Otrdiena, 16. aprīlis

Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +10 °C, Z vējš, 6m/s
LSM Bērnistaba

Ina Strazdiņa

LTV Ziņu dienesta atbildīgā redaktore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Ārpus ētera
Ina Strazdiņa: Uz Vašingtonu – maskā!
Ina Strazdiņa: Uz Vašingtonu – maskā!
Maskas – zilas, melnas, baltas, ar rievām sānos vai priekšā, tintes zili gumijas cimdi, kas atgrūž baktērijas, vesela kaste mitro higiēnas salvešu un trīs nelielas pudeles izsmidzināmā dezinfekcijas šķidruma. Nekad dzīvē ceļojuma somu neesmu piepildījusi ar tik dīvainu saturu. Bet nav citas iespējas. Ar operatoru Ingu Graudiņu mēs braucam uz koronavīrusa pandēmijas centru – ASV. Mapēs rūpīgi sapakoti svarīgākie dokumenti – pavadvēstules no darbadevēja un īpašā atļauja no ASV vēstniecības Rīgā, ka drīkstam ceļot Covid-19 laikā. ASV ielidot no Eiropas ir liegusi, taču žurnālisti ir to dažu izņēmumu vidū, kuri drīkst.
Ina Strazdiņa: Ledāja bēres
Ina Strazdiņa: Ledāja bēres
Grupa cilvēku biezās jakās un slēpošanas cepurēs šķērso akmeņainu, brūni pelēku klajumu. Tālumā vīd zilganu kalnu grēda. Šī ir vieta, kur vēl pirms desmit gadiem pletās ledājs.
Ina Strazdiņa: Kāpēc Latvijas vēlēšanas nav tikai Latvijai?
Ina Strazdiņa: Kāpēc Latvijas vēlēšanas nav tikai Latvijai?
„Dārgie kolēģi! Drīz jūs kļūsiet ne tikai par Briseles, bet arī par Luksemburgas korespondentiem,” joko Diego un uz ātru roku sarīko randiņu grupai tuvāk zināmo Briselē bāzēto žurnālistu. Viņš pats ir no Luksemburgas, kur vēlēšanas būs nākamnedēļ 14. oktobrī, un, lai palīdzētu pārējiem kolēģiem saprast politiskos virzienus, partiju uzstādījumus un sabiedrības vēlmes, gluži vienkārši izstāsta jaunāko valstī. Un mēs esam pateicīgi, jo strādāt Briselē nozīmē ne tikai sekot līdzi notiekošajam Eiropas Savienības (ES) institūcijās un NATO, bet arī dalībvalstīs, un tieši vēlēšanas tajās ir būtiskākais magnēts.
Ina Strazdiņa: Vēstules no frontes līnijas
Ina Strazdiņa: Vēstules no frontes līnijas

Briseles kinoteātros ir īpatnēja kārtība. Šeit nav numurētu un uz biļetēm norādītu sēdvietu. Tās var izvēlēties pats. Līdzīgi kā savulaik aviokompānijas „Ryanair” reisos. Man nav ne jausmas, kā tas bija un tagad ir Sīrijas kinoteātros. Kādēļ saku – „ir”, tādēļ, ka divos lielākajos centros -  gan galvaspilsētā Damaskā, gan Alepo par spīti karam šobrīd atkal rāda filmas.

Sīrijas dienasgrāmata: «Vīnogas»
Sīrijas dienasgrāmata: «Vīnogas»

Pēdējais rīts Alepo šķiet neticams. Jūtos tā, it kā dažās dienās būtu nodzīvotas piecas dzīves. Tik pilns un iespaidiem bagāts ir bijis šis laiks. Mani ceļa biedri, UNESCO Pasaules mantojuma pieminekļu eksperti, turpinās darbu sagrautajās Alepo pilsētas teritorijās, ar īpašu tehniku skenējot unikālās ēkas, lai pēc tam varētu noteikt, kā tās var glābt.

Sīrijas dienasgrāmata: «Kāzas»
Sīrijas dienasgrāmata: «Kāzas»

Alepo mostas agri. Un kā jau Tuvo Austrumu pilsēta – arī skaļi. Mana viesnīca atrodas rajonā, ko ieskauj nelielas amatnieku darbnīcas un sīkveikali. Ielas ap to ir šauras, tādēļ satiksme nav liela, vien pa reizei, skaļi pīpinot, garām patraucas kāds noputējis, dzeltens taksometrs.

Sīrijas dienasgrāmata: Alepo pērkons
Sīrijas dienasgrāmata: Alepo pērkons

Pa koka kāpnēm raušos augšā uz jumta. Lejā paliek viesnīcu pagalms pie senā Alepo tirgus. Gadsimtiem tirgotāji, kuri bija nākuši tālus ceļus, te varēja atpūtināt zirgus un kamieļus un pārlaist nakti. Laukums ir tukšs, nojumes ir slēgtas, izrakstītie balkoni un arkas virs tām sašķiebušās un nodrupušas.

Sīrijas dienasgrāmata: «Ceļš uz Alepo»
Sīrijas dienasgrāmata: «Ceļš uz Alepo»

Mēs kopā ar arhitektu un kultūras pieminekļu pētnieku grupu, kuri strādās Alepo, un vietējo gidu gatavojamies izbraukt no rīta. No Damaskas līdz Alepo ir vismaz sešu stundu brauciens. Un ne tāpēc, ka ceļi būtu slikti, kā vēlāk pārliecināšos, tie Sīrijā ir itin labi, vietām pat svaigi asfaltēti, bet tādēļ, ka pirms kara varēja braukt taisnāk.

Sīrijas dienasgrāmata: «Damaskas pērkons»
Sīrijas dienasgrāmata: «Damaskas pērkons»
Desmit no rīta. Libānas galvaspilsēta Beirūta ir tveicīga un skaļa. Te ir punkts, kur apstājas lidmašīnas tiem, kuri grib nokļūt Sīrijā. Tālāk var doties tikai pa zemes ceļiem. Lidosta Damaskā jau vairākus gadus ir slēgta. Iepriekšējā vakarā atlidoju no Briseles, cauri Stambulai, Turcijai. Naksnīgajā lidostā Beirūtā mani sagaidīja sens draugs Ghassans, kurš, milzīgs un spēcīgs kā Dieva ciedrs norūpējušos vaigu slējās pāri sagaidītāju juceklīgajai birzij.
Ina Strazdiņa: «Vai negribi biļeti uz koncertu? Es baidos iet.»
Ina Strazdiņa: «Vai negribi biļeti uz koncertu? Es baidos iet.»

Šie ir laiki, kad ļoti normālas un ikdienišķas situācijas var kļūt par dziļu pārdomu objektu – „doties vai nedoties, apmeklēt vai neapmeklēt”. Runa ir par koncertiem, plašiem pasākumiem, kuros ir daudz cilvēku un kuri vairs daudzviet Eiropā nešķiet droši.

Saruna ar filozofu Bernāru Sordē: Ja vēlies mieru, gatavojies iemiesot to pats
Saruna ar filozofu Bernāru Sordē: Ja vēlies mieru, gatavojies iemiesot to pats

Miers  ir „sprādzienbīstams” temats patlaban daudzos lielās politikas notikumos Vieglāk ir nosaukt punktus pasaulē, kur tā nav aktualitāte. Arī Eiropas Savienība, nosvinēdama Romas līguma 60. gadadienu, joprojām atgādina par miera trauslumu. Tam arī pievēršamies sarunā ar franču filozofu, rakstnieku Bernāru Sordē.

Ina Strazdiņa: NATO spēki Latvijā - šķērslis agresora apetītei
Ina Strazdiņa: NATO spēki Latvijā - šķērslis agresora apetītei

Šodien Latvijā ierodas NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans un citi augsta līmeņa NATO un Kanādas viesi, lai piedalītos alianses daudznacionālās kaujas grupas sagaidīšanas ceremonijā, kas notiks Ādažos. Viņi tiksies arī ar valsts augstākajām amatpersonām.

Ina Strazdiņa: Klusums, kam vienmēr būs ko teikt
Ina Strazdiņa: Klusums, kam vienmēr būs ko teikt

"Atskaņot klusumu? Cik neparasti! Klusums radio noteikti vispirms šķitīs kā kļūda, kā kaut kas, kam nevajadzētu būt un notikt," tā domāju, un tādas allaž bija pirmās reakcijas sarunās par to, kā uzaicināt un izaicināt klusumu tur, kur tas varētu šķist neiederīgs vai dīvains.

Mācītājs Indulis Paičs: Klusums ir sakārtojošs, dziedinošs
Mācītājs Indulis Paičs: Klusums ir sakārtojošs, dziedinošs

''Priekš manis klusums ir ļoti sakārtojoša, ļoti dziedinoša pieredze, kas iedod dzidru redzējumu uz lietām un skaidrību, ko, es domāju, īstenībā ne ar kādām citām metodēm nevar panākt,'' atzīst Rīgas Lutera draudzes mācītājs, kristīgās meditācijas skolotājs Indulis Paičs.

Dzejniece Rūta Mežavilka: Troksni rada berze starp iekšējo un ārējo pasauli
Dzejniece Rūta Mežavilka: Troksni rada berze starp iekšējo un ārējo pasauli

Ar dzejnieci Rūtu Mežavilku runāt par klusumu esmu nākusi ar saviem priekšstatiem par to, kāds tas ir viņai. Par to, ka, ja zaudēta spēja dzirdēt - un Rūtai tā daļēji ir -, tad klusums neglābjami paņem visu telpu un vietu, un tajā nav nekā - ne mazākas ieloces vai malas, kur aizķerties skaņai.

Anestezioloģe Gunta Ramane: Klusums var būt sprādzienbīstams
Anestezioloģe Gunta Ramane: Klusums var būt sprādzienbīstams

Gunta Ramane ir anestezioloģe Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Es satieku Guntu vēlā pēcpusdienā, kad viņa ir beigusi dienas darbu un mediķu istabā, apsēdusies uz neliela dīvāna pie zema galdiņa, iedzer tasi ļoti stipras, melnas kafijas.

Vestards Šimkus: Klusumā ar sevi cilvēks sastop pats sevi
Vestards Šimkus: Klusumā ar sevi cilvēks sastop pats sevi

Šķiet, ka par klusumu, kas apvij pianista dzīvi, varētu runāt daudz – tas ir  skatītāju zālē, tas ir klusums starp katru noti. Pianists Vestards Šimkus saka - vienatnē un klusumā ar sevi cilvēks sastop pats sevi, un tieši klusums skatītāju zālē savulaik pamudināja viņu izvēlēties kļūt par koncertpianistu.

Ina Strazdiņa: Dzirdēt asinis savā ķermenī
Ina Strazdiņa: Dzirdēt asinis savā ķermenī

Franks Patins ir ledus pētnieks, ceļotājs, ģeogrāfs, pasniedzējs, kurš deviņas reizes bijis Antarktīdā. Es viņu satiku pavisam neierastā vietā. Uz teātra skatuves Briselē. Franks runāja par savu pētnieka pieredzi pirms izrādes par Antarktīdu. Viņš ir sprigans, kā man šķiet, ziemeļu vēju aprautu, mazliet raupju seju un ar to skatienu, ar ko apveltīti tie pasaules apceļotāji, kuri ir redzējuši tālāk par horizontu.

Ina Strazdiņa: Trampa faktors Eiropā
Ina Strazdiņa: Trampa faktors Eiropā

Donalds Tramps, kopš sēdies ASV prezidenta krēslā un pieņēmis vairākus skandalozus lēmumus, ir kļuvis par Eiropas mediju un pat humora šovu galveno varoni. Interneta vietnes jau aplidojuši vairāku Eiropas valstu veidoti videoklipi, kuros parodēta Trampa balss un viņa lozungs „Amerika first!” jeb „Amerika pirmā!”.

Ina Strazdiņa: Darbības vārds
Ina Strazdiņa: Darbības vārds

Jau daudzus mēnešus un it īpaši pēdējās nedēļās pasaules uzmanība ir bijusi pievērsta humānajai katastrofai Sīrijas pilsētā Alepo. Tur ilgstoši atradās iesprostoti tūkstošiem civiliedzīvotāju. 

Ina Strazdiņa: Par Sīriju ES runā emocionālāk, bet atzīst ierobežotās iespējas
Ina Strazdiņa: Par Sīriju ES runā emocionālāk, bet atzīst ierobežotās iespējas

Briselē noslēgusies Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksme, kurā par vienu no galvenajiem jautājumiem izvērtās situācija Sīrijā. Briselē ieradās Alepo pilsētas austrumu daļas mērs Brita Hagi Hasans, kurš personiski lūdza valstu vadītājus darīt visu, lai palīdzētu no aplenktās pilsētas evakuēt civiliedzīvotājus.

Ina Strazdiņa: Piezvani man uz džungļiem
Ina Strazdiņa: Piezvani man uz džungļiem

Izvilkusi pēdējo ērkšķi no pirkstiem, mēģinu vēlreiz atsaukt atmiņā to pelēko, ķeburaino krūmu, pie kura mēs stāvējām tikai soli viens no otra, es un viņš – jauns, augumā īss un plecīgs afgāņu puisis mazliet virs gadiem divdesmit, tumšiem, rūpīgi nogrieztiem matiem, bārdu un neprātīgas trauksmes pilnām acīm.

Ina Strazdiņa: Eiropas aizsardzības ideja tik vienkārši nenoslāps
Ina Strazdiņa: Eiropas aizsardzības ideja tik vienkārši nenoslāps

Vai Eiropas Savienībai (ES) vajag savus bruņotos spēkus un kas notiek ar bloka drošību kopumā – šie ir jautājumi, kas īpaši šonedēļ daudz un plaši cilāti arī Rietumu medijos. Nedēļas sākumā Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā tikās Eiropas Savienības aizsardzības ministri, lai runātu par bloka aktuālākajiem aizsardzības jautājumiem, arī par sadarbību ar NATO un Eiropas Savienības pašas ciešāku saslēgšanos drošības jomā.  

Ina Strazdiņa: Uz Turciju ir pamats raudzīties ar satraukumu
Ina Strazdiņa: Uz Turciju ir pamats raudzīties ar satraukumu

Turcijas neizdevies valsts apvērsums, kas ir prasījis upurus, visticamāk, būs atstājis sekas gan uz Turcijas iekšpolitisko situāciju, gan uz attiecībām ar pārējo pasauli un arī turpmākajās dienās par Turciju vēl daudz dzirdēsim. 

Ina Strazdiņa: «Megan, I love you!»*
Ina Strazdiņa: «Megan, I love you!»*

Tie, kuri ir ceļojuši, labi zina, ar kādu neatkārtojamu gaisotni ir apveltītas lidostas. Šie savādie, cilvēku pilnie punkti, kuros dienu no dienas satiekas un šķiras tūkstošiem dzīvju un likteņu, lai, vārda vistiešākajā nozīmē, dotos uz visām četrām debess pusēm. Atvaļinājumi, konferences, kāzas, bēres, vakariņas, futbola čempionāti, iepirkšanās vai vienkārši bēgšana no visa prom pēc iespējas tālāk – ceļošanas mērķi ir tikpat raibi, cik publika.

Bernārs Sordē: Jaunas pasaules celšana ir kā akrobāta staigāšana virs bezdibeņa
Bernārs Sordē: Jaunas pasaules celšana ir kā akrobāta staigāšana virs bezdibeņa

1. aprīlī ar Latvijas Universitātes un Francijas Institūta Latvijā atbalstu Latvijas Universitātes Dabaszinību akadēmiskajā centrā Torņakalnā norisinājās tikšanās ar domātāju un mākslinieku Bernāru Sordē (Bernard Sordet). Latvijas Radio žurnālistes Inas Strazdiņas vadītā saruna ar Bernāru Sordē notika saistībā ar viņa lielformāta gleznas izstādi Dabaszinību akadēmiskajā centrā un uzskatāma par turpinājumu janvārī Eiropas Savienības mājā aizsāktajai diskusijai par pārmaiņām, kas skar Eiropu un pasauli.

Bernārs Sordē: Bēgļi – turpinājums «arābu pavasarim»; Ceļā uz «sirds inženieriju»
Bernārs Sordē: Bēgļi – turpinājums «arābu pavasarim»; Ceļā uz «sirds inženieriju»

Nesenā franču televīzijas reportāžā[1] bija stāsts par kādu Itālijas ciematu Kalabrijā, kurš atdzimis, pateicoties bēgļiem. Ciemats uzņēmis šos ļaudis, tādējādi palielinot iedzīvotāju skaitu par vienu trešdaļu. Tas iedvesis dzīvību bērnudārzā un skolā, palielinājis vietējās ekonomiskās aktivitātes, it īpaši pateicoties vietējai naudai, ar ko migranti norēķinās par pakalpojumiem, piemēram, kafejnīcā, un ko vienreiz mēnesī komersanti samaina valdības iestādēs pret īstajiem eiro. Domātājs Bernārs Sordē, ar kuru sarunājāmies par šobrīd tik aktuālo migrācijas tēmu, saka, ka šādu teritoriju atdzimšanu var novērot ne tikai Itālijā, bet arī citur, piemēram, Francijā, Beļģijā...

Ina Strazdiņa: «Septiņi stāsti» – Upe. Okeāns
Ina Strazdiņa: «Septiņi stāsti» – Upe. Okeāns

Ciklā „Septiņi stāsti”, kas veltīts Latvijas Radio 90. gadadienai, ir septiņas radio esejas par žurnālistes Inas Strazdiņas darba ceļā sastaptiem cilvēkiem no dažādām pasaules vietām - Rumānijas, Gagauzijas, Īrijas, Kosovas, Senegālas, Ekvadoras, Afganistānas.

Ina Strazdiņa: «Septiņi stāsti» – Pavaicā kalniem
Ina Strazdiņa: «Septiņi stāsti» – Pavaicā kalniem

Ciklā „Septiņi stāsti”, kas veltīts Latvijas Radio 90. gadadienai, ir septiņas radio esejas par žurnālistes Inas Strazdiņas darba ceļā sastaptiem cilvēkiem no dažādām pasaules vietām - Rumānijas, Gagauzijas, Īrijas, Kosovas, Senegālas, Ekvadoras, Afganistānas.

Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti