ASV Senāta lēmums piešķirt 60 miljardu dolāru vērtu palīdzību Ukrainai ir finansiāli apjomīgākā amerikāņu palīdzība Ukrainai kopš pilna apmēra kara sākuma. Ukraina ir ļoti pateicīga amerikāņiem par šo vitāli svarīgo lēmumu.
Autora ziņas
Baumas par "neizbēgamu katastrofu" un Kremļa īstenota informatīvi-psiholoģiska operācija, kas izskatās kā valsts oficiālā vai dienestu informācija – tie ir tikai daži paņēmieni, kurus Krievija šobrīd izmanto, lai iebiedētu Harkivas iedzīvotājus. Amatpersonas mudina iedzīvotājus sekot tikai oficiālajiem informācijas kanāliem.
Krievija trešdienas rītā uz blīvi apdzīvoto rajonu Černihivā raidīja trīs raķetes "Iskander". Bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 17, ievainoti vismaz 60, arī bērni. Smagi izpostītas ir vairākas daudzstāvu ēkas, bojājumi nodarīti slimnīcai un civilās infrastuktūras objektiem. Jau no paša rīta pilsētā sākās glābšanas darbi.
Krievijas īstenotajos masveida uzbrukumos Ukrainas energoapgādes sistēmai nodarīti būtiski postījumi, un situācija šobrīd tiek raksturota kā kritiska. Iedzīvotāji aicināti taupīt elektroenerģiju un gatavoties iespējamiem plānveida elektroenerģijas atslēgumiem vasaras karstākajos mēnešos, kā arī rudenī un ziemā.
"Kad studēju, mums teica, ka visi svarīgie notikumi jau ir bijuši un nekad vairs nebūs nekā vērienīgāka. Bet nu strādājam ar apziņu, ka šobrīd dzīvojam laikā, kad katra diena var izmainīt vēstures gaitu," sarunā ar Latvijas Radio korespondenti Kijivā Indru Spranci pauda Ukrainas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Oleksandrs Lukjanovs. Viņš glābis valsts lielākā muzeja arhīvus brīdī, kad nebija skaidrs, cik veiksmīgs būs iebrucēju gājiens uz Kijivu, bet šobrīd vāc liecības par karu.
Pēdējo nedēļu laikā Krievija ar raķetēm, droniem un aviobumbām sevišķi intensīvi apšauda Ukrainas otro lielāko pilsētu Harkivu, kas atrodas tikai dažu desmitu kilometru attālumā no agresorvalsts robežas. Taču Harkivas iedzīvotāji uzsver, ka Krievijai ar šiem uzbrukumiem neizdosies salauzt harkiviešu garu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis vairākus ar mobilizāciju saistītus likumprojektus, kas paredz karadienestā iesaukt gados jaunākus vīriešus. Latvijas Radio uzrunātie ukraiņu vīrieši atzīst, ka šāds lēmums bija gaidāms, taču ne visi ir gatavi karot: mūsdienās daudziem būtu grūti nogalināt pat vistu, kur nu vēl cilvēku.
Ukrainā turpinās pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesā par nelikumīgu Ukrainas uzņēmumā "Novofarm–Biosintez" ražotu anestēzijas medikamentu piegādi Krievijas armijai pēc pilna apmēra iebrukuma sākuma. Kriminālprocesā figurē arī Latvijas uzņēmuma vārds. Latvijas Radio ir izdevies sazināties ar zāļu ražotāja akcionāru un Latvijas uzņēmuma īpašnieku, kurš apsūdzības noliedz.
Kijivas priekšpilsētā Irpiņā ceturtdien piemin divus gadus, kopš pilsēta atbrīvota no Krievijas karaspēka. Līdz pilna apmēra iebrukumam šīs pilsētiņas vārds plašākai sabiedrībai visdrīzāk neko neizteiktu, bet 2022. gada pavasarī Irpiņa nonāca pasaules mediju redzeslokā ar šausminošiem skatiem, kas pavērās, Krievijas karaspēkam no tās atkāpjoties.
Ukrainā šonedēļ noslēdzas pirmā apkures sezona valsts pastāvēšanas vēsturē, kurā pašu iekšzemes vajadzību segšanai nav izmantota importa gāze. Lai arī pilna apmēra iebrukums Ukrainā turpinās jau vairāk nekā divus gadus, vienošanās par Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu gan joprojām turpinās un tiek pildīta.
Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" bija viena no pēdējām, kas izlidoja no Ukrainas pirms pilna apmēra iebrukuma sākuma, un gribētu būt starp pirmajām aviokompānijām, kas uz šo valsti atsāk lidojumus, kad tas būs droši, tā pirmdien Kijivā pauda kompānijas vadītājs Martins Gauss. Lidojumus uz un no Kijivas, Ļvivas un pakāpeniski arī Odesas varētu atsākt, tiklīdz karš būs beidzies un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) paziņos, ka ir atkal droši veikt lidojumus uz un no Ukrainas.
Krievijas prezidenta "vēlēšanu" noslēguma dienā Ukrainas galvaspilsētā Kijivā notikusi Krievijas opozīcijas pārstāvju tikšanās. Tās mērķis bija vienoties par turpmāku finansējumu Krievijas brīvprātīgo karavīru vienībām, kas šobrīd cīnās pret Putina varu, vēstīja bijušais Krievijas Valsts domes deputāts Iļja Ponomarjovs. Brīvprātīgie uzsāktās kaujas Krievijā pie Ukrainas robežas sola turpināt.
Pirms Krievijas tā dēvētajām "vēlēšanām" vēl lielākos apmēros nekā parasti Ukrainā pastiprinājusies dezinformācijas aprite, ziņo dezinformācijas apkarotāji. Kā lasāms dažādu faktu pārbaudītāju mājaslapās, dezinformācijas temati ir visdažādākie, bet mērķis ir viens – graut uzticību Ukrainas valstij un tās amatpersonām, kā arī sēt neuzticību esošajai varai.
Ukrainas valdībai ir jāsāk komunikācija ar Krieviju par tūkstošiem nelikumīgi aizturēto Ukrainas civiliedzīvotāju atbrīvošanu, savukārt starptautiskajai sabiedrībai jānosaka īpašas sankcijas pret Krieviju tieši par attieksmi pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, tā uzskata Ukrainas nevalstiskās organizācijas "Pilsonisko brīvību centrs" pārstāvji.
Ukrainas tiesībaizsardzības iestādes izmeklē kriminālprocesu par valsts teritorijā ražotu medikamentu piegādi Krievijas armijai. Latvijas Radio Ukrainā noskaidrojis, ka aizdomas ir par Žitomiras apgabalā strādājošās "Novofarm-biosintez" rūpnīcā ražoto anestēzijas preperātu piegādi Krievijas uzņēmumam "Alba medikal", kas apkalpo Krievijas Aizsardzības ministriju. Nelikumīgajās zāļu piegādes shēmās figurē arī Latvijā reģistrēta firma "Gentmed".
Divus gadus ilgajā cīņā pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainas tauta un arī politiķi izrādījuši lielu vienotību, taču pēdējā laikā līdz ar sarežģīto situāciju frontē saasinājušās arī Ukrainā pie varas esošo spēku un opozīcijas politiķu domstarpības. Nesaskaņu risināšanā iesaistītas pat Eiropas Savienības (ES) institūcijas.
"Šobrīd ir visgrūtākais brīdis mūsu vienotībai. Ja mēs visi sabruksim – ārēji ar partneriem un, nedod Dievs, iekšēji – tad tas būs visvājākais posms [šajā karā]," tā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien, 25. februārī, pauda preses konferencē, kas noslēdza pirmo dienu trešajā pilna apmēra kara gadā.
Aizvadītie divi gadi, kuru laikā Ukrainas tautai nācies cīnīties pret pilna mēroga Krievijas uzbrukumu, bijuši ļoti smagi, sarunā ar Latvijas Radio atzīst Ukrainas galvaspilsētas Kijivas ielās satiktie cilvēki. Taču viņi ir apņēmības pilni turpināt cīņu, lai neļautu okupantiem sabojāt Ukrainas nākotni.