Greizsirdība un kaislība attiecībās var būt ļoti postoša, jo bieži noved pie otra personīgās dzīves piesavināšanās un ierobežošanas. Patoloģiska greizsirdība ir vardarbība pret otru cilvēku un arī pašam pret sevi, tāpēc ir jāmeklē tās cēloņi un tie jārisina, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" pauda ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.
Autora ziņas
Automātiskās negatīvās domas par sevi vai apkārtējo vidi rodas no negatīvām pamata pārliecībām. Ja ģimenē vai skolā iemācāmies, ka neesam pietiekami labi, tas var sekot līdzi pat visu atlikušo mūžu. Par laimi, pamata pārliecības var mainīt, bet par negatīvajām domām svarīgi atcerēties – tās ir tikai domas, nevis fakti, kas jāņem vērā, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" pauda Latvijas Universitātes asociētā profesore, psiholoģijas doktore un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Bite.
Draudzība un draudzēšanās ir svarīga ne tikai bērnībā, kad mācāmies socializēties, komunicēt un izprast viens otru, bet arī pieaugušā vecumā. Ja cilvēkam nav neviena drauga, viņš neizbēgami jūtas vientuļš, un tas var atstāt ietekmi uz psihisko veselību un labklājību kopumā, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda klīniskā psiholoģe Ieva Melne.
Ir daudz faktoru, kas tiek izmantoti reklāmās, lai pārliecinātu cilvēkus kaut ko iegādāties. Vieni no biežākajiem ir atpazīstamība, pievilcība, seksapīls un statuss. Vēsturiski sekot līderim un piederēt konkrētai grupai ir bijis daudz svarīgāk, nekā kritiski izvērtēt visu, kas tiek piedāvāts, un šis evolucionārais faktors mēdz darboties joprojām, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja medicīnas zinātņu doktors, docents, ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns.
Kognitīvie procesi ir izziņas procesi – veids, kā izzinām, uztveram un saprotam pasauli. Atkarībā no spējām koncentrēt uzmanību, izmantot maņas, kā arī analizēt līdzšinējo pieredzi un atmiņas katrs domājam un uztveram apkārtnotiekošo citādāk. Kognitīvās spējas iespējams uztrenēt, piemēram, nodarbojoties ar fizisku, intensīvu slodzi, taču ne viss ir tik vienkārši. Par kognitīvajiem procesiem un to pilnveidošanu Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste, sertificēta klīniskā psiholoģe Baibai Blomniece-Jurāne.
Attiecību veidošana nav vienkāršs process. Ja bieži nākas piedzīvot neveiksmes, iespējams, cilvēks neapzināti atkārto savu vecāku kļūdas. Attiecību veidošana ir jāmācās. Jāmācās atpazīt, saprast, izvērtēt otru cilvēku, jāmācās saprast pašam sevi. Līdz ar to jo ilgāks iepazīšanās laiks, jo labāk, bet taureņi vēderā vien nav labs kritērijs, pēc kā izvēlēties partneri, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" pauda ārsts-psihoterapeits Andris Veselovskis.
Robežas katram cilvēkam veidojas jau agrā bērnībā un lielākoties tiek iemācītas ģimenē, tāpēc katram var būt atšķirīgi uzskati par to, kas ir pieņemams, bet kas nav. Atšķirīgas robežas ir laba augsne konfliktiem, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi runāt par to, kas katram attiecībās ir, bet kas nav pieņemams. Tas attiecas gan uz ģimenes, gan darba vidi, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda sertificēta mediatore, mediatoru izglītības kursu lektore un trenere un sistēmiskā ģimenes un pāru terapeite Lelde Kāpiņa.
Jau izsenis zināms, ka dabai, it sevišķi mežam, ir nomierinošs un enerģiju atjaunojošs efekts. Mūsdienu zinātne atgriezusies pie šīm zināšanām, pielietojot tās meža terapijā. Tas ir terapijas veids, kurā cilvēks ar speciālista palīdzību pilnībā ļaujas meža videi un ietekmei, tā palīdzot sev pārvarēt kādas grūtības un stresu, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda klīniskā psiholoģe, meža terapijas praktiķe Inga Dreimane.
Visi lielie izvirzītie mērķi un apņemšanās, ja tos balsta tikai gribasspēks, ilgtermiņā cietīs neveiksmi, jo gribasspēks ar laiku vienkārši mēdz izzust un tā noteikti nepietiks visam gadam. Tāpēc ir jāveido ieradumi, kurus gluži automātiski turpināt arī tad, kad gribasspēks ir izsīcis, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" pauda kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, supervizore Agnese Orupe.
Miega bads būtiski ietekmē smadzeņu darbību – zūd koncentrēšanās spējas, parādās grūtības domāt, domāšana kļūst lēnāka, cilvēks kļūst aizmāršīgs. Produktivitāte, radošums, idejas un plānošana – tas viss cieš, ja cilvēks sāk ekonomēt laiku uz miega rēķina, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" skaidroja psihiatre Natālija Bērziņa, norādot – tas ir mīts, ka cilvēki var sevi iemācīt gulēt mazāk par nepieciešamajām septiņām stundām; patiesībā šādi cilvēki sevi pieradina pie miega trūkuma negatīvajām sekām.
Apzinātība ir spēja redzēt un koncentrēt savu uzmanību uz to, kas notiek šeit un tagad, nevis klejot domās nākotnē vai pagātnē. Tā ir arī spēja izvēlēties, kam šajā brīdī veltīt uzmanību, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja apzinātības prakses skolotāja, shēmu terapijas un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ilona Krone.
Bērniem, kas piedzīvojuši dzimumnoziegumus, bieži vien pietrūkst zināšanu par savu ķermeni un par robežām, kuras citi nedrīkst pārkāpt. Vecāku uzdevums ir runāt ar saviem bērniem un izglītot viņus seksuālās uzvedības jomā, jo zinošs bērns ir arī pasargāts bērns, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda psiholoģijas doktore, lektore, supervizore Diāna Zande un centra drošai bērnībai "Dardedze" valdes locekle Laila Balode.
Par to, cik vērtīga bērnam ir ticēšana Ziemassvētku vecītim, zinātnieki vēl strīdas, jo tam ir dažādi plusi un mīnusi. No vienas puses, mīti attīsta bērnu iztēli un radošo domāšanu, no otras, agrāk vai vēlāk bērns sapratīs, ka vecāki viņam ir ilgstoši melojuši, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja ārsts psihiatrs, psihoterapeits, medicīnas doktors, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.
Darbs ar cilvēkiem ir viens no izdegšanas riskiem, jo tas liek vadīt emocijas – gan savas, gan nereti citu, un tas paņem lielus iekšējos resursus. Ja resursi netiek atjaunoti, ja nav iespēju no darba atgūties, tad nereti sākas ceļš uz izdegšanu, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" atzina psiholoģijas doktore Marija Ābeltiņa.
Bieži vien attiecību sākumā nepamanām atšķirības, kas vēlāk kopdzīvē izrādās būtiskas. Atšķirties var gan uzskati, gan vēlmes, gan temperaments. Adekvāts risinājums būtu iepazīt un pieņemt šīs atšķirības un raudzīties uz tām kā uz ieguvumu un papildinājumu, nevis šķērsli, lai būtu kopā, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" vērtēja ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.
Informatīvais stress rodas no uztveramās informācijas pārslodzes. Šobrīd, kad ikdienā jau ilgstoši saskaramies ar negatīvas un biedējošas informācijas lavīnu, tas mūs ietekmē pastiprināti. Lai izvairītos no hroniska stresa simptomiem, jāierobežo informācijas plūsma, ko saņemam, īpaši – vizuālās informācijas, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" skaidroja sertificēta klīniskā un konsultatīvā psiholoģe Marina Brice.
Daudziem cilvēkiem iekšējās sajūtas saka priekšā, ka ir nepieciešamas kāda veida pārmaiņas, taču, lai tās īstenotu, trūkst motivācijas. Lai kaut ko mainītu, svarīgi saprast, kāpēc es to gribu mainīt. Atbildē uz šo jautājumu iespējams rast īsto motivāciju, pie kuras pieturēties, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" skaidroja klīniskā psiholoģe Ieva Melne.
Viens no depresijas psiholoģiskajiem cēloņiem ir sevis pazaudēšana. Ja cilvēks mācās tikai tāpēc, ka jāmācās, ja izvēlas prestižu profesiju tikai atalgojuma dēļ, ja neņem vērā savas patiesās intereses, domas un jūtas, ir liela iespēja kādā brīdī attapties – es neesmu laimīgs. Cilvēkiem jau no bērnības būtu jāmācās just un izpaust savas patiesās emocijas un vēlmes, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda ārsts psihoterapeits Andris Veselovskis.
Jau 13 gadus Latvijā darbojas mentoru programma, kas sniedz atbalstu tiem jauniešiem vecumā no 12 līdz 21 gadam, kuri aug bez vecākiem. Tas ir īpaši izaicinošs vecuma posms, kad jauniešiem nepieciešamas uzticamas un drošas attiecības ar kādu pieaugušo. Šī programma ir par pieņemšanu un uzklausīšanu, nevis pāraudzināšanu, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja "Mentor Latvia" izpilddirektore Edīte Zvirbule un psiholoģe Liene Bērziņa.
Diemžēl joprojām cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem bieži vien tiek uzskatīti par draudu sabiedrībai. Šis stereotips traucē radīt iekļaujošu vidi, kurā cilvēki ar garīga rakstura problēmām ar zināmu atbalstu varētu būt uzcītīgi un atbildīgi darbinieki, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" norādīja biedrības "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"" specializētās darbnīcas "RB Radošā telpa" vadītāja, sociālā darbiniece Margita Erele un apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis.
Mūsdienās vecuma formulējums sabiedrībā mainās – cilvēki ne tikai dodas vēlāk pensijā, bet arī vairāk rūpējas par savu vizuālo tēlu, cenšoties izskatīties jauneklīgāk. No vienas puses, mūsdienās ir vairāk iespēju mainīt savu dzīvi un baudīt to jebkurā vecumā, no otras – eidžisma dēļ cilvēki tāpat baidās kļūt veci, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja ārste psihoterapeite Maija Kārkliņa un topošā deju un kustību terapeite Diāna Semerova.
"Ir daudz nianšu, no kurām būtu iespēja izbēgt, ja mēs konsultētos ar kādu, nemēģinātu būt paši gudrākie, bet gan parunātu un praktiski paskatītos, kā cilvēks izmanto mūsu telpas," kultūras objektu pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem Latvijas Radio 1 raidījumā "Kā labāk dzīvot" komentēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" politikas koordinatore un vides pieejamības eksperte Iveta Neimane.
Ilgstošu un stabilu attiecību atslēga ir emocionālā intimitāte, taču arī seksuālā intimitāte ir komponente, kas attiecībās ir svarīga. Nepateiktas lietas, līdz galam neizrunātas vai noklusētas sāpes agri vien var izpausties seksuālajā jomā, pārim zaudējot intīmo tuvību, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" skaidroja ārsts–psihoterapeits Andris Veselovskis un psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste, supervizore Inese Putniece.
Par pašsabotāžu dēvē rīcību, kad cilvēks vēlas ko vienu, bet, baidoties no neizdošanās vai atraidījuma, dara pretējo. Tā var izpausties gan karjerā, gan attiecībās un var novest pie pārmērīgas vielu lietošanas un pat paškaitējuma, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja ārste rezidente, psihoterapeite Aleksandra Gromova.
Dusmas, tāpat kā jebkuras citas emocijas, ir vajadzīgas un labas, tās daudz pasaka par mums pašiem. Vienlaikus dusmas var būt bīstamas, ja neprotam tās pareizi regulēt, nosaukt vārdā, apzināties to intensitāti un pārstrādāt, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" skaidroja psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste, supervizore un psiholoģe Benita Griškeviča.
Emocionālā inteliģence nozīmē ne tikai mācēt atpazīt savas emocijas un nosaukt tās, bet arī prast atpazīt tās citos un attiecīgi reaģēt. Emocionālā inteliģence tiek apgūta jau agrā bērnībā, bērnam pārņemot šīs prasmes no vecākiem, taču arī skolā un vēlāk dzīvē to var piekoriģēt, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja ārsts psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.
Spēju izjust laimi ietekmē gan mūsu gēni un personības iezīmes, gan apstākļi, bet pats galvenais – pašu domāšana, jo laimes izjūta galvenokārt veidojas no cilvēku attieksmes pret notiekošo, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" sprieda klīniskā psiholoģe Zane Gulbe un apzinātības praktiķis Ansis Jurģis Stabingis.
Daudziem piedošana saistās ar samierināšanos vai padošanos, taču patiesībā tas nozīmē atlaist un atbrīvoties no negatīvām emocijām, kas ilgtermiņā var nodarīt kaitējumu sev pašam – savai emocionālajai un fiziskajai veselībai, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" skaidroja kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste, docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Lietišķās farmācijas katedrā Ieva Salmane-Kuļikovska.
Vardarbība starp intīmajiem partneriem bieži vien no dažādu institūciju puses tiek attaisnota, un pat tad, kad sieviete meklē palīdzību, institūcijas kavējas pieņemt stingrus mērus pret varmāku, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja centra "Marta" valdes locekle un direktore Iluta Lāce. Sabiedrībā kopumā vardarbība tiek pārlieku pieciesta, piekrita centra drošai bērnībai "Dardedze" valdes locekle Laila Balode.
Lampu drudzis jeb satraukums pirms publiskas uzstāšanas pavisam nepazūd lielākoties nekad, taču to ir iespējams kontrolēt, atrodot paņēmienus, kas palīdz nomierināties. Tā var būt gan katastrofu scenāriju izspēlēšana galvā, gan pasākuma vizualizēšana pirms tā, gan meditācija vai joga, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" ieteica klīniskā psiholoģe Ieva Melne.
Šķiršanās neizbēgami uzglūn visām attiecībām. Dažiem izdodas grūtības pārvarēt, ieguldot darbu un piedodot pāri darījumus, bet citi kāpj uz viena un tā paša grābekļa atkal un atkal. Ja šķiršanās un salabšana kļūst par regulāru praksi, attiecības nopietni jāizvērtē. "Reizēm šķiršanās ir labākais risinājums, nekā ņemties 30 gadu garumā un cerēt uz kaut ko – nezin ko," Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" vērtēja ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.
Diemžēl bieži vien cilvēki ir daudz vientuļāki, nekā patiesībā vēlētos būt, jo nespēj veidot veselīgas un tuvas attiecības ar apkārtējiem. Tam, protams, var būt dažādi iemesli, taču bieži tās ir jau agrā bērnībā izveidotās pārliecības par sevi, pasauli un cilvēkiem sev apkārt, kas traucē uzticēties citiem un iemantot tuvus draugus, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" vērtēja kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe.