Otrdiena, 23. aprīlis

Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā 0 °C, DR vējš, 4m/s
LSM Bērnistaba

Ilze Jansone

LSM.lv autore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Kam jālabo bedre vai ko nozīmē būt politiski aktīvam jaunietim mūsdienu Latvijā?
Kam jālabo bedre vai ko nozīmē būt politiski aktīvam jaunietim mūsdienu Latvijā?
Dažādu iemeslu dēļ Latvijas iedzīvotāji kūtri iesaistās politiskās organizācijās, taču, kā liecina 2022. gadā īstenotā Eirobarometra aptauja, pieaug jauniešu iesaiste sabiedriskajās aktivitātēs un jaunatnes organizācijās (šobrīd aktīvi ir 58% jauniešu, kas ir par 17% vairāk nekā 2019. gadā).[1] "Visas iespējas" uzrunāja trīs sociāli un politiski aktīvus jauniešus, lai noskaidrotu, kas viņus pamudinājis iesaistīties sabiedrības un politiskajās norisēs.
Darba pieredze, dzīvokļu īres cenas un pirmie patstāvīgie lēmumi: kā Latvijas jaunieši uzsāk patstāv...
Darba pieredze, dzīvokļu īres cenas un pirmie patstāvīgie lēmumi: kā Latvijas jaunieši uzsāk patstāvīgu dzīvi?
Visizplatītākais ir priekšstats, ka jaunieši kļūst patstāvīgi apmēram ap to laiku, kad sākas viņu studijas augstskolā. Īpaši tas attiecināms uz reģionu jauniešiem, jo tieši šis ir brīdis, kad no vecāku mājvietas viņi pārvācas dzīvot uz universitāšu kopmītnēm, komunālajiem dzīvokļiem, pie radiem vai tamlīdzīgi. Kļūšanu par pieaugušo un patstāvīgas dzīves uzsākšanu raksturo vairāki soļi – vecāku māju pamešana, studiju vai darba (vai darba un studiju) dzīves uzsākšana, materiālā neatkarība, ievākšanās vienā dzīves vietā kopā ar partneri un galu galā laulības un/vai bērnu radīšana.
Balsstiesības jau no sešpadsmit: Eiropas Savienības valstu pieredze
Balsstiesības jau no sešpadsmit: Eiropas Savienības valstu pieredze
Diskusija par jauniešu balsstiesībām un balsstiesīgo vecuma robežas samazināšana līdz 16 gadu vecumam Eiropas Jaunatnes gadā ir nonākusi sabiedrības uzmanības lokā daudzviet Eiropas Savienībā. Kāda ir to valstu pieredze, kur pie vēlēšanu urnām atļauts doties jauniešiem, kuri vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu?
Nacionālā identitāte dzirkstī tur, kur valoda dzīvo. Saruna ar valodnieci Sandu Rapu
Nacionālā identitāte dzirkstī tur, kur valoda dzīvo. Saruna ar valodnieci Sandu Rapu
Kad man kāds pazīstams pusaudzis sarunā iesprauž angļu vārdu, es saku: “Nu, pasaki, kā tas ir latviski!” Ja viņš nezina, es pasaku viņam priekšā. Un arī ģimenēs tā varētu darīt. Jānodrošina latviešu saturs bērniem – ne tikai ģimenēs, bet arī valstiski. Tas ir visa pamats, – tā intervijā LSM.lv saka Sanda Rapa, valodniece, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore. Sarunā viņa stāsta par valodas pētniecību, sabiedrības līdzatbildību valodas kopšanā un attīstībā un to, kāpēc latviešu valoda ir tik īpaša un atšķirīga no lielajām valodām.
Visi skolotāji ir latviešu valodas skolotāji. Saruna ar izglītības eksperti Zani Oliņu
Visi skolotāji ir latviešu valodas skolotāji. Saruna ar izglītības eksperti Zani Oliņu
Ja latviešu valodu uzskatīsim par gana svarīgu mērķi, tad spēsim to noturēt gan skolās, gan sabiedrībā, sarunā ar LSM.lv optimistiska ir izglītības eksperte Zane Oliņa. Viņa ir  latviešu pedagoģe, vairākus gadus vadījusi organizāciju “Iespējamā misija”, bet šobrīd ir “Skola 2030” mācību satura ieviešanas struktūrvienības vadītāja. Intervijā Oliņa stāsta par ideālo valsts politiku latviešu valodas apguvē, uzsverot arī sabiedrības un ģimenes iesaisti.
Piedzīvot barikādes jaunībā: Beidzot sajutu brīvības garšu!
Piedzīvot barikādes jaunībā: Beidzot sajutu brīvības garšu!
Zita Zirne ir mārketinga speciāliste, deviņdesmitajos absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju. 1991. gada janvārī viņai bija deviņpadsmit gadu, un kopā ar draugiem tolaik viņa izvēlējās dežurēt televīzijas ēkā. Ar šīsdienas acīm Zita uzsver – svarīgākais, ka barikādes mums deva brīvību un iespēju izvēlēties.
Pusaudža atmiņas par barikādēm: Latvijas neatkarību izcīnīja visdažādāko tautību pārstāvji
Pusaudža atmiņas par barikādēm: Latvijas neatkarību izcīnīja visdažādāko tautību pārstāvji
Brīdī, kad sākās 1991. gada janvāra notikumi, pašreizējam Talsu muzeja direktoram Uldim Pētersonam-Jaunzemam bija divpadsmitarpus gadu. No barikāžu laikā spilgti atmiņā palikusi izjūta, ka arī viņa vecuma puikas tolaik varēja būt noderīgi, un īpaši Uldis uzsver – gan tolaik, gan arī senāk un vēl joprojām Latvija bija daudznacionāla zeme un par tās neatkarību cīnījās visdažādāko tautību pārstāvji.
Barikādes bērna atmiņās: Kāpēc svešam onkulim jādod tēja un pīrādziņš?
Barikādes bērna atmiņās: Kāpēc svešam onkulim jādod tēja un pīrādziņš?
Baiba Koemeca ir pieredzējusi kultūras projektu vadītāja un koordinatore, bet šobrīd strādā par latviešu valodas un literatūras skolotāju. 1991. gada barikāžu laikā viņai bija vienpadsmit gadu, un no tā laika spilgti atmiņā iespiedusies tējas vārīšana barikāžu dalībniekiem. Ar šīsdienas acīm gan Baiba uzsver – diez vai ir iespējams nošķirt, kuras atmiņas ir viņējās un kuras – latviešu kolektīvās.
Piedzīvot barikādes pusaudža acīm: Tas bija līderības laiks
Piedzīvot barikādes pusaudža acīm: Tas bija līderības laiks
Informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists Jānis Blūms 1991. gada janvārī bija piecpadsmitgadnieks un tā laika notikumus atceras visai labi – būdams informēts par Trešās atmodas procesiem un sagadīšanās pēc gana tuvu redzējis apšaudi pie Iekšlietu ministrijas, tolaik viņš labi izprata, kas notiek, un labi atceras Latvijas iedzīvotāju vienotību barikāžu laikā. 
Korekta un miermīlīga feminisma paraugstunda. Recenzija par grāmatu «Mūsējās»
Korekta un miermīlīga feminisma paraugstunda. Recenzija par grāmatu «Mūsējās»
Publicistes Santas Remeres sarakstītā un Elīnas Brasliņas ilustrētā grāmata “Mūsējās. 50 pasakas par Latvijas sievietēm” ir patīkams un košs jaunāko grāmatu klāsta atsvaidzinājums gan vizuāli, gan arī tematiski. Protams, grāmatu pirmoreiz rokā paņemot, mazliet apmulsina vārds “pasakas” – ko tad īsti slēpj šie raibie vāki? Un otrs – kas ir “Mūsējo” mērķauditorija?
Kultūras NVO ceļ trauksmi par naudas sadali Covid-19 krīzes seku mazināšanai (papildināts)
Kultūras NVO ceļ trauksmi par naudas sadali Covid-19 krīzes seku mazināšanai (papildināts)
Kā vienu no nozīmīgajām plānoto atbalsta pasākumu kopām Covid-19 radītās krīzes novēršanai Kultūras ministrija izceļ 2,4 miljonu eiro mērķprogrammu ''Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja”. Taču pret šīs mērķprogrammas pašreizējo nolikumu iebilst Latvijas Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija, uzsverot - ja naudas piešķiršanas noteikumi netiks mainīti, vairāki nevalstiskie teātri paliks bez finansiāla atbalsta krīzes seku likvidēšanai.
Atskats uz mācību gadu: robi zināšanās, socializācijas trūkums un digitālā špikošana
Atskats uz mācību gadu: robi zināšanās, socializācijas trūkums un digitālā špikošana
Vairumam skolojamo un skolotāju nule kā noslēdzies, iespējams, īpatnējākais mācību gads pēdējo desmit gadu laikā – nakts laikā izglītības process no klases telpām un auditorijām pārcēlās uz tiešsaistes apmācību. Gan izglītojamie, gan pedagogi saskārās ar daudziem atšķirīgiem izaicinājumiem, un izglītības tehnoloģiju jautājums kļuva aktuālāks nekā jebkad agrāk.
Izglītības tehnoloģiju eksperts: Klase nākotnē netiks nošķirta no virtuālās realitātes
Izglītības tehnoloģiju eksperts: Klase nākotnē netiks nošķirta no virtuālās realitātes
Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ strauji mainījās situācija dažādās izglītības iestādēs un līdz ar to - mācīšanās ieradumi. Pieredze, ko izglītības sistēma, skolēni un viņu vecāki guvuši šīs krīzes laikā, būs paliekoša un visiem būs jāmācās dzīvot citādāka realitātē, pārliecināts ir Mārtiņš  Bičevskis, Ed-Tech jeb izglītības tehnoloģiju jauņuzņēmumu akcelerācijas programmas “Ed-TechEvolution”* organizators.
Literatūras zīmē – notikumus kultūrā iesaka rakstniece Ilze Jansone
Literatūras zīmē – notikumus kultūrā iesaka rakstniece Ilze Jansone
Šīs nedēļas kultūras notikumi galvenokārt literatūras zīmē – beidzot sagaidīta filmas “Dvēseļu putenis” pirmizrāde, tiks atzīmēta Kārļa Skalbes 140. jubileja, pārlasāms daudzšķautnains katalāņu romāns, un arī Jāņa Šneidera gleznojumi atklāj detaļu svarīgumu. Par to visu sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras" žūrijas locekles, rakstnieces Ilzes Jansones ieteikumi.
Vilka simboliskais uzvaras gājiens: Recenzija par Leona Brieža romānu «Vilcene un atraitnis»
Vilka simboliskais uzvaras gājiens: Recenzija par Leona Brieža romānu «Vilcene un atraitnis»
Dzejnieka Leona Brieža (1949) pirmais romāns “Vilcene un atraitnis” ir tiešs un skarbs vēstījums par cilvēku, kas mitinās paralēlos laikos, mēģinot samierināties – ar savu likteni, savu cilvēcību un romāna gaitā neredzamo, bet nojaušamo – nākamību. Sižets vēsta par kādu vīrieti, kas, palicis atraitņos un zaudējis izredzes uz biznesa iespēju, aizbēg kalnos – visai burtiskā nozīmē. Šis, protams, būs tikai ieskats vienā lasījumā versijā, jo tādas iespējamas daudzas – piemēram, romānu var lasīt kā brīnišķīgu skatījumu uz 20. gadsimta vēstures daļu kosmopolītiskā kontekstā, tāpat to var lasīt kā slavas dziesmu zināšanām, ko sniedz cilvēka un dabas tuvība vai meistarīgi savērptu mitoloģiju. 
Rakstīšana ir kā dzīvošana Latvijā – dārgs hobijs. Intervija ar rakstnieku Oskaru Vizbuli
Rakstīšana ir kā dzīvošana Latvijā – dārgs hobijs. Intervija ar rakstnieku Oskaru Vizbuli
Oskara Vizbuļa debijas grāmata – stāstu krājums “Pēcjēzus vecuma sviests” jūnijā nāca klajā apgādā “Mansards”. Tajā apkopoti 12 kinematogrāfiski, stilistikas un tēmu ziņā nedaudz atšķirīgi stāsti. Taču vienojošais stāstos ir no dažādām un grūti saskaitāmām perspektīvām vētītais – un, ticams, arī literatūrā nebūt ne viegli atbildamais – jautājums par cilvēka dzīves saturu un satvaru, kurš ik dienu sašķīst tūkstošiem detaļu un aizslīd sānu takās. To, starp citu, itin labi atgādina arī pats teksts, lai arī stāstu korpuss kopumā vēsta par nospiedumu, sliedi, ko indivīds ievelk pasaules vaigā. Vai autors piedāvā atbildes? Nē. Taču viņa aprakstītās versijas ir tepat, “no dzīves”, paņemtas un atgādina, ka arī sarežģīto un nerunājamo ir iespējams reflektēt vienkārši un pat brutāli.
Kultūras veldze šonedēļ – dzejas krājums, divas mākslas izstādes Latvijas skaistākajās pilsētās un l...
Kultūras veldze šonedēļ – dzejas krājums, divas mākslas izstādes Latvijas skaistākajās pilsētās un laureātu koncerts «Noasā»
No svelmes tīri labi var veldzēt arī dažādi kultūras pieturpunkti – Jāņa Rokpeļņa dzejas krājums “Tīmeklītis”, Latvijas Mākslas akadēmijas jauno gleznotāju izstāde Kuldīgā, atkritumu problemātikai veltīta mākslas izstāde Cēsīs un vasaras vakara koncerts “Noasā”. Iesaka LSM. lv kultūras redaktore Ilze Jansone. 
«Purvīša balvas 2018» kuratore Daiga Rudzāte: Ginta Gabrāna pārmetumi raisa neizpratni
«Purvīša balvas 2018» kuratore Daiga Rudzāte: Ginta Gabrāna pārmetumi raisa neizpratni
Intervijā LSM mākslinieks Gints Gabrāns, skaidrojot, kāpēc izņēmis darbus no “Purvīša balvas 2018” izstādes, norādīja uz nesaprašanos ar kuratori, sakot, ka izstādes gatavošanas brīdī mākslinieks kļūst par situācijas ķīlnieku, kurā kuratorei ir nesamērīgi liela vara. Lai atspoguļotu abu pušu viedokļus, LSM.lv lūdza situāciju komentēt arī “Purvīša balvas 2019” kuratorei Daigai Rudzātei.
Hohmas anatomija: Intervija ar rakstnieku Svenu Kuzminu
Hohmas anatomija: Intervija ar rakstnieku Svenu Kuzminu
Svena Kuzmina pirmā grāmata – stāstu krājums “Pilsētas šamaņi” pie lasītājiem nonāca 2016. gadā, bet nule ar apgāda “Dienas Grāmata” svētību dienasgaismu ieraudzījis arī īpatni būvētais romāns ar divdabīgo nosaukumu “Hohma”.
Klajā nācis 2. gadsimta teksta «Pāvila darbi» pirmais izdevums latviešu valodā
Klajā nācis 2. gadsimta teksta «Pāvila darbi» pirmais izdevums latviešu valodā
Latvijas Bībeles biedrība laidusi klajā pirmo un vienīgo “Pāvila darbu” tulkojumu latviešu valodā. “Pāvila darbi” ir nākamā grāmata Bībelē neietverto saglabājušos pirmo gadsimtu kristiešu tekstu tulkojumu sērijā. Šie teksti palīdz labāk saprast laikmetu, kurā veidojās gan kristietība, gan dažādi tās novirzieni. “Pāvila darbi” vēsta par apustuļa Pāvila piedzīvojumiem misijas ceļojumos un viņa mocekļa nāvi. Tekstā ietverts arī viņa mācekles un sludinātājas Teklas stāsts.
Mīlētāju diena. Deviņi ieteikumi, kā to kulturāli pavadīt vai nepamanīt
Mīlētāju diena. Deviņi ieteikumi, kā to kulturāli pavadīt vai nepamanīt
Visu mīlētāju jeb Valentīna diena (kas, starp citu, tiek atzīmēta visā pasaulē vismaz kopš 14. gadsimta) katru gadu šķeļ sabiedrību tās nīdējos, svinētājos un cilvēkos, kas sarkano siržu jūrā cenšas saglabāt neitrālu nostāju. LSM.lv piedāvā zelta vidusceļu – ieteikumus, kas palīdzēs šo dienu kulturāli atzīmēt, kvalitatīvi pasmieties par to vai arī – vienlīdz kvalitatīvi – ignorēt.
Teoloģijas profesors: Katoļu baznīcā ir pilnīgi skaidras sarkanās līnijas
Teoloģijas profesors: Katoļu baznīcā ir pilnīgi skaidras sarkanās līnijas
Gatavojoties pāvesta Franciska vizītei Latvijā, daudz tiek runāts gan par viņa liberālismu un neparastumu, gan šīs vizītes nozīmīgumu Latvijas valsts simtgadē, gan katoļticīgajiem Latvijā vispār. Lai noskaidrotu, kādas ir pāvesta sarkanās līnijas un kā viņa vizīti un ietekmi vērtē akadēmiskie teologi, LSM.lv tikās ar Latvijas Universitātes Teoloģijas profesoru Valdi Tēraudkalnu.  
Muzikālais jūlijs. Subjektīva retrospektīva
Muzikālais jūlijs. Subjektīva retrospektīva
Kā jau bija gaidāms, jūlijs šogad izrādījies viens no gada muzikālākajiem mēnešiem, piedāvājot ārkārtīgi plašu programmu visdažādākajām mūzikas gaumēm augstā līmenī. Atskatam noderēs pāris pieturas punkti, kas, iespējams, ļaus atskatīties uz teju aizvadītā mēneša spilgtākajiem mirkļiem.
Bijušais kinoreklāmas mākslinieks Alvils Bergs: Mani stāsti vēro
Bijušais kinoreklāmas mākslinieks Alvils Bergs: Mani stāsti vēro
Apgādā “Dienas Grāmata” nule klajā laista bijušā kinoreklāmas mākslinieka Alvila Berga grāmata “Divi stāsti par Barsu”. Tajā vienkop ievākoti garstāsti par izklaides un pseidointelektuālisma muklājā apjukušajiem, kuri ar smagu sirdi un pat negribīgi, tomēr attāli vēl nojauš dievišķo pamatu sevī.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti