Mediķu maldināšana par savu vakcinācijas statusu, nonākot slimnīcā, var ne tikai sarežģīt Covid-19 ārstēšanu, bet arī būt pacienta dzīvības cenā – tā pauž speciālisti. Par iespējamu viltus vakcināciju ārstniecības iestādes policijai līdz šim sniegušas vismaz sešus ziņojumus, un daļa no gadījumiem ir saistīti ar pacienta nāvi.
Autora ziņas
Covid-19 pacientiem liktenīgas var izrādīties hroniskas blakussaslimšanas – to apstiprina gan Latvijas ārstu novērojumi, gan apliecina starptautiski pētījumi. Lai gan statistika Latvijā par šādām cēloņsakarībām ir skopa, speciālisti mudina riska grupās esošos cilvēkus neatlikt lēmumu par vakcināciju, kas var pasargāt ne tikai no smagas slimības gaitas, bet arī glābt dzīvību.
Pēc 28. aprīļa traģiskā ugunsgrēka Rīgā, Merķeļa ielā 8, nelegāli ierīkotā hostelī, kas prasīja deviņu cilvēku dzīvības, galvaspilsētā pārtraukta kopumā vairāk nekā 20 nelegāli izveidotu naktsmītņu darbība. Iedzīvotāji, kuru namos beidzot slēgtas šīs mītnes, jūtas gan atviegloti, gan arī sašutuši par to, kāpēc atbildīgo iestāžu rīcība sekojusi vien pēc traģēdijas.
Atcelt aptuveni pusmiljonu eiro vērto konkursu par jaunā Latvijas valsts tēla pētījuma, stratēģijas un rīcības plāna izstrādi – tā lēmis Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), izvērtējot saņemtās sūdzības par konkursa nolikumu. Konkursa atcelšana procesu aizkavēs apmēram par pusgadu, lēsa Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), kuras paspārnē top jaunais valsts tēls. Daļu no atceltā iepirkuma uzdevumiem aģentūra tagad veikšot pašu spēkiem.
Pret Covid-19 potēti desmit ilgdzīvotāji 121 gada vecumā, daļa no kuriem aizvien turpina aktīvas darba gaitas – šādu ainu uzrāda publiski pieejamais vakcinācijas pārskats, lai gan iedzīvotāju reģistrā neviena šāda vecuma seniora Latvijā nav. Vakcinācijas pārskatā atrodami arī vairāki simti gados jaunāku pāragri nobriedušu iedzīvotāju, kuri ieskaitīti 60 plus vecuma grupā. Kā to izskaidrot, un vai tas ietekmē vakcinācijas procesu?
Cīņā pret blēdīšanos, reģistrējot uzņēmumus fiktīvās adresēs, tai skaitā viltojot dzīvokļu īpašnieku izsniegtas atļaujas, mainīta taktika. Kopš augusta juridiskās adreses reģistrācijā vairs nav nepieciešama telpu īpašnieka parakstīta piekrišana. Līdz šim ar šo dokumentu viltotāju sodīšanu neveicās, tāpēc tagad izlemts – neprasīt piekrišanu, bet atbildība par uzņēmuma tiesībām atrasties īpašumā uzlikta uzņēmuma valdei.
Covid-19 saslimšanas uzliesmojums atklāts divos sociālās aprūpes centros Kurzemē. Plašākā saslimstība konstatēta Valsts sociālās aprūpes centra "Kurzeme" Dundagas filiālē, kā arī Latvijas Sarkanā krusta sociālās aprūpes centrā "Venta" Kuldīgā. Atsevišķi saslimšanas gadījumi pagājušajā nedēļā konstatēti vēl četros sociālās aprūpes namos. Lielākajai daļa sasirgušo – it īpaši pansionātos, kur vakcinēto ir daudz, slimība norit vieglā formā, bet ir arī izņēmumi.
Pirmdien, 23. augustā, Baltijas ceļa gadadienā, Okupācijas muzejā bija izziņota foto izstādes "Honkongas ceļš" atklāšana. Tomēr tā vietā gan Latvijas, gan ārvalstu medijos publicēti vēstījumi par pēkšņu izstādes atcelšanu Rīgā. Tas jau raisījis diskusijas par iespējamo Ķīnas ietekmi uz šādu notikumu pavērsienu.
Lai arī vecāki nereti uzskata, ka televizors ir bērniem nekaitīgākā ekrānierīce, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas optometriste Kristīne Kalniča-Dorošenko skaidro, ka nekādu pierādījumu šādam pieņēmumam nav. Bērnu redzes speciāliste skaidro, ka televizora, viedtālruņa, datora vai planšetes ekrāni paši par sevi redzi nebojā, acīm kaitē nepareiza to lietošana.
Jauni mobilitātes punkti Rīgas dzelzceļa stacijās, siltinātas ēkas, vairāki simti īres dzīvokļu, arī modernizētas slimnīcas un simtiem kilometru sakārtotu autoceļu. Lielāko daļu no nepilniem diviem miljardiem eiro, ko saņemsim tautsaimniecības stiprināšanai, plānots ieguldīt infrastruktūrā. Ņemot vērā, ka vienlaikus būvniecībā gaidāmi arī citi apjomīgi Eiropas fondu līdzekļi, eksperti brīdina par būvniecības nozares pārkaršanas risku, kam var būt nelabvēlīgas sekas.
"Finanšu pote" 1,82 miljardu eiro apmērā, ko Latvija saņems no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma, ir desmitā daļa no turpmākajos 7 līdz 8 gados tautsaimniecībai pieejamajiem kopumā apmēram 18 miljardiem eiro. Kā šī nauda tiks ieguldīta, to kopā ar ekspertiem analizē Latvijas Televīzijas Ziņu dienests. Kādi ir gaidāmie ieguvumi, neizmantotās iespējas un būtiskākie riski, kas jāņem vērā, realizējot plānotās ieceres?
Tas patiešām strādā – iedot bērnam ekrānierīci brīdī, kad viņš jānomierina, kad nākas pagaidīt vai vecākam jāpievēršas kādam neatliekamam darbam. Tomēr, kā sarunā skaidro centra “Dardedze” klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma, tas ir tikai īstermiņa risinājums, kas nebūt neveicina bērna pašregulācijas spējas. Dažkārt pēc tam nākas meklēt speciālista atbalstu šo spēju trenēšanai.
Pētījumi apliecina nozīmīgu ekrānierīču lietošanas paradumu iespaidu uz bērnu un jauniešu miega kvalitāti. Tāpat pierādīts, ka neizgulējies cilvēks jūtas sliktāk, viņam trūks enerģijas, ir krietni vājākas koncentrēšanās spējas. Digitālās tehnoloģijas nav vienīgais, tomēr ir ļoti nozīmīgs faktors, kas ietekmē miegu, jo īpaši pusaudžu vecumā. Kā lietot viedierīces, lai tās mazāk traucētu miegu, skaidroja pediatre Marta Celmiņa, kura ir specializējusies zīdaiņu, bērnu un pusaudžu miega slimību atklāšanā, ārstēšanā, novērošanā un pētniecībā.
Vecāki ekrānus bieži mēdz izmantot kā regulācijas mehānismu, piemēram, kad bērns ir satraukts, taču nākotnē šāda prakse var negatīvi ietekmēt cilvēka emocionālo dzīvi, norāda bērnu psihiatrs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs. Viņa ieskatā bērniem līdz divu gadu vecumam ekrānierīces vispār nebūtu jāizmanto, un arī pēc tam tas jādara jēgpilni. Kā bērniem un vecākiem sadzīvot ar ekrānu klātbūtni?