"Kad man bija astoņi gadi, vecāki mani aizsūtīja uz mūzikas skolu. Tur satiku arfas skolotāju. Viņa ienāca un atslēdza klasi… Francijā mācības jāsāk ar solfedžo, ar mūzikas teoriju. Viņa mācīja mūzikas teoriju un arī arfu, un es jutos viņā iemīlējies... Skolotāja bija tik skaista un jauka! Tieši tāpēc gribēju spēlēt instrumentu, ko viņa mācīja," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" ar smaidu atceras pasaulslavenais franču arfists Ksavjē de Mestrs (Xavier de Maistre). 18. aprīlī mākslinieks sniegs koncertu Latvijas Nacionālajā teātrī, un tas būs viņa pirmais solokoncerts Latvijā.
Autora ziņas
"Man patīk, ja publika ne vien bauda, bet arī mēģina iedziļināties – tā ir aktīva klausīšanās procesā. Savā ziņā mākslinieks ir kā tulks, kas nodod vēstījumu, un mums ir svarīgi, lai auditorija to uztver. Tad rodas tik ļoti nepieciešamais ciešais loks starp mūziku, mūziķiem un auditoriju," uzskata pasaulslavenais pianists Dāvids Frē (David Fray), kurš izpelnījies pasaules mēroga atzinību par savām neordinārajām intelektuālajām Baha un Šūberta skaņdarbu interpretācijām. 4. februārī viņš pirmo reizi uzstāsies Latvijā, savā solokoncertā Lielajā ģildē iekļaujot Franča Šūberta kompozīcijas.
Džons Hoilends (John Hoyland, 1934–2011) ticis dēvēts par Eiropas atbildi Markam Rotko, bet mākslinieks Demjens Hērsts viņu raksturojis kā "neapšaubāmi nozīmīgāko britu abstrakcionistu". Pats mākslinieks savulaik ir teicis, ka "glezniecība ir kaut kas pa vidu starp zvanu skaņu un tekošu ūdeni, tā ir attiecībās starp lapām un vēju, starp putniem un zemi". Tik poētiski viņš ir izteicies par mākslas pasauli, ko izvēlējies un ko uzskatījis par garīgu izpausmi.
2023. gada nogalē mākslas muzejā "Rīgas birža" dienasgaismu ieraudzīja jauna Lielbritānijā izdota grāmata "Direktora izvēle", ko klajā laidusi Londonas izdevniecība "Scala Arts & Heritage Publishers Ltd" sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Borisa un Ināras Teterevu fondu. Izdevums pilnībā veltīts mākslas muzeja "Rīgas birža" mākslas darbu kolekcijai, pie tam tādā versijā, kādu to savā redzējumā ir izveidojusi un arī aprakstījusi muzeja "Rīgas birža" vadītāja Daiga Upeniece.
"Vienmēr tiek apgalvots, ka Versaļa ir varas un varenības vieta, kas radīta, lai atstātu iespaidu uz visu pasauli. Tā, protams, ir daļa no Versaļas lomas, bet ne vienīgā. Pilij piemīt vēl kas daudz svarīgāks. (..) Uzskatu, ka Versaļa ir pētniecības, dzejas un filozofijas vieta, un tas ir daudz vairāk par lielākās pils statusu, kurai ir viskrāšņākais zelts un vislielākie dārzi. Kaut gan arī tā, protams, ir taisnība. Strūklakām bija jābūt visaugstākajām un parkam – vislielākajam. Tomēr Versaļa – tas pirmkārt ir filozofijas jautājums," ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" uzsver Versaļas Nacionālā muzeja un Trianonas piļu direktors Lorāns Salomē (Laurent Salomé).
"Savulaik sapņoju, ka kļūšu slavena dejotāja. Savukārt dziedāšana nekad nebija mans sapnis – tas bija kas tāds, ko es darīju un kas man patika, taču nesapņoju, ka kļūšu profesionāla dziedātāja," teic pasaules operas leģenda – slavenais zviedru mecosoprāns Anne Sofija fon Otere (Anne Sofie von Otter), kuru droši var dēvēt par fenomenālu parādību uz mūsdienu klasiskās mūzikas skatuves. 12. decembrī viņa kāps uz Lielās ģildes skatuves, lai kopā ar savu dēlu, ģitāristu un komponistu Fabianu Fredriksonu un pianistu Leifu Kaneru-Lidstrēmu klausītājus iepriecinātu ar Ziemassvētku noskaņās veidotu programmu.
Atzīmējot Versaļas pils 400. jubileju, 21. novembrī pilī tika svinīgi atklāta franču gleznotāja Orasa Vernē (Émile Jean-Horace Vernet, 1789–1863) retrospektīvā izstāde, kurā iekļauti vairāk nekā divsimt mākslinieka darbi, tai skaitā līdz šim neredzēti meistardarbi, zīmējumi un skices, kas ļauj iepazīties ar viņa radošo darbību. Divas Orasa Vernē gleznas uz izstādi atceļojušas no Mākslas muzeja "Rīgas birža" kolekcijas. Tas ir pirmais gadījums Latvijas vēsturē, kad Versaļas pilī tiek eksponēti darbi no Latvijas.
Kamēr Jāzepa Vītola 8. Starptautiskā pianistu konkursa finālisti kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā gatavojas konkursa trešajai kārtai jeb finālam, kas koncertzālē "Lielais dzintars" risināsies 13. un 14. oktobrī, Latvijas Radio 3 – "Klasika" ielūkojas konkursa otrās kārtas aizkulisēs, iepazīstinot ar tiem jaunajiem mūziķiem, kuri žūrijas un klausītāju priekšā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Lielajā zālē stājās 10. oktobra vakarā un 11. oktobra priekšpusdienā.
"Nekad nebiju domājis, ka atklāšu pilsētu!" – tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio 3 – Klasika stāsta mūsdienu arheoloģijas leģenda – pasaulslavenais eģiptologs un vēsturnieks Zahi Havass (Zahi Hawass), kurš veicis revolucionārus atklājumus Heopsa, Teti un Gīzas piramīdās, kā arī personīgi vadījis Tutanhamona mūmijas ģenētisko pētījumu komandu. Viņš gan atzīst, ka bez veiksmes tas nebūtu iespējams, jo var strādāt visu mūžu un tā arī neko neatklāt.
"Pasaulē vērienīgākais simfoniskās mūzikas festivāls "BBC Promenāde" britiem ir kā latviešiem Dziesmu svētki, taču kopumā situācija Lielbritānijā mūzikas laukā ir dramatiska: BBC tai "griež" nost finansējumu, un ir satraucoši domāt par to, ka mūsdienās tik viegli var pateikt – nē, tas viss mums nav vajadzīgs! Latvijā tomēr tik traki nav, taču arvien nopietnāk būtu jāuztver mākslas nozīme cilvēka dzīvē, jo brīdī, kad tā tiek izslēgta, mēs tikai un vienīgi degradējamies. Ir ļoti skumji, ka šajā lielajā kultūras metropolē mūzikai dara pāri," uzsver Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītāja Anna Marta Burve, kura tikko atgriezusies no Londonas. 9. septembra vakarā viņa no Londonas Karaliskās Alberta zāles vadīja "BBC Promenādes" grandiozā noslēguma koncerta tiešraidi "Klasikā".
Pirmais publicētais latviešu dzejnieks bijis Ķikuļu Jēkabs (1740–1777) – tas tapa zināms tikai pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, pateicoties literatūrzinātniekam Aleksejam Apinim, kurš Maskavā kādā arhīvā atrada iesniegumu, kas rakstīts dzejas formā. Tā ir sūdzība Katrīnai II par Vidzemes zemnieku smago stāvokli. Unikāli, ka šis dzejolis ir rakstīts latviešu valodā!
Jau 30. jūnijā Rīgas Domā ar latviešu garīgās mūzikas skaņukrāsām tiks aizsākta Dziesmu svētku nedēļa. "Šī koncerta kontekstā ir būtiskas divas sajūtas. Pirmā – pieskaršanās dzīvības filozofiskajai nebeidzamības tēmai un pēcnācībai. Bet otra lieta – man tiešām bija ļoti svarīgi parādīt visas mūsu krāšņākās vērtības: profesionālos korus, spilgtākos bērnu korus un profesionālo mūzikas iestāžu jauktos korus," uzsver garīgās mūzikas koncerta mākslinieciskais vadītājs, diriģents Jurģis Cābulis.
"Es esmu izvēlējusies ceļa motīvu, kas nav kilometri pa Latviju, tā ir tāda cilvēka būšana pasaulē," skaidro dzejniece Iveta Šimkus – idejas un scenārija autore pasākumam "Es esmu viens. Es esmu neskaitāms", kurā Imanta Ziedoņa domubiedri – Māra Zālīte, Nora Ikstena, Kaspars Znotiņš, Vestards Šimkus, Aurēlija Šimkus – godinās dzejnieku 90. dzimšanas dienā un kas 19. maijā notiks Jaunmoku pils Kolonnu zālē.
"Nomiris, nokāpis ellē, augšāmcēlies..." Šos vārdus taču dzirdam tik bieži, klausoties izcilu komponistu skaņdarbus, proti, "Credo" ("Es ticu"). Ja dziedājumā ieklausāmies un tajā ietvertos jēdzienus saprotam, tad kļūst arī skaidrs, kāpēc tik daudzos ievērojamu gleznotāju darbos, to reprodukcijās un dažkārt pat Lieldienu apsveikumu kartītēs ir attēlots augšāmcēlies Jēzus, kas ar savu labo un kreiso roku ir satvēris kāda vīrieša un sievietes roku un augšāmceļoties velk viņus sev līdzi. Daudzi droši vien labi zina, ka šajās gleznās vai ikonās mākslinieki ir attēlojuši Ādamu un Ievu. Tie ir viņi, kurus Jēzus, aiz rokas satvēris, izved no kapa. Nereti attēlos var redzēt, kā viņiem pa pēdām seko Vecās Derības pravieši un taisnīgie, arī psalmu dziedonis, valdnieks Dāvids.
"Kristietis jau nav kaut kāds gaisā parauts cilvēks, izrauts no savas kultūrvides – mums ir sava latviskā [reliģijas] forma, savs tulkojums. Jau tas vien, ka mēs, piemēram, Dieva vārdu esam iztulkojuši un tradicionālajā reliģijā izmantojam vārdu "Dievs", nevis sakām Jahve vai Deus – tā jau ir interpretācija. Tāpēc tautiskajām izpausmēm [reliģijā] vienmēr jābūt zaļajai gaismai," uzsver Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes Baznīcas un reliģiju vēstures katedras docents un vadošais pētnieks, priesteris un mākslas vēsturnieks, Dr. hist. eccl. Andris Priede.
"Man svarīgi, lai koncerts nepārvērstos par lekciju vai arī par vēlmi kaut ko pierādīt. Man svarīgi, lai tas būtu brīnišķīgs piedzīvojums," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" uzsver pasaulē pazīstamais poļu izcelsmes kanādiešu pianists Jans Liseckis (Jan Lisiecki). Kaut arī māksliniekam ir tikai 27 gadi, viņu mēdz salīdzināt ar tādiem meistariem kā Mauricio Pollīni, Arturo Benedeti Mikelandželi un Kristianu Cimermanu. 4. martā viņš sniegs solokoncertu Latvijas Nacionālajā teātrī.
"Cikls "Nāves deja" ir atsaukšanās uz to nāves deju, kas aizsākās pagājušā gada 24. februārī. Tāpat kā visus, tas smagi skāra arī mani: kādu laiku īsti nevarēju gleznot, viss likās nenozīmīgs. Bet tad nospriedu, ka caur gleznošanu kaut kādā mērā varēšu sadalīt savu uztraukumu, savu līdzjūtību un vienlaikus arī savas bērnības kara bailes, jo es pieredzēju, kā met bumbas – toreiz man bija trīs gadi... Jā, es gleznoju nāvi. Es nevis aizmūku no viņas kādā puķu pļavā un domāju par skaistām un jaukām lietām, bet es tai pietuvojos. Es viņu analizēju, es viņu pielaižu sev klāt un tādā veidā iegūstu kaut kādu pretindi. Iegūstu spēju iekšējo dramatismu un spriedzi kaut kā izvadīt ārā – ar pārdomām par nāvi kā mūžīgu kategoriju. Protams, ar to lielo atšķirību, kas ir starp normālu, dabīgu nāvi un varmācīgu, briesmīgu nāvi, kuras šausmīgā forma ir karš," intervijā Intai Zēgnerei uzsver mākslinieks, mākslas zinātnieks un ilggadējais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis.
Noslēgumam pietuvojies gads, kurā cerības par pandēmijas mazināšanos un dzīves iegrozīšanos ierastajās sliedēs mūsu emocionālajā kartē uz brīdi noslaucīja Krievijas izraisītā kara šausmu, neziņas un baiļu sajūtas. Kad šķita, esam bīstami tuvu apokaliptiskam iznākumam, un nekam citam šajā pasaulē vairs nav nozīmes.
"Tas, kas tagad notiek Ukrainā, liek apšaubīt gan mūziku, gan visu radošo. Kaut kas civilizācijā nav pareizi, ja tā notiek – ja ir iespējams nogalināt cilvēkus. Man ir sajūta, ka mūzika šobrīd nav iespējama. Pat ja izmantoju Baratinska dzeju – pat šī dzeja šobrīd šķiet piesmieta sakarā ar notikumiem Ukrainā. Tāpēc nevaru šobrīd dziedāt, varu tikai čukstēt. Nav iespējams runāt mūzikā ar pilnu degsmi un pēc tam saņemt aplausus. Tad rodas tāda melīga sajūta: Ukrainā ir karš, bet es šeit saņemu aplausus," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" atzīstas pasaulslavenais ukraiņu skaņradis Valentīns Silvestrovs.
"Mēs varam dzīvot ar tādu patērētāja skatu – ņemam no dzīves, ņemam no pasaules un patērējam vairāk, nekā dodam. Bet mēs taču varētu dzīvot arī atbildīgāk – mums nav jāpatērē viss! Mums jāpadomā arī par citiem – ne tikai par mūsu bērniem, bet arī citiem cilvēkiem pasaulē – citos kontinentos, citās tautās," uzskata Madonas baptistu draudzes mācītājs, biedrības "Baltijas globālā iniciatīva" vadītājs Pēteris Eisāns.
"Tieši no antīkās kultūras esam ieguvuši ideju par vispusīgi un harmoniski attīstīta cilvēka veidošanu izglītības sistēmā. Tagad mums ir kompetences, praktiskas utilitāras iemaņas, un tā visās jomās. Jo vairāk mēs pakļaujam savu dzīvi utilitārismam, jo mazāka kļūst mūsu saikne ar kultūru," sarunā Latvijas Radio pauž vēstures zinātņu doktors Harijs Tumans. Nule klajā laista viņa jaunākā grāmata "Antīkie tēli Rīgas ielās".
"Vienatne nav salīdzināma ar vientulību! Bet par to šajā projektā nav runa. Runa ir par to, kā cilvēks viens pats var atrast sevi. Ko mēs darām, kad paliekam vieni paši, kādas ir mūsu domas? Domas var būt visdažādākās, līdz ar to katrs skaņdarbs noskaņā ir pilnīgi citādāks," par soloprogrammu "Voice. Only: Shades of Solitude", kas 26. oktobrī plkst. 19.00 izskanēs Rīgas Reformātu baznīcā Jaunās mūzikas festivāla "Arēna" koncertā "Sorokina. Atomos. 11 jaundarbi", saka dziedātāja Helēna Sorokina no Austrijas.
Kāpēc Lielbritānija? Vai ir sarežģīti iestāties kādā no Lielbritānijas mūzikas augstskolām? Kādi ir galvenie šķēršļi un kā tos risināt? Vai Brexit ir izmainījis ārvalstu studentu iespējas šajā valstī, un kas no Lielbritānijā iegūtās pieredzes būtu noderīgs Latvijai? Latvijas Radio 3 "Klasika" sāk ciklu "Mana pieredze Latvijai", kura trijos raidījumos centīsimies izzināt ārzemēs strādājošo un arī studējošo profesionālo mūziķu iespējas darba tirgū, kā arī pieredzi, kas noderētu Latvijai – gan tiem jaunajiem māksliniekiem, kuri vēlētos mācīties ārvalstīs, gan arī Latvijas kultūrpolitikai un tās veidotājiem. Cikla pirmajā raidījumā pievēršamies Apvienotajai Karalistei, ar kuras mūzikas dzīvi gan studējot, gan arī strādājot bijis saistīts jo daudzu Latvijas mākslinieku radošais ceļš.
"Mākslas kritiķi bieži vien ir snobi, tāpēc radies priekšstats, ka īstai mākslai jābūt vai nu šokējošai, kontraversālai, depresīvai vai vēl nez kādai. Tad tā ir nopietna māksla. Taču tas nav mans viedoklis. Hanta Slonema darbi ir ļoti priecīgi un pacilājoši – tā savulaik man bija patīkama pārmaiņa, jo manā galerijā jau bija ļoti daudz depresīvu darbu," atklāj Rīgā dzimušais galerists un mākslas kurators Seržs Soroko no Amerikas Savienotajām Valstīm, kurš pārstāv starptautiski pazīstamo amerikāņu mākslinieku Hantu Slonemu. Uz Rīgu Soroko atvedis Slonema darbu izstādi "Brīnumainā pasaule", kas šobrīd apskatāma mākslas muzeja "Rīgas birža" Boses zālē.
"Situācija Ukrainā ir interesanta – cilvēki zina, ka dzīvo kara laikā, taču viņu gars ir stiprs, viņi cenšas neatkāpties no ierastās ikdienas – dodas uz darbu, ir atvērti veikali, strādā uzņēmumi, Karpatos pat tiek organizētas ekskursijas. Cilvēki zina, ka kuru katru mirkli iespējams būs jādodas uz bērēm, lai atvadītos no kāda tuvinieka karavīra, taču dzīve turpinās, jo pretējā gadījumā tā būtu padošanās un zaudējuma atzīšana," intervijā LR3 stāsta mākslas vēsturniece Gabriēla Kabjēri, kura dzimusi Ukrainā, bet jau vairākus gadus dzīvo Rīgā.
8. jūlijā Starptautiskā folkloras festivāla "Baltica" skaņu, rakstu un tradīciju daudzveidīgā un daudzkrāsainā pasaule priecēja rīdziniekus un Rīgas viesus. Mutes spēlīšu, zobu spēļu un Zelta spēļu meistardarbnīcas iesācējiem notika Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, bet pie Latvijas Universitātes klausītāji un tradicionālās instrumentu spēles interesenti tika aicināti piedalīties melodiju apmaiņā un kopīgā muzicēšanā "Skaņumājas" saspēles teltī.
Svinot mākslinieka Vilhelma Purvīša 150. jubileju, kas iekļauta UNESCO 2022. gada svinamo dienu kalendārā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklāta viņam veltīta izstāde. "Purvīša gleznas ir kā tādas simfonijas, kuras var sadzirdēt jebkurš skatītājs, ne tikai mākslā profesionāli izglītots cilvēks. Purvītis redz Latvijas varenību, Latvijas monumentalitāti. Viņa gleznotās ainavas tvertas tādā vispārinājumā, ka skatītājs – un to arī mēs kā izstādes iekārtotāji vēlējāmies panākt – pats sev uzsit uz pleca un saka: hei, es dzīvoju tādā labā vietā!" intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" atklāj izstādes "Purvītis" mākslinieciskās un dizaina koncepcijas veidotāja Sandra Krastiņa.