Ierasti, atnākot novembrim, Latvijas valsts dibināšana un Neatkarības karš ir tēma, kuras skaidrošanai pievēršamies gan mācību iestādēs, gan vērojot parādi, gan pie svinību galda. Tomēr notikumi Latvijā starp 1918. un 1920. gadu pat pieaugušajiem ar priekšzināšanām var būt mulsinoši. Kauju virknes, raibi personāži, afēras un dramatiski pagriezieni – dažkārt šķiet, ka komfortabli šajos vēstures džungļos var justies vien ar patiesi labi izkoptu vēstures izglītību.
Autora ziņas
Spēļu spēlēšana ir tradīcija daudzās ģimenēs, tāpēc LSM.lv ir izveidojis spēli visai ģimenei, lai varētu atkārtot, nostiprināt un gūt pamatzināšanas par būtiskiem notikumiem Latvijas vēsturē. Mūsu sagatavotos Latvijas vēstures faktus varat papildināt ar citiem, arī tādiem, kas būtiski jūsu ģimenei un dzimtai, paši izgatavojot spēļu kartītes.
Pirms vairāk nekā simts gadiem Cēsu kaujās Ziemeļlatvijas brigāde un Igaunijas armija guva izšķirošu uzvaru pār Landesvēru un Dzelzsdivīziju. Šodien Tev ir iespēja pārbaudīt savas zināšanas par šo vēsturisko notikumu LSM.lv "Dzīvās vēstures" spēlē!
Lai gan Satversmes sapulces vēlēšanas bija pirms vairāk nekā 100 gadiem, tās rezultātus mēs izjūtam arī šodien. Latvijā, pretstatā Lietuvai un Igaunijai, spēkā vēl arvien ir 1922. gadā apstiprinātā konstitūcija. Tātad gadsimtu seni Satversmes sapulces lēmumi turpina ietekmēt mūsu ikdienu. Tāpēc rodas jautājums, kāda būtu Satversme, ja visiem mums būtu iespēja nobalsot 1920. gadā. Lai uz to atbildētu, esam izveidojuši Satversmes sapulces šķirotavu, kas ļaus katram no mums ne tikai paust savu pilsonisko nostāju, bet arī uzzināt vairāk par Satversmes sapulces vēsturi. Kā šķirotavas satura autors šajā ierakstā paskaidrošu, kā un kāpēc esmu izvēlējies šķirotavu veidot šādi.
Šogad aprit simt gadi kopš Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas un izsludināšanas. Simt gados Satversme kritizēta un slavēta, mainīta un papildināta, apturēta un atjaunota. Katru no šiem pagriezieniem ir pavadījušas gan kaislības, gan mūsu vēstures traģēdijas, gan, protams, kas vissvarīgāk, mūsu sasniegumi. Līdz ar to Satversme nav tikai abstrakts juridisks dokuments. Tās liktenis ir dziļi saausts ar mūsu vēsturi, un pati Satversme bieži ir bijusi kā spogulis mūsu sabiedrībai. Piedāvājam pārbaudīt savas zināšanas par gadsimtu, kuru esam pavadījuši kopā ar Satversmi.
Pirms trīsdesmit viena gada desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju stājās uz barikādēm, lai nosargātu atjaunotās valsts neatkarību. Varbūt arī jūs bijāt uz barikādēm vai piedzīvojāt šos notikumus caur radio un televīziju. Iespējams, jums nav apzinātu atmiņu par barikādēm vai arī nemaz nebijāt dzimuši, esat par tiem dzirdējuši stāstos. Abējādi – esam sagatavojuši testu, kurā jums ir iespēja pārbaudīt savas zināšanas par barikāžu laiku 1991. gada janvārī.
Pārdaugavas operācija – tā dēvē izšķirošos notikumus, kas risinājās 1919. gada 10. un 11. novembrī, Latvijas armijai atbrīvojot Pārdaugavu no Bermonta karaspēka. Lai labāk izzinātu notikumus un izjustu vēstures elpu, šajās dienās ir vērts doties ekskursijā pa nozīmīgākajām kaujas vietām Pārdaugavā. Kuras tās bija, vairāk lasi šajā rakstā!
Seriālā "Sarkanais mežs" Rūdolfs Silarājs, vervējot galveno varoni Vitoldu, solīja iespēju cīnīties par neatkarīgas Latvijas atjaunošanu. Seriāla notikumu darbības brīdi 1949. gada vasarā šādam solījumam bija pamats – lielākā daļa starptautiskās sabiedrības ārpus Dzelzs priekškara neatzīst Baltijas valstis kā PSRS sastāvdaļu de iure. Tomēr uzreiz pēc okupācijas šāda pozīcija nebija garantēta. Starptautisko atbalstu Baltijas valstu valstiskuma saglabāšanā liela nozīme bija ASV nelokāmai nostājai.
Pirms simt gadiem 1920. gada 7. jūnijā Latvijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu, kas aizliedza necienīgu himnas ''Dievs, svētī Latviju!'' izpildījumu. Līdz ar šo likumu valdība lika pamatu, lai ''Dievs, svētī Latviju!'' kļūtu par oficiālu valsts himnu. Tāpēc šogad jūnijā varam svinēt nozīmīgu gadskārtu mūsu himnai. Tomēr ''Dievs, svētī Latviju!'' ceļš līdz himnas statusam nebija gluds. Un tieši par šo ceļu piedāvājam pārbaudīt jūsu zināšanas šajā testā.
1920. gadā Latvijā cieņā bija sociālistiskas un revolucionāras idejas. Pat Latviešu zemnieku savienība, kas sevi pieteica kā labējo spēku virsvadītāju cīņā pret sociāldemokrātiem, bija gatava atbalstīt sociālistiskas idejas, ja tās solīja politiskas dividendes. Tomēr Satversmes sapulces vēlēšanu laikā bija divi politiskie spēki, kas konsekventi ieturēja konservatīvu līniju – Latvijas Kristīgi nacionālā partija un Bezpartejisko pilsoņu grupa.
1920. gada pavasarī prese Satversmes sapulces vēlēšanas attēloja kā cīņu starp sociāldemokrātiem kreisajā spārnā un Latviešu zemnieku savienību un tās sabiedrotajiem labējā. Viena vai otra uzvara uz visiem laikiem Latviju novirzītu sociāldemokrātiskā vai nacionāli konservatīvā virzienā. Tomēr pa vidu abiem grandiem bija divi vēlēšanu saraksti – Demokrātu savienība un Darba partija -, kas sevi pozicionētājā kā liberālus un piederīgus centram. Abi guva samērā labus panākumus un ciešākajos balsojumos tieši centra deputātu balsis izšķīra Latvijas Satversmes veidolu. Tāpēc šajā rakstā sniegšu ieskatu abu vēlēšanu sarakstu priekšvēsturē un to vīzijā jaunajai valstij.
1918. gada 18. novembrī svinīgās sēdes laikā Pauls Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas centrālās komitejas priekšsēdētājs - deklarēja: ‘’Brīva neatkarīga Latvija mums [..] nav mērķis, bet ir tikai līdzeklis mūsu mērķu sasniegšanai’’. Sākot no Neatkarības kara gadiem līdz pat mūsdienām nacionālistiski noskaņotie nelabvēļi partiju par šo pozīciju asi kritizēja. Tomēr sociāldemokrāti tā arī nekad no tās neatkāpās, un arī Satversmes sapulces laikā darīja visu, lai pielāgotu Latvijas konstitūciju saviem mērķiem. Bet kas tad īsti bija šie mērķi? Un kādi bija apsvērumi aiz tiem? Centīšos atbildēt uz šiem jautājumiem pirmajā no vairāku rakstu sērijām par Satversmes sapulcē pārstāvēto politisko spēku vīzijām.
Lai gan Covid-19 ir pirmā plaša mēroga epidēmija, kuru lielākā daļa no mums piedzīvoja savā mūžā, tā pavisam noteikti nav pirmā Latvijas vēsturē. Gadsimtu gaitā pār Latviju ir gājušas neskaitāmas epidēmijas, atstājot savas pēdas mūsu vēsturē. Pārbaudi savas zināšanas par epidēmijām un slimībām no akmens laikmeta līdz 20. gadsimtam.
‘’Igaunijai vajag saprast, ka Latvija ir stiprāka par Igauniju’’ - draudīgi bija vārdi avīzes ''Latvijas Sargs'' slejās 1920. gada jūnija beigās. Tobrīd līdzīgi apgalvojumi bija atrodami teju ikvienā avīzē. Savā kareivīgumā neatpalika arī kaimiņvalsts prese. Latvijas diplomātiskais pārstāvis Parīzē Oļģerds Grosvalds pat uzskatīja par savu pienākumu brīdināt Ārlietu ministru Zigfrīdu Meierovicu atturēties no jebkādām bruņotām sadursmēm ar Igauniju, jo tam varētu būt katastrofālas sekas. Tobrīd noslēgumam tuvojās Latvijas-Igaunijas robežkomisijas darbs, un tās vadītājs brits Stīvens Talents jau pavisam drīz plānoja publicēt savu piedāvājumu jaunajai abu valstu robežai. Likmes bija augstas – tuvākajās dienās izšķīrās Valkas/Valgas, Ainažu, Apes un vairāku pagastu liktenis visā robežas garumā.
Kad 1918. gada 18. novembrī Tautas padome deklarēja Latvijas neatkarību, starp sanākušajiem valdīja vienprātība – jauno valsti veidos Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale. Bet kur tieši beidzas kultūrvēsturisko novadu un līdz ar to Latvijas ārējā robeža? Noslēdzoties Neatkarības karam, 1920. gadā Latvijai, tāpat kā virknei citu Eiropas valstu, bija jāatrod veids, kā nospraust precīzu valsts robežu.
Par spīti ieilgušajam karam Latvijas iedzīvotāji pirms 100 gadiem tik un tā atrada veidus, kā bagātināt garu caur mākslu vai slāpēt garlaicību uzdzīvē. Šie centieni tikai vēlreiz apliecina cilvēku spēju saglabāt savu cilvēcību pat visgrūtākajos apstākļos. Lai pietuvotos vēstures noskaņai, piedāvājam pārbaudīt zināšanas vai veiksmi, atbildot uz jautājumiem LSM.lv testā par mākslu, kultūru un izklaidi Pirmā pasaules kara izskaņā un Brīvības cīņu laikā.
Pirms simt gadiem šajās dienās notika pēdējās Latvijas armijas sadursmes ar bēgošajām bermontiešu vienībām. Līdz ar to pilnībā noslēdzās šis Neatkarības kara posms un sākās gatavošanās Latgales atbrīvošanai. Tāpēc, lai gan svētki jau ir nosvinēti un Bermontiādes simtgade pieminēta, piedāvājam iespēju pārbaudīt savas zināšanas par kaujām pret Bermonta armiju.
1919. gada 8. oktobrī sākās izšķirošās cīņas Latvijas Neatkarības karā jeb tā dēvētā bermontiāde. Šie notikumi ir neatraujami saistīti ar Latvijai naidīgās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas komandieri Pāvelu Bermontu. Bermonta odiozā un avantūriskā personība, kā arī gadu atstatums ir radījis daudzus mītus un nostāstus. Šoreiz piedāvājam iespēju pārbaudīt savas zināšanas par vēsturisko Bermontu.
Krievijas pilsoņu karš savos mutuļos ierāva simtiem tūkstošu latviešu. Daļa latviešu entuziastiski atbalstīja boļševikus, citi ar tikpat lielu pārliecību cīnījās balto spēku pusē, kamēr pārējie šajā haosā centās atrast izeju un saglabāt savu kailo dzīvību. Šoreiz pievērsīsimies tiem latviešiem, kas atstājuši vislielāko iespaidu uz kara norisi.
Pirmajam pasaules karam ievelkoties, Eiropas ekonomika sabruka, un miljoniem eiropiešiem nācās saskarties ar savas dzīves laikā nepieredzētu trūkumu. Kara apstākļi spieda taupīt un domāt par jauniem veidiem, kā sagādāt vai aizvietot pat vispašsaprotamākās ikdienas dzīves nepieciešamības – pārtiku, higiēnas preces, apģērbu u.c. Latvijas iedzīvotāji cieta kopā ar pārējo Eiropu, apstākļiem kļūstot īpaši smagiem 1918. gadā un 1919. gada pirmajā pusē. Šajā testā Tev ir iespēja pārbaudīt savas zināšanas par veidiem, kā Latvijas iedzīvotāji pirms simt gadiem risināja kara radītās problēmas.
1919. gada vasarā Kārļa Ulmaņa vadītā valdība bija izcīnījusi iespēju īstenot savu politiku Latvijā un uzsākt gatavošanos Satversmes sapulces vēlēšanām. Bet ceļš līdz šai iespējai nebija gluds. Pārbaudi savas zināšanas par Kārļa Ulmaņa politiskās karjeras pirmsākumiem un viņa vadītās valdības darba pirmo pusgadu LSM.lv "Dzīvās vēstures" spēlē!
No 1919. gada 10. maija līdz 26. jūnijam Andrievs Niedra vadīja Kārļa Ulmaņa valdībai alternatīvu Ministru kabinetu. Pats Niedra uzskatīja, ka viņa vadībā izdosies rast izlīgumu starp vācbaltiešiem un latviešiem un radīt labāku Latviju. Tomēr pēc sakāves Cēsu kaujās viņš daudzu acīs ir kļuvis par nodevēja simbolu Latvijas vēsturē.
1919. gada 22. maijā līdz ar Rīgas zaudēšanu sagruva Pētera Stučkas vadītā Padomju Latvija. Līdz maija beigām igauņu, latviešu un vācu spēki atspieda Sarkano armiju līdz Latgalei. Padomju Latvija līdzinājās traģiskam un nežēlīgam eksperimentam, tā īstenotājiem vēloties pārbaudīt radikālākās komunistu teorijas dzīvē. Ieskatu pusgadu ilgajā komunistu varas periodā ir snieguši projekta "lv99plus" autori. Pārbaudi savas zināšanas!
LTV seriāla "Sarkanais mežs" galvenā varoņa Vitolda Reķa tēls ir balstīts uz reālu personu - Vitoldu Berķi. Vitolds Berķis bija viens no aģentiem, kuru britu izlūkdienests MI6 iesūtīja Latvijā operācijas "Džungļi" ietvaros 1949. gadā. Gluži tāpat kā seriālā Vitolds Berķis nonāca čekistu slazdā, un misija jau no paša sākuma bija lemta neveiksmei. Lai noskaidrotu, kāds bija vēsturiskais Vitolds Berķis, piedāvājam sarunu ar Vitolda krustmeitu Ingrīdu Berķi-Dūvelu.
No seriālā "Sarkanais mežs" attēlotajiem partizāniem daudzi padomju varai pretojas jau kopš 1944./45. gada. Kopumā šādu ceļu izvēlējās vairāk nekā 20 000 Latvijas iedzīvotāju, kurus atbalstīja tūkstošiem cilvēku, kuri paši nebija gatavi ņemt rokā ieročus. Par vienu no galvenajiem iemesls tik masveidīgai Latvijas iedzīvotāju pretestībai kļuva brutāla un nepārdomāta padomju okupācijas politika. Nepakļaušanās jaunajai varai saauga kopā ar ticību patriotiskiem ideāliem, radot nacionālo partizānu kustību.
Medību bise vai paslēpts senlaicīgs revolveris – izvēlīgumam nebija vietas. Bija pienācis laiks bruņotai pretestībai pret tik nīsto okupācijas varu. 1941. gada jūnija pēdējās dienās visā Latvijā agrākie aizsargi un atvaļināti virsnieki organizēja pretpadomju partizānu vienības. Partizāni, parasti slikti bruņoti, par saviem pamata uzdevumiem izvirzīja kārtības nodrošināšanu un represiju novēršanu, retākos gadījumos arī veicot tiešus uzbrukumus Sarkanās armijas vienībām un padomju aktīvistiem. Ciemos un pilsētās, no kuriem padomju vara bija padzīta vai atkāpās, atkal pacēlās Latvijas karogi.
Seriālā "Sarkanais mežs" partizānu līderi ir kara rūdīti vīri, kuru sirdīs vairs nav vietas žēlsirdībai vai naivumam. Viņu mērķis ir skaidrs – gāzt padomju varu un izcīnīt Latvijas neatkarību. Tomēr pretpadomju pretošanās kustību veidošanās aizsākās daudz agrāk - jau 1940. gada vasarā. Arī šīs grupas cerēja caur bruņotu cīņu izcīnīt Latvijas brīvību, bet pieredzes trūkums un pārlieku liels ideālisms lēma tās nāvējošai neveiksmei.
Daudzsēriju filmas "Sarkanais mežs" galvenā varoņa Vitolda savervēšanā nozīmīgu lomu spēlē Ulda Dumpja atveidotais diplomāts Kārlis Zariņš. Kā vēsturiskas personas Kārļa Reinholda Zariņa (1879-1963) darbība, protams, aptvēra daudz plašāku lauku. Viņš kā Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs iemiesoja ideju par Latvijas valsts juridiskas pastāvēšanas nepārtrauktību un kā diplomāts aktīvi darbojās trimdas latviešu interešu aizstāvībai. Tomēr viņa statuss tika arī nopietni apšaubīts no Ulmaņa režīma kritiķu puses.
‘’Sarkanā meža’’ galvenie varoņi Velta un Vitolds seriāla pirmo sēriju uzsāk Lielbritānijā pāris gadus pēc izceļošanas no ‘’dīpīšu’’ nometnēm (par ‘’dīpīšiem’’ un pārvietoto personu nometnēm vairāk lasiet šeit). Laiks nometnēs tika vadīts cerībās rast jaunu dzīvi kādā no rietumvalstīm. Bet, uzņemti izceļošanas galamērķos, latviešu trimdinieki saskārās ar virkni jaunu problēmu un dažādiem izaicinājumiem.
Noslēdzoties Otrajam pasaules karam, vairāk nekā 12 miljoni eiropiešu piespiedu kārtā atradās ārpus savas dzimtās valsts. Starp šiem 12 miljoniem bija arī 120 000 latvieši, kuri, bēgot no padomju okupācijas, bija nonākuši Vācijā, Austrijā, Dānijā un Zviedrijā. Birokrātiskā terminoloģijā nodēvēti par pārvietotajām personām (displaced persons), tā dēvētie ‘’dīpīši’’ bija mokošā neziņā par savu tālāko nākotni - jauna dzīve Rietumos vai piespiedu atgriešanās okupētajā Latvijā.
Līdz 1945. gada 8. maijam trīs sabiedrotos – Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Lielbritāniju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS) – vienoja kopējais mērķis – nacistiskās Vācijas sakaušana. Bet ko darīt tālāk: kādai būtu jābūt turpmākajai Eiropas attīstībai, un kā veidot attiecības starp liberālajām demokrātijām un padomju lielvalsti?