Pirms vairāk nekā simts gadiem Cēsu kaujās Ziemeļlatvijas brigāde un Igaunijas armija guva izšķirošu uzvaru pār Landesvēru un Dzelzsdivīziju. Šodien Tev ir iespēja pārbaudīt savas zināšanas par šo vēsturisko notikumu LSM.lv "Dzīvās vēstures" spēlē!
Ārpus ētera
Lai gan Satversmes sapulces vēlēšanas bija pirms vairāk nekā 100 gadiem, tās rezultātus mēs izjūtam arī šodien. Latvijā, pretstatā Lietuvai un Igaunijai, spēkā vēl arvien ir 1922. gadā apstiprinātā konstitūcija. Tātad gadsimtu seni Satversmes sapulces lēmumi turpina ietekmēt mūsu ikdienu. Tāpēc rodas jautājums, kāda būtu Satversme, ja visiem mums būtu iespēja nobalsot 1920. gadā. Lai uz to atbildētu, esam izveidojuši Satversmes sapulces šķirotavu, kas ļaus katram no mums ne tikai paust savu pilsonisko nostāju, bet arī uzzināt vairāk par Satversmes sapulces vēsturi. Kā šķirotavas satura autors šajā ierakstā paskaidrošu, kā un kāpēc esmu izvēlējies šķirotavu veidot šādi.
Šogad aprit simt gadi kopš Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas un izsludināšanas. Simt gados Satversme kritizēta un slavēta, mainīta un papildināta, apturēta un atjaunota. Katru no šiem pagriezieniem ir pavadījušas gan kaislības, gan mūsu vēstures traģēdijas, gan, protams, kas vissvarīgāk, mūsu sasniegumi. Līdz ar to Satversme nav tikai abstrakts juridisks dokuments. Tās liktenis ir dziļi saausts ar mūsu vēsturi, un pati Satversme bieži ir bijusi kā spogulis mūsu sabiedrībai. Piedāvājam pārbaudīt savas zināšanas par gadsimtu, kuru esam pavadījuši kopā ar Satversmi.
Pirms trīsdesmit viena gada desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju stājās uz barikādēm, lai nosargātu atjaunotās valsts neatkarību. Varbūt arī jūs bijāt uz barikādēm vai piedzīvojāt šos notikumus caur radio un televīziju. Iespējams, jums nav apzinātu atmiņu par barikādēm vai arī nemaz nebijāt dzimuši, esat par tiem dzirdējuši stāstos. Abējādi – esam sagatavojuši testu, kurā jums ir iespēja pārbaudīt savas zināšanas par barikāžu laiku 1991. gada janvārī.
Pirms simt gadiem 1920. gada 7. jūnijā Latvijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu, kas aizliedza necienīgu himnas ''Dievs, svētī Latviju!'' izpildījumu. Līdz ar šo likumu valdība lika pamatu, lai ''Dievs, svētī Latviju!'' kļūtu par oficiālu valsts himnu. Tāpēc šogad jūnijā varam svinēt nozīmīgu gadskārtu mūsu himnai. Tomēr ''Dievs, svētī Latviju!'' ceļš līdz himnas statusam nebija gluds. Un tieši par šo ceļu piedāvājam pārbaudīt jūsu zināšanas šajā testā.
Lai gan Covid-19 ir pirmā plaša mēroga epidēmija, kuru lielākā daļa no mums piedzīvoja savā mūžā, tā pavisam noteikti nav pirmā Latvijas vēsturē. Gadsimtu gaitā pār Latviju ir gājušas neskaitāmas epidēmijas, atstājot savas pēdas mūsu vēsturē. Pārbaudi savas zināšanas par epidēmijām un slimībām no akmens laikmeta līdz 20. gadsimtam.
Par spīti ieilgušajam karam Latvijas iedzīvotāji pirms 100 gadiem tik un tā atrada veidus, kā bagātināt garu caur mākslu vai slāpēt garlaicību uzdzīvē. Šie centieni tikai vēlreiz apliecina cilvēku spēju saglabāt savu cilvēcību pat visgrūtākajos apstākļos. Lai pietuvotos vēstures noskaņai, piedāvājam pārbaudīt zināšanas vai veiksmi, atbildot uz jautājumiem LSM.lv testā par mākslu, kultūru un izklaidi Pirmā pasaules kara izskaņā un Brīvības cīņu laikā.
Pirms simt gadiem šajās dienās notika pēdējās Latvijas armijas sadursmes ar bēgošajām bermontiešu vienībām. Līdz ar to pilnībā noslēdzās šis Neatkarības kara posms un sākās gatavošanās Latgales atbrīvošanai. Tāpēc, lai gan svētki jau ir nosvinēti un Bermontiādes simtgade pieminēta, piedāvājam iespēju pārbaudīt savas zināšanas par kaujām pret Bermonta armiju.
1919. gada 8. oktobrī sākās izšķirošās cīņas Latvijas Neatkarības karā jeb tā dēvētā bermontiāde. Šie notikumi ir neatraujami saistīti ar Latvijai naidīgās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas komandieri Pāvelu Bermontu. Bermonta odiozā un avantūriskā personība, kā arī gadu atstatums ir radījis daudzus mītus un nostāstus. Šoreiz piedāvājam iespēju pārbaudīt savas zināšanas par vēsturisko Bermontu.
Krievijas pilsoņu karš savos mutuļos ierāva simtiem tūkstošu latviešu. Daļa latviešu entuziastiski atbalstīja boļševikus, citi ar tikpat lielu pārliecību cīnījās balto spēku pusē, kamēr pārējie šajā haosā centās atrast izeju un saglabāt savu kailo dzīvību. Šoreiz pievērsīsimies tiem latviešiem, kas atstājuši vislielāko iespaidu uz kara norisi.
Pirmajam pasaules karam ievelkoties, Eiropas ekonomika sabruka, un miljoniem eiropiešiem nācās saskarties ar savas dzīves laikā nepieredzētu trūkumu. Kara apstākļi spieda taupīt un domāt par jauniem veidiem, kā sagādāt vai aizvietot pat vispašsaprotamākās ikdienas dzīves nepieciešamības – pārtiku, higiēnas preces, apģērbu u.c. Latvijas iedzīvotāji cieta kopā ar pārējo Eiropu, apstākļiem kļūstot īpaši smagiem 1918. gadā un 1919. gada pirmajā pusē. Šajā testā Tev ir iespēja pārbaudīt savas zināšanas par veidiem, kā Latvijas iedzīvotāji pirms simt gadiem risināja kara radītās problēmas.
1919. gada vasarā Kārļa Ulmaņa vadītā valdība bija izcīnījusi iespēju īstenot savu politiku Latvijā un uzsākt gatavošanos Satversmes sapulces vēlēšanām. Bet ceļš līdz šai iespējai nebija gluds. Pārbaudi savas zināšanas par Kārļa Ulmaņa politiskās karjeras pirmsākumiem un viņa vadītās valdības darba pirmo pusgadu LSM.lv "Dzīvās vēstures" spēlē!
No 1919. gada 10. maija līdz 26. jūnijam Andrievs Niedra vadīja Kārļa Ulmaņa valdībai alternatīvu Ministru kabinetu. Pats Niedra uzskatīja, ka viņa vadībā izdosies rast izlīgumu starp vācbaltiešiem un latviešiem un radīt labāku Latviju. Tomēr pēc sakāves Cēsu kaujās viņš daudzu acīs ir kļuvis par nodevēja simbolu Latvijas vēsturē.
1919. gada 22. maijā līdz ar Rīgas zaudēšanu sagruva Pētera Stučkas vadītā Padomju Latvija. Līdz maija beigām igauņu, latviešu un vācu spēki atspieda Sarkano armiju līdz Latgalei. Padomju Latvija līdzinājās traģiskam un nežēlīgam eksperimentam, tā īstenotājiem vēloties pārbaudīt radikālākās komunistu teorijas dzīvē. Ieskatu pusgadu ilgajā komunistu varas periodā ir snieguši projekta "lv99plus" autori. Pārbaudi savas zināšanas!