holivudā” (“Once upon A Time… In Hollywood”). Šī gada “Oskarā” par savu veikumu sacentīsies Holivuda un straumēšanas platforma “Netflix”, kura sāka izdot oriģinālfilmas vien 2015. gadā.
Režisora Viestura Kairiša jaunākais kino darbs “Pilsēta pie upes / Piļsāta pi upis” savu pirmizrādi piedzīvoja 11. janvārī Krāslavā, savukārt pirmizrāde Rīgā gaidāma 15. janvārī. Tā kā laika gaitā latvieši veido arvien jaunas un jaunas kara filmas, arvien būtiskāk kļūst tas, par ko un kā tiek rādīts – visaugstāko atzinību iespējams gūt, izveidojot ko īpašu un nebijušu, un Viesturam Kairišam tas ir izdevies ne pirmo reizi vien, ceļot gaismā stāstu, kas vēl nav izstāstīts.
Latvijas simtgades svinības ir likušas no jauna uzplaukt Latvijas kino, izveidoto kino darbu kvantitātei roku rokā ejot ar kvalitāti. Vēsturiskā kara drāma “Dvēseļu putenis” pavisam noteikti ir viens no gaidītākajiem Latvijas kino notikumiem pēdējo gadu laikā, un piektdien, 8. novembrī, 100 gadus pēc Latvijas brīvības cīņām, ievadot novembra svētku un neatkarības nedēļu, tā piedzīvo pirmizrādi.
Latvijas Tautas frontes aktīvistiem bija būtiska loma Baltijas ceļa organizēšanā, Latvijas neatkarības atgūšanā. Starp šiem cilvēkiem bija arī vairākas spēcīgas personības – sievietes – nesavtīgs šīs organizācijas balsts. Arī Sarmīte Ēlerte, viena no Atmodas priekšgājējām un tagad arī Latvijas Tautas frontes muzeja Sabiedriskās padomes pārstāve. Viņa jau Latvijas Tautas frontes pirmsākumos izjuta, ka šī organizācija ir milzīgs spēks un ka tajā ir latvieša mentalitātei vitāli būtiskas lietas, kas pilnībā izmainīja gan viņas, gan visas Latvijas dzīvi. Ēlerte uzskata, ka Latvijā ir nepietiekami pētīta vēsture, kā notika valsts pāreja no autoritāra uz demokrātisku režīmu.
Latvijas Tautas frontes aktīvistiem bija būtiska loma Baltijas ceļa organizēšanā, Latvijas neatkarības atgūšanā, taču ne visu tās dalībnieku veiktais sirdsdarbs ir ticis atspoguļots un atzīts plaši. Starp šiem cilvēkiem bija arī vairākas spēcīgas personības – sievietes – nesavtīgs šīs organizācijas balsts. Arī Velta Čebotarenoka, viena no Atmodas priekšgājējām. Viņa jau jaunībā saprata, ka viņai piemīt līderes un pārliecināšanas spējas, jo cilvēki viņā klausījās un uzticējās, un tas visas dzīves garumā ir devis spēku cīnīties pret ikvienu, kas vēlējies pazemot gan viņu, gan latviešu tautu kopumā.