«Izziņas impulss»

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski

Autora ziņas

12.07.20

Stresa nedarbi jeb kāpēc satraukumu labāk noķert aiz astes laikus

Kairinājumi, uz kuriem reaģējam, var būt visdažādākie – ja mainās vides apstākļi, tad organisms šiem kairinājumiem pielāgojas ar paaugstinātu pulsu vai mainīgu temperatūru. Svīšana, salšana - tas viss notiek tik automātiski, ka vairumā gadījumu šīs reakcijas pat neatpazīstam kā atbildes uz stresa avotiem. Taču līdzīgi kairinājumi ir arī darba apjoms, informācijas daudzums un domas, uz ko diendienā reaģējam. Kā stress ietekmē cilvēku?

12. jūlijs, 2020, 11:36

05.07.20

Medicīniskā klaunāde jeb kāpēc smieties ir patiesi veselīgi

Pēdējos mēnešos pašizolācijas dēļ neierasta ikdiena bija arī dakteriem klauniem – ārstēt mazos pacientus ar emocijām viņiem nācās ārpus slimnīcas sienām. Varētu domāt, ka tas viss tāda muļķošanās vien ir, taču tā uzskatīt ir maldīgi - klaunu darbs slimnīcā ir būtisks un neatsverams papildinājums medicīnas darbinieku veikumam.

5. jūlijs, 2020, 12:39

31.05.20

Trīs inovatīvi veidi, kā Latvijā lūko samazināt atkritumu daudzumu

Pēdējās desmitgadēs radīto atkritumu daudzums ir pieaudzis, bet nav mainījušās tehnoloģijas, kā tos savāc un sašķiro. Lai arī nemitīgi tiekam mācīti radīt iespējami maz atkritumu, to kalni turpina augt. Prognozes liecina, ka 2050. gadā atkritumu daudzums pieaugs par 70%. Šo problēmu Latvijā risina zinātnieki, meklējot veidus, kā iepakojumu padarīt gudrāku. Meklējumos iesaistījies arī uzņēmums, kas radījis atkritumu šķirošanas iekārtu.

31. maijs, 2020, 16:30

24.05.20

«Izziņas impulss»: Kā ikviens var līdzdarboties zinātnes procesos?

Mūsdienu pasaule sniedz iespēju ikvienam līdzdarboties pētniecības procesā. Iespējams gan piedalīties eksperimentos un testos, gan arī dalīties novērojumos ar zinātniekiem. Vairāk par to, kā sniegt palīdzīgu roku zinātnei, stāstīja raidījumā „Izziņas impulss”.

24. maijs, 2020, 15:06

05.01.20

Cilvēks zinātnē: Profesors Tālis Tisenkopfs pēta un skaidro norises sabiedrībā

"Baltic Studies Centre" vadošais pētnieks Tālis Tisenkopfs ir socioloģijas profesors, kurš pēta ilgtspējīgu lauku un reģionālo attīstību, inovācijas pārtikas apritē. Bet viņa vaļasprieks ir nūjošana.

5. janvāris, 2020, 16:06

05.01.20

Vidusjūras diēta – sirds veselībai piemērota ēdienkarte

Uztura piramīdās saldumiem atvēlēts pavisam neliels daudzums, bet graudaugi ir pamatu pamatā. Taču jāsaka, daudz precīzākās ietver vēl kādu slāni – tikpat svarīgi, kā ēst, mums ir arī aktīvi kustēties, socializēties un atpūsties. Tie ir Vidusjūras diētas pamatprincipi, un tas nav stāsts par to, ka jāēd būtu tikai Vidusjūras produkti.

5. janvāris, 2020, 15:34

05.01.20

No lauksaimniecības atkritumiem - elektrība un siltums. Latvijas fermu pieredze

Lauksaimniecībā kā nozarē, kur kaut ko ražo un pārstrādā, rodas atkritumi. Bet, ja tos pārvērš enerģijā, tad atkritumi kļūst par resursu.

5. janvāris, 2020, 14:01

01.01.20

Kardiologs: Prediabēts – pēdējā stacija pirms slimības, kur vēl var izkāpt

Lai arī cukura diabētu biežāk ierasts saistīt ar vielmaiņu un tā cēloņus meklēt aizkuņģa dziedzera darbībā, arī kardioloģijā šī slimība nav sveša. Tas tāpēc, ka cukura diabēts bieži vien noved pie agrīnas vai paātrinātas asinsvadu apkaļķošanās jeb aterosklerozes vai arī sirds mazspējas.

1. janvāris, 2020, 19:35

01.01.20

Pētnieki no Igaunijas un Lietuvas eksperimentē un meklē dabīgu zilo krāsvielu pārtikai

Pārtikas krāsu gammā reti sastopama zilā. Tas tāpēc, ka tai piemīt apetīti mazinošs efekts, jo zemapziņā to saistām ar kaut ko bīstamu un indīgu. Ir krāsas, kas apetīti veicina, citas – mazina. Pārtikas krāsvielām pievērsušies arī zinātnieki Latvijā, pētot tieši zilo krāsvielu pārtikā.

1. janvāris, 2020, 16:00

01.01.20

Paaugstināts holesterīna līmenis var būt arī iedzimts

Bieži nākas dzirdēt, ka augsts holesterīna līmenis ir sekas tam, ka neveselīgi ēdam, maz kustamies un smēķējam. Lai arī vairumam cilvēku tie patiešām ir galvenie iemesli, paaugstināts holesterīna līmenis var arī būt iedzimts.

1. janvāris, 2020, 14:52

01.01.20

Kā top «rezerves daļas» cilvēkiem, un ko maina tehnoloģijas?

Cilvēka veselībai svarīgas daļas mēdz nolietoties, tāpēc šoreiz stāsts par to, kā top ''rezerves daļas'' cilvēkiem un kā tās mainās. Piemēram, kā top zobu implanti un kas tos padara tuvus īstajiem zobiem? Vai arī, kas var nomainīt sirds vārstuli, nemaz neoperējot pašu sirdi.

1. janvāris, 2020, 13:52

31.12.19

Vai Latvijas ezeru māli kļūs par līdzekli eksportspējīgas kosmētikas ražošanai?

Māls ir viens no izplatītākajiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, mēs šajā ziņā esam viena no bagātākajām valstīm Eiropā. Tomēr māla resursu potenciāls Latvijā netiek pienācīgi izmantots. Pārsvarā taisām traukus un izmantojam mālus celtniecībā. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā tiek pētīts, ko vēl ar māliem varētu iesākt.

31. decembris, 2019, 14:28

29.12.19

Elektroniskais deguns nākotnē varētu palīdzēt noteikt kuņģa vēzi un citas slimības

Elektroniskais deguns zinātnei tā ir ļoti noderīga lieta. Tā ir iekārta, kas spēj saost daudz vairāk smaržu, nekā spēj saost cilvēks un, iespējams, arī dzīvnieki.

29. decembris, 2019, 15:55

24.12.19

Kā radās un attīstījās auto drošības jostas?

Pagājušā gadsimta sākumā cilvēki automašīnas sauca par nepraktiskām un bīstamām. Bet tehnoloģijas, materiāli un aprīkojums ir nemitīgi attīstījies, un īpaša vieta tajā ir drošības jostām.

24. decembris, 2019, 13:22

15.12.19

Smēķēšana no zinātniska skatupunkta. Skaidro kardiologs Kārlis Trušinskis

Smēķēšana nogalina, izraisa vēzi, aklumu – šie visi brīdinošie uzraksti ir zināmi kā smēķētājiem, tā nesmēķētājiem. Bet pamatā stāsts ir par divām vielām: darvu, kas ļauj organismā nonākt kancerogēnajām vielām, kas tālāk izraisa vēzi, un nikotīnu, kas sašaurina artērijas.

15. decembris, 2019, 19:12

15.12.19

Lauku konsultantu pētījumā veido tiešsaistes informācijas krātuvi

Tehnoloģijas palīdz padarīt saimniekošanu gudrāku, bet daudz zinātnes jāliek lietā, lai padarītu gudrākus pašus saimniekotājus. Te palīdzēt var sociālās zinātnes. Pētījumā “Agrilink” vēta lauksaimnieku konsultēšanu un veido tiešsaistes informācijas krātuvi.

15. decembris, 2019, 9:15

14.12.19

Kā izskatās zinātnē balstīta lauksaimniecība Latvijā? Ieskats fermā, biodegvielas un dzīvnieku pārtikas ražotnēs

Saimniekot tā, lai cilvēkam būtu labi un arī videi un ekonomikai būtu ieguvums. Turklāt nedarīt to uz nākamo paaudžu rēķina. Tie ir ilgtspējīgas attīstības principi, kas ieviesti vairākās Latvijas saimniecībās, tostarp saimniecībā “Mežacīruļi”. Lielais izaicinājums, kā trūkumus pārvērst lieliskās iespējās.

14. decembris, 2019, 15:04

21.07.19

Baktēriju baterijas attīra ūdeni un ražo enerģiju. Skaidro pētniece Ilze Dimanta

Baktērijas, citi mikroorganismi vairumā gadījumu mūs vairāk biedē nekā iedrošina. Tomēr baktērijas var piespiest strādāt arī mums visiem labvēlīgi un izdevīgi. Latvijas Universitātes pētniece Ilze Dimanta no Cietvielu fizikas institūta patiešām prot panākt to, ka baktērijas aug mums visiem labvēlīgi un ražo enerģiju.

21. jūlijs, 2019, 14:02

13.07.19

Zinātnieks Jānis Liepiņš pēta raugu un atzīst – cilvēkam ar to ir daudz kas kopīgs

Mikroorganismi ir varena lieta, tā ļoti spēcīgi ietekmē mūsu dzīves, un tas ir ļoti aizraujoši. Tā uzskata Jānis Liepiņš, kurš jau gadiem pēta raugu. Bet viņa uzmanības lokā nav nedz maize, nedz alus vai jebkurš cits produkts, kura gatavošanas procesā klāt bijis raugs. Viņš, vārda tiešā nozīmē, zem lupas paliek pašas rauga šūnas, tās audzējot īpašās barotnēs.

13. jūlijs, 2019, 18:25

13.07.19

Robeža starp farmakoloģiju un bioloģiskajiem ieročiem – ļoti šaura

Padomju Savienība gatavojās ne vien slēpties, bet arī pati uzbrukt, ja radīsies tāda nepieciešamība. Un šeit liela nozīme bija arī bioloģiskajiem ieročiem, kas ir bez krāsas un smaržas.

13. jūlijs, 2019, 15:00

23.06.19

Kā cīnās ar bīstamu organismu ievazāšanu Baltijas jūrā?

Baltijas jūrā ar kuģiem nonāk dažādas invazīvas sugas, kuras apdraud vietējo dzīvo radību. Jūrā nonāk arī bīstamas baktērijas. Pētnieki meklē risinājumus un pēta, kā mazināt šo problēmu, analizējot pat ūdenī atstāto DNS.

23. jūnijs, 2019, 15:45

23.06.19

Igaunijas un Latvijas zinātnieki pēta zivju kāpurus un meklē risinājumus ezeru apsaimniekošanā

Igaunijas un Latvijas hidrobiologi Auciema ezerā kopā pēta zivju mazuļus to agrīnās attīstības stadijās, lai labāk saprastu, kāda loma ezera funkcionēšanā ir tieši zivju kāpuriem. Zinot to, kas, ko un cik daudz ekosistēmā apēd, iespējams rast labākus risinājumus ezera apsaimniekošanā.

23. jūnijs, 2019, 13:34

12.05.19

Pirmais cilvēkveidīgais robots Rīgā. Ko zinātnieki tam «māca»?

Šis pavasaris Rīgā ir īpašs – ieradies pirmais cilvēkveidīgais robots. Latvijas zinātnieku rokās tas apgūst savas pirmās darba iemaņas. Zinātnieki arī cenšas padarīt robotus “gudrākus”.

12. maijs, 2019, 15:39

12.05.19

Programmētājs Atis Elsts pilnveido valkājamas ierīces cilvēku veselības uzlabošanai

Ir tik ierasts, ka ierīces mūs ved un par kaut ko signalizē. Aiz katra tās rādījuma ir cilvēks – kāds, kas to visu ir radījis. Viens no šādiem cilvēkiem ir arī programmētājs Atis Elsts.

12. maijs, 2019, 12:43

11.05.19

Jāmācās lietot robotus, nevis baidīties no tiem. Intervija ar profesoru Leo Seļāvo

Jomu, kurās roboti sevi piesaka, Latvijā netrūkst. Tas viss liek uzdot jautājumu, kur tad robotika mūs tālāk ved un kā labāk sagatavoties šai robotu ērai, lai mēs tajā būtu ieguvēji, nevis zaudētāji. Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Leo Seļāvo intervija LTV raidījumā “Izziņas impulss” norāda, ka roboti ir instrumenti, kurus jāmācās pareizi lietot, nevis baidīties no tiem.

11. maijs, 2019, 17:06

06.05.19

No atkritumiem ražot zivju barību? Par Latvijas pētnieku veikumu interesējas Arābu Emirāti

Latvijā zinātnieki pēta iespējas, kā izmantot atkritumus, kas satur cukuru. Viena no iespējām ir ražot zivju barību. Un par to ir ieinteresējušies Arābu Emirāti, intervijā LTV raidījumā “Izziņas impulss” pastāstīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesore Dagnija Blumberga.

6. maijs, 2019, 14:26

05.05.19

Latvijā cilvēki ir vairāk «sēņu aktīvi, nekā politiski aktīvi». Sociologs Miķelis Grīviņš pēta mežu

Latvijā cilvēki ir vieni no pasaulē aktīvākajiem savvaļas produktu vācējiem. Turklāt starp ogotājiem un sēņotājiem ir lielākas atšķirības, nekā sākotnēji varētu likties. Viss slēpjas tajā, kā vieni un otri mijiedarbojas ar dabu. To pēta sociologs Miķelis Grīviņš.

5. maijs, 2019, 11:09

01.05.19

Latvijas zinātnieki pēta pašmāju ogas «jaunības eliksīra» izstrādei

Pēc sulas spiešanas pāri paliek spiedatliekas, kuras nereti tiek izmestas konteinerā. Latvijas Universitātes zinātnieki teiks, tas nav īsti pareizi, jo spiedatliekās ir ļoti daudz vērtīgu un veselīgu vielu.

1. maijs, 2019, 15:11

27.04.19

Nākotnes pārtika – jaunas tehnoloģijas vai ēšanas paradumu maiņa? Intervija ar uzņēmēju un pētnieku

Nākotnes pārtikas jomā Latvijā vēl nevaram runāt par mākslīgās gaļas izaudzēšanu, bet attiecībā uz augu pasauli gan mums ir savi veiksmes stāsti. Proti, to, kas citādi būtu vajadzīgs hektāros audžu, nu iespējams iegūt laboratorijā. Par pārtikas izaicinājumiem nākotnē intervija ar uzņēmuma “Alternative Plants” līdzdibinātāju Annu Ramatu-Stundu un Latvijas Universitātes pētnieku Jāni Brizgu.

27. aprīlis, 2019, 14:09

26.04.19

Ilga Gedrovica – Latvijas zinātniece, kura pēta slieku izmantošanu pārtikā

Ilga Gedrovica ir pētniece, kuras uzmanības lokā ir tas, ko ēdam un ko vēl tikai ēdīsim. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātniskajā laboratorijā nonāk tas, ko citās laboratorijās izveidojuši Ilgas kolēģi – piena produkti, graudaugi, gaļa, dzērieni, maize. Tas viss, pamainīts vai nedaudz uzlabots, nonāk visdažādākajās testēšanas iekārtās.

26. aprīlis, 2019, 14:00

05.01.19

Matemātiķis Andris Ambainis – pionieris kvantu skaitļošanā

Tam, ka smadzenes, ļoti vispārinot, var salīdzināt ar datoru, piekrīt matemātiķis Andris Ambainis. Viņš ir cilvēks, kurš datorikā ir iedziļinājies vairāk, nekā spējam iedomāties, jo savā galvā, tā vien gribas teikt, skaitļo datorā, kurš vēl nemaz nav uzbūvēts.

5. janvāris, 2019, 11:00

01.01.19

Polārpētniekam Jānim Karušam ekspedīcijā Arktikā talkā nāca arī prasmes skeitbordā

Jānis Karušs ir viens no nedaudzajiem Latvijas polārpētniekiem. Kopā ar saviem domubiedriem viņš pirms dažiem gadiem aizsāka polārpētniecības tradīcijas Latvijā. Tolaik daži ģeoloģijas studenti nolēma doties vispirms uz Islandi, tad Grenlandi, līdz kamēr viņu ceļi aizveda līdz lielā sapņa piepildījumam – Antarktīdai.

1. janvāris, 2019, 16:26