«Kultūršoks»

Latvijas Televīzijas raidījums

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
IZM pastiprināti gatavos skolotājus runāt par seksuālo veselību ar bērniem
IZM pastiprināti gatavos skolotājus runāt par seksuālo veselību ar bērniem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no rudens visiem skolotājiem rīkos kursus, lai viņi ar saviem skolēniem profesionālāk spētu runāt par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem. Ministrija uzskata, ka ar šīm sarunām dažādu priekšmetu ietvaros vajadzētu pietikt un veselības mācība skolās kā atsevišķs priekšmets nav jāatjauno. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Veselības institūta direktorei Anda Ķīvīte-Urtāne nespēj saprast, kāpēc drāmas stundas ir svarīgākas par veselības mācību, jo pasaules pieredze liecina, ka sabiedrības veselības rādītāji ir tieši saistīti ar veselības izglītības līmeni skolās.
Jo mazāk iesaistīto, jo vieglāks darbs – Dziesmu svētku organizācijā gaidāmas pārmaiņas
Jo mazāk iesaistīto, jo vieglāks darbs – Dziesmu svētku organizācijā gaidāmas pārmaiņas
Pēc nākamā gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, visticamāk, Izglītības un zinātnes ministrija turpmākos svētkus ļaus organizēt Kultūras ministrijai. Pagājušajā vasarā pavisam klusi Izglītības un zinātnes ministrija noraidīja Finanšu ministrijas ieteikumu, kā ietaupīt naudu, jau no šī gada janvāra svētku organizēšanu nododot Kultūras ministrijas pārziņā esošajam Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC). Dziesmu svētku procesa dalībnieki atzīst, ka, tikai no malas raugoties, tas izskatās ātrs un viegli realizējams lēmums.
Kultūras ministrija grib Stūra māju pārdot
Kultūras ministrija grib Stūra māju pārdot
Kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") uzskata, ka vienīgā iespēja saglabāt Stūra mājas ekspozīciju autentiskajā vidē ir Brīvības ielas 61 nama pārdošana. Jau nākamnedēļ ministre gatavojas aizstāvēt savu viedokli valdībā. Pagaidām nav skaidrības, vai Okupācijas muzeja Stūra mājas ekspozīcija apmeklētājiem būs atvērta arī pēc 7. maija, kad beigsies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) noteiktais termiņš neatliekamo darbu veikšanai. Nama pašreizējiem apsaimniekotājiem – "Valsts nekustamajiem īpašumiem" – naudas šim mērķim nav.
Seksuāla varmācība Mūzikas akadēmijā – septiņu studenšu liecības par pasniedzējiem
Seksuāla varmācība Mūzikas akadēmijā – septiņu studenšu liecības par pasniedzējiem
Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" rīcībā nonākušas septiņu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) studenšu liecības par pasniedzēju seksuālu uzmākšanos. Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis no intervijas raidījumam atteicās, vien rakstiski atsūtot ziņu, kurā studentes aicinātas pie viņa vai citām uzticības personām vērsties ar iesniegumiem. Tiesa, ne visas studentes liecībās stāsta par neseniem notikumiem. Par atsevišķiem pasniedzējiem, kas joprojām turpina mācīt, akadēmijas vadība sūdzības ir saņēmusi gadiem.
Ukrainas bēgļu bērniem no 1. septembra rosina obligāti mācīties Latvijas skolās
Ukrainas bēgļu bērniem no 1. septembra rosina obligāti mācīties Latvijas skolās
No nākamā mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem būs jāapmeklē Latvijas izglītības iestādes. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kuri drīzumā tiks virzīti izskatīšanai valdībā. Politikas maiņa nozīmētu, ka jau rudenī Latvijas skolās varētu ienākt par trešdaļu vairāk jeb vēl 2625 bērni. Viņu izglītošanai no budžeta tiks papildu prasīti 4 miljoni eiro.
Mazo skolu pļauja – bez lielas iedziļināšanās to piedāvātajā izglītības kvalitātē
Mazo skolu pļauja – bez lielas iedziļināšanās to piedāvātajā izglītības kvalitātē
Lai gan pēdējo 25 gadu laikā Latvijā ir likvidētas vairāk nekā 400 skolas, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav pētījumu par to, kāds ir bijis ieguvums no mazo skolu slēgšanas un vai izglītības kvalitāte valstī ir palielinājusies. Tieši izglītības kvalitāte un vienādu iespēju nodrošināšana katram bērnam ir galvenais sauklis, ministrijai izveidojot jauno reorganizējamo mācību iestāžu sarakstu, kurā iekļautas 73 skolas. Ata Kronvalda fonds, kas jau gadiem veido skolu reitingus, apliecina, ka tā rīcībā nav pietiekošu datu, lai apgalvotu, ka mazajās lauku skolās izglītības līmenis ir ievērojami zemāks.
Kultūras ministrija plāno ieviest latviešu mūzikas kvotu vietējās raidstacijās
Kultūras ministrija plāno ieviest latviešu mūzikas kvotu vietējās raidstacijās
Kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") šī gada laikā plāno ieviest kvotu sistēmu raidstacijās Latvijā radītās mūzikas atskaņošanai. To raidījumam "Kultūršoks" apstiprināja Kultūras ministrijas Valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš. Statistika par Latvijas raidstacijās atskaņotajām dziesmām liecina, ka pērn starp Top 100 Latvijā atskaņotākajām dziesmām tikai sešas bija vietējais produkts. Straumēšanas platformās no visvairāk klausītajām un lejupielādētajām 100 populārākajām dziesmām 10 bija Latvijā tapušas.
Cik solidāras ar Ukrainu ir Latvijas kultūrvietas?
Cik solidāras ar Ukrainu ir Latvijas kultūrvietas?
Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā publiska Aleksandra Mirska filmas "Gūtmaņa alternatīva" demonstrēšana pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos neveicina Latvijas sabiedrības saliedētību. Valsts drošības dienestā ar aicinājumu izvērtēt filmas atkārtotu parādīšanos uz lielajiem ekrāniem vērsās Kultūras ministrija. Filmas "Gūtmaņa alternatīva" iekļaušana kinoteātra "Splendid Palace" repertuārā nav vienīgais gadījums, kas raisījis sabiedrības neizpratni par saturu, kāds parādās Latvijas kultūrvietās Ukrainas kara ēnā. 
400 ēku saglabāšana un autentiska restaurācija nav pārvērtusi Kuldīgas vecpilsētu par muzeju
400 ēku saglabāšana un autentiska restaurācija nav pārvērtusi Kuldīgas vecpilsētu par muzeju
20 gadu darbs Kuldīgas vecpilsētas atjaunošanā kādreizējās Zemgales un Kurzemes hercogistes centru nav pārvērtis muzejā. Lai gan pēc pilsētas iekļaušanas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā nekustamā īpašuma cenas Kuldīgā ir cēlušās, visi vietējie nesteidz izdevīgi pārdot īpašumus, bet dara vēl vairāk, lai pilsētu padarītu skaistāku. Kuldīgas Restaurācijas centra vadītāja Ilze Zariņa atzīst, ka svarīgāks par UNESCO atzinību bijis ceļš līdz tai, jo pūles mainījušas kuldīdznieku attieksmi pret vērtībām. Mantojuma saglabāšana un atjaunošana Kuldīgā kļuvusi teju par pilsētas pamatnodarbošanos. 
Latvijas virtuve negaršīgāko topā – vai sklandrausis kļūs par tūristu «magnētu»?
Latvijas virtuve negaršīgāko topā – vai sklandrausis kļūs par tūristu «magnētu»?
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) grasās ar reklāmas rullīšiem sociālajos tīklos reaģēt uz interneta vietnes "TasteAtlas" publicētajiem topiem, kuros sklandrausis atzīts par piekto negaršīgāko ēdienu pasaulē, bet latviešu virtuve par vienu no sliktākajām Eiropā. Aģentūra aizvien turpina Latviju reklamēt kā gastronomijas galamērķi, kamēr sabiedrisko attiecību un reklāmas eksperts Ainārs Ērglis ir pārliecināts, ka tā ir vējā izsviesta nauda. Viņaprāt, vispirms mums jāsaprot, kas patiesībā esam šajos globalizācijas apstākļos un kas ir tās vērtības, ar ko savā valstī lepojamies un varam piedāvāt kā Latvijas pienesumu pasaulei.    
Kāpēc tikai neliela daļa latviešu filmu nonāk uz lielajiem ekrāniem?
Kāpēc tikai neliela daļa latviešu filmu nonāk uz lielajiem ekrāniem?
Pērn uz kinoekrāniem nonāca tikai 13 latviešu filmas, kas tapušas 2023. gadā, kamēr nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" pieteikti 88 kinodarbi. To vidū arī īsfilmas un studentu darbi, žūrijai atklājot, ka pašmāju kino industrijā parādījušies daudz ļoti talantīgu kinorežisoru. Kino izrādītāji norāda, ka vietējai filmu industrijai būtu svarīgi strādāt ne tikai pie jaunām filmām, bet arī domāt par mārketingu, jo bieži vien vietējā filma nonāk uz ekrāniem tukšā informatīvajā laukā, un tad tās mūžs uz lielajiem ekrāniem var būt ļoti īss.
2023. gada izvēle – pārtapt vai nošķūrēt
2023. gada izvēle – pārtapt vai nošķūrēt
Latvijas sabiedrība veido jauno ideoloģisko meikapu. Tā aizvadītā gada notikumus saistībā ar vēstures pārskatīšanu un visa krieviskā izskaušanu no mūsu ikdienas vērtē LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Process, kas aizsākās pērn pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, būs ilgs. Komunikācijas pētnieks prognozē, ka būs vajadzīgas trīs četras paaudzes, lai ar padomju atstāto mantojumu tiktu galā.
Zinātņu akadēmijā dīkstāvē esošo koncertzāli «Rīga» sāk klāt pelējums (precizēts)
Zinātņu akadēmijā dīkstāvē esošo koncertzāli «Rīga» sāk klāt pelējums (precizēts)
Latvijas Zinātņu akadēmijas telpās atjaunoto koncertzāli "Rīga" sācis klāt pelējums. Par to pārliecinājušies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperti, kuri apsekoja zāli, kas jau astoņus gadus netiek apkurināta un slīgst tumsā. Zāles īpašnieki – Latvijas Zinātņu akadēmija – apgalvo, ka šobrīd strādājot pie zāles tālākas attīstības projekta, tikmēr zāles agrākais nomnieks Juris Millers turpina tiesāšanos ar īpašniekiem par kultūrtelpā ieguldīto līdzekļu atgūšanu.
Vai rakstnieks Vilis Lācis joprojām ir politiskais ierocis jeb ko iesākt ar padomju okupācijas kolab...
Vai rakstnieks Vilis Lācis joprojām ir politiskais ierocis jeb ko iesākt ar padomju okupācijas kolaboranta kapa vietu?
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāts Valdis Gavars (Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība) prognozē, ka jau nākamgad varētu pārvietot Viļa Lāča pieminekli, kas daļēji aizsedz skatu uz Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vietu Meža kapos. Tiesa, Rīgas domes Kapsētu pārvalde norāda, ka šobrīd šajā lietā viss ir nulles punktā, bet rakstnieka ģimenē, kurai būtu jādod atļauja Viļa Lāča pīšļu pārbedīšanai, pagaidām nav vienprātības, vai to vajadzētu pieļaut.
Cenas, transports, valoda – kāpēc teju puse latgaliešu neapmeklē kultūras pasākumus?
Cenas, transports, valoda – kāpēc teju puse latgaliešu neapmeklē kultūras pasākumus?
Pēckovida laikā 46% Latgales iedzīvotāju nav apmeklējuši nevienu kultūras pasākumu. No tiem latgaliešiem, kas devušies uz koncertu, teātri vai cirku, liela daļa apmeklējusi tikai tos pasākumus, kas notikuši pašu pagastā vai pilsētā. Pašiem latgaliešiem grūti pieņemt Kultūras akadēmijas pētījuma datus, bet kā galvenie iemesli, kāpēc gandrīz pusei reģiona iedzīvotāju kultūras patēriņa pētījuma ailēs pretim ir 0, tiek minēta reģiona sociālekonomiskā situācija, sabiedriskā transporta grafiki un valodas barjera.
Vai Stūra māja ir iedzīta «stūrī»? Bažas par slēgšanu neizplēn
Vai Stūra māja ir iedzīta «stūrī»? Bažas par slēgšanu neizplēn
Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība opozīcijā esošās Nacionālās apvienības virzīto likumprojektu uzskatīja par pēdējo iespēju novērst draudošo Stūra mājas ekspozīcijas slēgšanu nākamā gada maijā. Ceturtdien, 30. novembrī, Saeima pēc "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītāja Andra Šuvajeva ierosinājuma noraidīja likumprojektu, ar kuru tiktu garantēta nauda Būvniecības valsts kontroles biroja konstatētās bīstamības novēršanai Stūra mājā, lai tā nebūtu jāslēdz publiskai piekļuvei.
Okupācijas muzejs iesūdzēts tiesā par ekspozīcijas saturu
Okupācijas muzejs iesūdzēts tiesā par ekspozīcijas saturu
Zvērināts advokāts Renārs Briedis iesūdzējis tiesā Okupācijas muzeju, jo uzskata, ka muzeja ekspozīcija satur melus. Briedis pieprasa muzejam arī atmaksāt piecus eiro, ko iztērējis par ieejas biļeti. Okupācijas muzejs Brieža prasību uzskata par absurdu un cer, ka tiesa to neapmierinās. Latvijas Muzeju biedrība domā, ka šis precedents varētu pavērt slūžas prasību gūzmai pret jebkuru autordarba saturu.
Vai sabiedrībai jāzina, kā valsts teātri tērē naudu? Nacionālajā top dārgākais iestudējums tā vēstur...
Vai sabiedrībai jāzina, kā valsts teātri tērē naudu? Nacionālajā top dārgākais iestudējums tā vēsturē
Latvijas Nacionālais teātris cer uz sponsoru palīdzību, lai spētu nodrošināt iepriekšējā teātra direktora Jāņa Vimbas parakstīto līgumu ar ebreju izcelsmes režisoru Dmitriju Krimovu. Izrādes "Pīters Pens. Sindroms" pirmizrāde paredzēta nākamā gada 1. februārī, un neoficiāla informācija liecina, ka iestudējuma izmaksas varētu svārstīties ap 250 tūkstošiem eiro.
Ķengas un draudi virtuālajā vidē ir noziegums, nevis demokrātijas cena
Ķengas un draudi virtuālajā vidē ir noziegums, nevis demokrātijas cena
Robeža starp vārda brīvību un reālu verbālu uzbrukumu, par ko jāsaņem sods, ir ļoti skaidra. Par to pārliecināts zvērināts advokāts Andris Tauriņš, kurš aicina interneta ķengu un draudu upurus neklusēt un vērsties tiesībsargājošās iestādēs. Pētnieki atzīst, ka kara radītais fons palielinājis agresivitāti interneta vidē un valsts pārvaldes institūcijām to nevajadzētu "atstāt pašplūsmā". 
Sākusies komunistu citadeles – Elizabetes ielas 2 ēkas «augšāmcelšana»
Sākusies komunistu citadeles – Elizabetes ielas 2 ēkas «augšāmcelšana»
Žurnāla "Rīgas Laiks" biedrība pulcējusi aktīvistus sociālam eksperimentam, lai atgrieztu dzīvību pamestajā Elizabetes ielas 2 namā. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" šobrīd strādā pie vīzijas, ko iesākt ar bijušo komunistu partijas Centrālkomitejas ēku, kuras uzturēšana bez dzīvības nodokļu maksātājiem izmaksā virs 300 tūkstošiem eiro gadā. Kamēr īpašuma pārvaldītāji grib Elizabetes ielā 2 ietilpināt trīs ministrijas, eksperimentā iesaistītajiem māksliniekiem un domātājiem ir savs redzējums par telpas izmantošanu, kas dotu "kopēju labumu" visai valstij.
Kultūršoks: Vietējie režisori zaudē skatuves par labu ārzemniekiem
Kultūršoks: Vietējie režisori zaudē skatuves par labu ārzemniekiem
Dailes teātris iet Nacionālās operas pēdās, un jaunās sezonas plānos ir tikai trīs vietējo režisoru jauniestudējumi. Teātra direktors Juris Žagars apgalvo, ka viņam nav svarīgi, kāda režisoram ir tautība vai pilsonība, galvenais, ko viņš spēj izdarīt. Teātra pasaule ir atvērta viesrežisoru importam, taču nozares eksperti aicina uz teātru skatuvēm uzturēt līdzsvaru, lai pārāk liela aizraušanās ar ārzemju režisoru aicināšanu neietekmētu vietējo mākslinieku profesionālo attīstību.
Vai aktierim jākļūst par «sezonālu darbinieku»? Argumenti par un pret
Vai aktierim jākļūst par «sezonālu darbinieku»? Argumenti par un pret
Latvijas Teātra darbinieku savienība aicina Kultūras ministriju sākt darbu pie jauna teātra likuma, kurā būtu paredzētas tiesības ar aktieriem slēgt terminētus darba līgumus. Dailes teātra direktora Jura Žagara iniciatīvai par terminētajiem darba līgumiem ir atbalsts teātru vadītāju vidū, bet atšķirīgi ir redzējumi, cik ilgam jābūt terminētam darba līgumam un cik reizes pieļaujami pagarinājumi, līdz tas kļūst par beztermiņa līgumu.
Šveices puse noliedz runas par Raiņa un Aspazijas ekspozīcijas slēgšanu Kastaņolā
Šveices puse noliedz runas par Raiņa un Aspazijas ekspozīcijas slēgšanu Kastaņolā
Raiņa un Aspazijas pētnieki noraizējušies par abu dzejnieku piemiņas ekspozīcijas nākotni Kastaņolā. Atbildīgie funkcionāri nenoliedz iespēju, ka 2025. gadā piemiņas istaba Rainim un Aspazijai Lugāno tiks slēgta, bet tajā nesaskata lielas problēmas, jo zaudēto vietu varot aizstāt ar virtuālo piedāvājumu. Šveices puse LTV raidījumam "Kultūršoks" apgalvo, ka plāna slēgt ekspozīciju nav, radot jautājumus, vai slēgšanu par labāko risinājumu nav izvēlējusies Latvijas puse.
Jaunā ministre sola kultūrai labāku dzīvi un laikmetīgumu; eksperti cer – nesāks no baltas lapas
Jaunā ministre sola kultūrai labāku dzīvi un laikmetīgumu; eksperti cer – nesāks no baltas lapas
Šodien amatā apstiprinātā jaunā kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") sola kultūras darbiniekiem labāku dzīvi un nozarē ienest laikmetīguma dimensiju. Tikmēr "Kultūršoka" uzrunātie eksperti cer, ka jaunā ministre negrasās sākt savu darbu no baltas lapas un līdz šim iesākto projektu virzība, tostarp koncertzāles celtniecība Kongresu namā, netiks apturēta.
Kaislības ap Ogres muzeju Kaligulas gaumē – vai muzeju var vadīt jebkurš?
Kaislības ap Ogres muzeju Kaligulas gaumē – vai muzeju var vadīt jebkurš?
Jaunā Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Ilze Zariņa grib popularizēt Ogri un glabāt pagātnes liecības nākotnei. To viņa atklāja savā pirmajā darba dienā, sniedzot interviju LTV raidījumam "Kultūršoks". Lai gan Ilzei Zariņai nebija konkursa nolikumā pieprasītās triju gadu pieredzes muzeju darbā, pašvaldība uz jauno muzeja direktori liek lielas cerības. Muzeju nozare joprojām ir aizvainota par Ogres pašvaldības lēmumu uzticēt Ogres kultūrvēsturiskā mantojuma vākšanu un glabāšanu cilvēkam, kura profesionālā dzīve ar to līdz šim nav bijusi saistīta, kā arī par Ilzes Zariņas lēmumu neierasties uz Muzeju padomes sēdi, lai iepazītos ar saviem jaunajiem kolēģiem.
Dailes teātris grib Mūzikas akadēmijā gatavot dziedošos aktierus visiem teātriem
Dailes teātris grib Mūzikas akadēmijā gatavot dziedošos aktierus visiem teātriem
Reaģējot uz pārmetumiem par aktieru pārvilināšanu uz Dailes teātri, teātra direktors Juris Žagars paziņojis, ka vēl šogad plāno noorganizēt aktieru kursu ar muzikālās izglītības specializāciju Mūzikas akadēmijā. Teātru vadītāju savstarpējie pārmetumi par četru aktieru pāriešanu uz Daili nonākuši līdz Kultūras ministrijas apspriežu galdam. Ministrija sola domāt, kā aktierus noturēt reģionālajos teātros, bet, kā sakārtot jauno aktieru – studentu attiecības ar teātriem, kas ieguldījuši laiku un līdzekļus viņu izaugsmē, skolotājiem būs jādomā pašiem.
Cik droši būs Deju svētki blakus būvlaukumam?
Cik droši būs Deju svētki blakus būvlaukumam?
Vieglatlētikas manēžas būvdarbi Daugavas stadiona teritorijā netiks pārtraukti Deju svētku laikā. Lai gan svētku rīkotāji ar būvniekiem ir panākuši kompromisu par drošu līdzāspastāvēšanu, dejotāju plūsmu pareiza virzīšana arvien blīvāk apbūvētajā teritorijā kļuvusi par deju virsvadītāju galveno rūpi. Tiek pat pieļauts, ka šovasar aizvadīsim pēdējos Deju svētkus Daugavas stadionā.
Nesabojāt dziesmu svētkus sastrēgumā. Meklē risinājumus, lai cilvēki auto atstātu mājās
Nesabojāt dziesmu svētkus sastrēgumā. Meklē risinājumus, lai cilvēki auto atstātu mājās
Lai izvairītos no tā, ka dziesmu un deju svētku dalībniekiem Rīgas ceļu remontdarbu dēļ puse mēģinājumu laika jāpavada sastrēgumos, svētku rīkotāji dalībniekus un Rīgas iedzīvotājus svētku nedēļas laikā aicina izmantot tikai sabiedrisko transportu. Lai gan daļa remontdarbu svētku norišu vietās uz laiku tiks apturēti, celtniecība netiks pārtraukta  pašā  "Daugavas" stadionā, apgrūtinot deju svētku dalībnieku kustību mēģinājumos, un, iespējams, ietekmēs arī koncertus.
Ogrē mākslinieku «melnais saraksts»? No svētku programmas izņem mūziķi, kas kritizējis Helmani
Ogrē mākslinieku «melnais saraksts»? No svētku programmas izņem mūziķi, kas kritizējis Helmani
Ogres pašvaldība atteikusi iepriekš sarunātu koncertu ar vijolnieka Raimonda Meldera piedalīšanos. Atteikuma vēstulē kā iemesls minēts Ogrē dzīvojošā mūziķa iekļūšana pašvaldības "melnajā sarakstā". Lai gan tagad Ogres Kultūras centra vadība to sauc par komunikācijas kļūdu un min citus iemeslus, kāpēc plānotais koncerts atcelts, Pašnodarbināto mūziķu biedrība uzskata, ka šis incidents ir vērtējams kā cenzūra un to ne Ministru prezidents, ne kultūras ministrs vairs nedrīkst ignorēt.
Dievturu laulībām likumīgs spēks? Pēc senču tradīcijām kāzas rīkot varētu jau šogad
Dievturu laulībām likumīgs spēks? Pēc senču tradīcijām kāzas rīkot varētu jau šogad
Latviskās dzīvesziņas sargātāji sākuši cīņu, lai arī dievturi tiktu iekļauti to tradicionālo konfesiju sarakstā, kurām ir juridiskas tiesības laulāt. Lai gan pirmās brīvvalsts laikā dievturiem šādas tiesības netika dotas, gadsimta nogrieznis ir mainījis likumdevēju izpratni par neopagānismu. Paredzams, ka atbilstoši Civillikuma grozījumi tiks pieņemti līdz rudenim, un tie jaunie pāri, kas grib rīkot kāzas vai vedības, ievērojot senču tradīcijas, varēs pirms vai pēc tam vairs nedoties uz Dzimtsarakstu nodaļu.
Izliekamies par tiem, kas neesam? Latvijas reklamētāji tūristus grib iekārdināt ar mūsu virtuvi
Izliekamies par tiem, kas neesam? Latvijas reklamētāji tūristus grib iekārdināt ar mūsu virtuvi
Latvija vairs netiek reklamēta kā zeme, kas dzied. Tagad priekšplānā līdz ar neskarto dabu likta latviešu virtuve, kas, atsaucoties uz britu šefpavāru Džeimiju Oliveru, esot "neatklātais Eiropas dārgakmens". Kamēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) apgalvo, ka tūrisma tematiskie vēstījumi tiek veidoti sadarbībā ar nozari un balstoties uz pētījumiem, LTV raidījuma "Kultūršoks" uzrunātajiem ekspertiem ir grūti saprast jaunās vēsmas Latvijas pozicionēšanā ārvalstu tūristu acīs. Dzīvesstila žurnāliste Una Meistere uzskata, ka "izliekamies par tiem, kas neesam".
Pekausis pārceļas uz noliktavu. Kā krievu valodas un kultūras ierobežošana Latvijā ietekmēs patēriņu...
Pekausis pārceļas uz noliktavu. Kā krievu valodas un kultūras ierobežošana Latvijā ietekmēs patēriņu?
Latvijas Leļļu teātris sācis revidēt savu piedāvāto izrāžu ideoloģisko vēstījumus. Uz neatgriešanos no repertuāra jau izņemta izrāde par Genu un Pekausi, jo Krievija abus filmu varoņus izmanto kara propagandai. Tuvākajos mēnešos no Leļļu teātra izrādēm pazudīs arī krievu valoda. Līdzīgs liktenis gaida krievu valodā titrētās filmas kino. Tomēr kino industrija negrasās ar vieglu roku zaudēt savu auditoriju un pieprasa trīs gadu pārejas laiku.   

Vairāk

Svarīgākais šobrīd