28. februārī "Hanzas peronā" gaidāms neparasts skatuves mākslas notikums – lietuviešu dramaturga Marjus Ivaškeviča lugas "Totalitārais romāns" lasījums. Mākslas un varas sarežģītās attiecības un veids, kā vara iznīcina cilvēku, – tēmas, ko uz skatuves risinās starptautiska teātra profesionāļu komanda. Par gaidāmo notikumu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja tā producente Jevgēņija Šermeņeva.
Autora ziņas
Dzimis ģimenē, kurā ceļošana tika pieņemta kā daļa no dzīves, Jāzeps Grosvalds jau no agras bērnības zināja, ka aiz Latvijas priežu mežiem plešas vēl citas zemes un plašumi. "Viņš bija pasaules pilsonis," saka mākslinieka daiļradei un dzīvei veltītās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādes "Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai" kuratore Ieva Kalnača. Vienmēr ar skiču bloku kabatā Jāzeps Grosvalds piefiksēja austrumzemju un Vidusjūras krāsas, tērpus un cilvēkus, lai vēlāk šīs fiksācijas pārvērstu eļļas darbos.
Klajā nākusi grāmata "Rucavas sievu stāsti", kurā apkopota noderīga informācija tradīciju kopējiem – kā dzīves prasmes mācīties no savas dzimtas, no bērnības atmiņām un pašu piedzīvotā. "Šī grāmata ir ļoti labs punkts, pie kā pieturēties un saprast, kā atpazīt, zināt un turpināt kopt savējo, nevis svešo," Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" stāsta grāmatas autores.
Jāzepa Grosvalda memoriālā kolekcija sevī ietver arī mākslinieka dienasgrāmatas, rakstītas no sešpadsmit gadu vecuma līdz mūža galam. Tas ir plašākais Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam zināmais dienasgrāmatu mantojums, ko pēc sevis atstājis mākslinieks. Šīs dienasgrāmatas ir ne vien vērtīgs informācijas avots, bet arī mākslas darbi pašas par sevi – aplūkojami vitrīnās LNMM izstādē "Tagad esmu noņēmies dzīvot mākslai".
Likt aktieriem izskatīties jaunākiem, vecākiem, nogurušākiem vai veselīgākiem – par to visu filmēšanas laukumā rūpējas grima mākslinieks. Arī par to, lai filmas vai seriāla varoņi izskatās atbilstoši un ticami tam laikam, kuru ataino. Darbs ir atbildīgs, jo pēc tam to tuvplānā un palielinājumā uz lielā ekrāna vērtēs ļoti daudz cilvēku, taču interesants un daudzpusīgs, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja grima māksliniece Maija Gundare.
Noņemt nogurušam aktierim krunciņas, aizkrāsot nevēlamu reklāmas stabu vai pat veselu māju, kas neatbilst filmā attēlotajam laikam, – to visu paveic vizuālo efektu jeb datorgrafikas speciālisti. Turklāt viņi to izdara tā, ka lielākoties šīs izmaiņas pat nemanām, toties režisori var atviegloti uzelpot. Par vizuālo efektu un datorgrafikas lomu filmu veidošanā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja vizuālo efektu meistars Māris Āboliņš.
Jāzepa Grosvalda mākslai veltītajā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādē "Tagad esmu noņēmies dzīvot mākslai" ir izstādīta tikai maza daļa no mākslinieka memoriālās kolekcijas, kas nodota muzejam glabāšanā. Starp 2468 priekšmetiem tur atrodamas ne tikai skices un zīmējumi, bet arī Grosvalda paša veidotie žurnāli, dienasgrāmatas, vēstules un plašs fotogrāfiju materiāls.
20. gadsimta pirmajā pusē Jāzeps Grosvalds ieņēma būtisku vietu Latvijas mākslas telpā, ap sevi pulcējot sava laika jaunos talantus. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce ir droša, ka tieši Grosvalds "atklāja šejienes jaunatnei pasaules elpu". Gan Jāzepa personība, gan māksla izcēlās ar aizrautību un drosmi, izceļot un pētot tādas komplicētas tēmas kā bēgļi un Pirmais pasaules karš.
"Šo bildi es redzu pirmo reizi …, izcilas bildes.." – tā daudzreiz izsauksies režisore Māra Ķimele. Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Eduarda Smiļģa Teātra muzejā skatāma izstāde "Režisore Māra Ķimele Laimoņa Stīpnieka portretējumos", kas veltīta režisores un profesores 80. dzimšanas dienai. Fotogrāfs daudzu gadu garumā bija sekojis Māras Ķimeles radošajai darbībai, savukārt jubilejas reizē fotogrāfijas rosina sarunu par režisorei svarīgiem cilvēkiem un iestudējumiem.
Arī šogad 13 topošo grafiķu darbi, kas tapuši Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas darbnīcā, apkopoti lielformāta kalendārā, bet oriģināli skatāmi izstādē galerijā "Istaba". "Grafiķu kalendāram nav tikai kalendāra funkcija, tas ir topošo mākslinieku radošo darbu apkopojums kalendāra formātā," Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" uzsvēra Mākslas akadēmijas Grafikas katedras vadītājs Guntars Sietiņš.
Par Ligitas lomu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrādē "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" Inga Misāne-Grasberga izvirzīta "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktrise". "Es viņu gribu dzīvu. Ne tikai ļaut viņai dzīvai plūst, bet arī saglabāt to, ka viņa ne tikai tagad, pašreiz, bet arī skatītājiem paliek atmiņās dzīva," par Ligitas lomu stāsta aktrise.
Aktrise Inese Pudža "Spēlmaņu nakts" kategorijā "Gada aktrise" nominēta par Ausmas lomu Valtera Sīļa izrādē "Mammu!" "Dirty Deal teatro". "Viņa kaut kur ir asa, šerpa, bet viņa tieši tāpat mīl, viņa grib, lai viņu mīl, viņa grib, lai pret viņu attiecas labi," par Ausmas lomu izrādē stāsta aktrise Inese Pudža.
Aktieris Arturs Krūzkops "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktieris" nominēts par lomu Nacionālā teātra izrādē "Ričards. Nekā personīga". "Es tajā visā skatījos kā tādā lielā tiesas sēdē, varbūt cirkā brīžiem, un pēkšņi tas viss bija jānospēlē," par lomas kontekstu saka aktieris.
Aktrise Agnese Budovska "Spēlmaņu nakts" balvai "Gada aktrise" nominēta par Jaunās sievas lomu izrādē "Naži vistās" Latvijas Nacionālajā teātrī. "Katrs darbs, no vienas puses, ir kā sala, ka liekas, ka esi atrauts no visas realitātes un tev tagad ir jāmēģina ielauzties kādā svešā pasaulē," par izrāžu veidošanu stāsta aktrise.
4. augustā sāksies Valmieras vasaras teātra festivāls un izrāžu maratons trīs dienu garumā dažādās vietās pilsētvidē. Festivāla programmā šogad astoņi jaundarbi veidoti, domājot par ģimenēm, īpaši par bērnu un jauniešu auditoriju, un runās par tēmu "Pieņemšana." Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" režisori atklāj, ka ar izrādēm cer ļaut jauniešiem palūkoties uz sevi no malas, bet rosināt domāt arī pieaugušos.
Ar koncertperformanci galerijā "Alma" atklāta Elizabetes Balčus izstāde "Aquis Lucidus". Māksliniece rada starptelpu, kāda veidojas, atrodoties starp mūziku un performanci, un risina akvārija tēmu. Elizabete Balčus ir performanču māksliniece un mūziķe, kura savās uzstāšanās pārvēršas par mākslas objektu. To pamanījusi galerijas "Alma" vadītāja Astrīda Riņķe, un sadarbībā ar citiem māksliniekiem, arī ar Kristiānu Dimiteri, tapusi izstāde.
Prāgas kvadriennāle ir scenogrāfu olimpiskās spēles, atzīst teātra telpas profesionāļi. 7. jūnijā Čehijas galvaspilsētā atklāta 15. Prāgas Scenogrāfijas un teātra telpas kvadriennāle, kas ilgs līdz 18. jūnijam. Latvija Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē piedalās ar divām izstādēm: "Ceļā", ko radīs skatuves mākslinieču kolektīvs "Grāfienes", kuratore Gundega Laiviņa, un scenogrāfijas studentu ekspozīcija "Jaunā pasaule", to veido Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļas studenti kopā ar pasniedzējiem. Ekspozīcija ir veltījums profesoram Andrim Freibergam.
Mākslas centrs "Noass" kopā ar norvēģu mākslas studiju "Fargefabrikken" izveidojis interaktīvu ceļojošu laikmetīgās mākslas izstādi bērniem un jauniešiem, taču tā pārsteigs arī pieaugušos. Divi apgleznoti busiņi ved "Mākslu uz riteņiem" pa Latvijas skolām, lai veicinātu radošumu drošā vidē. Busos iespējams gan iekāpt un iepazīt citu realitāti, gan, iesaistoties instalācijā, pašiem uzcelt jaunu pasauli.
Dabas un cilvēka attiecības skatuves mākslas notikumā turpina risināt režisore Krista Burāne. Šoreiz "Dirty Deal Teatro" top muzikāla īpašvietas izrāde "Visi putni skaisti dzied" – stāsts par piecām putnu sugām, kuru populācijā strauji samazinās. Pirmizrāde notiks 27. maijā Rēzeknē, bet vasarā darbu varēs piedzīvot vēl citās Latvijas vietās.
"Dziesma uzdod tev garastāvokli, cita dzīve uzreiz, tik ar prieku var dzīvot. Arī darbs uzreiz labāk iet," saka vīru koru tradīcijai piederīgais Juris Vanags. Viņa "Staburags" ir viens no 23 Latvijas vīru koriem, un viņa balss – viena no apmēram 700 vīru balsīm. Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku gaidās Latvijas Radio raidījums "Kultūras rondo" izzina vīru koru tradīciju. Ceļš ved uz Aizkraukli pie vīru kora "Staburags" dziedātājiem un atpakaļ uz galvaspilsētu pie Rīgas vīru koru virsdiriģenta Ivara Cinkusa un mūzikas vēsturnieka Dzintara Gilbas.
Šogad Aijas Jurjānes stipendija piešķirta Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēknei Ievai Sofijai Stenderei. Savukārt veicināšanas balvas – Aijas Jurjānes monogrāfisko mākslas albumu "Jaunības avots. Aija Jurjāne" – ieguva Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēknes Rūta Saulespurēna un Alise Gaile.
Kristaps Epners "Purvīša balvai 2023" nominēts par darbu "Maslova", kas sākotnēji bija apskatāms bijušajā Rīgas Biržas bankas ēkā festivālā "Survival Kit 13". Darba pamatā ir ilgstoša pētniecība par vecticībnieku kopienu Maslovā, Latgalē. Mākslas zinātniece Līna Birzaka-Priekule uzsver mākslinieka apbrīnojamo, cieņpilno spēju piekļūt slēgtai un aizmirstai kopienai, kas pastāv tālu no mūsu skatieniem, notverot pārlaicīguma sajūtu, kur vienlīdz svarīgs gan cilvēks, gan sakrālais mantojums.
"Katram materiālam ir sava īpašība, kā tas var krāsu pārnest, turēt to. Pēdējā laikā man arvien vairāk forma veidojas no krāsas, nevis otrādi," saka Francijā dzīvojošā māksliniece Daiga Grantiņa. Pērn mākslas muzejā "Rīgas Birža" viņa sarīkoja personālizstādi "Lauka telpa". Tā bija līdz šim lielākā starptautiski atzītās mākslinieces darbu ekspozīcija Latvijā. Par "Lauka telpu" Grantiņa nominēta Purvīša balvai 2023.
Māksliniece Darja Meļņikova nominēta Purvīša balvai par izstādi "The Anticipation" ("Gaidas"), kurā jaušama fiziskas sajūtas pārnese uz telpu, uz arhitektūras formām. Pirms diviem gadiem šī ekspozīcija bija skatāma galerijā "427", bet tagad to var pieredzēt Purvīša balvas kandidātu kopizstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
"Mēs runājam par to, ko varēja atļauties, ko kurš pateica, teiksim, kādu teikumiņu Ēzopa valodā, bet pretstāvēt tu varēji arī caur formu," par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā spriež mākslinieks Andris Breže. Arī viņa darbi – plakāts, supergrafikas un lielizmēra skulptūra – skatāmi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijā "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985 – 1991". Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" Atmodas laikā tapušos plakātus pārspriež tostarp Latvijas mākslas akadēmijas studentes.
Arī 15 minūtēs var lielu stāstu izstāstīt – tā pēc mazās ceļojošās izrādes "Vai esam tikušies agrāk?" noskatīšanās secina skatītāji. Horeogrāfe Kristīne Brīniņa radījusi laikmetīgās skatuves mākslas darbu, apvienojot kustību, objektu un dramatiskā teātra elementus, un vēsta par nejaušu satikšanos, atmiņām un vēlmju meklēšanu. Izrāde piemērota ikvienam skatītājam jebkurā vietā.
"Man šķiet, ka vide, kurā mēs šobrīd uzturamies un dzīvojam, ir pilnīga atšķirīga gan sajūtu līmenī, gan tajā, ko mākslinieki rada. Īpaši pēdējie pieci seši gadi ir izteikti individuālistiski, savukārt 80. gadu beigas liekas vairāk par kopības sajūtu, par to, ko mēs kopīgi varam darīt un kā mēs varam ietekmēt kultūras nozari. Vajag par to runāt, vajag to pētīt un noteikti taisīt izstādes arī tā iemesla dēļ, ka daudzi no šiem darbi nav bijuši apskatāmi jau ilgi," tā, vērojot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīciju "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991", teic kuratore un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Auguste Petre. Caur atmiņām un mūsdienīgu skatu uz Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā lūkojas Petre un gleznotāja Helēna Heinrihsone.