Cilvēki no Indijas, Uzbekistānas, Vjetnamas un citām valstīm brauc uz Latviju, lai šeit mācītos dažu mēnešu kursos, piemēram, angļu valodu vai apgūtu kādu profesiju. Mācības mēdz notikt vien dažas dienas nedēļā. Bet cilvēki, kuri prasa vīzas ar mērķi "mācības", tostarp – vidējā izglītības posmā, mēdz būt nobrieduši ļaudis, jau ar ģimenēm un bērniem, kurus arī vēlas ņemt līdzi uz Latviju. Kā ziņo LTV raidījums "de facto", bažās par nelegālas imigrācijas riskiem mācību aizsegā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicina mainīt Imigrācijas likuma normas.
Autora ziņas
Sadalot "Rail Baltica" būvniecību pa posmiem, pirmās fāzes scenārijā kopējās izmaksas izdevies samazināt vismaz par trešdaļu, apgalvo satiksmes ministrs. Tomēr pat tad, ja izdodas piesaistīt visu cerēto Eiropas fondu naudu, aizvien nav atbildes, kā finansēt trūkstošo daļu, kas pirmajam posmam, tas ir līdz 2030. gadam, ir ap trim miljardiem eiro, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
No Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (LDAIF) izstājies viens no tās dibinātājiem un ietekmīgākajiem biedriem, valstij daļēji piederošais uzņēmums "Latvijas Mobilais telefons", kas izteicis neapmierinātību ar biedrības pārvaldību, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Pēc uzbrukuma Okupācijas muzejam plāno paātrināt visaptveroša videonovērošanas tīkla izveidi visā Latvijā. Bet, lai to izdarītu, vispirms paredzēts apzināt, kas būtu izmantojams no šobrīd jau dažādu struktūru uzstādītā, un kas nē. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") to uzdevis paveikt mēneša laikā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Lai arī Latvijā uz ceļiem strādājošie fotoradari ir verificēti, to fiksēto pārkāpumu soda protokolu sagatavošanai ir iesaistīti gan Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), gan Valsts policijas darbinieki, un šo administratīvo pārkāpumu formēšana un tālāk soda izpilde prasa nesamērīgi daudz darba. Tādēļ tiek strādāts pie tā, lai panāktu pēc iespējas mazāku cilvēku iesaisti sodu piemērošanā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Zemkopības ministrijā (ZM) tuvāko mēnešu laikā taps priekšlikumi, kā uzlabot Kopējo lauksaimniecības politiku, pēc kuras izmaksā Eiropas piešķirto atbalstu zemniekiem. Būtiskākās izmaiņas gan iespējamas vien no nākamā gada. Kopā ar priekšlikumiem par birokrātijas mazināšanu izskan ieteikumi gan precīzāk nodefinēt mērķus, kas būtu jāsasniedz ar šo naudu Latvijas lauksaimniecībai kopumā, gan to, ka vairāk būtu jāstiprina mazas un vidējas saimniecības.
Nav lauksaimnieku – nav pārtikas – nav nākotnes! Starptautiskajam lauksaimnieku sauklim pievienojušās arī Latvijas organizācijas. Kamēr "Zemnieku saeima" sauca ielās lauksaimniekus ar traktoriem, citi izvēlējās mierīgāku taktiku. Arī intereses ir atšķirīgas – vieni liek uzsvaru uz Krievijas graudu importa aizliegumu un to, ka nevajag prasīt tik daudz atskaišu, citi - mainīt nodokļu politiku lauksaimniecībā.
Aizvadītajā nedēļā lopkopības saimniecības beidzot saņēma ilgi gaidītās kompensācijas gan par straujo piena cenu kritumu iepriekšējā ziemā, gan ārkārtējo sausumu, kas neļāva sagatavot dzīvniekiem barību ziemai. Atbalsts izmaksāts par divām trešdaļām reģistrēto dzīvnieku, bet, skatoties uz saimniecībām, tā ir ceturtā daļa. Tomēr, kā noskaidrojis LTV radījums "de facto", kompensācijas apmērs par vienu liellopu ir 19 eiro, kas ir līdzvērtīgs pusrullim siena.
Arvien lielāks būs pieprasījums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un inženierzinātņu speciālistiem, trūks darbinieku ar profesionālo vidējo izglītību, bet pārāk daudz būs to, kuri studējuši sociālās, komerczinības vai humanitārās zinības. Tā liecina Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Latvijā aptuveni septītā daļa jeb 14% visu studentu ir no ārzemēm. Starp 10 vispopulārākajām valstīm, no kurām nāk studenti, trīs ir Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstis. Lai gan izglītoti cilvēki ar augstskolas diplomu vienmēr tiek nosaukts kā viens no veidiem, kā kvalitatīvi papildināt trūkstošās darbarokas Latvijā, tomēr ārvalstu studenti Latvijā pēc mācību pabeigšanas paliek reti, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Pērn no 42 sešās dažādās Latvijas vietās ņemtiem ziedputekšņu paraugiem 38 atrastas dažādas augu aizsardzības līdzekļu jeb pesticīdu atliekvielas, tai skaitā trīs dažādas vielas, kas jau 2019. un 2021. gadā anulētas no Latvijā atļauto vielu saraksta, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", atsaucoties uz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) laboratorijas "Agrihorts" veikto pētījumu. Ziedputekšņu un medus paraugi vākti 2023. gada vasarā.
Pēc Latvijas Radio un "Delfi" pētījuma "Līdera apskāviens", kurā atklāts, ka jauniešu organizācijas "K.I.D." nometnēs 16 līdz 18 gadus vecām meitenēm nācies pārdzīvot uzmākšanos vai pat seksuālu vardarbību no nometnes līderu puses, Valsts izglītības un satura centrs (VISC) plāno paaugstināt prasības nometņu vadītājiem. Tikmēr policijas iepriekšējās pārbaudes beigušās bez rezultāta, un tā šobrīd neredz pamatu sākt atkārtotu izmeklēšanu, tomēr neizslēdz, ka varētu to darīt, ja saņemtu cietušo iesniegumus.
Rīgas dome pasūtījusi jau kārtējo ekspertīzi, lai varētu sagatavot juridisko pamatojumu un vērsties tiesā par vairāku miljonu eiro zaudējumiem, īstenojot Skanstes revitalizācijas projektu, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Aptuvenas aplēses liecina, ka zaudējumi varētu būt ne mazāk kā trīs miljoni eiro.
Tuvāko divu nedēļu laikā izskatīšanai valdībā varētu nonākt jautājums par valsts uzņēmuma veidošanu militārās ražotnes attīstīšanai. Tas nepieciešams, lai startētu konkursā par Eiropas Komisijas (EK) līdzfinansējumu militārās ražošanas attīstīšanai, ziņo LTV raidījums "De facto". Latvija to darīs kopā ar starptautiskiem partneriem no Francijas un Somijas.
Latvijas Universitāte (LU), turpinot sava Akadēmiskā centra attīstību, pieķērusies klāt nākamajam vērienīgajam projektam – Sporta mājai. Lai arī pāris gadu laikā plānotās objekta izmaksas ir vismaz dubultojušās, bet nekādi fondi tā attīstīšanai nav pieejami, Universitāte no sava plāna atteikties vai pārlikt uz vēlāku laiku negrasās.
Šā gada pavasarī, kad ar lielu kavēšanos pieņemts 2023. gada budžets, Kultūras ministrijas (KM) budžeta prioritātēs varēja ieraudzīt pasākumus, kam iepriekš plānota nauda caur tā dēvētajām deputātu kvotām vai "Latvijas Valsts mežu" ziedojumiem. LTV raidījums "De facto", sekojot līdzi naudas izlietojumam, secinājis, ka Nacionālās apvienības (NA) politiķu virzītais mēģinājums caur Latvijas Nacionālo vēstures muzeju finansēt filmu par leģionāriem pēc situācijas publiskas izgaismošanas nav sekmējies.
Bažās par to, ka varētu tikt zaudēti vairāki desmiti miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma, nupat kā atlaista Stradiņa slimnīcas padome, vietā ieceļot pagaidu padomi. Tikmēr transporta projektos neiztērētā Kohēzijas fonda nauda – 60 miljoni eiro, šonedēļ pārdalīta pagājušās ziemas apkures rēķinu segšanai. Straujie manevri un naudas pārdales saistītas ar faktu, ka aizvadītā perioda (2014.-2020.) ES fondu naudas piešķīrumus var ieguldīt tikai līdz šā gada 31. decembrim, un nekādi pagarinājumi vairs nav iespējami, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Visiem ģimenes ārstiem, kuriem ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), būs jāapzvana tie pacienti, kuri pie ārsta nav bijuši trīs un vairāk gadus, un tādu ir gandrīz 300 000, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Tāda bijusi ģimenes ārstus apvienojošo asociāciju vienošanās ar Veselības ministriju (VM) un NVD. Šiem mērķiem tiks piešķirti papildus 5,5 miljoni eiro, arī lai ārsti varētu algot nepieciešamos palīgus šī darba veikšanai. Tādā veidā cer risināt arī problēmas onkoloģijas aprūpē, uzrunājot cilvēkus uz profilaktiskiem izmeklējumiem.
Viens no jaunās valdības deklarācijas punktiem ir apņemšanās pabeigt žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju līdz šā gada beigām. Faktiski tas sakrīt ar augusta beigās valdībā pieņemto lēmumu mobilizēt papildu spēkus, lai lielāko daļu žoga pabeigtu vēl šogad, bet daļu, kā arī infrastruktūras objektus – nākamā gada vidū. Šādi soļi tika sperti, jo robežas izbūve iekavējusies, un, ja to nedarītu, tad process iestieptos vēl 2025. gadā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Kad pirms sešiem gadiem prezentēja finanšu aprēķinus jaunajai Eiropas platuma dzelzceļa līnijai, "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksas bija minētas ap diviem miljardiem eiro. Pēc tam jauni skaitļi īsti nav saukti. Tagad tiek pieļauts, ka tas viss varētu izmaksāt pat četras reizes dārgāk jeb ap astoņiem miljardiem eiro, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Rēzeknes pilsētas šā gada budžets ir 44 miljoni eiro, tomēr dome ar to nav tikusi galā. Pilsēta vēlējās tikt pie jauniem kredītiem, bet tos vairs nevar dabūt, jo sasniegti aizņemšanās iespēju griesti. Šobrīd ir arī aizdomas, ka pašvaldība varētu būt pieļāvusi kļūdas, sastādot budžetu. Ja tas apstiprināsies, tas var dot pamatu domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča vai pat visas Rēzeknes pilsētas domes atlaišanai. Bet jau tagad domei jādomā, no kādiem izdevumiem un projektiem atteikties, lai varētu savilkt kopā galus. Tam pietrūkst ap sešiem miljoniem eiro.
Trīs, četri un vairāk mēnešu ir nepieciešams, lai sagaidītu iespēju tikt pie valsts apmaksāta speciālista vai izmeklējuma. Šobrīd garākās rindas ir uz rehabilitāciju, pie gastroenterologiem, endokrinologiem un ultrasonogrāfiju. Daudzviet pie virknes speciālistu un uz izmeklējumiem uz valsts apmaksātu vizīti šogad vairs nav iespējams tikt, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
Jau kopš jūnija politiķi nemitīgi locījuši visai vienveidīgas vārdu kombinācijas – vieni runā par dinamismu un paplašināšanos, otri par to, ka nav nekā stabilāka par esošās valdības trīspartiju kombināciju. Brīdī, kad šķita, ka visu vasaru auklētās pārmaiņas būs tikai trīs ministru krēslu piederības maiņa, valdība tomēr krita. Nacionālā apvienība nevēlējās zaudēt ekonomikas ministra krēslu, kā to piedāvāja līdzšinējais premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība" (JV)). Un viņa rosinātā ministru krēslu piederības maiņa faktiski arī kļuva par valdības krišanas iemeslu.
Ne reizi vien pēc traģēdijām saistībā ar nepilngadīgajiem diskutēts arī par bāriņtiesu lomu notikušajā. Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija jau pērn rudenī cēlusi trauksmi, ka, "bāriņtiesas atrodas būtiskā cilvēkresursu krīzē". Lai kaut daļēji to risinātu un vairāk jau esošo darbinieku varētu palīdzēt bērniem, sagatavoti likuma grozījumi, kas noņems bāriņtiesu darbiniekiem ar nekustamo īpašumu darījumiem saistītas funkcijas. Taču, kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", izmaiņas atbalsta visas iesaistītās puses, izņemot politiķus, kuriem jālemj par grozījumiem.
Ap gadu miju pamatīgs skandāls izcēlās, kad ar ziedojumu uz valdību atnāca "Latvijas Valsts meži". Toreiz valdība vienojās, ka šāda ziedojumu prakse būtu jāizbeidz. Gala rezultātā daļu izdevumu pārlika uz valsts budžetu, paredzot naudu gan Dziesmu svētkiem, gan Meža attīstības fondam, bet pārējie gribētāji palika bešā. Tagad kopš aprīļa savu kārtu gaida cits ziedojums – valsts uzņēmums "Latvenergo" izteicis vēlmi ziedot vairāk nekā pusmiljonu eiro dažādiem projektiem. Bet, kā vēstī Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", šim ziedojumam norauts stopkrāns, bet ar vienu izņēmumu.
Reformas un problēmjautājumi, kas netiek risināti – tieši ar to tiek pamatots Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība" (JV)) aicinājums paplašināt koalīciju pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Taču faktiski Edgara Rinkēviča ievēlēšana par Valsts prezidentu ar 52 deputātu balsīm praksē pierādīja jaunas koalīcijas iespējamību, kuru veidotu "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie".