«Izziņas impulss»

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski

Autora ziņas

01.01.19

Kā «gudrās ierīces» mācās un atceras. Ieskats RTU laboratorijā

Lai "gudrās ierīces " varētu redzēt labāk par cilvēku, tām jābūt aprīkotām ar īpašiem sensoriem un sistēmām. Taču ar maņu imitēšanu vien ir par maz – šis gadsimts ir metis jaunus izaicinājumus tam, kā ierīces mācās, atceras un, kas zina, – varbūt pat domā? Lai saprastu, kā tad kaut kas nedzīvs var tikt apveltīts ar intelektu, ir jādodas uz laboratoriju, kur tas top.

1. janvāris, 2019, 14:00

01.01.19

Mērierīces, zondes, skaitļošanas modeļi un pat sniega mērīšana. Kā prognozē laikapstākļus?

Ja pirms 30 gadiem kāds teiktu, ka, paskatoties telefonā, būs iesējams pateikt, cikos tieši konkrētajā vietā līs vai spīdēs saule, daudzi to uztvertu par zinātnisko fantastiku. Taču šobrīd ir ierasta parādība, ko padara iespējamu tehnoloģijas un cilvēki, kas orientējas lielā datu jūrā. Bet, lai tiktu pie datiem, vispirms ir jāizveido meteoroloģisko novērojumu stacijas. Visvecākā no visām Latvijā meklējama pašā Rīgas centrā.

1. janvāris, 2019, 13:05

29.12.18

Arktika – planētas gaisa kondicionieris un globālās sasilšanas termometrs

Karstuma rekordi šogad pārspēti ļoti daudzās pasaules vietās, tostarp arī tālajos ziemeļos. Kā ziemas mainās Arktikā un kāpēc tas ietekmē arī mūs, skaidro LTV raidījums “Izziņas impulss”.

29. decembris, 2018, 14:22

29.12.18

Latvijā tapusi ierīce palīdz Grenlandes ledū atrast kara laika lidmašīnu

Grenlande ir vieta, kur strādāt nav viegli. Taču tās biezais ledus slēpj daudzko tādu, kam cilvēki vēlas piekļūt. Tostarp ir arī kara laikā pazudušas lidmašīnas. Lai noteiktu to precīzu atrašanās vietu, neaizvietojams izrādījās drona un radara savietojums, kas tapis Latvijā.

29. decembris, 2018, 9:19

26.12.18

Kontinents, kurā sastopas visas laika joslas: Antarktīda

Vēl nebijušā Latvijas zinātnieku ekspedīcijā uz Antarktīdu pētnieki pavadīja divus mēnešus un nošķirtībā no pārējās pasaules pētīja Antarktīdas ledu. Antarktīda ir vieta, kas cilvēcei palikusi visgrūtāk sasniedzama. Lai arī šajā gadsimtā turp dodas tūristi, nokļūt tur nav viegli, un tas izdodas retajam.

26. decembris, 2018, 16:28

26.12.18

Kristians Rimkus – inženieris, kurš būvēja vēja tuneli filmai «Neiespējamā misija»

Kristians Rimkus ir viens no tiem cilvēkiem, kas padarījis iespējamu cilvēka pacelšanos gaisā bez spārniem, droniem vai lidmašīnām. Viņš ir "Aerodium" inženieris. Tas nozīmē, ka Kristiana pārziņā ir plānot, rēķināt un domāt par lidošanu, pirms kāds vispār ir pacēlies gaisā.

26. decembris, 2018, 11:02

25.12.18

Entuziasti Latvijā attīsta dronu sacīkšu kultūru

Latvijā attīstās dronu sacensību kultūra, kas ļāvusi rasties pasaules klases dronu pilotiem. Lidošana ar droniem, tos pilnībā kontrolējot paša rokām, nevis paļaujoties uz navigācijas sensoriem, ir pamatīgs koordinācijas un reakcijas treniņš.

25. decembris, 2018, 11:28

24.12.18

Noķert fantastiskus miglas skatus. Kas jāzina par filmēšanu ar dronu

Ja runā par dronu lidošanu grūti sasniedzamās vietās, nevar nepieminēt to, kā šīs iekārtas palīdz mums ieraudzīt pasauli no skatu punkta, kas citādi pieejams tikai putniem. Arvīds Barānovs ir viens no tiem, kuram filmēšana ar dronu ir gan darbs, gan sirdslieta.

24. decembris, 2018, 10:20

23.12.18

Latvijā radīts drons augstceltņu tīrīšanai – pieprasīts pasaulē vēl pirms nonākšanas tirgū

Šķiet, no pašiem civilizācijas pirmsākumiem ļaudis ir sapņojuši lidot. Cik veca ir ideja par paša pacelšanos gaisā, tik arī sena vēlme likt lidot ierīcei, kas varētu redzēt kā cilvēka acis un strādāt kā cilvēka rokas. Bezpilota lidaparāti jeb droni sevi pieteikuši un dara to arvien skaļāk.

23. decembris, 2018, 9:29

17.12.18

Skatīties neredzamajā. Pētnieka Daiņa Jakoveļa stāsts par attālināto datu izpēti

Skatīties neredzamajā, mainīt gaismas spektrus un meklēt saistību starp it kā nesaistītām lietām ir tas, ar ko diendienā saskaras Dainis Jakovels.

17. decembris, 2018, 19:20

16.12.18

«Izziņas impulss»: Lielie dati – kur tie paliek un kam tas vajadzīgs

Šo gadsimtu sauc par informācijas laikmetu, mēs visur kā pirkstu nospiedumus atstājam datus – pārvietojoties, iepērkoties, esot sociālajos tīklos. Kas ir šie dati, kur tie paliek un kāpēc vajadzīgi?

16. decembris, 2018, 14:10

19.11.18

Ikdienā neredzamā ūdens cauruļvadu sistēma un tās inženieris

Ceļi un tilti slēpj pasauli, ko lietojam bet nepazīstam, piemēram, zem tiltiem ir ūdens cauruļvadi, dažādi kabeļi un daudz kas cits. Un ir arī pētnieki, kuru uzdevums un misija vienlaikus ir turēt ūdens cauruļvadus kartībā.

19. novembris, 2018, 17:39

19.11.18

Ceļu būvniecība, kvalitātes pārbaude un asfalta ražošana. Kā tas notiek?

Ceļu kvalitāte ir tēma, kas Latvijā spēj vienot pat pilnīgus svešiniekus. Kā notiek ceļu būvniecība un tā kvalitātes pārbaude? Kāpēc veidojas bedres un plaisas? Un kādi ir zinātnieku piedāvātie risinājumi drošākiem un kvalitatīvākiem ceļu segumiem?

19. novembris, 2018, 16:19

11.11.18

Izzinām elektrību – kāpēc baterijas nevajadzētu pilnībā uzlādēt un iztukšot?

Pasaulē tiek strādāts pie tā, lai uzlabotu bateriju spēju glabāt enerģiju. Ar to nodarbojas arī Latvijā pētnieks Kristaps Vītols. Viņš LTV raidījumā “Izziņas impulss” skaidro, ka bateriju ilgākam kalpošanas laikam to nevajadzētu pilnībā uzlādēt un pilnībā izlādēt.

11. novembris, 2018, 15:29

04.11.18

«Izziņas impulss»: Mājas mācās no dabas jeb kas kopīgs vaļiem un gudrām ēku fasādēm

Koki ir kļuvuši par iedvesmu, nevis, lai no tiem tikai kaut ko būvētu, bet arī lai mācītos pielāgoties. Cilvēki aizvien vairāk sāk meklēt atbildes dabā, lai mācītos kā būvēt ēkas gudrākā veidā. “Gudrās mājas” ir tās, kas gluži kā cilvēks māk apģērbties vai noģērbties, un kuru fasādes ir gluži kā āda un asinsrite, kas sazinās ar mums sensoru veidā. Kas kopīgs vaļiem un gudrām ēku fasādēm? Kā sensori zina, kas ienācis mājā un kā ēkas spēj sazināties?

4. novembris, 2018, 9:03

03.11.18

«Izziņas impulss»: Kad redzēsim Zemei tuvāko asteroīdu un kā var atpazīt meteorīta gabaliņus

Latvijai nav savu astronautu, kas ik pa laikam dotos strādāt uz Starptautisko kosmosa staciju. Tāpat mēs neesam izveidojuši kosmiskās zondes, kas dotos uz tālākajām saules sistēmas vietām un par kurām zinātu visa pasaule. Taču mums ir vārdi, kas ierakstīti kosmosa izpētes vēsturē. Vairāki no tiem saistīti tieši ar asteroīdu meklēšanu.

3. novembris, 2018, 12:39

20.10.18

VIDEO: Kā izkļūt no purva akačiem un lāmām - rāda pieredzējis vides inspektors

Purva akači un lāmas ir bīstamas vietas, no kurām var izkļūt tad, ja zina, ko darīt un ko nedarīt. Pieredzējis vides inspektors Uldis Saulītis LTV raidījumā “Izziņas impulss” rāda, kā pareizi izkļūt no šādām bīstamām vietām.

20. oktobris, 2018, 14:25

25.06.18

Rīgas ūdensapgāde - agrāk veda ar zirgiem, tagad attīra ar baktērijām

Agrāk mēdza teikt, ka pienāks reiz tie laiki, kad ūdens būs dārgāks par zeltu un naftu. Daudzviet tā jau ir realitāte. Latvija šajā ziņā ir izlutināta, jo dzeramā ūdens te ne tikai netrūkst, bet tam arī ir laba kvalitāte.

25. jūnijs, 2018, 21:50

17.06.18

Latvijā radīti, uzlaboti vai pielietoti roboti – darbaroku aizstāšanai un cilvēku glābšanai

Latvijā roboti attīstās, un kopš 90.gadiem esam spējuši starptautiskā līmenī piedāvāt ko interesantu citiem. Latvijā tiek radīti, uzlaboti un izmantoti roboti, kas spēj aizstāt cilvēkus kādos darbos un pat glābt cilvēkus.

17. jūnijs, 2018, 16:27

14.06.18

Suns Černuška, aita Dollija un citi dzīvnieku «pionieri» zinātnē

Ir vairākas jomas, kur dzīvnieki sevi pieteica pirms cilvēka. Tāda ir, piemēram, kosmosa izpēte. Vispirms tajā pabija mušiņas, tad arī suns Černuška, kas kosmosā pavadīja 100 minūtes un tad veiksmīgi atgriezās uz zemes.

14. jūnijs, 2018, 13:51

12.06.18

Degvielas jaunās izejvielas: Eļļa, polietilēns... jūras grunduļi un salmi?

Ikdiena nav iedomājama bez degvielas. Lai pārvietotos, tiktu pie pārtikas, apģērba un daudzām citām lietām, ir nepieciešami dabas resursi. Cilvēki tos tērē negausīgi - ik gadu dzīvojot tā, it kā viņu rīcībā būtu trīs planētas. Tas, protams, licis domāt, kā efektīvāk izmantot to, kas ir, un kā atrast jaunus veidus, kā tikt pie degvielas.

12. jūnijs, 2018, 15:12

13.05.18

REPORTĀŽA no Šveices un Francijas: Kā pēta matēriju jeb kas satur Visumu?

Senatnē domāja, ka atoms ir nedalāms un mazākā iespējamā vienība. Bet nu jau labu laiku ir zināms, ka tas ir ļoti labi dalāms. Cilvēkus allaž ir interesējis kā esam radušies un kā radies Visums. Par pēdējā izcelsmi vēl kādu laiku ir jāpagaida, bet to, no kā sastāv paši cilvēki, var izskaidrot.

13. maijs, 2018, 8:21

22.04.18

Luksusa preču bizness Arktikā – salātu un dārzeņu audzēšana

Pavārs Bendžamins Vidmars saimnieko polārajā siltumnīcā, turklāt roku rokā ar dabu. Viņš audzē Svalbāras – Arktikas salu arhipelāga – luksusa preces: salātus un dārzeņus.

22. aprīlis, 2018, 8:03

21.04.18

REPORTĀŽA no Arktikas: Dodamies ledāju iekšienē un izzinām lavīnas

Sniegs ir neatņemama Svalbāras - Arktikas salu arhipelāga - daļa. Kad vējš sniegu atpūš pamatīgā daudzumā, tas rada lavīnas, kas pēdējos gados prasījušas vairāk cilvēku dzīvību nekā polārlāči. Viesojoties Svalbārā, LTV raidījums "Izziņas impulss" ne tikai interesējas par lavīnām, bet arī dodas aplūkot ledāju.

21. aprīlis, 2018, 12:02

20.04.18

Pusceļā uz Ziemeļpolu suņi ir cilvēku izdzīvošanai būtisks dzīvnieks

Ziemeļi ir īstā vieta, kur pārliecināties par to, ka suns cilvēkam bijis būtisks dzīvnieks visos laikos. Svalbārā – salu arhipelāgā Arktikā – nereti izdzīvošana bija atkarīga no suņiem.

20. aprīlis, 2018, 15:00

15.04.18