Lai "gudrās ierīces " varētu redzēt labāk par cilvēku, tām jābūt aprīkotām ar īpašiem sensoriem un sistēmām. Taču ar maņu imitēšanu vien ir par maz – šis gadsimts ir metis jaunus izaicinājumus tam, kā ierīces mācās, atceras un, kas zina, – varbūt pat domā? Lai saprastu, kā tad kaut kas nedzīvs var tikt apveltīts ar intelektu, ir jādodas uz laboratoriju, kur tas top.
Autora ziņas
Ja pirms 30 gadiem kāds teiktu, ka, paskatoties telefonā, būs iesējams pateikt, cikos tieši konkrētajā vietā līs vai spīdēs saule, daudzi to uztvertu par zinātnisko fantastiku. Taču šobrīd ir ierasta parādība, ko padara iespējamu tehnoloģijas un cilvēki, kas orientējas lielā datu jūrā. Bet, lai tiktu pie datiem, vispirms ir jāizveido meteoroloģisko novērojumu stacijas. Visvecākā no visām Latvijā meklējama pašā Rīgas centrā.
Vēl nebijušā Latvijas zinātnieku ekspedīcijā uz Antarktīdu pētnieki pavadīja divus mēnešus un nošķirtībā no pārējās pasaules pētīja Antarktīdas ledu. Antarktīda ir vieta, kas cilvēcei palikusi visgrūtāk sasniedzama. Lai arī šajā gadsimtā turp dodas tūristi, nokļūt tur nav viegli, un tas izdodas retajam.
Koki ir kļuvuši par iedvesmu, nevis, lai no tiem tikai kaut ko būvētu, bet arī lai mācītos pielāgoties. Cilvēki aizvien vairāk sāk meklēt atbildes dabā, lai mācītos kā būvēt ēkas gudrākā veidā. “Gudrās mājas” ir tās, kas gluži kā cilvēks māk apģērbties vai noģērbties, un kuru fasādes ir gluži kā āda un asinsrite, kas sazinās ar mums sensoru veidā. Kas kopīgs vaļiem un gudrām ēku fasādēm? Kā sensori zina, kas ienācis mājā un kā ēkas spēj sazināties?
Latvijai nav savu astronautu, kas ik pa laikam dotos strādāt uz Starptautisko kosmosa staciju. Tāpat mēs neesam izveidojuši kosmiskās zondes, kas dotos uz tālākajām saules sistēmas vietām un par kurām zinātu visa pasaule. Taču mums ir vārdi, kas ierakstīti kosmosa izpētes vēsturē. Vairāki no tiem saistīti tieši ar asteroīdu meklēšanu.
Ikdiena nav iedomājama bez degvielas. Lai pārvietotos, tiktu pie pārtikas, apģērba un daudzām citām lietām, ir nepieciešami dabas resursi. Cilvēki tos tērē negausīgi - ik gadu dzīvojot tā, it kā viņu rīcībā būtu trīs planētas. Tas, protams, licis domāt, kā efektīvāk izmantot to, kas ir, un kā atrast jaunus veidus, kā tikt pie degvielas.
Sniegs ir neatņemama Svalbāras - Arktikas salu arhipelāga - daļa. Kad vējš sniegu atpūš pamatīgā daudzumā, tas rada lavīnas, kas pēdējos gados prasījušas vairāk cilvēku dzīvību nekā polārlāči. Viesojoties Svalbārā, LTV raidījums "Izziņas impulss" ne tikai interesējas par lavīnām, bet arī dodas aplūkot ledāju.