Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas centrā otrdien no rīta izcēlies ugunsgrēks 400 gadu vecajā Biržas ēkā, kas ir viens no vecākajiem namiem Kopenhāgenā. Ugunsgrēka rezultātā iebrucis ēkas tornis; ugunsdzēsēji turpina cīņu ar liesmām.
Autora ziņas
Cīņa pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām arvien saasinās, un arvien vairāk izskan bažas, ka to rezultātu plāno ietekmēt Krievija. Līdz šim vairāki Krievijas centieni ietekmēt Eiropas politiku un vēlētājus tikuši neitralizēti, taču Beļģijas izlūkdienests apstiprinājis prokremliska ietekmes tīkla esamību, kas darbojas vairākās Eiropas valstīs. Beļģijas federālais prokurors ir sācis izmeklēšanu.
Eiropas Parlaments (EP) balsojumā plenārsēdē ceturtdien, 11. aprīlī, nolēma neatcelt parlamentāro imunitāti Eiroparlamenta deputātiem Nilam Ušakovam ("Saskaņa") un Andrim Amerikam ("Gods kalpot Rīgai!") tiesāšanai Latvijā. Latvija to prasīja lietā par iespējamu kukuļošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Prokuratūrai lēmums nav saprotams.
Pirms 75 gadiem Vašingtonā ASV, Kanāda un vairākas Rietumeiropas valstis parakstīja NATO dibināšanas līgumu, lai veidotu kolektīvo drošību pret Padomju Savienību. Kopš tā laika aliansei ir izdevies nosargāt mieru, taču pēdējos gados izaicinājumu skaits ir tikai pieaudzis. Alianses jubileja tika svinēta arī Briselē, taču daudz vairāk par svētkiem uzmanība pievērsta situācijai Ukrainā.
NATO ārlietu ministri trešdien apsprieduši priekšlikumu izveidot jaunu fondu Ukrainas atbalstam turpmākajiem pieciem gadiem 100 miljardu eiro apmērā. Alianses vadītāja Jensa Stoltenberga plāns paredz arī to, ka NATO misija no ASV vadītās grupas, kas pašlaik palīdz pārraudzīt atbalstu, pārņems lielāku kontroli pār ieroču piegādes koordinēšanu Kijivai.
Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri vienojušies par jaunām sankcijām pret Krieviju. Lēmuma galvenais iemesls ir opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāve ieslodzījuma vietā.
Eiropas valstis ilgo miera gadu laikā bija pārāk atslābušas, tādēļ daudzi eiropieši joprojām vēl nav līdz galam novērtējuši Krievijas radītos draudus. Baltijas valstis nevar atļauties šādu atslābumu, tādēļ mums ir jādara vēl vairāk, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas. Šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijai pauda bijušais Igaunijas Bruņoto spēku komandieris atvaļinātais ģenerālis Riho Terrass, kurš pašlaik ir Eiropas Parlamenta deputāts.
Donalda Trampa līdzšinējie panākumi ceļā uz ASV prezidenta krēslu rudenī gaidāmajās vēlēšanās arvien vairāk liek eiropiešiem aizdomāties par to, kāda izskatīsies sadarbība ar ASV iespējamās Trampa otrās prezidentūras laikā. Eiropas Savienības (ES) politiķi Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē notiekošajā Eiropas Tautas partijas kongresā Eiropas spējas patstāvīgi tikt galā ar drošību un aizsardzību vērtēja dažādi.
Zviedrijas ilggadējā neitralitātes politika teju divu gadsimtu garumā tuvojas beigām. Tuvāko nedēļu laikā gaidāma Zviedrijas karoga pacelšana pie NATO mītnes. Zviedrija, tāpat kā tās kaimiņvalsts Somija, ilgu laiku bija noraidījusi iespēju piedalīties NATO, taču tas mainījās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kā veidojās Zviedrijas neitralitāte?