Kristīne Želve

režisore, LTV kultūras redaktore

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Ārpus ētera
Kristīne Želve: Virtuves sarunas par Eiropas pašnāvību
Kristīne Želve: Virtuves sarunas par Eiropas pašnāvību

Atvainojiet, bet es sākšu tāpat kā Svens Kuzmins savā publikācijā interneta žurnālā Satori – šī nebūs recenzija ne par Mišela Velbeka romānu “Pakļaušanās”, ne par romāna uzvedumu Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) Alvja Hermaņa režijā, tulkojumā, dramatizējumā un skatuves iekārtojumā. Jo, pirmkārt, redzēju izrādes ģenerālmēģinājumu, kas liedz man uzmesties par tās recenzenti, plus vēl – es patiesi uzskatu, ka recenzijas jāraksta nozares profesionāļiem ar attiecīgu izglītību un specializāciju. Pārējais lai paliek tādiem žanriem kā esejas, publicistika vai skolēnu iecienītajām “pārdomām”.

Kristīne Želve: Es esmu šeit. Berlīne
Kristīne Želve: Es esmu šeit. Berlīne

Es esmu šeit. Berlīnē, 66. starptautiskajā Berlīnes kinofestivālā. No rīta šķiet, ka reizē ar lidmašīnu te nolaidies arī drēgnais Rīgas smidzeklis kopā ar tikpat pelēkām domām, kas arvien biežāk maļas manā galvā - par pēdējā laika nejēdzīgajām diskusijām, tikumības ieskaitot; par pārprastajām “tradiconālajām vērtībām”, kas kā dažādu formu mimikrijas var uzbrukt visnegaidītākajās vietās un situācijās, uzbrukt skolotājam, dzejolim, raidījumam, visam, kas kāpj pāri personīgās saprašanas uzceltajam aplociņam; par agresijas vilni, kas neplok ne lūdzams, tieši pretēji, veļas pāri TV vai datora ekrāna rāmim ar tādu jaudu, ka gribas to ar joni cirst ciet; par drēgno, pelēko miglu, kas negrib un negrib atkāpties, un globālo turbulenci, kas, mums nespējot noteikt ne vēja virzienu, ne rītdienas laika prognozi, krietni šūpo un pluina sev līdzi arī Latvijas koku zarus.

Kristīne Želve: Sava laika notikumu un cilvēku pieminekļi
Kristīne Želve: Sava laika notikumu un cilvēku pieminekļi

Arvien plašumā un arī skaļumā vēršas diskusija par Latvijas Okupācijas muzeja plānoto piebūvi - balto Nākotnes māju un memoriālu represētajiem. (Memoriāls, kura izmaksas sastāda daļu no valdības pagājušajā vasarā piešķirtajiem 7,4 miljoniem eiro šim projektam, ir atsevišķs apjoms gan fiziski, gan citu autoru veidots, un vēl tā pa īstam nav nokļuvis diskusiju krustugunīs).

Kristīne Želve: «Oskaru» piezīmes - joki un vēstījumi
Kristīne Želve: «Oskaru» piezīmes - joki un vēstījumi

Īstenībā gatavojos uzrakstīt par Rīgas kinoteātru repertuāra spilgtākajiem iespaidiem, kas pēc „Berlināles” palīdz neļauties astēniskajam sindromam, proti, – Ksavjē Dolana "Māmiņu" (Mommy), bet pa vidu pagadījās "Oskari ". Tiesa, uzvarētāju apspriešana šobrīd jau arī šķiet so yesterday, jo vairums "Oskaru" nominantu jau gari un plaši aprakstīti, bet par saņēmējiem kopsavilkums ir īss – "nu to jau mēs gaidījām, un tas ir tīri OK". 

Kristīne Želve: Berlīnes pieraksti V
Kristīne Želve: Berlīnes pieraksti V

Ir interesanti lasīt, kā Berlināles žurnālisti un kinokritiķi vērtē un recenzē filmas, cik dažādas ir uztveres. Katru dienu Preses centrā ir jauni “Screen Daily”, “Hollywood Reporter” un “Variety” numuri. Eiropas un Amerikas kritiķi nebūt nav maigas un smalkjūtīgas būtnes, ja tava filma ir saņēmusi trīs “zvaigznes”, vari justies gandarīts. Piemēram, manis jau aprakstītā klasiķa Terensa Malika filmai “Knight of Cups” pāris kritiķu vēsi atļāvušies iešķiebt vienu vienīgu “polārzvaigzni”.

Kristīne Želve: Berlīnes pieraksti IV
Kristīne Želve: Berlīnes pieraksti IV

Ceturtā diena Berlinālē izvēršas nedaudz skumja. No rīta preses seansā Alekseja Germana jaunākā filma "Zem elektriskiem mākoņiem".

Kristīne Želve: Berlīnes pieraksti III
Kristīne Želve: Berlīnes pieraksti III

Uz trešās dienas Berlināles konkursa skates preses seansiem, godīgi sakot, dodos bez īpaša entuziasma un saviļņojošām gaidu trīsām – ir deviņi no rīta, rādīs divas ne īpaši skaļi promotētas filmas, kuru režisori nav ne klasiķi, ne starptautiskas zvaigznes vai vismaz skandālisti – lai gan vācu filmas režisors Andreass Drēzdens (Andreas Dresden) ir daudzu Eiropas kino balvu nominants un laureāts.

Kristīne Želve: Berlīnes pieraksti II
Kristīne Želve: Berlīnes pieraksti II

Otrās dienas centrālais notikums solās būt "dzīvā klasiķa" Terensa Malika  (Terrence Malick) filmas "Knight of Cups" pirmizrāde. Drūzmējoties pie "Berlinale Palast" ieejas, kāds žurnālists nosmej: "The most awaited film of the festival." ("Visvairāk gaidītā festivāla filma").

Kristīne Želve: Berlīnes pieraksti I
Kristīne Želve: Berlīnes pieraksti I

Draugi un kolēģi, beidzot, beidzot man ir izdevies atrast dažas brīvas stundas starp diviem seansiem un brīvu vietiņu pie elektrības rozetes manam datoram „Berlinale Palast” preses zonā, kur bez mitas klab visdažādāko zīmolu klēpjdatoru, planšetu un pat aifonu klaviatūras un fonā murd valodu Bābele.

Kristīne Želve: Caur sāpēm un naidu
Kristīne Želve: Caur sāpēm un naidu

Plēsušies un ņēmušies ap Dziesmu svētkiem latvieši esot vienmēr – jau Benjamiņa kundze esot satraukusies, vai tikšot pie smalka ielūguma uz Dziedāšanas svētkiem goda vietā un tuvu skatuvei, kur sevi parādīt un uz citiem paskatīties. Nemaz nerunājot par padomju nomenklatūras ziedu laikos lekni sazēlušo blatu, ielūgumu un citu privilēģiju dāsnu dalīšanu „gan Pašam, gan Sašam” – gan „vajadzīgiem cilvēkiem”, gan „nabaga radiniekiem”, kam tad nu vajadzēja būt īpaši pateicīgiem un lojāliem pret saviem labvēļiem.

Kristīne Želve: Februāris – karnevālu un kinofestivālu mēnesis
Kristīne Želve: Februāris – karnevālu un kinofestivālu mēnesis

Šī sleja top otrdienas vakarā, tādā kā starpstāvoklī – tikko ir beigusies 100 g kultūras studijas saruna ar Aīdu Rancāni un Arti Sveci par februāri – maskošanās un karnevālu mēnesi - un tiek kravāta soma, lai rīt dotos uz Berlīnes 63. starptautisko kinofestivālu. 

Vairāk

Svarīgākais šobrīd