Ceturtdiena, 18. aprīlis

Vārda dienas: Laura, Jadviga

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +7 °C, Z/ZR vējš, 5m/s
LSM Bērnistaba

Ilze Zālīte

LSM.lv atbildīgā redaktore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Gāzes cena noslīdējusi līdz pirmskara līmenim. Kāpēc nesarūk apkures tarifs Rīgā?
Gāzes cena noslīdējusi līdz pirmskara līmenim. Kāpēc nesarūk apkures tarifs Rīgā?
Lai arī dabasgāzes cenas Eiropā samazinās jau kopš 2022. gada vasaras, iepriekšējos mēnešus sasniedzot zemo pirmskara līmeni – 25 līdz 30 eiro par megavatstundu (eiro/MWh), siltumenerģijas tarifs Rīgā nemazinās. Ekonomisti uzskata, ka pašreizējais apkures tarifs Rīgā ir ļoti augsts – tam nākamajā apkures sezonā būtu jāsarūk par vismaz 10-20%, sprieda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Hipotekāro kredītu pārkreditēšana būs vienkāršāka un lētāka (papildināts)
Hipotekāro kredītu pārkreditēšana būs vienkāršāka un lētāka (papildināts)
Pāreja no viena hipotekārā kredīta devēja pie cita būs lētāka un vienkāršāka – to paredz Saeimā galīgajā lasījumā apstiprinātie likuma grozījumi. Paredzēts bankām pilnībā atcelt kompensāciju par pārkreditēšanu un konkurences veicināšanai atcels reklāmas ierobežojumus hipotekārajiem kredītiem. Atbalsts šīm izmaiņām ir arī banku jomā.
Asociācija: Reira izteikumi par karteli banku sektorā – nepatiesi; LB aicina vērsties Konkurences pa...
Asociācija: Reira izteikumi par karteli banku sektorā – nepatiesi; LB aicina vērsties Konkurences padomē (papildināts)
Finanšu nozares asociācija (FNA) kategoriski noraida politiķa, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja, Latvijas ilggadējā finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") nepamatotos apgalvojumus, ka banku darbība Latvijā ir pielīdzināma kartelim, teikts asociācijas paziņojumā. Tikmēr komercbankas uzraugošā Latvijas Banka (LB) aicina vērsties Konkurences padomē (KP), ja ir bažas par iespējamu karteli banku sektorā.
No Staļina–Hitlera pakta līdz Baltijas ceļam un PSRS kraham. Hronoloģija
No Staļina–Hitlera pakta līdz Baltijas ceļam un PSRS kraham. Hronoloģija
No brīža, kad Baltijas valstis zaudēja savu neatkarību, līdz brīdim, kad tās to atguva, pagāja vairāk nekā 50 gadu, kas aizritēja PSRS okupācijas jūgā. Nāves spriedums Baltijas valstu neatkarībai "pasludināts" vēl pirms Otrā pasaules kara – ar Staļina un Hitlera neuzbrukšanas līgumu un ietekmes sfēru sadalījumu Eiropā.
Bankas Latvijā – nedraudzīgas. Intervija ar LU profesori Innu Šteinbuku
Bankas Latvijā – nedraudzīgas. Intervija ar LU profesori Innu Šteinbuku
Latvijā strādājošo komercbanku attieksme pret iedzīvotājiem un arī uzņēmumiem kreditēšanas ziņā nav draudzīga, tāpēc būtu jāstrādā pie konkurences palielināšanas komercbanku sektorā. Šādu viedokli intervijā portālam LSM.lv pauda Latvijas Universitātes (LU) profesore, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka. Viņasprāt, Latvijā arī jāstrādā pie imigrācijas nosacījumu atvieglošanas plašākai darbaspēka piesaistei no ārvalstīm, jo darbaroku trūkums bremzē ekonomikas attīstību.
Pauts, Drāzējs, Mauceklis un Diršs – nevainīgi latviešu uzvārdi. Skaidro Ilmārs Mežs
Pauts, Drāzējs, Mauceklis un Diršs – nevainīgi latviešu uzvārdi. Skaidro Ilmārs Mežs
Saistībā ar uzvārdu došanu latviešiem līdz pat mūsdienām pastāv dažādi mīti un nostāsti – gan par to, kā sliktie muižnieki vēlējušies izsmiet zemniekus, dodot tiem rupjus uzvārdus, gan to, ka teju katrs otrais latvietis patiesībā ir barona vai kāda ārzemnieka atvase. "Tā gluži nav," pēc 10 gadu ilga darba pie Latvijas novados sastopamo latviešu uzvārdu apkopošanas un izdošanas piecās grāmatās sarunā ar LSM.lv atklāj pētnieks Ilmārs Mežs. "Visbiežāk tie visi bija latvieši ar nelatviskas izcelsmes uzvārdiem, bet daudziem toreizējās modes ietekmē ticis izvēlēts nelatvisks uzvārds."
Viss sākās ar dzimtas izpēti. Saruna ar uzvārdu pētnieku Ilmāru Mežu
Viss sākās ar dzimtas izpēti. Saruna ar uzvārdu pētnieku Ilmāru Mežu
Demogrāfam un piecu grāmatu par latviešu uzvārdiem autoram Ilmāram Mežam izpēte aizņēma vairāk nekā 10 gadus. Viss sākās ar interesi par savas dzimtas vēstures iepazīšanu – sākot ar tuvinieku aptaujāšanu un beidzot ar iedziļināšanos arhīvos un baznīcas grāmatās. "Jāmeklē lauku tantes, kas kaut ko vienmēr zina," pirmo soli, ar ko sākt pētīt savu dzimtas saknes, iesaka demogrāfs.
Karstajā laikā veikalos izpērk kefīru, vietām – tukši plaukti
Karstajā laikā veikalos izpērk kefīru, vietām – tukši plaukti
Līdz ar karsto laiku cilvēki vairāk patērē auksto zupu, tādēļ arī būtiski pieaudzis pieprasījums pēc kefīra, atzina piensaimnieki. LSM.lv novērojumi liecina – kefīrs vietām veikalos izpirkts un plaukti ir tukši. Veikalnieki atzīmēja – karstajā laikā pieprasījums audzis arī pēc citiem produktiem, piemēram, saldējuma. Augušas arī cenas, bet tas nav saistīts ar karsto laiku, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.
Latvijā atsakās no idejas par senioru obligātu vakcinēšanos pret Covid-19
Latvijā atsakās no idejas par senioru obligātu vakcinēšanos pret Covid-19
Latvija ir atteikusies no janvāra sākumā izskanējušās idejas par iedzīvotāju vecumā virs 60 gadiem obligātu vakcinēšanos pret Covid-19. Eksperti esot secinājuši, ka lielāka efektivitāte tiek sasniegta, stiprinot brīvprātīgu izvēli vakcinēties, nevis nosakot obligātu vakcināciju. Līdz ar to atbildīgie turpinās dažādi uzrunāt un skaidrot nepieciešamību vakcinēties pret Covid-19, lai aizvilinātu seniorus uz vakcinācijas punktu.
Pērnavas un Cēsu komunikē jeb kā tapa leģendārais Baltijas ceļš
Pērnavas un Cēsu komunikē jeb kā tapa leģendārais Baltijas ceļš
Staļina un Hitlera vienošanās 50. gadadienā 1989. gada 23. augustā notikušais Baltijas ceļš bija nevardarbīga pretošanās akcija, kuras laikā apmēram divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. Kā Baltijas valstu neatkarības cīnītāji to dabūja gatavu? Piedāvājam Baltijas ceļa 30. gadadienas organizatoru apkopotu ieskatu akcijas tapšanā, tostarp Cēsu un Pērnavas komunikē.
Aizsargmasku iegāde atkal uz ārstniecības iestāžu pleciem; prasīs kompensāciju – 52 miljonus eiro
Aizsargmasku iegāde atkal uz ārstniecības iestāžu pleciem; prasīs kompensāciju – 52 miljonus eiro
Septembrī ārstniecības iestādes, kam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, saņēma pēdējo kravu ar valsts apmaksātiem individuālajiem aizsarglīdzekļiem, kas iepirkti centralizētajā iepirkumā. Turpmāk ārstniecības iestādēm aizsargmaskas, respiratori un citi individuālie aizsarglīdzekļi būs jāgādā pašām, kā tas arī notika pirms pandēmijas.
Krīze mudina sakārtot skapi un ierīkot biroju mājās. Aktualitātes ekonomikā Covid-19 laikā
Krīze mudina sakārtot skapi un ierīkot biroju mājās. Aktualitātes ekonomikā Covid-19 laikā
Covid-19 izraisītā krīze ekonomikā ietekmējusi arī mājokļu labiekārtošanas preču veikalu IKEA Latvijā – tā kā cilvēki vairāk pavadīja laiku mājās, pieauga pieprasījums pēc dažādām ar mājokļa labiekārtošanu saistītām precēm un pakalpojumiem. Pieprasījuma pieaugums bijis ievērojams, un īpaši augusi pārdošana internetā, to sabiedrisko mediju portāla LSM.lv sarunā sociālajā medijā "Instagram" atzina IKEA veikala Latvijā vadītāja Inga Filipova.
«Ezīti miglā» glābj arī prāmis no Somijas. Aktualitātes ekonomikā Covid-19 laikā
«Ezīti miglā» glābj arī prāmis no Somijas. Aktualitātes ekonomikā Covid-19 laikā
Covid-19 krīzes kulminācijā – martā un aprīlī – smagi klājās arī kafejnīcu tīklam "Ezītis miglā". Pavasarī slēgtas lielākā daļa tīkla kafejnīcu, kas pamazām durvis sāka vērt maija otrajā pusē. Kafejnīcās sāka atgriezties arī ārzemju tūristi – īpaši tie, kuri Latvijā ar prāmi iebrauc no Somijas. "Ezītis miglā" redz gaismu tuneļa galā, tomēr uz nākotni raugās piesardzīgi, ņemot vērā bažas par otru Covid-19 vilni.
No viesmīlības piensaimniecībā. Aktuālie Covid-19 laika notikumi ekonomikā
No viesmīlības piensaimniecībā. Aktuālie Covid-19 laika notikumi ekonomikā
Arī Latvijā lielāko piena pārstrādes uzņēmumu "Food Union", kas apvieno "Rīgas piena kombinātu", "Rīgas piensaimnieku" un "Valmieras pienu", skārusi Covid-19 krīze. Uzņēmums izmantojis valsts paredzēto atbalstu par produkcijas uzglabāšanu, taču ražošanu nav samazinājis. Turklāt vasaras sezonā, kad ierasti pieaug pieprasījums pēc saldējuma, pieņēmis darbā papildu darbiniekus, tostarp ir tādi, kuri strādāja viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas jomā, bet krīzē darbu zaudēja.
Kokrūpnieks uz viļņa. Būtiskākais ekonomikā Covid-19 krīzes laikā
Kokrūpnieks uz viļņa. Būtiskākais ekonomikā Covid-19 krīzes laikā
Covid-19 krīze negāja secen arī Latvijas kokrūpniekiem. Nozares flagmaņa SIA "Byko Lat" Cēsu struktūrvienību krīze pārsteidza pēkšņi. Vairākas nedēļas ražotne strādāja ar samazinātu jaudu, daļa darbinieku devās dīkstāvē. Maija sākumā ražotne atgriezās pie iepriekšējā ritma, un šobrīd pieprasījums ir lielāks nekā pirms krīzes sākuma.
Vasara – arī tūrismā! Aktuālie Covid-19 laika notikumi ekonomikā
Vasara – arī tūrismā! Aktuālie Covid-19 laika notikumi ekonomikā
Latvija iepriekšējās pāris nedēļās piedzīvojusi pamatīgu tveici – bija dienas, kad termometra stabiņš pārsniedza +30 grādu atzīmi pēc Celsija, un daudzi steidza meklēt veldzi pie ūdeņiem, mežos, viesu mājās. Viesmīlības nozare pamazām atgūstas pēc kritiena Covid-19 krīzē un šajā vasaras sezonā liek lielas cerības uz vietējo tūristu.
Ar ierobežojumiem, bet bez birokrātijas. Būtiskākais ekonomikā Covid-19 laikā
Ar ierobežojumiem, bet bez birokrātijas. Būtiskākais ekonomikā Covid-19 laikā
Covid-19 izplatība ir liels pārbaudījums ne tikai valstu veselības aprūpes sistēmām, bet arī ekonomikām, kas šajā laikā piedzīvo izaugsmes sabremzēšanos vai pat lejupslīdi. To izraisīja arī valstīs Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi, taču vienlaikus valstis steidza ieviest atbalsta instrumentus biznesam un darba ņēmējiem, lai kritiens ekonomikā būtu mazāk sāpīgs.
NAP nākamajiem septiņiem gadiem: vairāk nekā 330 inicatīvu, iezīmēti 14,5 miljardi eiro
NAP nākamajiem septiņiem gadiem: vairāk nekā 330 inicatīvu, iezīmēti 14,5 miljardi eiro
Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) pabeidzis darbu pie jaunā Nacionālā attīstības plāna (NAP), kur paredzēts nākamajos septiņos gados – no 2021. gada līdz 2027. gadam – īstenot vairāk nekā 330 iniciatīvu par kopumā 14,5 miljardiem eiro. Apjomīgais dokuments ir kā ceļa karte politikas veidotājiem par valsts attīstības redzējumu un nepieciešamajiem investīciju projektiem turpmākiem septiņiem gadiem.
Skultes sašķidrinātās gāzes termināli varētu attīstīt Dienvidkorejas kompānija «Kogas» (papildināts)
Skultes sašķidrinātās gāzes termināli varētu attīstīt Dienvidkorejas kompānija «Kogas» (papildināts)
Skultes ostā iecerētā sašķidrinātās dabasgāzes (SDG jeb angļu valodā LNG – liquefied natural gas) termināļa projektam atrasts iespējamais stratēģiskais partneris – tā esot Dienvidkorejas valstij piederošā kompānija "Korea Gas Corporation" ("Kogas"), kas ir viens no vadošajiem sašķidrinātās gāzes importētājiem pasaulē. Vienošanos ar potenciālo stratēģisko partneri paredzēts panākt oktobra otrajā pusē, kad vizītē uz Dienvidkoreju dosies Ekonomikas ministrijas (EM) delegācija, kurā būšot arī Skultes SDG termināļa projekta virzītāji – AS "Skulte LNG Terminal" pārstāvji.
No jūsmas līdz Kremļa draudiem. Baltijas ceļš presē pirms un pēc
No jūsmas līdz Kremļa draudiem. Baltijas ceļš presē pirms un pēc
1989. gada 23. augustā notikušais Baltijas ceļš, kura laikā aptuveni divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi, plaši atbalsojās pašmāju presē. Tika ziņots gan par nevardarbīgās akcijas norisi, piedāvāti organizatoru paziņojumi, kā arī Kremļa reakcija uz notiekošo.
«Rail Baltica» apaug ar «ekstrām». Intervija ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu
«Rail Baltica» apaug ar «ekstrām». Intervija ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu
Pieaugot prasībām, dzelzceļa projekts "Rail Baltica" Latvijā apaudzis ar "ekstrām" – papildu lietām, kas iepriekš projektā nebija paredzētas un kas ir arī viens no iemesliem, kas sadārdzinājis simtgades projekta īstenošanu Latvijā. To intervijā portālam LSM.lv sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija). Viņš atzina, ka satiksmes jomā pašlaik samilzuši jautājumi, kas saistīti ar dzelzceļa jomu. Aptuveni mēneša laikā tiek gaidīts visaptverošs plāns par "Rail Baltica" projektā darāmo un tam nepieciešamo finansējumu, kā arī pirmais vērtējums par vērienīgo dzelzceļa elektrifikācijas projektu. 
Piesaistīts jauns «airBaltic» stratēģiskā investora «mednieks»
Piesaistīts jauns «airBaltic» stratēģiskā investora «mednieks»
Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģiskā investora līdzšinējie meklējumi cietuši neveiksmi. Iepriekš piesaistītais finanšu konsultants "Lazard Freres" piedāvājis potenciālos investorus, taču neviens no tiem netika atbalstīts. Pērn rudenī piesaistīts jauns stratēģiskā investora "mednieks" – Ņujorkā bāzētā investīciju banka "Greenhill & Co", portālam LSM.lv atzina "airBaltic" valsts kapitāldaļu turētājā Satiksmes ministrijā (SM).
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti