Kamēr teātri vasarā atpūtās un gatavojās nākamajai sezonai, skatītāji tomēr nepalika pavisam bešā un varēja sekot līdzi Latvijas Nacionālā teātra drāmai vairākos cēlienos. Amatā stājās jaunais teātra direktors Māris Vītols, bet teātri pameta mākslinieciskais vadītājs Elmārs Seņkovs ar komandu. Tam sekoja spekulācijas un solījumi par teātra nākotni un diskusijas par kļūdām un problēmām teātra nozarē. Nu jaunā sezona ir sākusies, uz teātra skatuvēm atgriežas godalgotas izrādes un top jauni iestudējumi, bet lugas "Jaunais direktors" priekškars vēl nenolaižas – dažas nedēļas pēc sezonas atklāšanas teātra direktors sasauca preses konferenci, lai dalītos ar savu redzējumu par teātra attīstību un izgaismotu "skeletus" no paša dosjē, radot jautājumus, cik rūpīgi konkursa komisija vērtējusi viņa reputāciju.
Autora ziņas
Mariupole reiz bija plaukstoša Ukrainas ostas pilsēta, kas pēc Krievijas karaspēka iebrukuma ir pārvērtusies par masu kapu. Karadarbības laikā pilsētā tika nogalināti tūkstošiem civiliedzīvotāju; lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija spiesti doties bēgļu gaitās. Tas viss nemulsina daudzus Krievijas iedzīvotājus, kas interesējas par iespēju nopirkt īpašumu Mariupoles un citu okupēto Ukrainas pilsētu teritorijā. Okupācijas varas atbalstītāji vēsta, ka jau sen sapņojuši par dzīvi pie jūras.
Mākslīgais intelekts arvien straujāk ienāk skolu un augstskolu dzīvē, jo skolēni un studenti dažādu tekstu sacerēšanā izmanto "ChatGPT" un līdzīgas programmas. Augstskolas raizējas par plaģiātisma risku, tādēļ plāno stingrāk kontrolēt mākslīgā intelekta lietošanu. Savukārt reālisti spriež: apturēt mākslīgā intelekta uzvaras gājienu nav iespējams, tādēļ jāmācās to izmantot lietderīgi.
Eiropas dienvidu valstīs šonedēļ valdījis liels karstums, kad gaisa temperatūra daudzviet pārsniedza +40 grādu. Latvijas vasara tikmēr bijusi salīdzinoši mērena, lai gan augustā tiek prognozēts siltāks laiks. Klimata pārmaiņas varētu mainīt arī Eiropas tūristu ieradumus, jo vasarā pievilcīgāki kļūst vēsāki reģioni.
Dziesmu un deju svētki ir godam nosvinēti, jaunais Valsts prezidents jau ķēries pie darba, arī NATO samits ir noslēdzies ar atbalsta solījumiem Ukrainai. Politikā vasara tradicionāli ir mierīgāks laiks, taču Ukrainā joprojām turpinās karš, bet dažādu konfliktu netrūkst ne Eiropas, ne pašmāju politikā.
Rīgu šajā nedēļā pārņēmuši dziedātāji, dejotāji un amatnieki no visas Latvijas. Līdzās Dziesmu un deju svētku aizkustinājumam un priekam neizpaliek sarežģījumi un nogurums.
Jau tūlīt dosimies svinēt Jāņus. Lai arī notikums šķietami lustīgs, tomēr ik gadu to pavada dažādi riski – traumas gan svinētājiem, gan dabai, tāpēc pirms svētkiem veicamo darbu sarakstā der iekļaut zināšanu atsvaidzināšanu par aizsargājamiem augiem. To, vai pamatlietas apgūtas un šo uzdevumu no saraksta var izsvītrot kā izdarītu, var pārbaudīt arī testā. Tikmēr mediķi mudina parūpēties arī par sevi un apkārtējiem, pirms svinībām atsvaidzinot savas zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu, bet policija uzstāj – neļaujiet sēsties pie stūres dzērušiem, jo vieglāk ir apguldīt, nekā apbedīt! Lai jestri Jāņi!
Pedvāles mākslas parka izstāžu zālē līdz 25. jūnijam skatāma izstāde "Vēstījums nākotnei". Tajā redzamas starptautiski nozīmīgā igauņu mākslinieka Andrusa Jonasa (Andrus Joonas) gleznas un performanču ieraksti, kas tapuši tieši Pedvāles noslēpumainajā un radošajā ainavā. Tās ir gleznas, kuras savā krāsu un vēstījuma tiešumā dedzina un izstaro tīru enerģiju.
Latvijas teātra pasauli šonedēļ satricinājis skandāls, kas dramatiskā vēriena ziņā neatpaliek no "Skroderdienas Silmačos" kaislībām. Jaunā Rīgas teātra (JRT) vadītājs Alvis Hermanis publiski apsūdzējis konkurējošā Dailes teātra vadību jauno JRT aktieru "brutālā pārpirkšanā" un piedraudējis ar tiesu darbiem. Teātra dzīves vērotāji gan norāda, ka Hermaņa satraukums drīzāk skaidrojams ar viņa iedomātās varenības sašūpošanos.
Saeima ievēlējusi nākamo Latvijas Valsts prezidentu. Tas būs līdzšinējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Rinkēvičs jau tuvākajā laikā noliks "Jaunās Vienotības" biedra karti un turpinās pildīt ārlietu ministra pienākumus līdz kļūšanai par Valsts prezidentu 8. jūlijā. Tikmēr premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņojis, ka pēc vēlēšanām, kurās esošā koalīcija nespēja vienoties par vienu prezidenta amata kandidātu, iniciēs sarunas par koalīcijas paplašināšanu.
ASV līdz prezidenta vēlēšanām vēl atlicis gandrīz pusotrs gads, bet pamazām uzņem apgriezienus priekšvēlēšanu maratons, kura laikā amata pretendentiem jāpiedalās neskaitāmos mītiņos un debatēs, mēģinot pārliecināt vēlētājus par savu piemērotību prezidenta amatam. Latvijas prezidentam ir citas funkcijas, un arī atlases posms ir daudz īsāks, turklāt nemaz nav zināms, vai kāds no trim pašlaik izvirzītajiem kandidātiem patiešām būs nākamais Valsts prezidents.
Valsts kontroles veiktā revīzija, kas izvērtēja ministriju un centrālo valsts iestāžu finanšu izlietojumu, atklājusi trūkumus finansējuma plānošanā. Atsevišķas ministrijas pieprasījušas finansējumu konkrētiem mērķiem, bet nereti izmantojušas citu lietu finansēšanai. Pārbaudot finansējumu par kopumā 150 miljoniem eiro, secināts, ka trešdaļa no šīs summas netika izmantota prasītajam mērķim.
Purvīša balva komentārus neprasa. Purvīša balva ir centrālais Latvijas mākslas notikums. Purvīša balva ir spožākā medaļa pašmāju mākslinieka karjerā – pēc tam tikai uz Venēcijas biennāli. Patiešām – tikai "Purvīša balvas kandidātu darbu izstādes" atklāšanā sastopams tāds lokālās mākslas elites piesātinājums uz kvadrātmetru, un šis notikums skaļi nogrand ik vienā lielākā masu medijā. Līdz ar to jo interesantāk ir apskatīt pašu izstādi, cenšoties savā apziņā nolobīt nost šī projekta PR komandas meistarīgi audzēto izcilības oreolu un mēģināt ieraudzīt reālus darbus un scenogrāfiju Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pagrabā.
Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr: tā varētu raksturot Latvijas līdzdalību Eirovīzijas dziesmu konkursā, kur grupai "Sudden Lights" neizdevās pārvarēt pusfināla barjeru un Latvija jau sesto reizi pēc kārtas palika ārpus lielā fināla. Tikmēr balsu skaitīšanas matemātika uzņem apgriezienus Valsts prezidenta vēlēšanās, kur šonedēļ kārtis sajauca tagadējā Rīgas pils saimnieka Egila Levita lēmums tomēr nekandidēt uz otro termiņu. Pašlaik viņa vietu tīko ieņemt trīs kandidāti: Uldis Pīlēns, Elīna Pinto un Edgars Rinkēvičs.
Maija sākumam neraksturīgi aukstais laiks sagādājis lielus pārdzīvojumus Latvijas dārzkopjiem, jo pavasara salnas var nodarīt lielu postu augļu kokiem, ogulājiem un krāšņumaugiem. Dārzkopji ir gatavi arī nakts stundās iesaistīties cīņā pret postošo salnu. Par laimi, jau nākamnedēļ laiks kļūs siltāks un gaisa temperatūra varētu pārsniegt +20 grādu.
Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrība šonedēļ rīkoja trīs dienas ilgu streiku, pieprasot valdībai pildīt solījumus par atalgojuma palielināšanu. Valdība galu galā atrada vairāk nekā četrus miljonus eiro, lai izpildītu pedagogu prasības. Daudzi bērni tikmēr priecājās, ka nav jāiet uz skolu, savukārt viņu vecākiem tas sagādāja problēmas, jo bija jādomā, kā nodarbināt bērnus.
Ukrainā jau pilnā sparā notiek sējas darbi, lai gan otro gadu pēc kārtas Ukrainas zemniekiem sējas sezona notiek kara apstākļos un daudzviet jāuzmanās no okupantu atstātām mīnām. Tikmēr par valsts aizsardzību domā arī Latvijā, kur pirmie brīvprātīgie pieteikušies valsts aizsardzības dienestam. Jauniešiem būs jāievēro armijas prasības attiecībā uz kārtīgu ārējo izskatu, bet lielākās problēmas varētu sagādāt dienestam neatbilstošs veselības stāvoklis.
Šobrīd Rīgā un Jūrmalā vērojamas divas atšķirīgas izstādes, kas abas vienlaikus vēsta par mākslas un politikas neatraujamo tango. Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā zālē "Pilot" redzama padomju propagandas plakātam veltīta ekspozīcija "Propagandas efekts: plakāts padomju Latvijā kā aizmirstais fenomens", savukārt mākslas staciju "Dubulti" piepildījusi "Kreatīvā revolūcija. Baltkrievija 2020", kas atrāda neseno protestu vizuālos spēka paņēmienus.
Jau vairāk nekā gadu turpinās Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet ukraiņi nevar atļauties izrādīt noguruma pazīmes. Katrs raķešu trieciens un okupantu pastrādātais kara noziegums tikai pastiprina ukraiņu apņēmību izturēt un uzvarēt. Bet tikmēr Rietumu pasaulē turpinās cita veida karš, kurā ar informācijas kara paņēmieniem tiek mēģināts mazināt atbalstu Ukrainai.
Gada laikā katrs Latvijas iedzīvotājs apēd vidēji 210 olu, bet olu patēriņš strauji aug Lieldienās, kad risinās olu kaujas. Sociālo tīklu laikmetā ir divtik svarīgi parādīt, ka tavas olas ir ne vien skaistākās, bet arī stiprākās. Tikai pēc kaujas ir jauna problēma: jāizdomā, ko iesākt ar sasisto olu kaudzi.
Ogrē pēdējā laikā samilzis konflikts starp Ogres novada galvu Egilu Helmani (Nacionālā apvienība) un Ogres Vēstures un mākslas muzeju, kura vadība kritusi Helmaņa nežēlastībā. Muzeja vadītāja Evija Smiltniece paziņoja, ka grasās aiziet no amata, bet tagad nolēmusi palikt un cīnīties par muzeju.
Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins šonedēļ viesojās Maskavā, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins augstā viesa priekšā bija izritinājis sarkano paklāju. Ķīna jau labu laiku var noskatīties uz Krieviju ar pārākuma apziņu, jo tās ekonomika ir daudz spēcīgāka nekā Krievijai. Putins no Sji centās izlūgties atbalstu karam pret Ukrainu, bet Ķīnas līderis atturējās no konkrētiem solījumiem. Politikas analītiķi spriež, ka karš Ukrainā ir Ķīnas interesēs, jo vājina gan Krieviju, gan Rietumus.
Rēzeknes pilsētas pašvaldība piešķir papildu finansējumu krievu valodas un literatūras fakultatīvām nodarbībām mazākumtautību skolās. Šajā mācību pusgadā tam paredzēts atvēlēt ap 21 000 eiro. Tas tiek darīts pēc skolēnu vecāku lūguma. Rēzeknes domes opozīcijas deputāti kritizē šo praksi un uzskata, ka mazākumtautību skolās papildu finansējumu vajadzētu piešķirt nevis krievu, bet gan latviešu valodas mācīšanai.
Neilgi pēc izstādes "Ne-lietas" atklāšanas zālē joprojām jūtams pazīstams aromāts – te smaržo pēc galdniecības. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs šoreiz pie sevis uzņēmis kādu, kas strādā ar kokmateriāliem. Šis viesis ir Jānis Straupe – gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē zināms un labi novērtēts dizainers.
"23 stundas un 56 minūtes!" ceturtdienas rītā lepni paziņoja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") brīdi pirms ilgākās budžeta pieņemšanas sēdes Saeimas vēsturē noslēgšanas. Lai gan rīta pusē deputāti viens pēc otra tribīnē kāpa nokaunējušies, jo neko jau nav sanācis šādi pierādīt, tomēr rekords tika sasniegts un budžets pieņemts. Tas stāsies spēkā 1. aprīlī.
Neticami veiksmīgas ir tās reizes, kad kā skatītājs nonāc izstāžu zālē un esi viens pats. Māksla tavā priekšā iztapīgi izplājās uz visām pusēm kā jūra Mozum pie kājām, un tu vari lēni staigāt, uzmetot vēlīgu skatienu kādam izredzētam objektam. Tas viss šobrīd ir tikai tev, un ar nevienu nav jādalās. Arī man šādi nesen uzsmaidīja mākslas mūza, kad nokļuvu gleznotājas Sandras Strēles jaunākajā izstādē "Nenotikušas izstādes: Brikšņi" Rīgas Mākslas telpā. Plašajā, ēnainajā zālē maigu, baltu troksni žūžoja neskaitāmie pazemes ventilatori, un es biju pilnīgi viena pati pret visiem šiem lielformāta audekliem.
Jau par tradīciju daudzu Latvijas iedzīvotāju mājās ir kļuvusi 1. marta sagaidīšana, jo tieši pusnaktī pie nodokļu maksātājiem nonāk iespēja iegriezt Valsts ieņēmumu dienesta "laimes ratu". Lai gan nodokļu maksāšana kā tāda prieku sagādā vien retajam, tomēr šajā dienā tauta traucas iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai noskaidrotu, vai ir laimējuši "VID loterijā".