Cik droši varam izmantot Ķīnā radītas tehnoloģijas un pirkt tur ražotas preces? Cik nekritiski varam ļauties Ķīnas kultūras apbrīnai? Ko mēs patiesībā zinām par šo valsti un kas mums būtu jāzina? Rīgas Stradiņa universitātes Politikas katedras vadītājs, politikas zinātnes doktors un antropologs Mārtiņš Daugulis pēta stāstus, ko cilvēki un valstis stāsta paši sev un citiem, lai piešķirtu jēgu savām darbībām. Savā disertācijā viņš pētījis Ķīnas stāstu starptautiskajai sadarbībai, īpaši pēdējā desmitgadē. Viņš intervijā "Radio NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" sacīja: "Ķīnai pasaulē ir ietekme un mēs nevaram no tās izolēties, bet mēs nevaram arī iekrist romantiskos apskāvienos, mums ir jābūt uzmanīgiem."
Autora ziņas
Tādas Krievijas nežēlīgās zvērības Ukrainā mēs nebijām domājuši piedzīvot, atzīst Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas asociētais profesors un Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks, uzsverot, ka šis karš licis Latvijai pārskatīt nostāju jautājumā par to, kādi bruņotie spēki mums ir nepieciešami.
Jaunas valodas mācīšanās, lasīšana, ceļošana, jaunu prasmju apgūšana, pastaigas un regulāra mērena fiziskā slodze – šīs ir dažas no aktivitātēm, kuras ikdienā veikt ir pašu spēkos, lai palīdzētu uzturēt smadzenes veselas, mazinot iespēju sasirgt ar demenci un padarot novecošanu patīkamāku. Par smadzeņu veselību Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieci Kristīni Šneideri izjautāja Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes radio "NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā".
Karstāks un sausāks laiks vasarās, ko piedzīvojam pēdējā laikā, vīnogas nogatavina ātrāk, tāpēc vīns, ko ceļam galdā, ir saldāks un stiprāks, nekā tas bija agrāk. Kafijas un kakao pupiņu audzēšana kļūst par īstu izaicinājumu, jo vieta uz mūsu planētas, kur klimata pārmaiņu rezultātā to audzēšanai būtu labvēlīga vide, ik gadu sarūk. Šie ir tikai daži no piemēriem, kā klimata pārmaiņas ietekmē lauksamniecību, un vai ikkatrs no tiem iet rokrokā ar sociāli ekonomiskām problēmām, visvairāk ietekmējot mazaizsargātākos sabiedrības slāņus. Zinātnieki un lauksaimnieki cenšas rast veidus, kā pielāgoties grūti novēršamām pārmaiņām, bet vai un ko varam darīt mēs – patērētāji, lai ar savu rīcību klimata pārmaiņas samazinātu? Par to ar Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošo pētnieci Guntu Kalvāni sarunājas Latvijas Radio 6 LU radio NABA raidījuma "Zinātnes vārdā" vadītājs Ivars Austers.
Varam būt laimīgi, ka Latvijā ir ļoti augstas kvalitātes ūdens resursi un esam bagāti ar tīru un garšīgu dzeramo ūdeni, ko varam paņemt no mūsu krāna. Daudzviet pasaulē tas nav tik pašsaprotami un šī bagātība ir jānovērtē, to nenoguris atgādina Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus.
"Lai arī mans mīļākais mūsdienu domātājs saka, ka nevajag prognozēt nākotni, mani šī doma ļoti aizrauj. Tas ir mans tāds filozofa akmens," saka Kembridžas Universitātes absolvents Ņikita Trojanskis, kurš nule uzsācis vīrusa evolūcijas studijas Oksfordas Universitātes doktorantūrā. Savā pētnieciskajā darbā viņš meklēs nākamo koronavīrusa celmu. Savukārt tiem, kas apsver iespēju kļūt par epidemiologiem, viņš Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes "Radio NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" uzsver, ka ceļš uz to ved caur matemātiku un fiziku, nevis medicīnu vai socioloģiju. Ar Ņikitu Trojanski sarunājas Ivars Austers.
Kosmosā riņķo vairāk nekā 50 000 dažādu objektu, kuri var bīstami satuvoties un tajā pašā laikā traucē militārajiem un citiem svarīgiem objektiem – galvenās kosmisko atkritumu radītās problēmas sarunā ar Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes (LU) radio NABA raidījuma "Zinātnes vārdā" vadītāju Ivaru Austeru iezīmēja LU Astronomijas institūta direktors Kalvis Salmiņš. Viņš sarunā atklāja arī, kādas iespējas astronomijas amatieriem sniedz jaunākās tehnoloģijas un kāpēc jūrniekiem mūsdienās ir svarīgi mācīties navigāciju pēc zvaigznēm.
"Vissāpīgāk ir redzēt, cik tomēr krieviem viegli izdevās mūs apvārdot," analizējot Latvijas aneksijas priekšvakara notikumus 1939. un 1940. gadā, atzina Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) profesors Aivars Stranga. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nepārmet Kārlim Ulmanim par lēmumu nepretoties milzīgajam padomju pārspēkam, tādējādi 1940. gadā no draudošajām deportācijām izglābjot desmitiem tūkstošus cilvēku. Tiesa, tas gan nepaglāba cilvēkus no deportācijām 1941. gadā.
Mēs dzīvojam neoliberālisma laikmetā, ko raksturo sistēmiska nedrošība un liela atbildība uz indivīda pleciem, tostarp par iespējamo risku, Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā” norādīja kultūras antropoloģe Ieva Puzo. Mūsdienu pasaulē vērts domāt par solidaritāti, lai pārlieku nenoveltu atbildību uz katru pašu, jo individualizētā sabiedrībā cilvēkus var vairāk ekspluatēt kā darbiniekus, norādīja pētniece.
Dzimšanas dienās, izlaidumos, 8. martā, 1. septembrī un citos svarīgos dzīves notikumos ziedu pirkšana un dāvināšana ir skaists un ierasts žests, taču ne visi aizdomājas, ka globālais puķu bizness ir cieši saistīts ar cilvēktiesību pārkāpumiem, turklāt tas dod savu artavu arī vides piesārņojumā. Par to, ko ņemt vērā, iegādājoties ziedus, un kas ir godīgās tirdzniecības marķējumi, Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes radio NABA raidījuma “Nezāle” vadītāja Sanita Rībena sarunājās ar biedrības “Zaļā brīvība” ekspertu Jāni Brizgu, kurš pabijis arī ziedu plantācijās Kenijā.
Kā un kāpēc radās T krekli, cik daudz šo apģērba gabalu ik gadu pasaulē saražo, cik mūsu pašu skapjos tādi ir, un kāpēc ir svarīgi domāt arī par pareizu T kreklu kopšanu. Par šiem un citiem ar T kreklu ražošanu un patēriņu saistītiem jautājumiem Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes (LU) radio NABA raidījuma “Nezāle” vadītāja Sanita Rībena sarunājās ar biedrības “Zaļā brīvība” ilgtspējīgas modes eksperti Daci Akuli un uzņēmēju Annu Andersoni.
Vakcīna pret Covid-19 ir droša un iegūta tik ātri, jo bezprecedenta situācijā tās izveidei bija pieejami vēl nebijuši resursi, radio NABA raidījumam “Zinātnes vārdā” skaidroja viena no Baltijas izcilākajām zinātniecēm, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja Maija Dambrova.
Alkas pēc brīvības un nepieciešamība būt drošībā – tie ir iekšējie un arī ārējie stāvokļi, kas atrodas uz vienas ass. Tie nemitīgi savstarpēji mijiedarbojas, tos ietekmē ārēji un iekšēji satricinājumi. Kā justies drošībā, bet nepazaudēt savu brīvību? Tas var būt un var arī nebūt retorisks jautājums. Ko politikas zinātne par to saka? Ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociēto profesoru Visvaldi Valtenbergu Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes (LU) radio NABA raidījumā “Nezāle” sarunājas Sanita Rībena.
“Nākotne pieder starpdisciplināriem pētījumiem, jo informācijas ir tik daudz, ka to no visām pusēm jāspēj savienot,” pārliecināts matemātiķis Jānis Lazovskis. Viņš uzskata, ka matemātika ir sastopama visās dzīves jomās, tā mums palīdz informācijas vispārināšanā, matemātiski mēs varam raudzīties arī uz Covid-19 izplatību un spēt to skaidrot.
Atkritumu apjoms aug ātrāk nekā spēja tos pārstrādāt, tāpēc uz pētniecības virzienu, kas rada tehnoloģijas, lai mazā mērogā spētu pārstrādāt nepārstrādājamo atkritumu daļu, tiek liktas cerības, norādīja Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) doktorants Valdis Bisters. Viņš kopā ar LU ĢZZF Vides zinātnes nodaļas profesoru Māri Kļaviņu radījuši tehnoloģiju nepārstrādājamo atkritumu termoķīmiskai pārstrādei. Par jauno tehnoloģiju un atkritumu pētniecības aizvien pieaugošo nozīmi pētnieki stāsta sarunā ar Latvijas Radio 6 LU radio NABA raidījumu “Zinātnes vārdā”.
Lai no medikamenta idejas nonāktu līdz aptiekas plauktam, nepieciešami 12 līdz 15, dažkārt vairāk gadu, norāda Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktors Osvalds Pugovičs. Par medikamentu tapšanu, neatļautu vielu sintezēšanas iespējam, atšķirībām un plaisu jauno un veco Eiropas Savienības (ES) valstu zinātnes vidēs, jauno pētnieku paaudzes veidošanu un citiem tematiem Pugovičs stāstīja Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā”.
Andris Šutka no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Funkcionālo materiālu tehnoloģiju laboratorijas tāpat kā daudzi Latvijas zinātnieki šobrīd meklē efektīvus risinājumus, lai savaldītu postošo koronavīrusu – viņa vadībā sintezēts savienojums, ar kura palīdzību varētu iznīcināt baktērijas un vīrusus uz dažādām virsmām. Par šo un citiem pētījumiem Šutku iztaujāja Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā”.
Sociālā un fiziskā distancēšanās, attālinātās mācības, darbs un finanses – šīs lietas ir Latvijas iedzīvotāju lielākie stresa izraisītāji pandēmijas radītās krīzes laikā, secinājuši pētnieki. No citām valstīm mūs atšķir arī tas, ka Latvijas iedzīvotājus uztrauc ievērojami vairāk un dažādi apstākļi nekā citu pētījumā iesaistīto valstu iedzīvotājus. Par apjomīgo pētījumu Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes (LU) radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā” stāstīja LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) Psiholoģijas nodaļas vadošā pētniece Ieva Stokenberga.