Ieva Rozentāle

LTV Kultūras redakcijas vadītāja

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski

Ārpus ētera
Ieva Rozentāle: Pabūt Venēcijas kinofestivālā
Ieva Rozentāle: Pabūt Venēcijas kinofestivālā

Saka, ka pēc itāļu vaporetto* varot regulēt pulksteni. Tā tiešām ir patiesība. Arī seansi Venēcijas 72. Starptautiskajā kinofestivālā Lido saliņā sākas tikpat precīzi kā regulārais vaporetto no Venēcijas krasta uz Lido. Dodoties pāri ūdenim no pilsētas-muzeja, kur aiz muguras paliek Sv. Marka laukums, Dodžu pils, daudzās baznīcas ar Ticiānu, Tintoreto un citu renesanses dižgaru mākslu, gribot negribot nokļūsti citā, tikpat greznā pasaulē, kur septiņās kinozālēs rāda jaunākās pasaulē radītās filmas – tikai tās, kas izturējušas pamatīgu atlasi.

Ieva Rozentāle: Brodvejas pūlis un zvaigznes pieskāriens
Ieva Rozentāle: Brodvejas pūlis un zvaigznes pieskāriens

Laiks gandrīz tāds pats kā Rīgā. Šogad Ņujorkā vēlais pavasaris. Skaidrajās dienās gaiss ir kristāldzidrs, liekas, ka tas mazliet krakšķ. Bilde ir skaidra un kontrastaina par prieku ielu gleznotājiem. Lietainajās dienās gan viss kļūst viendabīgs, necaurredzams, debesskrāpji saplūst ar pelēkām debesīm un no tik pat pelēka asfalta caurumiem nezin kādēļ ceļas tvaiki. Tieši divas dienas no mūsu sešām Ņujorkā ir skaidras un saulainas. Un tieši tajās mums īpaši paveicas.

Ieva Rozentāle: Ņujorka - biezās skaņas pilsēta
Ieva Rozentāle: Ņujorka - biezās skaņas pilsēta

Velingtona hoteļa 6. stāvā visu laiku kaut kas dūc. Ledusskapis, kondiconieris un vienmērīga, labi tembrēta, paskaļa diennakts dūkoņa aiz loga, lai arī tas vērsts pret iekšpagalmu. Uz ielas regulāri gaudo sirēnas – skaistās, sarkanās ugunsdzēsēju mašīnas manās acīs ir īsts Ņujorkas lepnums līdzās galvu nodūrušiem zirdziņiem, kuri paklausīgi klemperē gar Centrālparku. Un ietekmē ožas nervus. Bet metro, kad pienāk vilciens, vispār nav iespējams sarunāties. Piesit pilnas ausis. Man Ņujorka ir biezās skaņas pilsēta.

Ieva Rozentāle: Ņujorkas kaitinošā regularitāte
Ieva Rozentāle: Ņujorkas kaitinošā regularitāte

Ņujorkas regularitāte brīžiem kļūst kaitinoša, īpaši, ja centies aizbēgt no vēja. Tas priecīgi brāžas pa taisnajām avēnijām, bez jebkādiem šķēršļiem tiekot no lejas Manhetenas līdz augšai vienā mirklī. Mūsu galvas acumirklī tiek izpūstas tukšas. Brīžiem ļoti patīkama sajūta.

Ieva Rozentāle: Ņujorkas plosīgā kultūras telpa
Ieva Rozentāle: Ņujorkas plosīgā kultūras telpa

Tas ir pilnīgs neprāts - atlidot uz Ņujorku un nepilnas nedēļas laikā mēģināt iespēt to, ko noteikti gribu apskatīt, noklausīties un sagaršot. Sašvīkāta lapa ar daudzkārtējiem labojumiem dienas plānā, MOMa (Mūsdienu mākslas muzejs) ar Bjorkas ekspozīciju laikam izkonkurēs Gugenheima muzeja apskati. Uz Kārnegiholu, iespējams, neiešu, jo Andra Nelsona koncerts tikai nākamnedēļ, bet labāk paspēšu uz izrādi MET operteātrī ar Plasido Domingo. Nē, vēl šaubos, varbūt tomēr uz Brodveju, kur šonedēļ izrādē "The Audience" spēlē pati Helēna Mirena.

Ieva Rozentāle: Cīņa par kilogramu
Ieva Rozentāle: Cīņa par kilogramu

Neviens nenoliegs – cilvēkam ir svarīga atzinība, novērtējums, uzsist uz pleca, atzinīgs skatiens, saprotošs smaids. Tas vajadzīgs katram. Un vispār bez tā nevar iztikt mākslinieki, ko dažkārt dēvējam par “radošajiem”. Ticiet vai nē, tā ir cita pasaule. Dažbrīd producentes lomā jūtos kā uz divu valstu robežas, no kuras vienā dzīvo biznesa ļaudis, lietišķie, rēķinātāji un aprēķinātāji, bet otrā – “tie trakie”, iracionālie un emocionālie, tie, kas dara, riskē, zaudē un vinnē plikas idejas dēļ. Galvenokārt, idejas dēļ. Tas taču sen jau ir pateikts, ka uz viņiem balstās pasaule. Ja ne visa, tad vismaz aizraujošākie notikumi.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd