Lai arī Dziesmu un deju svētku nedēļa ir noslēgusies, vēl ilgi varam gremdēties atmiņās par neaizmirstamajiem skatiem, tai skaitā tiem, ko guvām ar tehnoloģiju palīdzību – droniem –, ļaujoties skatam no putna lidojuma.
Autora ziņas
Ir pēdējais svarīgais darbs pirms lielā, ilgi gaidīta notikuma, un pēdējais brīdis, kad Bērzaine vēl ir klusa. Tūlīt šeit, Vācijas pilsētā Freiburgā, Cēringenas kalna viducī, no malu malām ieradīsies lieli un mazi latvieši, lai nedēļu visi kopā svinētu latvietību.
Latvijā sestdien, 26.decembrī, piegādātas pirmās "Pfizer/BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 "Comirnaty". Vakcīnas nogādātas arī citviet Eiropas Savienībā.
Īsi pēc valdības paziņojuma par papildu ierobežojumiem tirdzniecībai un pakalpojumiem, kas stāsies spēkā no 19.decembra, Latvijas Radio pie kāda no Rīgas tirdzniecības centriem novēroja cilvēku pieplūdumu, kas steidza iepirkties. Šādu novērojumu apliecināja arī vairāki veikalu darbinieki, kā arī LTV ar dronu uzņemtie attēli pie lielveikaliem. Tikmēr Patērētāju tiesību aizsardzības centra aicina tirgotājus neizvērst mārketinga akcijas, aicinot pircējus uz veikaliem, bet patērētājus mudina būt apdomīgiem.
Latvijas prezidents Egils Levits, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Polijas prezidents Andžejs Duda ir vienisprātis, ka Baltkrievijā nepieciešams rīkot atkārtotas prezidenta vēlēšanas, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Jau pavisam drīz – 1. septembrī stāsies spēkā jaunie mācību satura standarti. Šajā mācību gadā visu Latvijas skolu 1., 4., 7. un 10. klases sāks īstenot pilnveidoto mācību saturu un pieeju, kas izstrādāts projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā”, kas pazīstams ar nosaukumu ''Skola2030''. Vai tam ir gatavi skolotāji, un kas ir lielākās pārmaiņas, kas viņus skars?
Šodien ir pēdējā diena, kad gājējiem atvēlēta Tērbatas iela. Mēnesi ilgais eksperiments, vienu no Rīgas ielām atvēlot gājējiem un riteņbraucējiem, noslēdzas. Rīt ielu atver auto satiksmei. Vai arī nākamvasar šī iela tiks slēgta transportam, vēl nav zināms. Turpinās iedzīvotāju un uzņēmēju aptaujas datu apkopošana un lēmumu pieņems jaunā Rīgas dome.
Ceturtdien Aglonā ierodas arī svētceļotāju grupas, kas vairākas dienas vai pat nedēļas pavadījušas ceļā un lūgšanās. Pirmo gadu daudzi no šiem gājējiem pēc paveiktajiem kilometru simtiem uz pašiem svētkiem nepaliks. Viņi Krusta ceļu un Svēto misi skatīsies attālināti, mājās vai savā draudzē, ievērojot drošību.
Piektdien un sestdien Aglonā ticīgie pulcēsies Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos. Līdz šim Aglonā nav atklāts neviens ar Covid-19 inficēts cilvēks, tāpēc gaidāmos tūkstošus te gaida ar bažām.
Liela daļa no 30 000 Teikas iedzīvotāju ir savas apkaimes patrioti. Priecājas par atjaunotām skolām un stadioniem, taču nekautrējas norādīt arī uz tik elementāru lietu kā publisko tualešu trūkumu. Un daži pilnīgi atklāti pasaka, ka uz šīm vēlēšanām vispār neies.
Līdz ar lielo karstumu, kas valda uz ielām un arī sabiedriskajā transportā, mutes un deguna aizsegu vairs izmanto tikai retais, novēro LTV raidījums “Panorāma”. Daudzi cilvēki sūdzas par svelmi un bezgaisu autobusos un tramvajos.
Brīvdienās laiks saglabāsies tveicīgs, bet nākamnedēļ sāksies vēsākas dienas, liecina prognozes.
Par tradīciju Jāņos kļuvusi filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” skatīšanās, kur notikumi risinās Raiskuma pagasta “Saknītēs”. Mājas gan patiesībā sauc ''Biekas'', tomēr filmas dēļ mājas saimniece ceļa galā uzlikusi zīmi “Saknītes”. Gluži kā filmā. Vecā māja ar tumši brūnajiem guļbaļķiem, oranžā tualete ar sirsniņu, vecā kūts un lielais šķūnis, kur aiz milzu piekaramās atslēgas stāv baltais žigulītis. Kā izskatās teju 180 gadu vecā māja gandrīz 40 gadus pēc filmas uzņemšanas?
Igauņi uz Latviju, latvieši uz Igauniju – tā saka Sāremā salā, kuras tūrisma sektoru, tāpat kā citur Eiropā, iedragājusi koronavīrusa krīze. Igaunijas lielāko salu vīrusa uzliesmojums skāra īpaši smagi. Vasaras sākums visai tukšs, tomēr tūristi pamazām sāk atgriezties. Ceļošanas ierobežojumi nozīmējuši, ka tagad lielākā cieņā ir reģionālais tūrisms, un izmaiņas var just arī Sāremā.
Pirmo reizi Latvijā mikroķirurgiem izdevies veikt pilnu sejas rekonstrukciju un izglābt ļoti smagi ievainota pacienta dzīvību. Pacientu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ieveda ar pilnībā norautiem žokļiem, degunu un zodu. Piecpadsmit stundu ilgā operācijā, izmantojot audus un kaulus no viņa kājas, vairākām ķirurgu brigādēm izdevās seju atjaunot, taču viņa stāvoklis joprojām ir smags.
"L'oreal" balvas "Sievietēm zinātnē" saņēmēja Iveta Pugajeva izstrādā jaunu epidemioloģisko pieeju. Viņa pēta pilsētu notekūdeņos atrodamo informāciju gan par zāļu un alkohola lietošanas paradumiem, gan sabiedrības veselību kopumā.
Valsts ir atsākusi aicināt sievietes uz krūšu izmeklējumu mamogrāfiju. Tā ir visprecīzākā metode, kas ļauj atklāt izmaiņas krūtīs vēl pirms tās ir pamanāmas analīzēs vai ar citu metodi. Ja izmaiņas tomēr ir ļaundabīgas, dažu milimetru lielu audzēju Latvijas Onkoloģijas centrā ir iespējams izņemt tā, ka sieviete par to var aizmirst un dzīvot laimīgi tālāk. Taču, lai gan ārkārtējās situācijas ierobežojumi izmeklējumu ziņā ir atcelti, tikai retā atsaucas aicinājumam pārbaudīties. Ārstus šī pasivitāte ļoti uztrauc.
Pēc trīs mēnešu pārtraukuma ar pirmajiem teju 100 klausītājiem zālē 13. jūnijā Cēsīs notiks pirmais dzīvais akustiskais koncerts “Viva la musica!”. Uz skatuves tiksies "Kremerata Baltica" Lietuvas un Latvijas kameransambļi ar solistiem, vijolnieks Gidons Krēmers, pianists Georgijs Osokins, soprāns Gunta Gelgote un klarnetists Andrjus Žiūrs, medijus informē koncertzāles “Cēsis” pārstāvji.
Saulkrastu novadā bez saskaņojumiem "pārbīdīta" Inčupes gultne. Visticamāk, nesaskaņotos darbus veikuši pašvaldības uzņēmuma darbinieki, kuri, iespējams, vēlējušies pasargāt unikālo Balto kāpu, kuru cieši gar kāpas nogāzi tekošā upe krietni brucinājusi.
Pagājis pusgads, kopš īsi pirms LTV pētnieciskā projekta “Diagnoze – vēzis” beigām izskanēja solījumi padarīt pieejamāku cilvēka mūža beigām tik ļoti vajadzīgo paliatīvo aprūpi. Novembrī Veselības ministrija skaidroja, ka tā sākusi sarunas ar Rīgas domi par paliatīvo gultu skaita palielināšanu galvaspilsētā. Bet rezultātu šīm sarunām joprojām nav.
27. maijā Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles 91,6 metrus augstajā torņa smailē atgriezās atjaunotais gailis.
Pagājušajā diennaktī pieaudzis ar Covid-19 saslimušo skaits sociālās aprūpes centrā “Mārsnēni” un tuvojas jau pussimtam. Saslimuši ir ne tikai centra klienti, bet arī darbinieki. Latvijas Televīzija devās noskaidrot, kā infekcijas ēnā rit dzīve citkārt klusajos Mārsnēnos.
No trešdienas, 20. maija, darbu sāk arī dienas stacionāri, kuros pacients ārstējas dienā, bet tur nenakšņo. Arī slimnīcas atsākušas sniegt ambulatoros pakalpojumus pilnā apjomā, un pacienti atkal var pierakstīties pie jebkura speciālista. Stradiņa slimnīcā pie asinsvadu ķirurga var tikt jau nedēļas laikā, bet pie kardiologa gan tikai rudenī.
Covid-19 pandēmija izgaismojusi kādu ilgi nerisinātu problēmu augstākajā izglītībā. Latvijā 80% pilna laika studentu paralēli studijām ir spiesti strādāt. Daudzi to dara, lai par augstāko izglītību varētu samaksāt un nosegtu ikdienas tēriņus. Līdz ar Covid-19 krīzi viesmīlības un pakalpojumu sektorā nodarbinātie studenti savus ienākumus ir zaudējuši un katrs desmitais students domā par studiju pārtraukšanu.
Vēl tikai divas nedēļas līdz noslēgsies attālināto mācību gads. To nepacietībā gaida ne vien bērni un viņu vecāki, bet arī skolotāji. Matemātikas skolotāja no Ropažu novada vidusskolas Inga Spriņģe intervijā “Panorāmai” stāsta par to, kā viņai veicies šos trīs mēnešus. Kāpēc sāp sirds un par ko ir īpašs prieks?
Saņemot aizvien vairāk sūdzību par mediķu masku kvalitāti, Nacionālais veselības dienests (NVD) slimnīcām pieprasījis sniegt ziņas – cik daudz masku ir ar defektiem. Līguma nosacījumi paredz masku apmaiņu 20 dienu laikā, bet pagaidām neviena masku kaste vai sūdzība no iestādēm nav saņemta. Tieši lietisko pierādījumu trūkums liedz iedarbināt līgumos par masku piegādi paredzēto mehānismu masku nomaiņai. Vienlaikus valdība pieņēmusi elastīgākus noteikumus aizsarglīdzekļu iegādei.
Veselīgi un dabai draudzīgi, taču ne vienmēr droši. Tā Rīgas riteņbraucēji raksturo pārvietošanos pa galvaspilsētas ielām. Lai braukšanu padarītu vieglāku un drošāku, nevalstiskās organizācijas "Datu skola" aktīvisti sākuši projektu – tā saukto "veloslazdu" kartēšanu. Tas ļaus ātrāk sakārtot pilsētas infrastruktūru. Pagaidām "veloslazdu" augšgalā ir Gaisa tilts.
Valsts drošības dienesta (VDD) jaunās ēkas būvniecības atlikšana vai kavēšana pašreizējos drošības apstākļos nav pieļaujama un ēka ir jāceļ noskatītajā vietā Rīgā, bijušā velotreka "Marss" teritorijā Brīvības gatvē. Šādu lēmumu pieņēmusi Saeimas Nacionālā drošības komisija, kura norāda, ka iecerētais zemesgabals ir vienīgā vieta, kas atbilst dienesta vajadzībām. Līdz ar to šķēršļu ēkas būvniecībai vairs nav.
Visticamāk, ar Covid-19 saslimis un jau izveseļojies darbinieks bija tas, kurš inficēja 14 Rīgas sociālā aprūpes centra "Gaiļezers" iemītniekus. Tā sliecas domāt epidemiologi, pieļaujot, ka patieso infekcijas avotu var neatrast arī nekad. Centrā turpinās iemītnieku un darbinieku testēšana, bet apjukumā uz brīdi pat tika pārtraukta paciņu pieņemšana un pastaigas.
"Simtgades dullais letiņš. Apskaidrības". Ar šādu nedaudz ironisku virsrakstu iznākusi bijušā Latvijas Televīzijas "Panorāmas" galvenā redaktora, žurnālista Jāņa Dimanta pirmā grāmata. Tās izdošana sakrīt ar laiku, kad viņiem abiem ar sievu Veroniku Jersikas pagasta Dimantu mājās svinamas dimanta kāzas.
Pārāk detalizētas tehniskās specifikācijas un nereālistiskas tāmes – šādas problēmas esošajā iepirkumu procedūrā izceltas pēc valdības pārstāvju tikšanās ar iepirkumus uzraugošajām iestādēm saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizdomām par vismaz 10 valstī vadošo būvnieku karteli, kas tagad likušas apsvērt izmaiņas nozari regulējošajā likumā.
Valdība nesaskaņu dēļ lemšanu par 2020. gada valsts budžeta prioritātēm pārceļ uz nākamo nedēļu. Strīdus ābols ir Liepājas cietuma celtniecības termiņi – sākt būvniecību jau nākamgad vai atlikt uz aiznākamo gadu. Tieslietu ministrs, kurš pieprasīja nedēļas pārtraukumu, neizslēdza variantu, ka diskusijas varētu sākt no sākuma.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
