Sestdiena, 20. aprīlis

Vārda dienas: Mirta, Ziedīte

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +6 °C, D/DA vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Kitija Balcare

LSM.lv autore

Apskatīt autora rakstus: Latviski Krieviski

Autora ziņas
Aizlūgums par cilvēcību. Performances «Klusums krīt» recenzija
Aizlūgums par cilvēcību. Performances «Klusums krīt» recenzija
Performance "Klusums krīt", kuras sastāvdaļa neatņemami ir nāves klusums, ir kolektīva, nejauša pūļa veikta atmiņu kartēšana Cēsu apkaimē, no jauna ar cilvēcīgu cieņu tajā ierakstot putekļiem klātus vārdus un iezīmējot sāpju ceļu maršrutu. Audiovizuālo performanci ar virtuālu kori un ar brīvprātīgo cēsnieku līdzdalību "Klusums krīt" veidojuši vizuālie mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo un komponists Krists Auznieks, un tā ir pieteikta kā lūgšana par mirušajiem un veltījums holokaustā nogalinātajiem Cēsu ebrejiem.
Mēs – Hījumā salas vasarnieki. Vasarā ar bērniem uz Igauniju
Mēs – Hījumā salas vasarnieki. Vasarā ar bērniem uz Igauniju
Lai piedzīvotu ceļojumu, ne vienmēr ir jādodas uz tālām zemēm.  Kaimiņzeme Igaunija ir tuvs un ērti sasniedzams galamērķis ģimenēm ar bērniem, lai kopīgi pavadāmo laiku piepildītu gan ar izklaidējošām, gan ar izglītojošām aktivitātēm.
Hāpsalas mežģīnes un pasakas. Vasarā ar bērniem uz Igauniju
Hāpsalas mežģīnes un pasakas. Vasarā ar bērniem uz Igauniju
Lai piedzīvotu ceļojumu, ne vienmēr ir jādodas uz tālām zemēm.  Kaimiņzeme Igaunija ir tuvs un ērti sasniedzams galamērķis ģimenēm ar bērniem, lai kopīgi pavadāmo laiku piepildītu gan ar izklaidējošām, gan ar izglītojošām aktivitātēm. Hāpsala ieved pazīstamu grāmatu varoņu pasaulē, ved pastaigā pa kūrortpilsētas promenādi un aicina uz greznu peronu, no kura kursē vairs tikai ripojoša koka lokomotīve pilsētas ielās.
Sadzīvotmāksla. Piezīmes no Valmieras vasaras teātra festivāla 1. dienas
Sadzīvotmāksla. Piezīmes no Valmieras vasaras teātra festivāla 1. dienas
Ceturtdien, 4. augustā, sācies un līdz svētdienas, 7. augusta, vakaram turpinās Valmieras vasaras teātra festivāls, kura 2022. gada tēma ir “Brīvdomība”, aicinot ikvienu palūkoties ārpus saviem ierastajiem briļļu rāmjiem vai paraudzīties uz pasauli caur kāda cita brillēm. 
Pērnavas pieturpunkti ģimenes vasaras ceļojumam uz Igauniju. Iesaka trīs bērnu mamma
Pērnavas pieturpunkti ģimenes vasaras ceļojumam uz Igauniju. Iesaka trīs bērnu mamma
Lai piedzīvotu ceļojumu, ne vienmēr ir jādodas uz tālām zemēm.  Kaimiņzemes Igaunijas rietumu puse ir tuvs un ērti sasniedzams galamērķis ģimenēm ar bērniem, lai kopīgi pavadāmo laiku piepildītu gan ar izklaidējošām, gan ar izglītojošām aktivitātēm. Pirmā pieturvieta jūlija vidū ir Igaunijas vasaras "galvaspilsēta" Pērnava, kur vienuviet satiekas pilsēta ar dabu, pasakas ar īstenību un vēsturiskais ar laikmetīgo.
Karnevāls kapos. Liepājas teātra izrādes «Grimmi» recenzija
Karnevāls kapos. Liepājas teātra izrādes «Grimmi» recenzija
Kuru iemeslu jūs nosauktu, ja Nāve, svārstoties modināt vai tomēr atstāt mūžīgā miegā Sniegbaltīti, jums to vaicātu? Tieši to režisora Elmāra Seņkova distopiskā uzveduma "Grimmi" Teicējs nogurušā balsī jautā, raugoties pāri Kapu orķestra bedrei acīs skatītājiem Liepājas teātra zālē. Stāstīt par absurdu režisors ar savu spēlēties gatavo komandu koprades ceļā izvēlas caur absurdu, atstājot skatītājam solījumu. Solījums ir bērni, kuri izaug caur pasakām. 
Nesatikšanās. Daugavpils teātra izrādes «Dzīve uz ledusskapja durvīm» recenzija
Nesatikšanās. Daugavpils teātra izrādes «Dzīve uz ledusskapja durvīm» recenzija
Māra Korsieša mazās formas iestudējums "Dzīve uz ledusskapja durvīm" Daugavpils teātrī ir pieaugšanas stāsts, kuru caurstrāvo attālinātās komunikācijas aukstums un kuru skaudri paātrina mātes pēkšņā aiziešana no dzīves. Izrāde kā jauniešiem, tā pieaugušajiem kalpo kā sūrs atgādinājums, ka šis laiks ir vienīgais laiks, kas dots.
Rekviēms cilvēcībai. JRT izrādes «Sliktie ceļi» recenzija
Rekviēms cilvēcībai. JRT izrādes «Sliktie ceļi» recenzija
Režisores Kristīnes Krūzes iestudējums "Sliktie ceļi" Jaunajā Rīgas teātrī izskan kā daudzbalsīga sēru mesa, pieminot karā bojā ejošo cilvēcību. Izrāde sešu dokumentālu stāstu garumā ne vien atklāj kara izdreijātu emocionālu tukšumu, bet vienlaikus norāda, ka cilvēcībai nav ne tautības, ne robežu. 
Saviļņojums. Mini operas «Babītes baobabs» apskats
Saviļņojums. Mini operas «Babītes baobabs» apskats
Mini opera "Babītes baobabs" ir jaunradīta mūslaiku zaļā teiksma, kas vēsta par mīlestības izcelšanos. Auglīgi sadarbojoties skatuves mākslas profesionāļiem, tapis svaigs kora mūzikas izteiksmes veids, kur Babītes jauktais koris "Maska" ar balsu un kustību mijiedarbību izstāsta dramaturģiski maigu stāstu. Par to, kā, meklējot šķietami neaizsniedzamo, izdodas atrast ko negaidīti vērtīgu.
Tuvcīņa paštumsā. Recenzija par izrādi «Kokvilnas lauku vientulībā» ar Malkoviču un Dapkūnaiti
Tuvcīņa paštumsā. Recenzija par izrādi «Kokvilnas lauku vientulībā» ar Malkoviču un Dapkūnaiti
Solot sarežģītu stāstu par aizliegtu iekāri, režisora Timofeja Kuļabina iestudējums "Kokvilnas lauku vientulībā" Dailes teātrī uz Lielās skatuves drīzāk tomēr portretē kāda cilvēka svārstīšanos starp dzīvotgribu un dzīvotnespēju meistarīgā Ingeborgas Dapkūnaites un Džona Malkoviča aktierspēlē. Uz stundu iegrimstot teātra zāles tumsā, ir iespēja ieklausīties blīvā, tumšā apziņas plūsmā, kurā uzdotajiem jautājumiem punktu pieliek mirdzošs bārdasnazis. 
Teātris nav izlikšanās. Valmieras teātra izrādes «Kalendārs mani sauc» recenzija
Teātris nav izlikšanās. Valmieras teātra izrādes «Kalendārs mani sauc» recenzija
Pēcpandēmijas un kara pārmāktajā laikā vairums pieredzēto izrāžu uz vietējām teātra skatuvēm atstāj savādi remdenu pēcsajūtu, liekot meklēt cēloņus ne tikai izrādēs, bet arī sevī. Taču par maiguma drāmu nodēvētais režisora Mārtiņa Eihes iestudējums "Kalendārs mani sauc", līdzīgi tam, kā to paveic tā pirmavots – Andra Kalnozola romāns –, sagūsta ar siltumu. Līdzās visas pasaules skumjām un visiem kalendāra vārdiem ir apskaužams patiesums, kurā dzīvo izrādes varoņi, bet ko aizvien retāk izdodas piedzīvot ikdienā.
Karam nav sievietes sejas. Izrādes «Magda/Eva. Jedem das Seine» recenzija
Karam nav sievietes sejas. Izrādes «Magda/Eva. Jedem das Seine» recenzija
Lai arī izrāde “Magda/Eva. Jedem das Seine” “Willa teātrī” ir maigi pieteikta kā kara drāma, tās dokumentalitātē balstītā traģisma vēriens liek redzēt ko citu. Režisors Ģirts Ēcis, stāstot šo cilvēciskuma apokalipses stāstu, uz skatuves visu acu priekšā veido divu atšķirīgas dzīves pieredzes sieviešu pēcnāves maskas. Atlej tās maskulīnas vardarbības masā kā pieminekli sieviešu iekšējam spēkam. Rāda kara šausmas sieviešu acīm.
Strindbergs bez noteikumiem. Izrādes «Spēles ar Jūliju» recenzija
Strindbergs bez noteikumiem. Izrādes «Spēles ar Jūliju» recenzija
Priekšplānā izceļot varas un manipulēšanas līniju, nevis feministisko iztirzājumu un dzimumu vai slāņu dueļus, režisors Viesturs Meikšāns Dailes teātrī piedāvā savu versiju stāstam par Jūlijas jaunkundzi izrādē "Spēles ar Jūliju". Šoreiz skatītājiem iedalītas ne vien aculiecinieku, bet pat līdzdalībnieku lomas stāstā, kur bez Jūlijas, Žana un Kristīnes, uz skatuves ir vēl arī bijušais Jūlijas līgavainis Tomass un tehnoloģiju modrā acs. 
Sarkanā vārdnīca. Par režisora Jāņa Znotiņa izrādi «Mēs, roks, sekss un PSRS» Valmieras teātrī
Sarkanā vārdnīca. Par režisora Jāņa Znotiņa izrādi «Mēs, roks, sekss un PSRS» Valmieras teātrī
Režisoru Jāni Znotiņu viņa režijas kursa vadītāja Indra Roga reiz raksturojusi kā cilvēku, kurš izvēlas neprātīgu materiālu, tostarp dzīves smagās un paradoksālās puses, un kura radošo darbību raksturo patriotisms, minimālisms un melnais humors. Visas nupat minētās režisora izteiksmes "sastāvdaļas" atrodamas jaunākajā Znotiņa iestudējumā "Mēs, roks, sekss un PSRS" Valmieras Drāmas teātrī, kur arī šoreiz režisors domā par jauniešu auditoriju. Turklāt izrāde tematiski necerēti precīzi ierakstās satricinošajā dienaskārtībā, ko pārpludina ziņas no karadarbības Ukrainā. 
Pazudušais ķirsītis. Recenzija par izrādi «Vairāk par dzīvi/Teātris»
Pazudušais ķirsītis. Recenzija par izrādi «Vairāk par dzīvi/Teātris»
Solīja rasolu, bet dabūjām kūku. Tikai no kārtainās kūkas Liepājas teātrī "Vairāk par dzīvi/Teātris" – teātris teātrī par teātri – kāds caurceļojošs strazds, šķiet, ir aizknābis prom apetelīgo ķirsīti. Lai arī ar acīm var apēst, pēcgarša liek domāt, ka sastāvdaļu īstās proporcijas receptē režisorei Laurai Grozai pašrefleksijai par teātri vēl ir jāmeklē, lai nebūtu ne par daudz, ne par maz.
Kurp doties, kad dabā ir kailie gadalaiki? Ieteikumi ceļošanai kopā ar maziem bērniem
Kurp doties, kad dabā ir kailie gadalaiki? Ieteikumi ceļošanai kopā ar maziem bērniem
Priekšstats, ka daba ir krāšņa vien ziedošajā un smaržojošā sezonā, ir maldīgs. Daba Latvijā ir parūpējusies par to, lai “kailajos” gadalaikos jeb nesezonā mēs ieraudzītu daudzas burvīgas nianses tās dzīvē un raksturā. Savukārt mazajiem ceļotājiem tā ir iespēja gūt pirmo pārgājienu rūdījumu, soli pa solim topot par aizrautīgiem dabas pētniekiem, līdzās savām pēdām meklējot meža zvēru pēdas un no vecāku pleciem noraugoties, iespējams, savā pirmajā ūdenskritumā. Trīs virzieni, kuros šoreiz iesaku doties, ir pievilcīgi arī nesezonā un ir samērā viegli pieveicami kopā ar mazajiem ceļotājiem savas daudzveidības un garuma (vai īsuma) dēļ.
Analfabētisms cilvēkmīlestībā. Izrādes «Momo!!!» recenzija
Analfabētisms cilvēkmīlestībā. Izrādes «Momo!!!» recenzija
Izrāde "Momo!!!", ko Rīgas Krievu teātrī iestudējis režisors Intars Rešetins, runā par tiem, kuri vairs neprot ne redzēt, ne dzirdēt, ne sarunāties. Tas ir stāsts par nemīlestību ne tikai pret tuvāko, bet arī pret civilizāciju kopumā. Izrāde neļauj aizmirst šībrīža realitāti, bet liek domāt, kā no tās pamosties.  
Bez nosaukuma. Dailes teātra izrādes «Rotkho» recenzija
Bez nosaukuma. Dailes teātra izrādes «Rotkho» recenzija
Digimodernisma izvirdums krustojumā ar maģisko reālismu uz Dailes teātra Lielās zāles skatuves. Starptautiskas komandas veidota multimediāla izrāde "Rotkho" skatītāju ieved mūslaiku mākslas aizspogulijā. Tur spoguļu vietā ir ekrāni. Oriģinālu atrast nebūt nav vienkārši. Tāpat kā atbildi uz jautājumu, kā tehnoloģiju pārņemtajā realitātē (vai kādā no tās versijām) spēj (iz)dzīvot mākslinieks?
Vienatnē uz tilta. Nacionālā teātra izrādes «Sievietes daļas» recenzija
Vienatnē uz tilta. Nacionālā teātra izrādes «Sievietes daļas» recenzija
Režisores Ināras Sluckas iestudējums "Sievietes daļas" Latvijas Nacionālajā teātrī izgaismo sievietes iekšējo spēku, atņemot tam pašsaprotamību traģiskās dzīves situācijās. Vienlaikus tematiski jaudīgais stāsts atgādina par tām upēm, kas šķērsojamas vien dziļā vienatnē. Tomēr divi formas ziņā krasi atšķirīgi cēlieni salauž skatītāja līdzpārdzīvojumu, zaudējot stāsta veselumu.   
Attiecību ģeometrija. Kustību izrādes «Ļoti labas minūtes» recenzija
Attiecību ģeometrija. Kustību izrādes «Ļoti labas minūtes» recenzija
Kustību izrādē "Ļoti labas minūtes" horeogrāfu Gediņu pāris un vizuālo mākslinieku Dzudzilo pāris vizualizē trešā pāra – režisores Asjas Lācis un domātāja Valtera Benjamina – attiecību ģeometriju. Vienlaikus tas ir mīlestības apliecinājums cilvēkam pret cilvēku un cilvēkam pret teātri. Mākslu simbioze izrādē "Ļoti labas minūtes" rada pārlaicīgu mākslas faktu, kuru katrs var tulkot pats, balstoties pieredzē, zināšanās un emocionālajā stāvoklī.
Nomest veco ādu. Dejas izrādes «Femina» recenzija
Nomest veco ādu. Dejas izrādes «Femina» recenzija
Laikmetīgās dejas izrādē "Femina" tās veidotāji sola meklēt supersievietes gēnu un piesaka to kā sievietes esības manifestāciju. Izrāde ir atklāta, bet vienlaikus pašironiska sievietes dekonstrukcija, kuras laikā sievietes ķermenis tiecas nomest vēsturiski uzslāņoto ādu. Brīvība ir izcīnīta, bet kā būt tālāk? 
Divkauja vai kopražojums? Izrādes «Frankenšteina komplekss» recenzija
Divkauja vai kopražojums? Izrādes «Frankenšteina komplekss» recenzija
Nobīties pašiem no sevis. To liek režisora Valtera Sīļa izrāde "Frankenšteina komplekss", kurai ir divi dramaturgi Kārlis Krūmiņš un Mākslīgais Intelekts. Dramaturģiskais kopražojums liek domāt, cik tālu cilvēks var iet, tiecoties pēc šķietamas pilnības, vienlaikus liekot apšaubīt dramaturga izaicinājumu uz radošo "divkauju" Mākslīgajam Intelektam, kurš sevī, iespējams, nes visas pasaules dramaturģijas kvintesenci.
Cilvēciņi. Andreja Jarovoja izrādes «Vasarnieki» recenzija
Cilvēciņi. Andreja Jarovoja izrādes «Vasarnieki» recenzija
Palikdams uzticīgs formas eksperimentiem, režisors Andrejs Jarovojs Ģertrūdes ielas teātrī radījis izrādi "Vasarnieki". Mirklī, kad esi gatavs pieņemt šīs izrādes spēles noteikumus, atliek baudīt aktierspēli un neļaut sev iestrēgt lietu kārtības pašsaprotamībā.
Augstāk par zemi. Henrija Arāja izrādes «Mans tēvs – Pīters Pens» recenzija
Augstāk par zemi. Henrija Arāja izrādes «Mans tēvs – Pīters Pens» recenzija
Jaunā režisora Henrija Arāja iestudējums "Mans tēvs – Pīters Pens" Valmieras Drāmas teātrī līdzīgi obligātajai literatūrai varētu būt mūslaiku obligātā drāma ar terapeitisku iedarbību gan tiem, kuri ir vecāki, gan tiem, kuri reiz ir bijuši bērni, vai vēl jo vairāk tiem, kuri turpina tādi būt. Skaudra un laikmetīga iniciācijas pasaka, kura atgādina nenovecojošo jautājumu par to, cik tālu sniedzas mūsu katra brīvība un kur sākas mūsu katra atbildība par savām izvēlēm. 
Ir grūti, bet būs labi. Kāds bijis teātris 2021. gadā?
Ir grūti, bet būs labi. Kāds bijis teātris 2021. gadā?
Pāri vēl aizvien gulstot nogurdinošajai pandēmijas ēnai, 2021. gads teātrī paģērējis drosmi mainīties. Par spīti spiedīgajiem apstākļiem aizvadīto gadu raksturo elpotspēja un jaunais: formu meklējumi, jaunas diplomētu profesionāļu paaudzes ieplūšana teātrī, citu skatupunktu ienākšana teātra telpā. Tādā telpā, kurai, kā izrādās, var arī nebūt sienu, bet ir savi, līdz šim neizstāstīti stāsti.
Nogriezt pie saknes. Par Klāva Kristapa Košina izrādi «Vīrietis. Sieviete» 
Nogriezt pie saknes. Par Klāva Kristapa Košina izrādi «Vīrietis. Sieviete» 
Jaunā režisora Klāva Kristapa Košina izrāde "Vīrietis. Sieviete" Rēzeknes teātrī "Joriks" turpina režisora dzīves jēgas meklējumus uz skatuves. Šoreiz viņš pievēršas ne tik daudz eksistenciālām pārdomām un rīcībām, bet tuvplānā lūkojas uz vīrieša un sievietes līdzāspastāvošo dzīvju jēgas meklējumiem, pārbaudot, vai tiešām katram ir savs ceļš ejams un katram ir sava polārzvaigzne. 
Skumjo kaislību vilnis. Par Dailes teātra izrādi «Esiet sveicinātas, skumjas»
Skumjo kaislību vilnis. Par Dailes teātra izrādi «Esiet sveicinātas, skumjas»
Šķietamais vieglums, ar kādu režisors Klāvs Mellis un kustību režisors Rūdolfs Gediņš ar komandu Dailes teātra Lielajā zālē iestudē franču rakstnieces Fransuāzas Sagānas darbu “Esiet sveicinātas, skumjas”, ietver sevī nepanesamo esamības smagmi. Izrādes veidotāji ir uz viena viļņa, un tieši tas neļauj skatītājam ieslīgt garlaikotībā, bet liek domāt par to, no kurienes tad īsti dzīvē uzrodas tā tik nepareizā gaisma.
Sēņu karaļvalsts pavalstnieki. Par izrādi «Sēņošanas čempionāts 2021»
Sēņu karaļvalsts pavalstnieki. Par izrādi «Sēņošanas čempionāts 2021»
Jaunās režisores Ilzes Blokas izrāde "Sēņošanas čempionāts 2021" ir spilgts mēģinājums savienot dramatisko teātri ar laikmetīgo deju, vienlaikus iekāpjot arī ekoteātra lauciņā. Izrāde, kura tapusi projektā "Jauno maiņa", izaicina skatītāju uz pārdomām gan par cilvēka un dabas attiecībām, gan par cilvēka un laika mijiedarbi. Ar eksistenciālu komismu un ar horeogrāfisku dziļurbumu.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti