Par Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšnieci otrdien, 27. februārī, valdība apstiprinājusi Mariannu Dreju, kura līdz šim bijusi Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Juridiskā departamenta direktore, informēja Labklājības ministrijā.
Autora ziņas
Jauns posms e-veselības obligātajā ieviešanā – elektroniskais nosūtījums pie ārsta vai uz izmeklējumu – gaidāms nevis no 1.marta, kā bija plānots, bet no nākamā gada 1.janvāra. Tā pēc Veselības ministrijas rosinājuma lēma valdība. Tiesa, nosūtījumi uz trim universitātes līmeņa slimnīcām ārstiem no 1.septembra būs jāraksta elektroniski.
Ļoti neliela, bet tomēr ir pieredze ar mediķiem no trešajām valstīm – tādu atbildi Latvijas Radio guva, aptaujājot vairākas Latvijas slimnīcas. Tās arī uzskata, ka plašāk durvis vērt migrācijai nav nepieciešams – labāk atbalstīt vietējos mediķus, jo potenciālajiem darba meklētājiem no trešajām valstīm nākas saskarties ar vairākiem šķēršļiem.
Saeimas deputāti aicinās Valsts kontroli, iesaistot neatkarīgus ekspertus, padziļināti izpētīt aptuveni desmit gadu ilgušo e-veselības ieviešanu – problēmu iemeslus, kā arī visu iesaistīto personu atbildību. Tā lēma deputāti Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Sociālo lietu komisijas un apakškomisijas kopsēdē.
Ministru kabinets otrdien, 20.februārī, apstiprināja profesiju sarakstu, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus, informēja Ekonomikas ministrija. Bažas par zinātnieku iekļaušanu sarakstā aizvien pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).
Pēc 36 gadu kalpošanas mācītājs Juris Rubenis ir atstājis mācītāja amatu - uzrakstījis atlūgumu, ko Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags ir pieņēmis, Latvijas Radio uzzināja baznīcā. Arhibīskaps Jānis Vanags norādīja, ka šī lēmuma iemesli ir personiski un mācītājs tos nevēlējās atklāt sabiedrībai.
Kā tieši pērn rudenī apstiprinātais reto slimību plāns ar 5 miljonu eiro finansējumu šim gadam attieksies uz konkrētiem pacientiem, kuru dzīvības ir atkarīgas no dārgām zālēm – pagaidām par to lielas skaidrības nav ne slimniekiem, ne arī viņu ārstiem. To atklāj kādas 21 gadu vecas jaunietes Arinas stāsts, kurai pirms gada atklāta reta saslimšana – pulmonālā hipertensija.
Šajā vai nākamajā nedēļā mediķi dažādās Latvijas vietās saņems savas jaunās – palielinātās algas par janvāri. Lai arī Veselības ministrija (VM) sabiedrībai nosaukusi procentuālo darba samaksas pieaugumu, tomēr vairākās slimnīcās reģionos norāda – vidējos rādītājos iekļaujamies, taču visiem ārstiem, piemēram, 30% pieauguma nebūs. Lai slimnīcas vispār piesaistītu ārstus virknē specialitāšu, tās jau maksājušas vairāk. Ir arī šaubas, vai jaunās algas palīdzēs novadiem atrast ārstus.
Kur palicis plašu rezonansi guvušais Finanšu ministrijas priekšlikums, ka valsts amatpersonām deklarācijā būtu jānorāda ne tikai laulātie, bērni un arī citi tuvākie radinieki, bet arī personas, ar kurām ir nedalīta saimniecība un ar kurām dzīvo kopā? Mediji tos dēvēja par kopdzīves partneriem. To Latvijas Radio skaidroja laikā, kad Saeimas namā nonācis kolektīvais iesniegums par Kopdzīves likumu. Finanšu ministrija savu ideju ar šo likumu nesaista. Taču atbildīgā Saeimas komisija ministrijas priekšlikumu tālāk virzīt šobrīd negrasās - kamēr nebūs skaidri formulēts, uz ko tieši likums attiecas, un arī jautā, kas tad ir partneri.
Pēc atklātajiem iespējamiem pārkāpumiem bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā „Ainaži” pārbaudes sekos arī vēl citās šādās slimnīcās. To Veselības ministrija uzdevusi Veselības inspekcijai. Tiesa, nevalstiskās organizācijas norādījušas uz robiem pārbaudēs – pieeja nav bijusi sistēmiska, turklāt pēc inspektoru ierašanās slimnīcu dzīve daudz nemainās. Tiesībsarga birojs, kurš pirmais atklāja problēmas „Ainažos”, arī secinājis, ka sodi nav bijuši efektīvi.
Par veselības ministres Andas Čakšas (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) lēmumu pirms aiziešanas dzemdību atvaļinājumā piešķirt dāsnas piemaksas viņas jaunieceltajam padomniekam un diviem jauniem iestāžu vadītājiem premjers Māris Kučinskis (ZZS) izsakās skopi. No viņa teiktā izriet, ka šajos lēmumos viņš nejauksies.
Kamēr konkrēts ārstu un medmāsu algu pieaugums plašākai sabiedrībai vēl nav skaidrs, Latvijas Radio izpētīja, ka Veselības ministrija (VM) nav skopojusies ar vērienīgām piemaksām jaunajiem iestāžu vadītājiem un ministres padomniekiem. Tostarp tikko ieceltajiem, kuri nākuši no privātā sektora, piemaksas ir jau no pirmajām darba dienām. Tāpat arī gandrīz divkārt celts Rīgas Austrumu slimnīcas vadītāja atalgojums, kas tagad sasniedz 8000 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Šis gads daudziem cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas jeb HIV pacientiem nozīmē jaunumus – no 1.janvāra valsts sākusi savlaicīgāku ārstēšanu, proti, paaugstinājusi nosprausto starta slieksni. Līdz ar to Latvija vairs nav pēdējā valsts Eiropas Savienībā, kurā HIV ārstēšanu uzsāk tik novēloti, kā tas bija līdz šim. Virkne Eiropas valstu gan gājušas uz priekšu.
Pēdējos divos gados ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību darbā iekārtoti 26 cilvēki ar bēgļa vai alternatīvo statusu, no tiem 18 šobrīd strādā. Turklāt jāņem vērā, ka vēl 2016.gadā darba attiecības sāka vien daži bēgļi, taču pērnajā gadā bija straujš kāpums. Tomēr joprojām bēgļiem kavēklis atrast darbu ir ne tikai atšķirīgas darba prasmes, bet arī nepietiekošas latviešu valodas zināšanas. Labklājības ministrijai padomā ir risinājums – latviešu valodas mentori.
Īpašā pusgadu ilgā pilotprojektā diezgan patstāvīgu dzīvi divās Latvijas pilsētās – Rīgā un Jelgavā – sāka trīs bēgļu ģimenes no Sīrijas un Libānas. Īpašā tādēļ, ka tieši šīm ģimenēm apmaksā mājokļa īri un daļēji arī komunālos pakalpojumus, kā arī palīdz atrast skolu, bērnudārzu un darbu. Latvijas Radio piedāvā četrus stāstus, kā šis projekts izvēršas kādā bērnudārzā, skolās un darbavietā.
Iestājoties aukstākiem laika apstākļiem, janvārī ātrās palīdzības brigādes ik dienu slimnīcās nogādājušas divus trīs cilvēkus ar ķermeņa atdzišanu un daļā gadījumu – ar apsaldējumiem. Nepilnās divās nedēļās izsaukumi bijuši pie 35 cilvēkiem. Tāpēc mediķi aicina līdzcilvēkus nepaiet garām cilvēkiem, kuri nonākuši bezpalīdzīgā situācijā.
Likums par orgānu ziedošanu ir jāpilnveido, jo pašlaik to var interpretēt dažādi – šāds viedoklis vairākkārt otrdien, 9.janvārī, izskanēja Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā. Pērn Stradiņa slimnīcā no 50 sarunām ar potenciālo orgānu donoru tuviniekiem, kad ārsti jautāja par cilvēka dzīves laikā pausto gribu, aptuveni puse beidzās ar noraidījumu.
Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un mazinātu cietušo un bojāgājušo skaitu, būtu rūpīgāk jāanalizē informācija par negadījumiem, un Satiksmes ministrijai (SM) un Iekšlietu ministrijai (IeM) jāsadarbojas, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju, bet ceļu atjaunošana un rekonstrukcija jāplāno, ņemot vērā arī avāriju skaitu, secināts Valsts kontroles revīzijā.
Trīs veselības nozares valsts iestādēs pirmdien darbu sāks jauni vadītāji. Valsts asins donoru centru vadīs Egita Pole, kura līdztekus darbam ministrijā gandrīz gadu pildīja Rīgas Austrumu slimnīcas vadītājas pienākumus. Šai slimnīcai atrasts jauns vadītājs - Imants Paeglītis, līdzšinējais Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis. Ātrās palīdzības dienesta vadītājas krēslā sēdīsies Liene Cipule, kura pēdējos gadus strādāja privātā uzņēmumā.