Katrīna Lauga

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Autora ziņas

11.06.21

Vai turpmāk ceļosim videi draudzīgākā veidā? Pēcpandēmijas tūrisma īpatnības

Covid-19 radītā pandēmija strauji mainīja tūrisma nozares attīstību, taču, tuvojoties ceļošanas ierobežojumu atcelšanai, varam sākt domāt, vai ceļosim tāpat kā iepriekš, vai meklēsim veidus, kā baudīt citas kultūras videi draudzīgākā veidā? Savas domas par tā dēvēto pēcpandēmijas ceļošanu, vietējā ekotūrisma attīstību un nākotnes tūrismu pastāstīja tūrisma kritiķis Mārtiņš Eņģelis, ekotūrisma blogeris Edgars Ražinskis, ģeogrāfs Kristaps Kiziks, bet ar savu bagātīgo ceļošanas pieredzi dalījās bloga “Mugursoma.lv” autore Zane Eniņa.

11. jūnijs, 2021, 17:38

11.04.21

Mākslas pētniece: Venēcijas biennāles centrā vairs nav māksla

Mākslinieki caur saviem darbiem pietuvojas pasaulei, piekļūst cilvēku domām un sajūtām, veidojot attieksmi pret apkārt notiekošo, taču iemesli, kāpēc cilvēki iegādājas mākslas darbus ir dažādi. Kā funkcionē mākslas tirgus kapitālisma sabiedrībā un vai mākslas biennāles kļuvušas par tirgiem? Latvijas Radio raidījumā “Zeme 2050” sarunājās Latvijas Laikmetīgās mākslas centra pētniece un kuratore Andra Silapētere, mākslinieks un dizainers Artūrs Analts, māksliniece Linda Boļšakova un māksliniece Kate Krolle.

11. aprīlis, 2021, 15:48

07.04.21

Civilizēt betona džungļus jeb ideja par «15 minūšu pilsētu»

Nākotnes pilsētu attīstības plāns gan Eiropā, gan citviet pasaulē ir izveidot kopienas, kurās mājokļi un sociālie pakalpojumi ir gājiena attālumā, dēvējot to gan par "15 minūšu pilsētu", gan staigājamu pilsētu, gan arī humānu pilsētu, Latvijas Radio raidījumā "Zeme 2050" stāstīja pilsētplānotājs un antropologs Viesturs Celmiņš. Lai gan nosaukumi un koncepti ir atšķirīgi, kopīgā ideja ir radīt pilsētvidi, kurā nebūtu jābrauc ar automašīnu 20 un vairāk minūtes, lai nokļūtu sev vēlamajā galamērķī.

7. aprīlis, 2021, 14:27

03.04.21

Modes eksperte: Apģērba industrijai laiks pāriet uz intelektuālo modi

Modes industrijas piesārņojums sazarojas dažādos ražošanas un patērēšanas procesos. Piemēram, kokvilnas ražošanā izmanto ļoti daudz ūdens – ir pat joks, ka cilvēki uzvelk vairāk ūdens, nekā spēj izdzert, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zeme 2050” stāstīja apģērbu tehnoloģiju zinātniskā asistente Rīgas Tehniskajā universitātē Linda Austra Ārende. Speciāliste pauda vīziju, ka nākotnē dekoratīvā apģērba funkciju drīzāk varētu pārņemt virtuāli avatari jeb personalizēti grafiskie tēli, kamēr cilvēki ikdienā valkātu vienkāršus un universālus tērpus.

3. aprīlis, 2021, 11:00

01.04.21

Mazdārziņš pilsētniekam: paša audzēti labumi un kopības sajūta

Urbānie dārzi ne tikai attīsta bioloģisko daudzveidību, pārtikas pašapgādi pilsētvidē, saīsinot maltītes ceļu līdz šķīvim, bet arī stiprina apkaimju kopienas, Latvijas Radio raidījumā “Zeme 2050” skaidroja ilgtspējīgu pārtikas sistēmu un lauksaimniecības eksperte Lāsma Ozola, vides aktīviste un kopienas dārza “Augnīca” pārstāve Asne Romančuka un projekta “Sporta pils dārzi” idejas autore Renāte Prancāne.

1. aprīlis, 2021, 13:47

15.03.21

Vai pārtikas šķērdēšanu var apturēt tikai likumdošana? Citu valstu pieredze

ANO jaunākajā ziņojumā vēstīts, ka pasaulē gadā izšķērdē vairāk nekā 900 miljonus tonnu pārtikas. Lai gan pārtikas zudumi rodas visos ražošanas ķēdes posmos, visātrāk tos varam samazināt katrs savā mājsaimniecībā. Neirozinātniece Ulla Milberta Latvijas Radio raidījumā “Zeme 2050” gan pauda, ka vienīgais, kas cilvēkiem liks mainīt savus paradumus, ir likumdošana: “Eiropa ir pieņēmusi zaļo kursu, un mums visiem tam ir jāseko, jo pretējā gadījumā būs sankcijas, un neviens negrib, lai viņam valsts līmenī uzšautu pa dibenu.”

15. marts, 2021, 13:47

14.03.21

Vides eksperte: Mūsdienās būt videi draudzīgam ir stilīgi, bet jāuzmanās no «zaļmuldēšanas»

Visi grib dzīvot labāk, tomēr šobrīd mēs strauji tuvojamies ekosistēmu nespējai mūs apkalpot. Zemes resursu pārtēriņa radītās sekas nav tas pats, kas karš pie valsts robežām, – tā ir temperatūras lēna palielināšanās, Latvijas Radio raidījumā “Zeme 2050” stāstīja ilgtspējas pētnieks Elgars Felcis. Līdz šim cilvēku spertie soļi videi draudzīgāka dzīvesveida virzienā ir piesardzīgi un reizēm pat maldinoši, tostarp izpaužoties kā zaļā tukšvārdība jeb zaļmaldināšana.

14. marts, 2021, 13:19