Ceturtdiena, 25. aprīlis

Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +7 °C, R vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba

Ilze Dobele

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Autora ziņas
Mežizstrādes pārpalikumus pārvērš interjera objektos. Stāsta dizainere Sarmīte Poļakova
Mežizstrādes pārpalikumus pārvērš interjera objektos. Stāsta dizainere Sarmīte Poļakova
Materiālu un izstrādājumu dzīves cikls ir galvenais dizaineres Sarmītes Poļakovas darbā, radot nebijušus materiālus, kas uzsver resursu apriti. Ieguvusi izglītību gan Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā, gan Einhovenas Dizaina akadēmijā, šobrīd Poļakova vada materiālu dizaina un izpētes studiju "Studio Sarmite" Frankfurtē un strādā ar kokrūpniecības pārpalikumiem, lielākoties priežu mizām, pārvēršot tos materiālā, kas tiek izmantots interjerā, mēbelēs un modē. 
Parunāsim ar Elizabeti Cauni un Jāni Lāci. LTV raidieraksta 27. epizode.
Parunāsim ar Elizabeti Cauni un Jāni Lāci. LTV raidieraksta 27. epizode.
Veids, kurā uzzinām par jaunāko vai mūs interesējošo pēdējās desmitgadēs, ir ļoti mainījies. Tas, kas interesē vieniem, citiem šķiet garlaicīgs. Ja kāds skatās televīzijas programmā un noteiktā laikā ir pie televizora, tad cits skatās tad un tur, kad pats vēlas. Un interese par sevi, pasauli, notikumiem tajā un dažādām aktualitātēm ir arī gados jaunākai auditorijai – jauniešiem.
Parunāsim ar Inu Kronbergu un Aigu Gramsti. LTV raidieraksta 26. epizode.
Parunāsim ar Inu Kronbergu un Aigu Gramsti. LTV raidieraksta 26. epizode.
Jau divus gadus esam liecinieki brutālam Krievijas karam Ukrainā. LTV Ziņu dienesta filmēšanas grupas kolēģi šobrīd ir Ukrainā, lai gatavotu jaunus stāstus. Viņu līdzšinējo pieredzi varat klausīties arī mūsu raidieraksta 14. epizodē ("Parunāsim ar Gintu Amoliņu", kas publicēts 2022. gada 24. martā), kā arī 17. epizodē ("Parunāsim par žurnālistiku kara tuvumā ar Inu Strazdiņu", kas publicēts 2023. gada 19. aprīlī).
Parunāsim ar Henrietu Verhoustinsku. LTV raidieraksta 25. epizode
Parunāsim ar Henrietu Verhoustinsku. LTV raidieraksta 25. epizode
Reizi nedēļā mēs saņemam "Kultūrdevu" – informācijas devu, bez kuras daudzi savu ikdienu pat nevar iedomāties. Tas ir ne tikai raidījums, bet arī plašā kultūras notikumu piedāvājuma apskats. Laikā, kad tuvojas "Kilograms kultūras 2023" ceremonija, kurā noskaidrosim Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas laureātus, uz sarunu Danuta Juste aicināja raidījuma "Kultūrdeva" vadītāju, žurnālisti un teātri kritiķi Henrietu Verhoustinsku.
Parunāsim ar Janu Semjonovu. LTV raidieraksta 24. epizode
Parunāsim ar Janu Semjonovu. LTV raidieraksta 24. epizode
Šī gada pirmajā podkāsta "Parunāsim" ierakstā uz sarunu Danuta Juste aicinājusi Janu Semjonovu, LTV Programmu daļas direktori. Viņa tur rūpi par ētera plāniem, par to, ko galu galā mēs redzēsim televīzijas ekrānos visa gada garumā.
Glezniecība un arhitektūra. Saruna par pilsētvides atspoguļojumu mākslā
Glezniecība un arhitektūra. Saruna par pilsētvides atspoguļojumu mākslā
Gleznojot pilsētvidē, būtiska ir mākslinieka mobilitāte, jo ir nepieciešams notvert gan vides proporcijas, gan reaģēt uz pārmaiņām dabiskajā gaismā. "Nevajag baidīties, ka tu kaut ko sabojāsi, tieši otrādi – jābūt brīvai sajūtai, ka tu glezno to vietu, dabu, kā tu redzi," Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" teic mākslinieks Aleksejs Naumovs, kura izstāde "Uzgleznotā arhitektūra" janvāra sākumā atklāta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un dizaina institūtā.
Parunāsim ar Arvīdu Babri. LTV raidieraksta 23. epizode
Parunāsim ar Arvīdu Babri. LTV raidieraksta 23. epizode
Šī gada pirmajā podkāsta "Parunāsim" epizodē Danuta Juste uz sarunu aicināja kādu, kuram gada nogales ir aizņemtākais laiks gada griezumā. Un tas ir režisors Arvīds Babris. Decembrī viņš strādāja ar desmit projektiem, un pats atzīst, ka īsti normāli tas nav. Taču, ja ļoti patīk tas, ko dara, tad darba sajūta izpaliek. Aizvadītais gads Arvīdam bijis gana raibs, bet sarunas laikā noskaidrojām, ka raiba ir bijusi visa viņa dzīve.
Lielākos draudus rada dezinformācija – mākslīgā intelekta iespējas un vajadzīgā «higiēna»
Lielākos draudus rada dezinformācija – mākslīgā intelekta iespējas un vajadzīgā «higiēna»
"Cilvēki maldīgi domā, ka mākslīgā intelekta rīki, tas pats "ChatGPT", ir absolūti objektīva sistēma. Arī tur ir aizspriedumi, atkarībā no tā, kas nāk no tiem datiem, kas ir izmantoti, lai šo sistēmu apmācītu. Tas nav nekāds brīnumrīks, kas atbildēs uz visiem pasaules jautājumiem un atrisinās visas problēmas," Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" mākslīgā intelekta lomu cilvēka dzīvē komentē bioloģe, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniece Eva Emīlija Česle.
Parunāsim ar Gundaru Rēderu. LTV raidieraksta 22. epizode
Parunāsim ar Gundaru Rēderu. LTV raidieraksta 22. epizode
Ko iesākt, kad agri un ātri ir bijusi iespēja sasniegt virsotni – izsmelt sevi tukšu tā, ka pāri nepaliek ne sev, ne citiem, turklāt saprotot, ka pašu tas vairs īsti neinteresē? Šajā raidieraksta "Parunāsim" epizodē Danuta Juste aicināja raidījuma "Viens pret vienu" kolēģi, ne gluži žurnālistu, kā viņš pats saka, bet gan televīzijas cilvēku – Gundaru Rēderu.
Parunāsim ar Lilitu Eglīti. LTV raidieraksta 21. epizode
Parunāsim ar Lilitu Eglīti. LTV raidieraksta 21. epizode
Visticamāk, izdzirdot Latvijas Televīzijas žurnālistes Lilitas Eglītes vārdu, uzreiz iztēlosieties, kā Lilita ved mūs pastaigā pa dažādām ielām un iepazīstina ar to stāstiem un vēsturi. Viņas autorraidījums "Ielas garumā" ēterā ir jau 20 gadu. Taču viņa ir veidojusi arī virkni citu raidījumu, radījusi dokumentālās filmas un iemūžinājusi cilvēkstāstus. Un galu galā nupat apbalvota ar Darba meistara titulu – Lilita Latvijas Televīzijā strādā jau 40 gadu. Un par šajā laikā piedzīvoto jaunākajā "Parunāsim" epizodē ar Lilitu Eglīti sarunājās Danuta Juste.
Pārveidot vidi par labu cilvēkiem. Arhitektu pārdomas pēc gada balvas saņemšanas
Pārveidot vidi par labu cilvēkiem. Arhitektu pārdomas pēc gada balvas saņemšanas
Latvijas Arhitektūras gada balvas ir pasniegtas. Lielā balva piešķirta Dailes teātra priekšlaukumam, Gada balvas – koka biroju ēkai Lizumā un interjera risinājumam Brīvības ielā 68. Šis ir bijis aizraujošs gads ar daudz interesantiem pieteikumiem, no kuriem līdz pēdējam mirklim nebija skaidrs, kurš saņems lielo balvu, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains" vērtēja paši arhitekti. 
Doties ainavās, satikties un piedzīvot. Saruna ar Rīgas galveno ainavu arhitekti Indru Purs
Doties ainavās, satikties un piedzīvot. Saruna ar Rīgas galveno ainavu arhitekti Indru Purs
"Daudzām valstīm ceļojot cauri, mēs redzam atšķirīgus rokrakstus, un Latvijai ir savs rokraksts. Lai cik mēs aizņemtos no citiem, gribas stiprināt arī savējo, savu vērtību sistēmu, savu kultūras veidu un formu," Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" komentē Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja un Rīgas pilsētas galvenā ainavu arhitekte Indra Purs. 9. jūnijā tiks pasniegta Latvijas Ainavu arhitektūras balva (LAABA), kurai šogad iesniegti 57 pieteikumi. Tos vērtēs nacionālā un starptautiskā žūrija, un vēl līdz 1. jūnijam portālā LSM.lv ir iespēja balsot par gada simpātiju.
Dizain, kurp tu dodies? Mākslas akadēmijas studenti piedalās Eiropas dizaina mesē «Salone Del Mobile...
Dizain, kurp tu dodies? Mākslas akadēmijas studenti piedalās Eiropas dizaina mesē «Salone Del Mobile»
No 18. līdz 23. aprīlim Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studenti piedalās starptautiskās dizaina meses "Salone del Mobile. Milano" dizaina skolu un jauno dizaineru sadaļā "Salone Satellite". Akadēmijai šī ir jau piektā piedalīšanās reize tik nozīmīgā dizaina notikumā. LMA dizaina studiju virziens savu starptautisko izstāžu darbību tieši šajā mesē aizsāka 2004. gadā, un pa šo laiku mūsu augstskola ir pamanīta ar savām spilgtajām ekspozīcijām un aktuālajiem dizaina vēstījumiem, kas tikuši atspoguļoti arī starptautiskajos medijos. Tādēļ šogad LMA ir īpašā aicināto viesu statusā kā skola ar pamanāmu nostāju dizaina izglītībā.
Kas ir atbildīga mode un kādas izmaiņas gaidāmas tekstilnozarē? Diskutē jomas profesionāles
Kas ir atbildīga mode un kādas izmaiņas gaidāmas tekstilnozarē? Diskutē jomas profesionāles
"Impulsīvi iepirkties vairs nav modē!" teic Modes palātas vadītāja, Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa. Viņai piekrīt arī biedrības "Zaļā brīvība" ilgstspējīga tekstila eksperte Dace Akule, kura raidījumā "Kāpēc dizains?" uzsver, ka arvien būtiskāks būs kvalitātes jautājums – būs jāražo kvalitatīvākas lietas, kurām būs jābūt labojamām. 
Militārpersonu acis – droni. Latvijā ražoti bezpilota lidaparāti ASV un Ukrainas debesīs
Militārpersonu acis – droni. Latvijā ražoti bezpilota lidaparāti ASV un Ukrainas debesīs
Dronu tehnoloģijas un funkcijas turpina attīstīties, un, iespējams, piedzīvosim bezpilota lidaparātus, kas paši būs spējīgi pieņemt lēmumus, raidījumā "Kāpēc dizains" stāsta divu Latvijas dronu ražotāju uzņēmumu pārstāvji – "Atlas Dynamics" galvenais dizainers Artūrs Neitāls un vadošais mehānikas inženieris uzņēmumā "Edge Autonomy" Nauris Broks. Latvijas dronu ražotāju uzņēmuma "Edge Autonomy" lidaparāti Ukrainā nonāca pēc ziedojumu kampaņas Turcijas "Bayraktar" vietā. Tagad "Edge Autonomy" paziņojis par darījumu ar ASV Aizsardzības departamentu, kas paredz ASV bruņoto spēku vajadzībām saražot kompānijas "Penguin" sērijas bezpilota lidaparātus.
Ar Ziemeļu skaņas dzidrumu. Latvijas uzņēmuma «Aretai» radītās skandas sāk uzvaras gājienu pasaulē
Ar Ziemeļu skaņas dzidrumu. Latvijas uzņēmuma «Aretai» radītās skandas sāk uzvaras gājienu pasaulē
Kā atšķiras mūsu iemīļotā mūzika ierakstā? Kā mūsu klausīšanās pieredzi veido skandas? Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains?" kopā ar Latvijas Radio skaņu režisoru Vari Kurmiņu, kā arī Jāni Irbi un Edgaru Zvirgzdiņu no Latvijas uzņēmuma "Aretai" testējam vienu no viņu radītajiem un veidotajiem "Contra" sērijas skandu modeļiem. Kāds bijis viņu ceļš līdz starptautiski augstu novērtētajam darbam? Uzņēmums šogad saņēmis arī prestižo "Red Dot" dizaina balvu par viņu tiekšanos pretī izcilībai. "Aretai" sengrieķu valodā nozīmē – izcilības.
Monētas – tā ir mūsu vēsture. Saruna ar Latvijas Bankas simtgades izstādes koncepcijas autoru Artūru...
Monētas – tā ir mūsu vēsture. Saruna ar Latvijas Bankas simtgades izstādes koncepcijas autoru Artūru Analtu
"Es gribēju, lai katrs aizdomājas par savām vērtībām, jo šīs monētas – tā ir Latvija, tā ir mūsu vēsture," par Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kura ieeju nu rotā milzīga ar bērnu zīmējumiem rotāta zelta monēta, aplūkojamo Latvijas Bankas simtgades izstādi "Vērtību zīmes" Latvijas Radio raidījumā "Kāpēc dizains?" teic tās koncepcijas autors Artūrs Analts. Izstādē apskatāmas 80 mākslinieciski augstvērtīgākās un oriģinālākās Latvijas Bankas kolekcijas monētas. 
Latvijā demonstrēs raķešu artilērijas sistēmas HIMARS
Latvijā demonstrēs raķešu artilērijas sistēmas HIMARS
Pirmdien, 26. septembrī, vienlaikus Spilves lidlaukā un Liepājas lidostā demonstrēs augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas HIMARS. Militāro mācību "Namejs 2022" laikā nebija iespējams izpildīt mācību uzdevumu ar tiem ieročiem, kuri ir šobrīd Latvijas armijas rīcībā, tāpēc Mehanizētā kājnieku brigāde ir veikusi HIMARS sistēmu piegādes un pielietošanas pieprasījumu.
Svētku noformējums un plakāti pilsētvidē – kādi tie ir un kādi būs turpmāk
Svētku noformējums un plakāti pilsētvidē – kādi tie ir un kādi būs turpmāk
Šobrīd ik dienu mūsu skatieni sastopas ar visdažādākajiem ziņu virsrakstiem, saukļiem plakātos, kuri ir satraucoši, bet ir arī vārdi, kuri uzmundrina, vieno un stiprina. Ikgadējā laika ritējumā valsts svētkos un svinamās dienās mūs uzrunā arī īpaši veidoti apsveikumi pilsētvidē. Par to, kādi tie bijuši Rīgā un kādi tie būs turpmāk, saruna ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora padomnieci kultūras jautājumos Renāti Lagzdiņu un mākslas zinātnieci Elitu Ansoni, kura ir viena no kuratorēm šobrīd skatāmajai izstādei "Es_text" par teksta mākslu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Cīnoties par sekunžu tūkstošdaļām. Kā top Latvijas kamaniņu braucēju tērpi
Cīnoties par sekunžu tūkstošdaļām. Kā top Latvijas kamaniņu braucēju tērpi
Olimpiskās spēles ir arī dizaina sasniegumu un radošās izpausmes sprādziens. Nemainīgi ir pieci apļi, tomēr tajās ir vēl daudz grafiskā un navigācijas dizaina. Spēļu norisi varam uzlūkot arī kā labi vai slikti dizainētu pakalpojumu – visiem, kas tajās piedalās vai vēro, un, protams, inženieru un industriālā dizaineru sasniegumus – pēc skrupulozi veiktās izpētes, kas traucē sasniegt vēl labāku rezultātu. Sports, zinātne, tehnoloģijas un dizains. Kur tie satiekas? Latvijas kamaniņu braucēju iegūtajā bronzas medaļā.
Kā šodien ir modē justies? Diskutē dizaineres
Kā šodien ir modē justies? Diskutē dizaineres
Cilvēki maina savus uzskatus, un tas ietekmē arī viņu iepirkšanās paradumus. Kā ir modē justies? Zaļi domājoši, ilgtspējīgi? Kādus lozungus modes industrija izmanto, uzrunājot patērētājus, lai pieskaņotos viņu domām un izvēlei? Piemēram, kļūstot izglītotākiem par ātrās modes patērētiem resursiem, neizpirktiem drēbju kalniem. Arī tad, ja ekoauduma pirkums tiek ielikts plastmasas maisiņā.
Kā gada tumšākajā laikā gaismas avotus izmantot lietderīgāk un atbildīgāk pret vidi?
Kā gada tumšākajā laikā gaismas avotus izmantot lietderīgāk un atbildīgāk pret vidi?
Kā jau katru gadu, tumšākajā laikā mazāk saņemam dienas gaismu, mazāk stundu tajā pavadām un daudz vairāk izmantojam mākslīgo apgaismojumu. Un katru reizi aktuāls ir jautājums par to, vai gaismas avotus varam izmantot lietderīgāk un arī atbildīgāk pret vidi. Un kā, pārspīlējot ar apgaismojumu, varam radīt arī nevajadzīgu gaismas piesārņojumu, kas mums var pat traucēt. Šogad tam pievienojies vēl viens būtisks aspekts – cena par izmantoto pakalpojumu.
Apvienojot dizainu un zemessardzes iemaņas – dizainers Gatis Vectirāns
Apvienojot dizainu un zemessardzes iemaņas – dizainers Gatis Vectirāns
Valsts svētkos runājam ne tikai par patriotismu, bet arī valsts aizstāvību un spējām to nodrošināt. It visur pasaulē daļa no lietām, kuras kādreiz kalpojušas pilsētu aizsardzībai, armijai, arī notiesāto ieslodzīšanai, pārtop par viesnīcām, muzejiem, restorāniem. Tas atgādina par armijas klātbūtni visos laikos. Lai gan pašu armija, par laimi, vērojama parādēs, tomēr aizsardzības industrija darbojas ik dienu – tā strādā pie ekipējuma un tehnoloģijām, un valsts drošības jautājumos iesaistās arī dizaineri. Latvijas Mākslas akadēmijas absolvents, dizainers Gatis Vectirāns karavīru vajadzībām radījis bezpilota sauszemes mobilo platformu.
KARTE: Jaunajās novadu robežās starp vietvarām mazāka nevienlīdzība
KARTE: Jaunajās novadu robežās starp vietvarām mazāka nevienlīdzība
Jaunās pašvaldības sākušas darbu jaunās robežās. Administratīvi teritoriālās reformas viens no mērķiem bija samazināt nevienlīdzību starp novadiem. Salīdzinājumā ar Latvijas karti pirms 1. jūlija, jaunais novadu iedalījums to ir mazinājis. Arvien vairāk pašvaldības kļūst pašpietiekamas, liecina Latvijas Universitātes (LU) un “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) veiktā iedzīvotāju uzvedības analīze. Kāda bijusi iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte pirms reformas, kāda tā prognozēta tai stājoties spēkā, un kādas pozitīvas izmaiņas novados ieviesusi Covid-19 pandēmija?  
Partiju reitingi jūnijā: Saeimā varētu iekļūt 9 partijas; starp NA un ZZS aizvien sīva cīņa par otro...
Partiju reitingi jūnijā: Saeimā varētu iekļūt 9 partijas; starp NA un ZZS aizvien sīva cīņa par otro vietu
Partiju popularitātes reitingos jūnijā gandrīz visiem politiskajiem spēkiem salīdzinājumā ar maiju vērojami uzlabojumi, atsevišķos gadījumos pat divu procentpunktu robežās. Zaļo un Zemnieku savienība ir apsteigusi Nacionālo apvienību, tomēr abas arvien piedalās sīvā cīņā par otrā populārākā Latvijas politiskā spēka statusu. Par SKDS aptaujas rezultātiem ziņo Latvijas Televīzija.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti