Naudas atmazgāšanas shēmu ilgstoša izmeklēšana negatīvi ietekmē Latvijas reputāciju un tautsaimniecības attīstību, uzskata tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).
Autora ziņas
Jūnijā Baltijas jūrā norisinājās pēdējo gadu lielākās militārās mācības "Baltops 2019". Lai arī mācības notiek jau 47. reizi, šogad tās ir ievērojamas ar to, ka tās vada no jauna izveidotā ASV 2. flote, kurai treniņu koordinēšana kļuva par iespēju pārbaudīt arī savas spējas. Sagaidāms, ka 2. flotes kuģi reģionā tiks manīti arī turpmāk.
Plaša mēroga militārās mācības, kuru laikā NATO sabiedrotie trenējas pārvarēt kopīgus drošības izaicinājumus, Latvijā pēdējo gadu laikā kļuvušas par ierastu lietu. Pirmsjāņu dienās Baltijas jūrā aizrit vērienīgi jūras spēku treniņi - "Baltops 2019", kas šogad atzīmē jau 47. gadskārtu. To ietvaros Latvijas ūdeņos uzturas Spānijas armijas lielākais kuģis "Juan Carlos I". Spānijas bruņotajiem spēkiem operācija ir jauna pieredze, jo pirmo reizi notiek tālu prom no tradicionālajām darbības vietām.
Dažādiem tā dēvētajiem eiroskeptiķiem un populistiem pietiekama augsne ir pašā Eiropas Savienībā (ES), bez Krievijas iejaukšanās, intervijā portālam LSM.lv teica Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Stratēģiskā novērtējuma nodaļas vadītājs Sergejs Utkins.
Latvijas bruņotajos spēkos – gan profesionālajā dienestā, gan Zemessardzē – sievietes dien attiecīgi aptuveni 15% no karavīru kopskaita profesionālajā dienestā un aptuveni 17% Zemessardzē. Armijā nav ierobežojumu amatiem, kurus dāmas var ieņemt šķietami vīrišķīgajā profesijā, sievietes ir gan štāba darbos, gan arī kājnieku vienībās.
Daudzi cilvēki dzīvoja pēc principa "nauda nesmird", nedomājot par to, ka vienā brīdī balle beigsies, komentējot Latvijas finanšu sistēmas sarežģījumus, intervijā portālam LSM.lv teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"). Latvijā šī balle beidzās visai radikālā veidā un daudz kas būs atkarīgs no tā, kā valdība spēs praksē ieviest dažādus likumus, kas paredzēti sistēmas sakārtošanai. Tas nav tikai stāsts par finansējumu, valsts reputāciju vai kredītreitingiem. Tas ir arī stāsts par nacionālo drošību un arī par mūsu stratēģisko partnerību ar NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, pārliecināts ārlietu ministrs.
NATO militārie plānotāji Baltijas valstu aizsardzības nodrošināšanai izmanto arī tās mācības, kas gūtas daudzos iepriekš notikušos karos, intervijā portālam LSM.lv teica Latvijā esošās alianses paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas komandieris, Kanādas bruņoto spēku pulkvežleitnants Filips Sovē (Philippe Sauvé).
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) bijušā rektora un Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītāja Jāņa Siliņa paraksts starp Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita atbalsta iniciatīvas parakstītājiem nonācis, pašam teātra vēstures pētniekam to nezinot. Petīcijas parakstīšanas organizētāji uzsver, ka tas noticis pārpratuma dēļ.
Lai arī ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par nodomu atvilkt ASV karaspēku no Sīrijas un samazināt militāro iesaisti Afganistānā, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS), turpinās sniegt savu ieguldījumu cīņā ar teroristiskajiem grupējumiem un atbalstīt vietējo valstu armiju kaujasspēju uzlabošanu, portāls LSM.lv noskaidroja Aizsardzības ministrijā (AM).
Daudzas latviešu teikas vēsta par zemē nogrimušām pilīm, kuras ir iespējams izglābt, ja varonis ir spējīgs turēties pretī dažādiem par sargiem noliktajiem aizsaules briesmoņiem. Mūsu dienās šādam varonim talkā nāk modernās tehnoloģijas, un Latvijas senvēstures noslēpumus var censties uzminēt, neizejot ārā no silta Rīgas biroja. Tā šovasar no jauna tika atklāts par iznīcinātu uzskatīts pilskalns Atašienes pusē.
Par spīti tam, ka aktīvi notiek augsta līmeņa politiskie kontakti starp Tuvajos Austrumos notiekošajā iesaistīto valstu galvaspilsētām, daudzus satrauc ASV karaspēka aiziešanas iespējamā straujuma radītie stabilitātes vakuumi Sīrijā. Tādēļ pragmatisku iemeslu dēļ Turcija varētu piekrist, ka Sīrijas ziemeļaustrumu teritorijas, kurās pagaidām ir izvietoti amerikāņu karavīri, savā kontrolē pārņem Bašara al Asada režīma spēki, intervijā portālam LSM.lv sacīja Latvijas vēstnieks Turcijā, Irākā un Irānā Kārlis Pēteris Elferts.
Krievija Gruzijā turpina savu nelikumīgo politiku – pastiprina militāro klātbūtni, nolaupa cilvēkus un izolē okupētos valsts reģionus. Tomēr Gruzija ir apņēmības pilna situāciju neeskalēt un visiem savas valsts iedzīvotājiem piedāvāt ieguvumus, kas pavērušies ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā, intervijā portālam LSM.lv sacīja jaunā Gruzijas vēstniece Latvijā Tea Maisuradze.
"Iskander" raķešu kompleksu izvietošana Kaļiņingradas apgabalā un raķešu šaušanas mācības Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ir apzināta spēka demonstrēšana ar mērķi izaicināt mūsu valsts Eiroatlantisko kursu un radīt nedrošību iedzīvotājos, teikts ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Jaunā Vienotība") ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2018. gadā.
Eiropas kohēzijas politikai ir jānovērš esošā nevienlīdzība starp Eiropas Savienības dalībvalsīm, tādēļ tai ir jāpiešķir pietiekams daudzums resursu, finansējumu saglabājot vismaz esošajā līmenī, teikts 14 savienības valstu, tostarp Latvijas, ceturtdien, 29. novembrī, Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā pieņemtā deklarācijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atbalsta Eiropas Savienības (ES) Padomes noteiktos mērķus, lai ierobežotu plastmasas atkritumu daudzuma nonākšanu jūrā, tostarp 2021.gadā paredzēto aizliegumu vienreizlietojamiem plastmasas iepakojumiem un galda traukiem, kurus var aizstāt ar dabai draudzīgākiem materiāliem, portāls LSM.lv noskaidroja ministrijā.
Krievija šovasar Kaļiņingradā veikusi plašu militāro kodolbunkuru modernizāciju. Jau iepriekšējos gados Kaļiņingradā Krievija izvietojusi ballistiskās raķetes "Iskander", kā arī iekārtojusi pamatīgu pretgaisa aizsardzības sistēmu, sagādājot nopientas raizes NATO plānotājiem. Jaunākais Kremļa solis Kaļiņingradā turpina vairot neskaidrību par Maskavas plāniem, bet Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) atzīst, ka nav līdzekļu, lai kaimiņvalsti atturētu no nopietna bruņojuma izvietošanas pie Baltijas valstīm.