Saspēle – ar dzejniekiem, komponistiem, mūziķiem, dažādiem mūzikas stiliem un laikmetiem. Tā īsumā raksturojams Lielās mūzikas balvas nominantu kategorijā "Izcils sniegums gada garumā" aizgājušais gads.
Autora ziņas
Šī gada "Lielās mūzikas balvas 2023" nominanti kategorijā "Gada koncerts" izceļas ar īpašu grandiozitāti un dramatismu, cits citu pārspējot emocionālā pārdzīvojuma intensitātē.
"Mans darba veids ar kompozīcijas studentiem pilnīgi noteikti nav tāds, ka es viņiem mācītu, kā pareizi jākomponē, vai ka man būtu sava ļoti skaidri izkristalizēta komponēšanas metode un tagad stāstu, ka jāraksta pēc tās. Kaut kādā ziņā mūsu stundas attāli varētu salīdzināt ar terapijas seansiem: mans uzdevums vairāk ir uzklausīt un uzdot pareizus jautājumus, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Rīta intervija" teic komponists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Kompozīcijas katedras docents Jānis Petraškevičs, kurš no savas katedras izvirzīts un mūzikas akadēmijas mācībspēku kopējā balsojumā izraudzīts par "JVLMA un LMT Gada balvas 2023" laureātu mācībspēku vidū. Balva tiks pasniegta 11. janvārī.
"Ja skatāmies pasaules kontekstā, tad mēs – Latvija, Lietuva un Igaunija – esam tāda saujiņa ļaužu uz Brazīlijas, Kubas vai citu valstu fona. Tāpēc man šķiet ļoti svarīgi, ka esam spējuši apvienoties un esam sapratuši, ka daudz labāk mēs sevi varam prezentēt un cilvēkiem pastāstīt par sevi, ejot visi kopā – kā Baltijas reģions," tā savas sajūtas un novērojumus Pasaules mūzikas gadatirgū "Womex" atklāj Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītāja un Latvijas Televīzijas "Kultūras ziņu" veidotāja Anete Ašmane-Vilsone.
Ēteriskā eļļa ir viegli gaistoša, bet ļoti koncentrēta esence jeb ēteris. Bieži mūs šis nosaukums mulsina, jo uzreiz šķiet, ka tā ir kaut kāda eļļa, kuru var kaut kur zieķēt, kaut kur iemasēt, bet ar eļļu tam patiesībā nav nekāda sakara. Tas tiešām ir tīrs, tīrs ēteris, kas ir gaistošs, tas pazūd. Ja to uzpilina uz papīra lapiņas, sākotnēji šis tauku pleķītis parādās, bet tad, kad tas izgaro, paliek pilnīgi tīra, balta lapa.
Lai atskaņotu visu laiku Latvijā mīlētāko komponistu skaņdarbus, 2. septembrī Mežaparka Lielajā estrādē notiks Otrais Latvijas mūzikas lielais koncerts, kurā vienosies gandrīz simt pašmāju mūziķu. Uz skatuves kāps gan aktuālākās pašmāju mūzikas zvaigznes, gan visos laikos populāri skatuves grandi un klasiskās mūzikas profesionāļi.
"Skatījos un baudīju to, kā viņš valda pār visu mūzikas telpu, cik precīzi visu parāda, cik iedvesmoti to izdara… Vai, kā man gribētos, lai pēc kāda laika – tad, kad Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim beigsies līgums ar Tarmo Peltokoski, es redzētu Aivi Greteru kā mūsu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju... Tiešām, tiešām," – tā par Aivja Gretera uzstāšanos Dziesmu svētku vokāli simfoniskās mūzikas koncertā "Šūpulis", diriģējot Jēkaba Jančevska opusa "Spārni, lielums un spēks" divas daļas, intervijā Gundai Vaivodei atzīst muzikoloģe Inese Lūsiņa.
23. maijā Latvijas Nacionālajā operā notiks Rīgas Baleta skolas 90 gadu jubilejai veltīts galā koncerts, kurā piedalīsies skolas audzēkņi un absolventi, kā arī godināti tie, kuri jaunos talantus izglītojuši un atbalstījuši.
Kategorijā "Gada uzvedums" "Lielajai mūzikas balvai 2022" izvirzīts Alfrēda Kalniņa operas "Baņuta" iestudējums kultūrvietā "Tu jau zini, kur", Jāņa Kalniņa opera "Hamlets" Latvijas Nacionālajā operā un Annas Fišeres opera "Vēsā", ko izrādīja Valmieras "Kurtuvē".
"Grūti pateikt, kas mūsu ansamblim ir īpašs, bet es fokusējos uz divām lietām: pirmā no tām ir teksts vai runa. Īpaši rečitatīvos tai jābūt kā teatrālā lugā – saistītai ar deklamāciju, pēc iespējas runājošai. Otra lieta, vairāk gan ar franču mūziku saistīta, ir ornamentika. Kad jūs vērojat 17. gadsimta skulptūru vai gleznu, tajās atveidoto tēlu drānas bieži rotātas ar ornamentiem. Līdzīgu tēlu vēlamies iedzīvināt arī mūzikā; īpaši franču mūzikā es izmantoju ļoti daudz ornamentu. Šie divi aspekti atšķir "Les Épopées" no citiem ansambļiem. Vēl būtiski, lai jaunie, talantīgie mūziķi, kuri tikko absolvējuši konservatoriju, ansamblī saplūstu ar pieredzes bagātajiem māksliniekiem, kuri izveidojuši starptautisku karjeru. Šī sadarbība ansamblī ienes ļoti īpašu enerģiju," atklāj franču klavesīnists, pianists un diriģents Stefans Fižē (Stéphane Fuget), kurš bijis vokālais pedagogs pasaules labākajos opernamos un kā diriģents strādājis uz izcilākajām starptautiskajām skatuvēm - piemēram, Vīnes Valsts operā, Bastīlijas operā, Leipcigas operā, Parīzes Elizejas lauku teātrī un citviet.
"Lielā ģilde ir par mazu, gaidām Rīgas Filharmoniju!" sirsnīgi smej komponists un "Latvijas Koncertu" programmu direktors Arturs Maskats, jo nudien: lai gan līdz Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertam vēl nepilna nedēļa, biļetes jau pilnībā izpārdotas. Šis notikums Latvijā kļuvis par cienītu, mīlētu un vērtīgu zīmolu.
No 5. līdz 8. janvārim koncertzāle "Cēsis" rīko telpiskās mūzikas notikumu "Ieskaujošā ziema", kas risināsies īpaši būvētā skaņas kupolā, vairākos seansos piedāvājot iepazīt jaunu muzikālu pieredzi. Baudot īpaši radītus ambisoniskus skaņdarbus, klausītājs tiks ievests unikālā telpiskā dimensijā un varēs sadzirdēt, kā skan ziema.
Gluži nesen kopīgi svinējām Liepājas operas simtgadi, taču simt gadu atskatu pelnījusi arī Liepājas pilsētas arhitektūra, un šādu monumentālu pētījumu, kuram dots nosaukums "Pilsēta starp jūru un ezeriem. Liepājas arhitektūra 100 gados", radījuši divi arhitekti – Jānis Dripe un Jānis Lejnieks.
""Sinfonietta Rīga" šobrīd ir ļoti labā līmenī – to jau esam secinājuši Latvijā. Un bija vērts šiem mūziķiem doties uz Amsterdamas "Concertgebouw": orķestris trekniem burtiņiem savā radošajā biogrāfijā var ierakstīt šo uzstāšanos, kas paliks neaizmirstama," – tā, vērtējot Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" debiju vienā no visizcilākajām pasaules koncertzālēm – Amsterdamas "Concertgebouw", uzsver Latvijas Radio 3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode, vienlaikus paužot cerību, ka šī nepaliks vienīgā reize: "Jo vienmēr ir svarīgs otrais uzaicinājums."
"Manuprāt, klavieres tomēr ir pārāk rupjš instruments Baham un vispār baroka mūzikai. Nekādā gadījumā negribu noniecināt klavieres, bet tās vairāk domātas kā koncertinstruments koncertzālēm – mūzikai, kas vērsta uz ārpusi un ir emocionāli ļoti spilgta. Turpretim Baha mūzikā viss vērsts uz iekšu, te absolūti nav nekādu ārēju efektu, tā ir ļoti intīma. Visu laiku viņš sarunājas ar Dievu," atzīst pianists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Arnis Zandmanis un slavē klavieru būvētāja Dāvida Kļaviņa radīto "Una Corda" instrumentu "M189" – vienstīgu klavieres, uz kurām Baha darbi skanot visatbilstošāk. Par to varēsim pārliecināties 6. novembrī pulksten 16.00 jaunatklātajā daudzfunkcionālajā kultūras telpā – klavierbūves uzņēmuma "Klavins Piano" koncertzālē Kuldīgā. Arnis Zandmanis klausītājus iepriecinās ar Johana Sebasitāna Baha 12 prelūdijām un fūgām no cikla "Labi temperētais klavesīns" 1. sējuma.
"Mana pārliecība ir tāda: ja cilvēks redz kādu izrādi, viņš jau ir aizķēries – viņš gribēs nākt atkal. Tāpēc jāmēģina arvien vairāk un vairāk cilvēkiem parādīt, kas ir laikmetīgais cirks un ka cirkam var būt ne tikai izklaides forma, bet arī pievienotā vērtība – māksla," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" atzīst festivāla "Re Rīga!" producents un VSIA "Rīgas cirks" radošais direktors Mārtiņš Ķibers. Viņa iedibinātais laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls "Re Rīga!" šogad notiks jau desmito reizi.
"Kad devos studēt uz Romu, paralēli studijām biju baznīcas mūziķe, un man bija ļoti svarīgi saprast, kāpēc mēs dziedam to, ko mēs dziedam, kā izvēlēties repertuāru konkrētai svētdienai. Katoļu baznīcas tradīcija ir ļoti, ļoti bagāta. [..] Man tas ir personiski ļoti īpaši, ka es šo mūziku varu dziedāt arī šodien, dievišķajā baznīcā un liturģijā, kur tas ir autentiski," uzsver Laine Tabora, viena no vokālā ansambļa "Schola Cantorum Vox Iubilantis" dziedātājām. Ar viņas gādību un ierosmi šis ansamblis piedzimis pirms pieciem gadiem, lai toreiz dziedātu gregorisko mūziku Latgales ērģeļmūzikas dienu koncertā.
Pasaulē slavenākajam latviešu komponistam Pēterim Vaskam par viņa izcilajiem un dziļi garīgajiem darbiem piešķirta Švābu Gmindes Eiropas baznīcas mūzikas balva. Tās pasniegšanas svinīgā ceremonija, kurā komponists saņēma arī prēmiju, risinājās Eiropas Baznīcas mūzikas festivāla ietvaros 16. jūlija vakarā.
"Situācija Ukrainā ir interesanta – cilvēki zina, ka dzīvo kara laikā, taču viņu gars ir stiprs, viņi cenšas neatkāpties no ierastās ikdienas – dodas uz darbu, ir atvērti veikali, strādā uzņēmumi, Karpatos pat tiek organizētas ekskursijas. Cilvēki zina, ka kuru katru mirkli iespējams būs jādodas uz bērēm, lai atvadītos no kāda tuvinieka karavīra, taču dzīve turpinās, jo pretējā gadījumā tā būtu padošanās un zaudējuma atzīšana," intervijā LR3 stāsta mākslas vēsturniece Gabriēla Kabjēri, kura dzimusi Ukrainā, bet jau vairākus gadus dzīvo Rīgā.
"Esmu bezgalīgi pateicīga latviešiem par to morālo un sadzīvisko atbalstu, kādu esam saņēmušas. Visu, kas mums šeit ir, esam saņēmušas no labsirdīgajiem, atsaucīgajiem latviešiem. Šeit mēs jūtamies labi: te ir mierīgi, un īpaši svarīgi tas ir bērniem, jo šeit viņiem nav jābaidās no gaisa trauksmēm un citiem kara izraisītajiem trokšņiem," - tā intervijā LR3 saviļņoti teic ukraiņu mecosoprāns, Kijivas filharmonijas soliste Anna Labuta (Анна Лабуть), kura, sākoties karam Ukrainā, patvērumu Latvijā radusi kopā ar savu mazo meitiņu.
Šobrīd Latvijā viesojas latviešu izcelsmes amerikāņu baritons Pauls Berkolds, lai Latvijas Radio 1. studijā kopā ar pianistu Juri Žvikovu un sadarbībā ar skaņu režisoru Gustavu Ērenpreisu ieskaņotu latviešu kamermūziku, ko skaņraži veltījuši tieši viņam. Par šo ieceri – komponistiem, satikšanos un nākotnes vīzijām plašāk Latvijas Radio 3 "Klasika" sarunā ar Paulu Berkoldu un Juri Žvikovu. Sarunas izskaņā – viens no jaunajiem ierakstiem: Jāņa Porieša dziesma "Patiesība" no cikla "Viņi teica".
"Kaut kā man ienāca prātā ideja, ka simfoniskais orķestris vairs nav tik interesants un ka mums Latvijā taču ir tik daudz ļoti labu čellistu - mums ir laba čella skola. Kāpēc neuztaisīt orķestri no čelliem, kur čelli var tiešām izveidot pilnskanību? Tas man likās kaut kas unikāls un neparasts," teic grupas "Melo-M" dibinātājs un komponists Kārlis Auzāns.
Atklājot seno sajūtu festivālu "Vivat Curlandia!", 9. jūlijā pulksten 14.00 Bauskas pilī uzstāsies izcilais viduslaiku mūzikas ansamblis "Ex Silentio" no Grieķijas. Latvijā tas viesosies pirmoreiz.
Vokālā grupa "Latvian Voices" jau sesto gadu aicina uz a cappella festivālu un meistarklasēm Valmierā. Šogad tās norisināsies no 30. jūnija līdz 2. jūlijam. Festivāla viesu vidū šogad – spicākā vokālā grupa no kaimiņu zemes ziemeļos "Estonian Voices", kā arī Rīgas Doma kora skolas gospeļkoris. Meistarklašu tēma šogad veltīta skatuves kustībai. Pirmo reizi festivāla vēsturē norisināsies jaundarbu a cappella aranžēšanas konkurss, kas veltīts ukraiņu tautas mūzikai.
"Pēdējā laikā Dziesmu svētkus apskaņo. Īstenībā to nevajadzētu, vienkārši pašam vajadzētu ieklausīties, būt klusākam un gribēt sadzirdēt, nevis dzirdēt. Te ir tā atšķirība – koristiem arī vienmēr saku: es taču saprotu, ka jūs dzirdat. Jo dzirde ir tā maņa, ko tu nevari izslēgt, pat ausis aizbāžot ciet, jo dzirde strādā ar vibrāciju – tavs ķermenis vibrē līdzi jebkurā gadījumā. Jautājums, ko tu sadzirdi," Latvijas Radio 3 raidījumā "Mana mūzika" prāto diriģents, jauniešu kora "Balsis" mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis. 7. maijā ar "Balsu" koncertu un disenīti 80. gadu stilā nosvinējis 50. dzimšanas dienu, šobrīd viņš gatavojas pašu spēkiem atjaunotās Īles baznīcas atklāšanai.
Neraugoties uz aizvadītā gada ierobežojumiem, mājsēdēm un "lokdauniem", kultūras dzīve spītīgi turpināja elpot, un koncertu rīkotāji un mākslinieki – neatlaidīgi plānot, pārplānot un realizēt iecerēto. Latvijas Radio 3 "Klasika" pievēršas Lielās mūzikas balvas kategorijai "Izcils sniegums gada garumā", kurai nominēts Latvijas Radio bigbends un tā mākslinieciskais vadītājs Kārlis Vanags, Liepājas Simfoniskais orķestris tiešsaistes koncertu ciklā "Simfonija tuvāk" un ērģelnieks Aigars Reinis un koncerti Rīgas Domā.
"Bija vasara, un padomāju, ka man ir lielie orķestra darbi, ir kaut kādi kameransambļi, bet tāda darba stīgu orķestrim man īsti nemaz nav," par pandēmijas laikā radīto svītu stīgu orķestrim "Momenti" teic komponists Kārlis Lācis. Skaņdarbs 21. janvārī piedzīvos pirmatskaņojumu kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" izpildījumā.
"Bieži vien tas nav viegls ceļš – sevis atklāšana. Mēs redzam, kā veidojušies daudzi lielie, izcilie skaņraži – vienu desmitgadi viņi ir tādi, otru – citādi. Un tas nenozīmē, ka viņi ir hameleoni vai nav zinājuši, ko viņi grib. Tas nozīmē, ka viņi vienkārši izbauda visu dzīvi, visus virzienus. Nerunāsim par Stravinski, bet arī Šēnbergs ir viens no tiem. Es daru to, kam ticu," ir pārliecināts komponists Uģis Prauliņš.
"Ir tāda debitanta laime – jūs varat uzkāpt kalnā, ja nezināt, cik tas ir augsts un cik tas būs grūti. Un "Ziemassvētku jampadrača" uzņemšana ir kaut kas līdzīgs. Filmas veidotāji vienkārši sev pateica: mums ir mazliet naudas, brīnišķīgi aktieri, lielisks scenārijs, un mēs nevarēsim uztaisīt filmu?!" Tā, runājot par pirms 28 gadiem uzņemto filmu "Ziemassvētku jampadracis", saka kinokritiķe Daira Āboliņa. 25. decembra vakarā pulksten 21.05 Latvijas Televīzijā pirmizrādi piedzīvos šīs filmas arheoloģija jeb dokumentālais projekts "Filmas arheoloģija: "Ziemassvētku jampadracis"". Daira Āboliņa ir tā scenārija autore.
9. septembrī Vidzemes koncertzālē "Cēsis" ilgi gaidīto Latvijas pirmatskaņojumu piedzīvos komponista Pētera Vaska Otrais vijolkoncerts "Vakara gaismā". Tas tapis 2020. gadā ciešā sadarbībā ar Zviedrijā dzīvojošo britu vijolnieku Hugo Tičati, kuram šis darbs ir arī veltīts.
Latvijas Radio 3 "Klasika" ver XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dienasgrāmatas pirmo lappusi, kad līdz ar dziesmu svētku vēstnešiem ciemojamies saules nokaitētajā Ventspilī un lietus pārplūdinātajā Ogrē.
"Pagājušais gads, kurā nevarējām neko darīt un uzstāties, man bijis svētīgs. Tagad man ir maza meitiņa, kurai ir pieci mēneši. Tas visam piešķīris gaismu," saka Amsterdamā mītošā latviešu dziedātāja Laura Polence, kuru daudzi atpazīs kā raidījumu "Tutas lietas", "Ukulele" un "Emī un Rū" mūzikas autori, bet citi – kā lielisku džeza dziedātāju un komponisti, kura vēl pagājušajā rudenī ar koncertprogrammu "Blakus" uzstājās Latvijas Radio studijā. 14. jūlijā Berga bazāra Vasaras festivālā viņa pēc ilgāka pārtraukuma uz skatuves kāps kopā ar saksofonistu Tomu Rudzinski, pianistu Rūdolfu Macatu un basistu Tomu Poišu, ar kuriem kopā savulaik gan studēts, gan daudz koncertēts.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
