Latvijas Radio ir kļuvis zināms, ka Veselības inspekcija maldinājusi Latvijas Radio žurnālisti par to, ka inspekcijas rīcībā nav pieejami izmeklēšanas materiāli par imunologa Jevgēnija Ņikiforenko iespējamās seksuālās vardarbības pārkāpumiem. Žurnāliste dokumentus lūdza vēl augusta nogalē, taču inspekcijā saņēma atbildi, ka visi dokumenti par šo termiņu jau “nodoti arhīvā vai uz iznīcināšanu”. Taču patiesībā Veselības inspekcija arhīva atļauju dokumentu iznīcināšanai prasījusi gandrīz divus mēnešus pēc žurnālistes intereses.
Autora ziņas
Sportisti ar kustību traucējumiem saka, ka frāze "Mūžīgā mājsēde" ir ļoti piemērota, lai raksturotu, kādas ir sportošanas iespējas. Treniņu vieta, kolektīvs un īpašs ratiņkrēsls – tas viss ir velti, ja cilvēks nespēj izkļūt no savām mājām. Pie ratiņbasketbolistiem uz Cēsīm devās Latvijas Televīzijas kolēģis Dāvids Freidenfelds.
Šonedēļ veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) paziņoja, ka nākamnedēļ plānots sākt vakcinēt cilvēkus, kam ir hroniskas saslimšanas. Tas gan atkarīgs no tā, vai būs vakcīnas, ar ko vakcinēt. Vakcinācijas biroja komunikācijas koordinatore Ieva Stūre skaidroja, kā notiks šīs grupas vakcinācija pret Covid-19.
Vakcīnu zāļu aprakstos gan par cilvēkiem ar imūnās sistēmas traucējumiem, gan par citām cilvēku grupām ir teikts, ka trūkst datu, lai zinātu, vai vakcinēšanās šīm grupām ir efektīva un droša. Kāpēc tā, to skaidro Zāļu valsts aģentūras Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja Elita Poplavska.
Ko darīt cilvēkiem, kuriem ir autoimūnas saslimšanas un kuri saņem imūnrepresīvu terapiju, ja tie vēlas vakcinēties pret Covid-19? Latvijas Radio klausītāju jautājumiem par vakcināciju pret Covid-19 atbildēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, kā arī Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Kādas blaknes var izraisīt Covid-19 vakcīna, kā zināt par iespējamām alerģiskām reakcijām, un vai jābrīdina ģimenes ārsts pirms vakcinācijas? Uz šiem Latvijas Radio klausītāju jautājumiem pirms masveida vakcinācijas pret Covid-19 atbildēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, kā arī Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Vai visas vakcīnas nodrošina imunitāti pret Covid-19 paveidiem un vai bērnu vakcinācija ir droša, uz šiem Latvijas Radio klausītāju jautājumiem pirms masveida vakcinācijas pret Covid-19 atbildēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, kā arī Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Vai vakcinācija pret Covid-19 nodrošina cilvēku no tālākas vīrusa pārneses, un cik ilgi vakcīna pilda savu funkciju, uz šiem Latvijas Radio klausītāju jautājumiem pirms masveida vakcinācijas pret Covid-19 atbildēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, kā arī Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
LR1 raidījums "Kultūras Rondo" pirmdien, 23. martā, sāks jaunu ierakstu ciklu "Ārpus pūļa". Tur skaidros, kā sociālā nošķiršanās vai izolētība izpaudās vēsturē, kultūrā, literatūrā. Autors Toms Treibergs atklāja, ka pirmajā epizodē runās par kristietības pirmsākumiem un klosteru dzīvi.
Cilvēki, kuri publiskās vietās apgrābsta vai kā citādi seksuāli aizskar pilngadīgas personas, var neuztraukties par savas vardarbības sekām. Atbildība par pilngadīgu personu šāda veida aizskaršanu nav paredzēta ne Latvijas Krimināllikumā, ne Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Igaunijā un Lietuvā tam ir specifisks pants. Tiesībsargājošās institūcijās neuzskata, ka tā ir problēma, tikmēr tiesību eksperti ir pārliecināti, ka šādos gadījumos bieži piesauktais sīkais huligānisms vai huligānisms atbildību par seksuālu aizskaršanu neparedz.
No visiem projekta "Izmisuma zonā" izvirzītajiem mērķiem pašlaik sasniegts nav neviens. Pat Veselības ministrijas solīto bukletu slimnīcās vēl nav. Tomēr, kā skaidro projekta aizsācēja Evija Unāma, svarīgi, ka sabiedrība ir iesaistījusies. Tas ļauj cerēt, ka iecerētais izdosies. Latvijas Radio apkopojis paliatīvās aprūpes vājos punkts un izvirzījis iespējamos risinājumus.
Sanitai Birnītei pirms vairāk nekā diviem gadiem konstatēja dzemdes kakla vēzi. "Tas pirmais etaps bija it kā ātrs – zaļais koridors, starošana, ķīmijterapija. Man likās, nu viss, nu man ir pats sākums, nu mēs taču tiksim galā, es ar to visu tikšu galā," saka Sanita. Slimība tomēr nekur nepazuda. Garas rindas uz izmeklējumiem un tad – spriedums: ārstu konsīlijs pasaka, ka neko vairs nevar darīt un viņai jāpierakstās pie paliatīvās aprūpes speciālista.