Latvijā apdzīvotās vietās netālu no robežas ar Krieviju un Baltkrieviju pierobežas kaimiņvalstīs radītais mediju saturs joprojām ir brīvi pieejams. Arī neizmantojot nelegālās iekārtas, radioaparātos var viegli uztvert vairākas Baltkrievijas radiostacijas un ar parasto televizora antenu skatīties Krievijas televīzijas kanālus. Atbildīgie dienesti atzīst – tur neko nevar darīt, un tā ir pašu cilvēku atbildība patērēt šo saturu vai ne.
Autora ziņas
Pagājušajā apkures sezonā Rēzeknē un Daugavpilī bija Latgalē lielākie rēķini par apkuri, jo tur siltumenerģiju ražoja, pamatā izmantojot dabasgāzi. Tagad situācija ir mainījusies – samazinājušās kurināmā izmaksas, ir uzbūvētas un vēl tiek celtas jaunas katlumājas kurināšanai ar šķeldu. Meklējot lētākus risinājumus, Daugavpilī katli pielāgoti darbam arī ar sašķidrināto naftas gāzi, bet Rēzeknē plāno palielināt iepirkto siltumenerģijas daudzumu no privātiem ražotājiem. Lai gan tarifs abās lielākajās Latgales pilsētās joprojām ir viens no augstākajiem reģionā, šobrīd atšķirība vairs nav tik ievērojama, un nākotnē cena par apkuri varētu vēl kristies.
Ģimenes ārstu praksēm valdība ir novirzījusi papildus 5,5 miljonu eiro lielu finansējumu, lai to darbinieki varētu sazināties ar pacientiem, kas pēdējo trīs gadu laikā nav bijuši uz profilaktisko apskati. Kopumā valstī šobrīd tādi ir vairāk nekā 320 000 cilvēku. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā atklāja – finansējuma palielinājums ģimenes ārstu praksēm ir akūti nepieciešams vairāku problēmu risināšanai, un piešķirto naudu salīdzina ar glāzi ūdens ugunsgrēka dzēšanai.
"Fati" ir pirmais seriāls latgaliešu valodā, kuram šobrīd top jau otrā sezona. Vasaras nogalē Ludzas novada Kārsavā 10 dienu garumā notika seriāla filmēšana. Tā būs komēdija ar detektīva un mistērijas elementiem, un turpinās vēstīt par skolotāju Pītera un Vitaļa dzīves līkločiem. Šoreiz par viņu piedzīvoto vasaras atvaļinājuma laikā Bozovā.
No otrdienas vakara personām ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem aizliegts iebraukt Eiropas Savienībā (ES) caur Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām. Līdz trešdienas pulksten 8.00 bijis viens auto, kas no Grebņevas kontroles punkta ar Krievijas numurzīmēm centās iebraukt Latvijā, LSM.lv informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Visām pašvaldībām no 2024. gada 1. janvāra uzlikts pienākums izveidot un finansēt pašvaldības policiju. Valsts nauda šim mērķim nav paredzēta. Pašvaldībām savas autonomās funkcijas, kāda ir arī sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana, esot jāfinansē pašām. Ar to mierā nav Latvijas Pašvaldību savienība, sakot, ka pašvaldības policijas izveide ir jauns, obligāts izpildes veids, kam bijis jāseko arī finansējumam. Vairākas Latgales pašvaldības atzinušas, ka šobrīd Iekšlietu ministrijas izstrādātās vadlīnijas pašvaldības policijas izveidei un darbības nodrošināšanai nav izpildāmas. Atšķirīgo finansiālo iespēju dēļ likumu daudzviet varēs izpildīt drīzāk formāli.
Valdība otrdien, 5. septembrī, lēmusi atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri ar šo mācību gadu piešķirt 300 eiro stipendijas topošajiem skolotājiem, kas studē dabaszinātņu, tehnoloģiju un matemātikas, kā arī Eiropas Ekonomiskās zonas valodu un speciālās izglītības studiju programmās.
Rēzeknes valstspilsētas, Rēzeknes novada un Ludzas novada apglabāto atkritumu daudzumu turpmāk samazinās, tos dedzinot. Dedzināšana gan šobrīd tiks veikta ne Latgalē, bet gan 380 kilometrus attālajos Brocēnos. Ieguvums – virzīšanās uz mērķi līdz 2035. gadam apglabāt ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumiem un iespējamais tarifa samazinājums, tomēr Rēzeknes novada pašvaldības vadību šāds risinājums dara bažīgu tā sasteigtības un lielā attāluma dēļ. Pašvaldībā lēš – pakalpojums izmaksājot pārāk dārgi, un vajadzējis sagaidīt atkritumu pārstrādes ceha izveidi Latgalē.
Upīte ir mazs lauku ciems Balvu novadā trīs kilometru attālumā no Krievijas robežas. Tajā dzīvo tikai aptuveni 100 cilvēku, un vietējie ir aktīvi ļaudis – izzina un saglabā savu nemateriālo kultūras mantojumu un labprāt apmeklē arī tur rīkotos izklaides pasākumus. Pirms pieciem gadiem Upītes kultūrtelpa iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Ciemā esošajā nemateriālās kultūras mantojuma centrā nesen noslēgušies renovācijas un pārbūves darbi.
Astoņiem pozīcijas deputātiem balsojot par, diviem opozīcijas deputātiem atturoties un trīs nepiedaloties balsojumā, piektdien, 1.septembrī, Rēzeknes valstspilsētas dome nobalsoja par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu Finanšu ministrijā. Stabilizācijas izmaksas aplēstas 6 miljonu eiro apmērā. Finanšu ministrijā skaidro, ka stabilizācijā tiek piešķirts kredīts, taču cik liels – to jau pašvaldībai jārēķina kopā ar valsts ieceltu uzraugu.
Nepiemērotas telpas bez tualetes, sūtīšana no vienas iestādes uz citu – tās ir galvenās Rēzeknes pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" bērnu vecāku sūdzības. Bērnudārza atjaunošanas projekta dēļ jau vairāk nekā gadu 120 šīs iestādes bērni ir pārvietoti uz citām pirmsskolas izglītības iestādēm pilsētā. Iesaldētais Eiropas Savienības finansējums un ministrijas aizņēmuma atteikums Rēzeknes pašvaldībai licis apturēt būvdarbus bērnudārzā.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") prognozē grūtības Daugavpils un Rēzeknes mazākumtautību izglītības iestādēm no 1. septembra pāriet uz mācībām latviešu valodā. Savukārt šo pilsētu Izglītības pārvaldes un iestāžu vadītāji apgalvo – viņi pārejai ir gatavi. Sliktu latviešu valodas zināšanu dēļ darbu pametuši tikai atsevišķi pedagogi, bet pārējie ir apņēmības pilni turpināt pilnveidot valodas prasmes. Lielākas grūtības viņi paredz tieši skolēniem, īpaši 5.–9. klašu grupā, kad mācību viela kļūst sarežģītāka.
15. augustā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļlatgales pārvalde no laboratorijas saņēma apstiprinājumu Āfrikas cūku mēra uzliesmojumam Rēzeknes novada Nagļu pagasta saimniecībā. Šogad tas bija pirmais gadījums, kad slimība skārusi mājas cūkas Ziemeļlatgales pārvaldes uzraudzības zonā, kas ir Rēzeknes, Ludzas un Balvu novadi. Mežacūku populācija šajā teritorijā gada laikā ir krasi samazinājusies. Neskatoties uz to, Āfrikas cūku mēris joprojām izplatās, un biodrošības pasākumi cūku audzētājiem ļoti stingri jāievēro.
Šonedēļ Rēzeknes novada Lūznavas muižā norisināsies jau piektais Baltijas džeza festivāls "Škiuņa džezs". Tā laikā paredzēti ne vien mūzikas grupu koncerti, bet arī meistarklases jauniešiem, ko vadīs profesionāli mūziķi. Šogad tām esot pieteicies rekordliels dalībnieku skaits – 52 džeza entuziasti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Dalība festivālā jauniešiem dodot pārliecību par savām spējām arī kā izpildītājiem, jo džeza meistarklašu dalībnieki un pasniedzēji vakaros kopā uzstājas improvizētās mūzikas sesijās.
Noslēgušās Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svinības Aglonā. Arī šogad svētki piecu dienu garumā pulcējuši tūkstošiem ticīgo no visas Latvijas un ārvalstīm, kas bija ieradušies Aglonā nodomā par sevi un tuviniekiem, mūsu valsti un mieru pasaulē. Pasākumā piedalījās arī Valsts prezidents un citas augstu stāvošas valsts amatpersonas. Galveno Svēto Misi vadīja pāvesta sūtnis Baltijas valstīs, aicinot cilvēkus nepadoties dažādu pārbaudījumu priekšā.
Latgalē deinstitucionalizācijas projekta ietvaros šobrīd ir atvērtas astoņas grupu mājas personām ar garīga rakstura traucējumiem un līdz gada beigām būs vēl divas. Tajās uzturas pilngadīgas personas, kurām ir grūtības dzīvot vienām, bet nav nepieciešams uzturēties ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā. Nu jau gadu grupu māja ir atvērta arī Rēzeknē. Te dzīvojošiem ir iespēja kļūt patstāvīgākiem un vairāk integrēties sabiedrībā. Taču šogad beidzas projekta līdzekļi šo pakalpojumu finansēšanai, un to nākotne ir neskaidra.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – visu izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro. Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.
Saņemot "Jēkabpils siltuma" rēķinu par jūniju, vairāki iedzīvotāji pauduši satraukumu par augsto karstā ūdens cirkulācijas maksu. Katrā mājā tā ir atšķirīga, taču neatkarīgi no platības ir vienlīdz liela visos mājas dzīvokļos. Tāpat jēkabpiliešiem nav skaidrs, kāpēc pēkšņi jāmaksā arī tiem, kuri ir atvienoti no kopējās karstā ūdens apgādes sistēmas. Amatpersonas jauno kārtību uzskata par taisnīgāku, turklāt mērķis esot veicināt centralizēti piegādātā karstā ūdens izmantošanu.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien, 21. jūlijā, savā pirmajā reģionālajā vizītē apmeklē Krāslavu. Vizītes laikā viņš tiekas ar pašvaldības vadību, novada uzņēmējiem, zemniekiem un izglītības nozares pārstāvjiem. Tikšanās reizē krāslavieši pauda cerību saņemt no prezidenta lielāku uzmanību Latgales reģionam un atbalstu konkrētu problēmu risināšanā.
Jau nedēļu notiek pieteikšanās studijām elektroniski 11 Latvijas augstskolās. Kopš 18. jūlija augstskolu uzņemšanas punkti darbu sākuši arī klātienē. Lai arī reflektanti, kas vidusskolu beiguši pēc 2019. gada, pieteikumus studijām var izveidot un apstiprināt paši, un klātienē nemaz neierasties, arī Latgales augstskolās – Daugavpils Universitātē un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā – veidojas studēt gribētāju rindas. Jauniešu izvēli par labu studijām reģionālajā augstskolā nosaka to tuvums mājām un lētākas izmaksas.
Rēzeknē pie Kovšu ezera turpinās vērienīgi SPA kompleksa būvniecības un apkārtnes labiekārtošanas darbi. Izmaksu sadārdzinājuma dēļ pašvaldībai projekta pabeigšanai nepieciešami papildu 3,3 miljoni eiro. Tādas naudas pašvaldības budžetā nav, tāpēc tā lūgusi aizņēmumu Valsts kasē, taču pilsētas parādsaistības tuvojas maksimumam, tādēļ ir risks kredītu arī nesaņemt.
Pagaidām dzīvībai bīstams neesot, bet steidzami nepieciešams remonts – tā par Rēzeknes kustības pārvadu pāri dzelzceļam saka pašvaldībā. Pārvada atjaunošanas darbi varētu izmaksāt aptuveni 4 miljonus eiro, taču pašvaldībai šādas naudas nav. Šobrīd tā sasniegusi parādsaistību limitu, tāpēc paņemt kredītu šim mērķim nav iespējams. Pašvaldība cer uz speciālu valsts vai Eiropas Savienības (ES) programmu šādu būvju rekonstrukcijai, pretējā gadījumā kustība gājējiem pāri viaduktam būšot jāslēdz. Satiksmes ministrija gan norāda, ka finansējuma piesaistes iespējas esot, vajagot prast tikai tās izmantot.
No 9. līdz 16. jūlijam Ludzā uz pasaules latviešu ģimeņu saietu "3x3" sabraukuši gandrīz 400 dalībnieki. Mācīties latvisko dzīvesziņu un stiprināt kopības izjūtu vistālāko ceļu uz Ludzu mērojuši latvieši no Austrālijas, Amerikas un Kanādas. "3x3" kustība radusies astoņdesmitajos gados Amerikā, un tagad šādas nometnes notiek arī citviet pasaulē, bet liela daļa ārzemēs dzīvojošo latviešu "3x3" vēlas piedzīvot tieši Latvijā.
Valdības rīkojums paredz ar 1. jūliju reorganizēt Latvijas Neredzīgo bibliotēku, tās septiņas reģionālās filiālbibliotēkas nododot pašvaldībām. Par šādu lēmumu neizpratnē ir Latvijas Neredzīgo biedrība, vēloties garantijas ilgtermiņa bibliotēku finansēšanai no valsts budžeta. Satraukumu par turpmāko bibliotēku darbu pauž arī filiāļu darbinieki, un nobažījušies par pakalpojumu pieejamību ir to klienti.
Divus mācību gadus Latgales skolām bija iespēja saņemt papildu finansējumu no valsts AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) latgaliešu rakstu valodas fakultatīvam. Šobrīd šī nauda vairs nav pieejama, tāpēc sabiedriskie darbinieki pauž satraukumu. Vienlaicīgi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) akcentē iespēju latgaliešu rakstu valodas apguvei izmantot interešu izglītībai paredzēto naudu, savukārt pašvaldībā norāda – skolu interese par šī finansējuma piesaisti šādam mērķim ir zema. Esot nepieciešams izstrādāt sistēmu, ieviešot obligātuma principu latgaliešu rakstu valodas vai novadmācības apguvei skolās.
Cildinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150. gadadienu un lai atklātu dažus stāstus no tūkstošiem, kas, kopā savijoties, veido šī gada īpašo Dziesmu svētku enerģētiku, Latvijas Radio raidījumu ciklā "Sanākam, sadziedam, sadancojam!" tiekamies ar svētku veidotājiem un dalībniekiem, šoreiz Latgalē.
Ilgstošā sausuma ietekmē Latgales saimniecībām lopbarības un graudu raža atkarībā no kultūras un audzēšanas metodēm šogad varētu būt līdz pat 50% mazāka, nekā sākotnēji prognozēts. Rēzeknes novada bioloģiskajā zemnieku saimniecībā "Liepas" pieļauj, ka bez valsts atbalsta saimniekošana būs jāpārtrauc. Tikmēr Latgales Ražojošo lauksaimnieku apvienība Zemkopības ministrijai ir nosūtījusi aicinājumu izsludināt ārkārtējo situāciju, kas ļautu īstenot vairākus atbalsta pasākumus sausuma negatīvo seku pārvarēšanai.