Andrejs Panteļējevs daudzus gadus bija Atmodas un atjaunotās Latvijas politikas virsotnē[1]. Tad sekoja pamatīgs kritiens gan personiskajā dzīvē, gan karjerā. Sarunā Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielās patiesības" Panteļējevs stāstīja, ka savā krīzes brīdī juta izmisumu par to, ka ar savām problēmām palicis totāli viens. "Es neredzēju nevienu, kurš man varētu palīdzēt," sacīja ekspolitiķis.
Autora ziņas
Profesors Romans Lācis ir sirds pārstādīšanas operāciju aizsācējs Latvijā. Darbs ar cilvēkiem uz dzīvības un nāves robežas jau daudzus gadus ir viņa profesionālā ikdiena. Tomēr kā svarīgāko cilvēkam viņš atzīst tieši dvēseli. "Mums vajag vairāk atvērt dvēseliskās durvis un vienam pret otru būt labestīgākiem," Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielās patiesības" sacīja profesors.
Bībelē, arī Jaunajā Derībā, atrodam ne mazums izteicienu, kas mūsdienu cilvēkos raisa pretestību un mulsumu. Piemēram, Jēzus Kalna runā cits pie cita virknējas teikumi, kas šķietami nepārprotami mudina uz padošanos ļaunumam, gļēvumu. Par to arī "Lielo patiesību" saruna ar teoloģijas doktoru, Rīgas Lutera draudzes mācītāju Linardu Rozentālu. Šī ir televīzijas raidījumā izskanējušās sarunas precizēta versija.
"Ļoti daudzi zinātnieki tic Dievam. Tajā nav nekādas pretrunas. Tā ir padomju laika un ateistu nostāja – pretstatīt zinātni ticībai," – tā sarunā Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielās patiesības" sacīja Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta vadītājs un kvantu fiziķis Andris Anspoks.
Žurnāliste un rakstniece Lia Guļevska tautas atzinību izpelnījās kā radio raidījuma "Mikrofons" personība. Viņa arī autore vairākām grāmatām par Latvijas izcilībām – aktieriem, zinātniekiem, ārstiem. Savukārt šajā Latvijas Televīzijas raidījuma "Lielās patiesības" sarunā, kurā satikās seni "Mikrofona" laiku kolēģi, Guļevska stāsta par to, kā atrast sevi, kad ierastās slavas virsotnes zūd, kā arī par padomju un tirgus laikmeta "produktiem".
Ir vērtīgi par liriku runāt ar fiziķi, par mistiku – ar racionālistu. Tad saprāts neaiziet pa gaisu. Latvijas Universitātes (LU) profesors Mārcis Auziņš pēc izglītības un profesionālās darbības formālajiem kritērijiem būtu liekams fiziķu un racionālistu rāmjos. Taču mūsu pazīšanās ir veidojusies caur sarunām par Hermaņa Heses un Ilmāra Blumberga "Stikla pērlīšu spēli", par dažādām meditācijām. Šī saruna būs par zinātnieku ticību Dievam un aizrautību ar meditāciju.
Pēkšņi daudz mīļākas ir tās vērtības, ko tu līdz šim neesi pratis cienīt līdz galam, teic Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore, aktrise Dana Bjorka LTV raidījumā "Lielās patiesības", stāstot, kā jūtas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Viņa atklāj, ka šobrīd pilnīgi savādāk uztver vecvecāku stāstus par karu: "Vairāk saprotu viņu dzīves attieksmi [..], jo viņi ir tie cilvēki, kuri vairāk prot draudzēties, cienīt, mīlēt un vērtēt, un novērtēt to, kas viņiem ir dots."
Dzīvojot acīmredzamajās robežās, vesela virkne jautājumu nepastāv. Par tiem var aizmirst, bet tas nenozīmē, ka šo jautājumu nav. Laiku pa laikam tomēr ir svarīgi atcerēties, ka viss, ko mēs redzam, ir tāds pagaidu ietvars dzīvei, teologs un garīgo prakšu skolotājs Juris Rubenis atzina LTV raidījumā “Lielās patiesības”.
Sapņu galvenā funkcija ir līdzsvarot psihi, un tie var atklāt šķautnes, ko nomodā neapzinās, intervijā raidījumam “Saknes debesīs” skaidroja Junga analītiķe Ginta Teivāne. Smadzenes ir emocionāls orgāns un miega laikā emocijas procesējas vēl ātrāk – tās nokļūst līdz smadzeņu garozai. Sapņiem ir vērts pievērst uzmanību, taču nevajadzētu to tulkojumus meklēt vecmāmiņu vai mūsdienu sapņu tulku grāmatās, uzsvēra Teivāne.
Latvija ir valsts ar vienu no augstākajiem pašnāvību statistikas rādītājiem gan Eiropas Savienības, gan visas pasaules līmenī. Imelde Podiņa un Andželika Jaunzema ir divas jaunas sievietes ar līdzīgu skarbu dzīves pieredzi – abām brāļi izdarījuši pašnāvības. Ko tas nozīmēja ģimenei, kas sabiedrībai un valstij būtu jāsaprot un jādara, lai risinātu samilzušās problēmas garīgās veselības jomā? Par to abas sievietes dalījās pārdomās LTV raidījumā “Saknes debesīs.”
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors Valdis Tēraudkalns nepiekrīt, ka mūsdienās grēksūdzei obligāti jābūt kā gājienam pie biktskrēsla un ka tam nepieciešams mācītājs. Viņa ieskatā arī psihoterapeiti funkcionē kā grēksūdžu uzklausītāji, tikai tur bieži vien nav reliģiskā ietvara. Kas ir mūsdienu grēksūdze un "jaunie grēki", profesors Tēraudkalns diskutēja ar LTV raidījumā “Saknes debesīs” vadītāju Ilmāru Latkovski.
Nākotnes baznīcai ir jāiesaista plašāks sabiedrības loks – vīrieši, sievietes, bērni, dažādas paaudzes, uzskata Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne, Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas pasaulē mācītāja Dace Balode. Šobrīd Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, baznīcu galvenokārt apmeklē sievietes, kuras tur ir uzņēmušās ļoti daudzas praktiskās rūpes, sarunā ar LTV raidījuma “Saknes debesīs” autoru Ilmāru Latkovski atzina Balode.
Vilnis Sosārs, ārsts ar ilggadēju un augstu vērtētu onkologa, algologa un paliatīvās aprūpes speciālista pieredzi, atzīst, ka ir pret eitanāzijas likuma pieņemšanu šobrīd. Ārsts norāda, ka pagaidām to legalizēt būtu pāragri – vispirms jāuzlabo paliatīvā aprūpe. Taču Sosārs atzīst diskusijas nepieciešamību.
Laulības un ģimenes būtības jautājums mums ir izrādījies kā bumba ar laika degli. Ilgstoši runājām vienus un tos pašus vārdus, bet izrādās, ka sapratām un domājām ar to katrs savu. Līdzīgi ir ar integrācijas jēdzienu. Tikai laulības un ģimenes bumbas lādiņam ir daudz lielāka eksplozijas jauda. Ja reiz to iekustina, tad tas kļūst par “dzīvības un nāves”, ticības un principu jautājumu ar tālākām likumdošanas un finansēšanas konsekvencēm. Nācijas interesēs būtu svarīgi rosināt konstruktīvu diskusiju, kuras rezultātā pieņemtu ilgtspējīgas attīstības lēmumus. Šobrīd diskusijas vietā ir cīņas lauks, kur katra nometne grib “izsist” savu patiesību.
Ko darīt ar daudzajām baznīcu ēkām, ko draudzes vairs nespēj uzturēt? Tas ir izaicinājums, kas aizvien vairāk gadu no gada saasinās. Baznīcas ar saviem torņiem jau vairākus gadsimtus ir Latvijas ainavas būtiska sastāvdaļa – tā ir daļa mūsu identitātes gan ainaviskā, gan piederības nozīmē noteiktai kopībai, tradīcijai. TV raidījumā “Saknes debesīs” Ilmārs Latkovskis sarunājas ar arhitektu Pēteri Blūmu, kurš jau daudzus gadus profesionāli pēta baznīcas kultūras mantojuma aspektā, kaut gan pats uzsver, ka nav piederīgs nevienai draudzei.
Mākslīgais intelekts ar katru dienu aizvien straujāk ienāks mūsu ikdienā. Milzu iespējas mijas ar milzu riskiem. Jautājumi, kas šodien šķiet nebūtiski un smieklīgi, jau rīt var kļūt par ielaistu kaiti – par to LTV raidījuma “Saknes debesīs” sprieda mākslīgā intelekta pētītājs un attīstītājs, uzņēmuma “Tilde” vadītājs Andrejs Vasiļjevs.