Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijā aktualizēta problēma par nozarē trūkstošajiem speciālistiem, turklāt viņu vidējais vecums ir augsts. Lai ieinteresētu jauniešus, uzņēmumā "Valmieras ūdens" rīkota atvērto durvju diena.
Autora ziņas
Jaunu saimnieku meklē viena no Latvijas unikālākajām muižām ar 300 gadu senu vēsturi – Ungurmuiža Cēsu novadā. Šobrīd muiža pieder pašvaldībai, bet vairāku apsvērumu dēļ februārī Cēsu novada domes deputāti balsoja par apsaimniekotāja – pašvaldībai piederošās SIA "Ungurmuiža" – likvidāciju. Apsverot vairākus turpmākās apsaimniekošanas modeļus, lemts izsludināt muižas nomas tiesību izsoli.
Tuvojoties aktīvajai tūrisma sezonai un domājot, kā paplašināt piedāvājumu, Valmieras novada Tūrisma pārvalde ciešākai sadarbībai aicina vietējos uzņēmējus, kuri varētu sniegt pakalpojumus tūrisma jomā. Sadarboties aicināti uzņēmēji, kuriem ir viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumi, kā arī lauku saimniecības, kuras uzņem ceļotājus. Viena no saimniecībām, kas atsaukusies sadarbības aicinājumam, ir bioloģiskā saimniecība "Ozolzīles", kurā top liofilizētas jeb saldējot žāvētas ogas.
Piecos Vidzemes reģiona novados šopavasar būs pieejams atbalsts reemigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai, mājupbraucējiem savas biznesa idejas ir jāpiesaka pašvaldību rīkotajos konkursos. Konkursa finansējumu nodrošina pašvaldība un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piešķirtie finanšu līdzekļi. Kādi ir noteikumi, un vai ir viegli atgriežoties uzsākt savu uzņēmējdarbību, ja prom ir būts ilgu laiku?
Gulbenes centrā garāmgājēju uzmanību piesaista jauns vides objekts – konteinerā ierīkota stādaudzētava, kurā var izsekot, kā aug jaunās priedītes. Šīs idejas īstenotājs ir vietējais uzņēmums SIA "Carbon Less Future", un ieceri atbalstījusi arī vietējā pašvaldība grantu konkursā "Uzņēmīgi Gulbenes novadā".
Bibliotēka lauku pagastos vairs nav tikai grāmatu apmaiņas punkts, bet arī valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs, kur iedzīvotāji vienuviet var saņemt gan pašvaldības, gan arī dažādu valsts iestāžu pakalpojumus. Šāda bibliotēku pienākumu palielināšana marta sākumā notika arī 12 Valmieras novada bibliotēkās. Alūksnes novadā, kur šie centri bibliotēkās darbojas jau gadu, vērtē, ka tas ir bijis veiksmīgs solis.
Valmierā jau šajos pilsētas svētkos plāno ieviest atkārtoti lietojamo plastmasas glāžu depozītsistēmu. Tāda darbojas jau vairākās Latvijas pašvaldībās publisku pasākumu laikā, arī Igaunijā, bet mūsu kaimiņi gājuši vēl tālāk – depozītā ir iespējams dabūt arī dakšas, ne tikai šķīvjus un glāzes. Taču jāsāk ir ar mazumiņu, atzīst Valmieras pašvaldībā. Tikmēr uzņēmējs norāda – tas nevar būt papildu slogs tirgotājiem.
Pirms 12 gadiem rīdzinieku Mežuļu ģimene paralēli darbam Rīgā uzsāka krūmmelleņu audzēšanu netālu no Staiceles, daudzus gadus ogu sezonā ik nedēļas nogali tika mēroti 130 kilometri līdz savai saimniecībai "Ģinēni", taču nu jau divus gadus Ērika un Uldis Mežuļi ir laucinieki. Savu izvēli viņi nenožēlo, vienīgi nākas izjust to, ka tuvākajā apkaimē vairs nav nevienas vidusskolas.
Gulbenes novadā viena no lielākajām ukraiņu kopienām ir Rankas pagastā, jo tur ir liela dienesta viesnīca, kurā var izmitināt vairāk cilvēku, līdz ar to arī Rankas pamatskola novadā ir tā skola, kurā mācās visvairāk ukraiņu bērnu. Savukārt pedagogiem tas prasa papildu slodzi, jo ar latviešu valodas apguvi nesokas tik raiti, kā bija cerēts.
Cēsu novadā izveidota preču zīme "Radīts Cēsu novadā", lai popularizētu savas puses uzņēmēju preces un pakalpojumus. Pirmie uzņēmēji jau šo preču zīmi saņēmuši. Viņu vidū arī kinoloģe Liene Zariņa, kura savai apmācību programmai izvēlējusies moto "Inteliģents suns katrā ģimenē" un par savu mērķi uzskata veidot Cēsis kā inteliģento suņu galvaspilsētu Latvijā.
Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, Valkas novadā sākts pētījums par to, kā mazināt šķēršļus, lai novada iedzīvotāji šos pakalpojumus varētu saņemt blakus esošajā Igaunijas Valgā. Jau šobrīd daudzi valcēnieši izmanto Valgas slimnīcas pakalpojumus, taču ir vēl daudzi juridiskie un administratīvie šķēršļi.
20 miljoni eiro Valmieras Industriālā parka attīstībai – to paredz Valmieras novada pašvaldības noslēgtā vienošanās ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru. Šis projekts uzņēmējdarbības jomā ir nozīmīgs ne tikai Valmieras novadam, bet visai Vidzemei. Bet, lai nonāktu līdz šim brīdim, ir pagājuši 10 gadi ar daudziem šķēršļiem. Kāds bija šis ceļš, un kas parkā iecerēts?
Šogad aprit 50 gadi, kopš izveidota Tautas lietišķās mākslas studija "Mazsalaca". Jubileju Mazsalacas amatnieki atzīmēja ar izstādi, bet šogad galvenā aktualitāte būs popularizēt un mācīt savā pusē raksturīgo prasmi adīt rakstainos dubultcimdus. Studijā neslēpj, ka galvenā problēma ir paaudžu maiņa, lai ieinteresētu aušanā un citos rokdarbos gados jaunus cilvēkus.
Aizvadītajā gadā palielinājies to cilvēku skaits, kuri ar reemigrācijas koordinatoru atbalstu atgriezušies uz dzīvi Latvijā. Vidzemē tādu bija 181, kas ir pat trīskāršs pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Lielākā daļa reemigrantu ir no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Norvēģijas. Galvenokārt atgriežas ģimenes ar bērniem, kuri sasnieguši skolas vecumu.
Rūjienas salāti, salāti "Rūja", Rūjienas romšteks, Rūjas veltnīši – šo uzskaitījumu ar Rūjienas pusei raksturīgajiem ēdieniem varētu vēl turpināt, kopumā Rūjienas amatnieku biedrības "Rūzele" dalībnieces apkopojušas 22 receptes. Tas arī rosinājis biedrību iestāties Eiropas Kulinārā mantojuma tīklā un jau drīz, pavasarī, tiek solīts, ka Rūjienā varēs arī šos ēdienus nobaudīt.
Šonedēļ beidzās Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumprojekta publiskā apspriešana. Tā galarezultātu ļoti gaida brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, cerot, ka likums viesīs lielāku skaidrību sadarbībā ar pašvaldībām un valsts dienestu, jo šobrīd brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība lielākoties balstās uz entuziasmu. Bet Ukrainas pieredze rāda – brīvprātīgo ugunsdzēsēju atbalsts ir ļoti svarīgs arī ārkārtas situācijās.
Barikāžu laikam nozīmīga nav tikai Rīga ar ugunskuriem, aizstāvjiem un dzelzsbetona bluķiem. Tolaik par barikādēm domāja un centās tām palīdzēt cilvēki no visas Latvijas. Barikāžu dalībnieki ir arī tie cilvēki, kuri novados koordinēja tehnikas un cilvēku plūsmu, kuri strādāja savās darba vietās, veicot arī to kolēģu darbu, kuri bija barikādēs, arī tie, kuri gatavoja ēst, ziedoja naudu, arī mūziķi, kori, kas devās uzmundrināt Rīgas aizstāvjus. Arī cilvēki no Brenguļiem, kas šajā gada laikā tiekas, lai atcerētos notikušo.
Valmieras novada Sedā sākušās brīvo dzīvokļu izsoles. Šajā mazpilsētā laika gaitā izveidojusies situācija, ka tukši ir teju ap 100 pašvaldības īpašumā esošu dzīvokļu. Ar šo izsoļu palīdzību pašvaldība cer gan palielināt iedzīvotāju skaitu Sedā, gan arī risināt ļoti samilzušo mājokļu problēmu Valmierā, kas būtībā atrodas vien pusstundas brauciena attālumā no Sedas.
Valmierā viens no galvenajiem aizvadāmā gada notikumiem ir šovasar atklātais Valmieras pils kultūrvides centrs un tajā izveidotā ekspozīcija "de Woldemer". Šī ekspozīcija ar mūsdienīgu dizainu un tehnoloģiju palīdzību aizved stāstā par seno Valmieru, laužot ierasto priekšstatu par vēstures ekspozīcijām muzejā. Gada nogalē ekspozīcija "de Woldemer" saņēma arī balvu kā "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts".
Lai Vidzemē izveidotu un paplašinātu pakalpojumu klāstu cilvēkiem ar garīga rakstura un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, pirms astoņiem gadiem uzsāka realizēt apjomīgu deinstitucionalizācijas projektu "Vidzeme iekļauj" – tagad darbs tuvojas noslēgumam. Šajā laikā izveidota pakalpojumu sniegšanas infrastruktūra: grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri, specializētās darbnīcas. Gada nogalē reģionā vērtēja paveikto un sprieda, kā pakalpojumus nodrošināt arī turpmāk.
Pirms astoņiem gadiem Alūksnē, novada Sabiedrības centrā, aizsākās Ziemassvētku labdarības tirdziņa tradīcija, kas turpinās arī šajā gada nogalē. Tirdziņā iegādājami Alūksnes Invalīdu biedrības un pilsētas pensionāru biedrības "Sudrabs" darinātie rokdarbi. Iegūtie līdzekļi savukārt tiek izmantoti dažādām labdarības akcijām un arī pašu biedrību aktivitātēm.
Rūjiena kļuvusi par "Baltijas jūras reģiona kultūras pērli 2024", šādu titulu "Interreg" programmā šai Ziemeļvidzemes pilsētai piešķīrusi starptautiska žūrija. No 12 Baltijas jūras reģiona valstu kandidātiem izvēlētas vēl arī Svendborga Dānijā, Ķīle Vācijā un Jākobštate Somijā. Lai iegūtu šo titulu, pilsētām bija jāsagatavo kultūras un sociālās noturības rīcības plāni ar mērķi stiprināt vietējās kopienas un saliedēt iedzīvotājus. Ko jauniegūtais tituls nozīmēs Rūjienai, un kādas aktivitātes paredzētas?
No šī mācību gada Alūksnes novadā ir realizēta visai vērienīga skolu tīkla sakārtošana, un tas nozīmē, ka ļoti būtiski ir skolēnu pārvadājumi uz un no mācību iestādēm. Taču tagad, decembrī, novada pašvaldība saņēmusi brīdinājumu no uzņēmuma SIA "Gulbenes autobuss" par iespējamu sabiedriskā transporta pakalpojumu pārtraukšanu. Iemesls – laikus netīrīti valsts nozīmes autoceļi, kas rada gan avārijas situācijas, gan reisu izpildes kavējumus.
No nākamā gada spēkā būs prasība atsevišķi nodalīt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas lielākoties ir ikdienā radušies pārtikas atkritumi. Savukārt atkritumu apsaimniekotājiem jāgatavojas organizēt šo atkritumu savākšanu un pārstrādi, šim nolūkam Vidzemē, poligonā "Daibe", tapusi jauna bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca.
No šodienas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sāk informatīvo kampaņu "Izglāb dzīvību – uzstādi un regulāri pārbaudi dūmu detektoru!". Dodoties uz izsaukumiem, glābējiem līdzi būs dūmu detektori, lai tos dāvinātu vai uzstādītu mājokļos, kuros to nav, kā arī šīs kampaņas laikā iedzīvotājus izglītos par dūmu detektoru nepieciešamību.
Vidzemē sniega sega ar lielāku vai mazāku devu papildinās vai ik dienu. Pašvaldību komunālajiem dienestiem tas nozīmē gan dežūras, gan darbu visu diennakti un, protams, tie ir arī izdevumi. Savukārt, braucot pa lauku ceļiem, nu līdzi ir vajadzīga ne vien sniega lāpsta, bet arī zāģis, jo nereti no sniega svara uz ceļiem ir sakrituši nolūzušie koki.