Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Autora ziņas

16.07.22

Par laika un telpas organizāciju laikmetīgajā dejā. Izrāde «Labra nams»

"Aizverot acis, vari vairāk ieraudzīt, ieiet dziļāk sevī un skaņā. Es domāju, ka iztēle jebkurā gadījumā ir spēcīgāks elements nekā jebkas, ko es varētu parādīt," teic horeogrāfe Ieva Gaurilčikaite-Sants par izrādi "Labra nams", ko tās apmeklētāji uztver aizsietām acīm. "Labra nams" ir telpiska skaņas horeogrāfija, kuru veidojusi mākslinieku apvienība "IevaKrish" (Ieva Gaurilčikaite-Sants un Krišjānis Sants) sadarbībā ar komponistu Jēkabu Nīmani.

16. jūlijs, 2022, 10:04

12.06.22

Atvērtas durvis – horeogrāfa un scenogrāfa Dmitrija Gaitjukeviča mākslas redzējums

"Laikam ejot uz priekšu, mainās arī mana filozofija jeb redzējums uz mākslu, uz deju, uz kustību. Tas, kas man bija svarīgs pirms desmit gadiem, šobrīd vairs nav tik svarīgs. Bet tas redzējums – es varētu to nosaukt "Atvērtas durvis"," stāsta horeogrāfs un scenogrāfs Dmitrijs Gaitjukevičs.

12. jūnijs, 2022, 14:17

04.05.22

Kur ir vieta laikmetīgajai dejai? Sarunājas horeogrāfe Agate Bankava un mākslas kritiķis Valts Miķelsons

"Labo izrādi "Slikta" skatījos pirms pieciem gadiem un atceros ne tik daudz pēc kustību materiāla kā noteikta prāta stāvokļa," pieredzēto komentē mākslas kritiķis Valts Miķelsons un teic, ka kritiskā refleksija par sevi un savu lomu Latvijas kultūrvidē, nenovalkātais humors un poētika, kas raksturoja izrādi, ir veikli pārceļojuši arī uz sarunu par dejas māju ar izrādes "Slikta" horeogrāfi Agati Bankavu.

4. maijs, 2022, 11:59

19.04.22

Līgums starp dejotāju, skatuvi un skatītāju. Kā tapa laikmetīgās dejas izrāde «Drosmes projekts»

Horeogrāfes Evas Krūmiņas sākotnējā iecere laikmetīgās dejas izrādei "Drosmes projekts" paredzēja, ka dejotāji izrādes laikā vairākkārt izpilda vienu un to pašu kombināciju. Tā nemainās, mainās tikai apstākļi, kuriem jāiziet cauri, pildot šo kombināciju. "Gribēju pētīt, kā mainās dejotāju savstarpējās attiecības, šos šķēršļus pārvarot izrādes laikā, un kā mainās skatītāju un dejotāju attiecības, un kā mainās skatītāju uztvere," skaidro horeogrāfe.

19. aprīlis, 2022, 14:58

03.04.22

Kā izaug darbs? Dejas, foto un video izrāde-instalācija «Re Vera»

"Re Vera" – ir "dzīvā" dejas, foto un video izrāde-instalācija digitālā telpā, kas vēsta par īstām attiecībām, par kopābūšanu, par ātrumu. "Īsteni kopā esot, svarīgākā šķiet kustība, došanās vienā virzienā un ātrumā, bet, kas ir vienāds ātrums tik dažādiem cilvēkiem, kādi esam? Izrāde ir par skaisto un par īsto mūsos," saka izrādes veidotāji.

3. aprīlis, 2022, 14:58

27.03.22

Kā laikmetīgā deja satiek butō – izrāde «Intervija ar Frānsisu Bēkonu»

Latvijā aizvien vairāk attīstoties laikmetīgajai dejai, šeit parādījusies arī japāņu tradīcijā balstītā buto jeb butō deja, kas balstās meditācijā un absolūtā kustības atbrīvošanā no prāta iedarbības. Scenogrāfes Lauras Dišleres ideja "Intervijai ar Frānsisu Bēkonu" slēpjas laikmetīgās dejas un vadītās, meditatīvās buto dejas apvienojumā, par pamatu ņemot britu mākslinieka Frānsisa Bēkona gleznu tēlus, kuri nereti radīti bezapziņas stāvoklī un kurus atspoguļo apgleznotie dejotāju ķermeņi.

27. marts, 2022, 15:20

21.03.22

Māte un Nemāte izrādē «Divotne». Kā laikmetīgajā dejā izstāstīt sievietes pieredzi pēc bērna piedzimšanas

Laikmetīgās dejas izrāde "Divotne" tapa abām jaunajām horeogrāfēm Rūtai Pūcei un Annai Novikovai pieredzot kļūšanu par mammām un iekļaujot šo personīgo pieredzi savā mākslinieciskajā valodā – dejā. Mātes loma sievieti ierauj rūpju, pienākumu, neaptveramas mīlestības un lielas ķermeniskas pieredzes mutulī, ko ne vienmēr var izstāstīt, ne vienmēr saprast un uztvert. Dažreiz tam trūkst empātiska klausītāja, dažreiz laika, lai pati sieviete apjēgtu notiekošo, dažreiz traucē ārējās pasaules gaidas vai gaidas pašai pret sevi. Izrādē sieviete ir sašķelta divotnē – Mātē un Nemātē, lai caur iekšēju dialogu rastu ceļu, pa kuru iet turpmāk kopā pati ar sevi.

21. marts, 2022, 15:21

07.03.22

Kustību un vizuālās mākslas saruna – izrāde «Ļoti labas minūtes»

"Uzreiz bija skaidrs, ka tas ir artefakts pats par sevi un tā pret to arī jāattiecas – kā pret eksponātu," par Elīnas un Rūdolfa Gediņu piedāvāto kustību materiālu izrādei "Ļoti labas minūtes" saka Reinis Dzudzilo. Krista Dzuzilo piebilst, ka tas bijis arī ārkārtīgi runātīgs ne tikai ķermeņa valodā, bet arī idejiskā, domāšanas valodā.

7. marts, 2022, 19:00

26.02.22

«Bērnības sapnis» par sapni. Horeogrāfes Agneses Bordjukovas pirmā monoizrāde

Horeogrāfes un dejotājas Agneses Bordjukovas laikmetīgās dejas izrāde "Bērnības sapnis" ir monoizrāde, kuras tapšanu rosināja idejas autores atklāsme, ka viņas dzīvē nav sapņa. Šim notikumam bija pārsteidzošs iespaids – horeogrāfei tas radīja daudzus jautājumus par pašas bērnību un pieaugšanu. Veidojot izrādi, tēmas izpēte vedināja individuālo pieredzi vispārināt, tādejādi "Bērnības sapnis" ir asociatīvs kustību vēstījums, kurā atspoguļoti cilvēka personību veidojoši aspekti.

26. februāris, 2022, 16:46

19.02.22

Graut klusuma sienas. Dejas mākslinieču Janas Jacukas un Lauras Stašānes darbi par vardarbību ģimenē

Darbi "Viss būs labi", "Baiļu rutīna" un "Lietisko pierādījumu muzejs" tapa 2019. un 2020. gadā, ciešā divu mākslinieču sadarbībā – dramaturģes Lauras Stašānes un horeogrāfes Janas Jacukas. Katrs darbs bija solis tuvāk, lai atklāti runātu par tēmu, kas skar katru trešo sievieti Latvijā – vardarbību ģimenē.

19. februāris, 2022, 13:27

12.02.22

Aicinājums uz empātiju. Garīgā veselība un laikmetīgās dejas izrāde «Manu acu tulkojums»

Horeogrāfei Alisei Madarai Bokalderei izrāde "Manu acu tulkojums" bija veids, kā līdzcilvēkiem ļaut paskatīties uz garīgās veselības problēmām, kuru smagumu izjust var tikai tas, kurš no tām cieš.

12. februāris, 2022, 15:07

29.01.22

Māksla kā satikšanās telpa – sociālā deja un izrāde «Un pēkšņi gulbji!»

Laikmetīgā deja kā satikšanās telpa – šo ideju aktualizē 2019. gadā tapusī izrāde "Un pēkšņi gulbji!", kas ir daļa no sociālā mākslas projekta "Mana brīvība un piederība".

29. janvāris, 2022, 14:38

22.01.22

Kas vēl var būt deja? Horeogrāfes Kristīnes Brīniņas dokumentālā dejas metode

Horeogrāfi Kristīni Brīniņu interesē apkārtējie cilvēki un šķietami necilas situācijas, kas kļūst par viņas darbu iedvesmu. Piemēram, mežā sastapta sēņotāja kļūst par nozīmīgu impulsu viņas pirmajai izrādei "Zeir". Nelielā formāta darbs paver durvis radošajiem meklējumiem, kas veicina sastapšanos ar savu personīgo dejas metodi.

22. janvāris, 2022, 10:03