Pūpoli, līdzās krāsainām olām un šūpolēm, ir vieni no Lieldienu svētku simboliem. Pūpolsvētdienā ar "pūkainām aitiņām" klātiem zariem veselības pērienu saņem daudzi pieaugušie un bērni. Tāpat pūpoli ir neatņemams svētku galda rotājums. Kas ir pūpols un kā atrast īsto pūpolu, ko iestādīt dārzā, zina stādu audzētavas "Sakstagals" saimniece Zaiga Graudiņa, kuras lielajā dažādu stādu kolekcijā ir ne tikai sudrabainie, bet arī rozā un īsu brīdi pat melnie pūpoli.
Autora ziņas
Iestājoties siltam un sausam laikam, Latviju piemeklē pērnās zāles dedzināšana. Pērn Latvijā reģistrēti 750 kūlas ugunsgrēki, arī šogad kūlas ugunsgrēki jau fiksēti vairākos Latvijas novados. Latgalē pagaidām kūlu dedzina nelielās platībās, jo daudzviet vēl saglabājies sniegs, zeme un pērnā zāle ir slapja, taču ugunsdzēsēji ar bažām gaida sinoptiķu solīto siltumu.
Lai uzlabotu iedzīvotāju finanšu pratību, turpinās pērn uzsāktā bezmaksas izglītības programma "Kļūsti par naudas pratēju!". 22 Latvijas pašvaldībās, tostarp pierobežas Ludzas novadā, iedzīvotājiem ir iespēja apgūt personīgo finanšu plānošanu un drošību. Uz Zilupi kopā ar citiem interesentiem finanšu pratību šonedēļ devās apgūt arī Latvijas Radio.
No 1. aprīļa Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde Balvu novada Tilžā vairs nestrādās naktīs. Tās darba laiks būšot tikai no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Pēc NMPD dienesta plāniem naktīs uz izsaukumu Tilžā, apkārtējos ciemos un viensētās dosies tuvākā mediķu brigāde no Balviem, Viļakas vai Kārsavas. Par šiem plāniem vietējie ir nepatīkami pārsteigti un ceļ trauksmi par neatliekamās medicīniskās palīdzības operatīvu pieejamību nakts laikā.
Kopš šī gada janvāra Latvijā tiek nodrošināts valsts finansēts paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums pacienta dzīvesvietā. Tā mērķis ir nodrošināt iespējami augstāku dzīves kvalitāti un ciešanu atvieglošanu pacientiem, kuri nepieciešamo paliatīvo un hospisa aprūpi ir izlēmuši saņemt mājās. Latgalē divu mēnešu laikā šo pakalpojumu saņēmuši gandrīz 50 klientu.
Pērn Latvijā ugunsgrēkos gāja bojā 68 cilvēki, kas ir zemākais rādītājs pēdējos 20 gados. Katru gadu šajā statistikā nonāk ne tikai pilsētās, bet arī ciematos un lauku viensētās bojā gājušie iedzīvotāji. Ugunsdzēsēji atzīst, ka par ugunsgrēkiem ne vienmēr tiek ziņots laikus, jo viensētas atrodas tālu viena no otras. Turklāt slikto ceļu dēļ ir apgrūtināta piekļuve ugunsnelaimes vietai. Tāpēc ugunsdzēsēji aicina iedzīvotājus pievērst lielāku uzmanību savu mājokļu stāvoklim un drošībai.
Rēzeknē savas otrās mājas vismaz uz laiku atraduši aptuveni 300 Ukrainas bēgļu. Daudzi no viņiem Rēzeknē dzīvo jau vairāk nekā gadu un pamazām iekļaujas gan darba tirgū, gan arī vietējā kultūras dzīvē. Tajā pašā laikā ukraiņi uztur arī savas tradīcijas un kultūru. Gan rēzeknieši, gan ukraiņi bēgļi nolēmuši sarīkot atbalsta pasākumus varonīgajai Ukrainas tautai "No sirds Ukrainai".
Latvijā daudzi pieredzējuši ārsti, tostarp ģimenes ārsti, aiziet pensijā un viņu vietā nāk jauni speciālisti. Var teikt, ka pierobežas pilsētai Ludzai ir paveicies, jo pavisam nesen te savu ģimenes ārsta praksi ir atvērusi jaunā ģimenes ārste Darja Rjutkinena. Pagaidām viņai ir 1200 pacientu, kurus viņa pieņem pilsētā, taču nākotnē ārste plāno pacientus pieņemt arī laukos.
Cenu un minimālās algas pieaugums skāris arī pansionātus. No šā gada gandrīz visos pansionātos Latgalē ir paaugstināta uzturēšanās maksa. Arvien vairāk veco ļaužu tuvinieku nevar samaksāt par pansionāta pakalpojumiem, un tas jādara pašvaldībām. Tajā pašā laikā rindas uz dzīvi pansionātos pieaug, un pašvaldības meklē iespējas, kur izvietot savus gados vecos iedzīvotājus.
Rēzeknē tagad ir noteikta maksa par pakalpojumiem, ko bērni ar funkcionāliem traucējumiem un personas ar garīga rakstura traucējumiem līdz šim saņēma bez maksas deinstucionalizācijas projekta ietvaros, to paredz Rēzeknes valstspilsētas domē pieņemtais lēmums par grozījumiem Rēzeknes Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādī. Pēc projekta beigām finansiālu problēmu dēļ daļa mazo rēzekniešu vairs nevarēs izmantot agrāk saņemtos rehabilitācijas un attīstošos pakalpojumus.
Situācija uz Latvijas–Krievijas robežas kravu pārvadājumu ziņā nav mainījusies arī pēc tam, kad Latvija, Igaunija un Somija ir slēgušas vairākus robežas kontrolpunktus. Terehovā un Grebņevā joprojām ir kravas automašīnu rindas, bet robežu šķērsojošo cilvēku plūsma ir ievērojami samazinājusies.
Izbūvētā infrastruktūra, tostarp žogs uz mūsu valsts robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, ietekmē gan lielo, gan arī mazo dzīvnieku migrāciju starp valstīm. Izbūvējot uz robežas žogu, tiek ieplānoti arī speciāli vārti dzīvnieku migrācijas nodrošināšanai. Tomēr atvērs šos vārtus vien tad, kad uzlabosies politiskā situācija ar kaimiņvalstīm.
No Rēzeknes mēra amata ceturtdien atstādinātais Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai") Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkojumu par atstādināšanu uzskata par politisku izrēķināšanos un plāno to pārsūdzēt. Bartaševičs negrasās pamest politiku. Savukārt līdzšinējā domes opozīcija uzskata, ka Bartaševičs ar partijas biedriem vēlas, lai dome tiktu atlaista.
Valdības un pašvaldību sarunās par nākamā gada budžetu ir rasts kompromiss vairāku pašvaldībām aktuālu jautājumu risināšanā. Taču joprojām pat pēc Pašvaldību izlīdzināšanas fonda piešķirto līdzekļu sadales daļā Latvijas pašvaldību nākamā gada budžetā trūks naudas pašvaldībai obligāto funkciju nodrošināšanai. Bažas valda arī Balvu novadā, bet Ludzas novadā lēš, ka pamatfunkcijas spēs nodrošināt.
Krievijas pensiju izmaksa par šā gada trešo ceturksni kavējas, jo nav saņemti naudas līdzekļi no Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda. Gadījumā, ja pensiju izmaksa kavēsies ilgāku laiku, Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi, kas saņem Krievijas pensiju, var vērsties pēc palīdzības savā pašvaldībā. Tiesa, šāda veida palīdzība nav paredzēta 3500 cilvēkiem, kuriem jau ir anulētas uzturēšanās Latvijā atļaujas.
Rēzeknē ar 12. septembri atcelti seši no astoņiem pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem. Vēl divu pabalstu summas samazinātas uz pusi. Pašvaldība papildus vēl atcēla bezmaksas braucienus pilsētas sabiedriskajā transportā skolēniem. Šādas izmaiņas vietvara pamato ar pašreizējo finansiālo situāciju pašvaldībā. Plānots, ka šādas izmaiņas šī gada budžeta izdevumu daļu samazinās par nepilnu 41 tūkstoti eiro. Iespēju izteikti savu viedokli vēl pirms pabalstu atcelšanas vai samazināšanas izmantoja vien seši Rēzeknes iedzīvotāji.
Ludzas novada Auziņos, Kristīne un Armands Ģēģeri nu jau 13 gadus nodarbojas ar ziedu stādu biznesu, kas patiesībā kļuvis ne tikai par iztikas avotu, bet arī sirdij tīkamu vaļasprieku. Redzot iedzīvotāju interesi par puķēm, šoruden saimnieki piedāvā ciemiņiem apskatei košu asteru lauku hektāra platībā.
Valsts robežsardzes koledža turpina uzņemšanu mācībām profesionālās tālākizglītības programmā "Robežapsardze", un mācīties gribētāji pagaidām nesteidzas ar dokumentu iesniegšanu. Vidēji katru gadu mācībām koledžā piesakās ap 100 cilvēku, tomēr, piemēram, pērn tikai puse tika uzņemti koledžā un varēja sākt mācīties.
Latgalē šī vasara ir sākusies ar sausu un karstu laiku. Biškope Inese Zeiļuka no pašas austrumu pierobežas atzina, ka lietus te no pavasara gandrīz nav lijis, un, lai arī sabiedrībā valda stereotips, ka kasta un sausa vasara nāk par labu bitēm un pozitīvi ietekmē medus ražu, biteniece atzina, ka tā nemaz nav.
Rēzeknes tiesa aizdomās par septiņgadīgās Justīnes nonāvēšanu trešdien, 21. jūnijā, nolēmusi apcietināt abas šajā lietā otrdien, 20. jūnijā, aizturētās personas – meitenes tēvu Vladimiru Reinikovu un viņas pamāti. Apcietinājums piemērots, lai novērstu iespēju aizdomās turamajiem traucēt kriminālprocesu.
Latvijā tiks izveidoti 76 jauni dabas liegumi. Tas tiek darīts, lai izbeigtu pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības nozīmes biotopiem – staignāju mežiem. Latgalē plānots izveidot 16 jaunus dabas liegumus, tostarp arī Rēzeknes novada Gadrinkas ezera mežos.
Tuvāko gadu laikā Latvijā būtu jāslēdz vai jāreorganizē vēl desmitā daļa Latvijas skolu. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcības plāna projekts. Pašvaldības Latgalē šāda IZM pieeja skolu tīkla sakārtošanā neapmierina, diskusijas turpinājās arī piektdien notikušajās Latvijas Pašvaldību savienības un IZM sarunās. Vairāk Ivetas Čigānes sagatavotajā ierakstā.
Latvijā hospisa pakalpojums, cienīga pirmsnāves aprūpe, kā valsts garantēts pakalpojums nedziedināmi slimiem slimniekiem nav pieejams. Pašvaldību sociālie dienesti kopā ar slimnieku piederīgajiem meklē iespējas palīdzēt nedziedināmi slimajiem. Pēdējo gadu laikā Latvijā īsteno vairākus pilotprojektus, kuru mērķis ir noskaidrot pieņemamāko hospisa pakalpojumu modeli. Pašlaik pilotprojekts tiek realizēts Latgalē.